Rīgas panorāma

Atdeva Latvijai miljonus eiro nodokļos un izputēja: Rīgā tiek slēgta viesnīca Metropole

65
(atjaunots 18:11 24.10.2020)
Viena no vecākajām Rīgas viesnīcām Metropole tiek slēgta uz nenoteiktu laiku: aptuveni 50% darbinieku Semarah Hotels grupā, kurā ietilpst viesnīca, zaudējuši darbu.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Viena no vecākajām Rīgas viesnīcām Metropole no pirmdienas, 26. oktobra, uz nenoteiktu laiku apturēs darbu, vēsta Rus.tvnet.lv.

1871. gadā darbu uzsākusī viesnīca, kura atrodas Vecrīgā, nespēja pārdzīvot tūrisma nozares krahu Latvijā.

Semarah Hotels grupas, kurā ietilpst Metropole, nodaļas vadītāja Jeļena Girucka pastāstīja, ka vasaras mēnešos viesnīcas numuri bija aizņemti par 26% no maksimālā skaita, savukārt septembrī rādītājs noslīdēja vēl zemāk – līdz 18%. Viesu skaits katastrofāli samazinājās, salīdzinājumā ar to pašu periodu 2019. gadā, – par 83%.

Turklāt, pēc Giruckas sacītā, Semarah Hotels grupā darbu zaudējuši aptuveni 50% darbinieku.

Pēc viesnīcas direktores Alises Ratkevičas sacītā, ir robeža, aiz kuras finanšu izdzīvošana vairs nav iespējama. Un, spriežot pēc visa, Metropole ir sasniegusi šo robežu.

Turklāt 2019. gadā vien viesnīca samaksāja Latvijai vairāk nekā 2,5 miljonus eiro nodokļos. Un kamēr tūrisma nozare, kura cieta Covid-19 dēļ, neatjaunosies, viesnīcu industrija nespēs turēties virs ūdens bez valsts atbalsta.

Izputēšanas vilnis

Iepriekš Igaunijas prāmju kompānijas Tallink Grupp sakaru direktore Katri Linka paziņoja, ka kompānija atkal ir spiesta uz laiku apturēt savas viesnīcas Tallink Hotel Riga darbību jauno braucienu ierobežojumu un mazā viesu skaita dēļ.

Zināms, ka Tallink Hotel Riga jau bija apturējusi savu darbu no 18. marta līdz 1. jūnijam valstī izsludinātā ārkārtējās situācijas režīma dēļ. Šoreiz viesnīca būs slēgta uz ilgāku laiku.

Tikpat lielu troksni izraisīja stāsts ar bijušās Latvijas iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces viesnīcas Hotel Roma slēgšanu.

Mūrniece uzsvēra, ka septiņos sava biznesa pastāvēšanas gados viņa samaksāja valstij 3,5 miljonus eiro nodokļos, savukārt pretī nesaņēma nekādu palīdzību kritiskajā situācijā, kad Latvijas saskārās ar Covid-19 pandēmiju.

Turklāt eksperti pieļauj, ka Rīgas viesnīcas vispār varētu nepārdzīvot gaidāmo ziemu. Daļa tūrisma sektora uzņēmumu un viesnīcu jau ir aizvērušies ciet, savukārt tie, kas ir palikuši, cerēja noturēties vismaz līdz nākamajam pavasarim, kad nozarē parasti sākas kustība. Taču atbildīgās ministrijas ir devušas noprast, ka ir jāpārkvalificējas, jo tieša naudas atbalsta vairs nebūs.

65
Tagi:
darbs, nodokļi
Pēc temata
Nāve pēc moratorija: viesnīcu bizness peld maksātnespējas administratoru rokās
Gaist vēl viens bizness: Ērgļos slēdz ciet viesnīcu un kafejnīcu
Miljonus valstij un nevienas kapeikas biznesam: viesnīcai Hotel Roma ir pienācis gals
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
Prezidents Egils Levits un viņa dzīvesbiedre Andra Levite, foto no arhīva

Latvijas Saeima nolēma nepalielināt algu valsts prezidentam

4
(atjaunots 13:01 01.12.2020)
Izpildot prezidenta Egila Levita lūgumu, Saeimas deputātu vairākums pieņēma lēmumu nepaaugstināt algu valsts vadītājam.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijas Saeima pieņēma lēmumu likumprojektā par vidējā termiņa budžetu 2021., 2022. un 2023. gadam nepaaugstināt prezidenta algu. Iespējams, analoģisks piedāvājums Saeimai būs jāizskata arī apspriežot valsts budžetu 2021. gadam, vēsta tvnet.lv.

Turklāt tika pieņemts lēmums, ka netiks palielināti Prezidenta kancelejas, premjerministra un ministru reprezentācijas izdevumi.

Iepriekš Latvijas Prezidenta kanceleja palūdza Saeimas Budžeta un finanšu komisijai nepalielināt algu Egilam Levitam 2021. gadā. Attiecīgā vēstule tika nosūtīta komisijas vadītājam Mārtiņam Bondaram.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija 13. novembra sēdē atbalstīja Latvijas Valsts kancelejas finansējuma palielināšanu 2021. gadā. Komisijas locekļi nolēma, ka Latvijas prezidenta alga var pieaugt līdz 6 260 eiro, savukārt viņa reprezentācijas izdevumi – līdz 1 252 eiro. Lai gan sākotnēji valsts budžeta likumprojekts 2021. gadam paredzēja, ka izmaksas prezidenta algai nepārsniegs 5 960 eiro mēnesī, savukārt ikmēneša reprezentācijas izmaksas nepārsniegs 1 192 eiro.

Komisijas lēmums par prezidenta algas palielināšanu izraisīja lielu ažiotāžu, to nosodīja gan opozīcijas deputāti, gan arī parasti Latvijas iedzīvotāji.

Pēc tam Prezidenta kanceleja nosūtīja komisijai vēstuli, kurā bija teikts, ka koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze negatīvi ietekmējusi finanšu stāvokli Latvijā, tādēļ prezidenta algu ir ieteicam saglabāt esošajā līmenī. Dokumentā teikts, ka arī pats Levits tam piekrīt.

Kopš 2017. gada Latvijas prezidenta alga katru gadu ir palielinājusies: no 4 561 eiro 2017. gadā līdz 5 121 eiro 2018. gadā, pēc tam līdz 5 520 eiro 2019. gadā un 5 960 eiro 2020. gadā.

4
Tagi:
alga, prezidents, Egils Levits
Pēc temata
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā
Latvijas prezidentam pacels algu? Levits varētu saņemt vairāk nekā 7500 eiro
Prezidentam - 7 tūkstošus eiro: jaunā reforma cels ierēdņu algas
Starptautiskā izstāde Baltic beauty

Skaistumkopšanas industrijas pārstāvji par tikšanos ar Viņķeli: mūs nesadzirdēja

7
(atjaunots 23:38 30.11.2020)
Sakarā ar valdības nevēlēšanos rast kompromisu skaistumkopšanas nozares pārstāvji būs spiesti vērsties Tiesībsarga birojā.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Skaistumkopšanas industrijas pārstāvju tikšanās ar veselības ministri Ilzi Viņķeli nav nesusi nekādus rezultātus, pastāstīja Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas vadītāja Sabīne Ulberte telekanāla RigaTV24 ēterā.

Pagājušajā nedēļā skaistumkopšanas industrijas pārstāvji sarīkoja protesta akciju pie Ministru kabineta ēkas: valdība aizliedza viņiem strādāt, taču neparedzēja kompensāciju mehānismu.

Pēc Ulbertes sacītā, esošajā situācijā skaistumkopšanas nozare izrādījusies paralizēta.

"Es jūtu, cik lielu atbildību nozares pārstāvji lolo uz šo tikšanos, taču diemžēl man ir jāsaka, ka mēs netikām sadzirdēti. Saruna bija emocionāla. Mūsu industrija nav ierobežota, tā ir slēgta. Ja runa būtu tikai par ierobežojumiem, mums nebūtu nepieciešama šī tikšanās. Lai visi saprot – esmu par ierobežojumiem. Šajā situācijā tie ir nepieciešami, turklāt strikti. Taču tiem ir jābūt sabiedrībai saprotamiem, skaidri aprakstīties un kontrolējamiem. Un izpildāmiem," sacīja Ulberte.

Pēc viņas teiktā, sakarā ar valdības nevēlēšanos rast kompromisu skaistumkopšanas nozares pārstāvji būs spiesti vērsties Tiesībsarga birojā.

Viņķele intervijā atzina, ka cilvēkiem "nav skaidrības, no kā viņi dzīvos, jo pretī nav piedāvāts kompensējošais mehānisms", un bez tā skaistumkopšanas meistari aiziet pagrīdē. Pēc viņas sacītā, pārrunas par atbalsta mehānismiem notiek pārāk smagi, "jo šī fiskālās disciplīnas ietvara sajūta, ka ir jātaupa nauda, joprojām ir ļoti dzīva". Viņa uzsvēra, ka Ekonomikas ministrijai ir jāpiedāvā atbalsta mehānismi, un atgādināja, ka pagājušajā nedēļā diskusija par šo jautājumu valdībā ilga vairāk nekā piecas stundas.

7
Tagi:
Latvija, Ilze Viņķele
Pēc temata
Viņķele: ārkārtējās situācijas režīms ir jāpagarina uz trim nedēļām
"Saņēmām tikai rēķinus": viesnīcas vadītāja par valsts atbalstu
Latvijas valdība sola neatkārtot kļūdas: nauda būšot
Datormācības skolā, foto no arhīva

Igaunijā vecāko klašu skolēni pamet mācības pēc pārejas pie tālmācībām

0
(atjaunots 00:26 01.12.2020)
Līdz gada beigām ģimnāziju audzēkņi divos Igaunijas apriņķos mācīsies tikai attālināti Covid-19 izplatības dēļ.

RĪGA, 01. decembris – Sputnik. Igaunijas valdība nolēma no 30. novembra ieviest tālmācības visiem ģimnāziju audzēkņiem Harju (galvaspilsētas) un Austrumviru apriņķī, kurus visvairāk skārusi Covid-19 pandēmija, vēsta ERR.

Pašlaik ir atbalstīts viens izņēmums: klātienes konsultācijas atļauts rīkot tiem, kas ziemā kārto starptautiskos eksāmenus svešvalodā. Iespējams, nākamnedēļ atļaus klātienes mācības nelielās apriņķa ģimnāzijās, kur vecākajās klasēs bieži vien mācās mazāk nekā 10 cilvēki.

"Attiecībā uz vienlaicīgām mācībām klātienē un attālināti – es nedomāju, ka tas ir iespējams, jo dekrēts tomēr ir pieņemts līdz 10. janvārim. Kā mēs redzam, Eiropā koronavīrusa saslimstības līmenis ir daudz augstāks un dzīve "slēdzas ciet". Protams, mēs iespēju robežās cenšamies "turēt dzīvi atvērtu", taču kaut kur mums ir jāsamazina kontakti," saka izglītības un zinātnes ministrs Jāks Ābs (Centra partija).

Tomēr galvaspilsētas Lāsnamē ģimnāzijas direktors Deniss Presņecovs uzskata, ka tālmācības slikti ietekmēs skolēnus. Viņš atgādināja, ka pēc pavasara karantīnas daži absolventi pameta mācības, un ir pārliecināts, ka attālinātais režīms daudzus ir izsitis no sliedēm.

"Mācību stunda tiešsaistē nesniedz to efektivitāti," pārliecināts viņš. Pēc viņa sacītā, visvairāk tas skar tādu priekšmetu apgūšanu kā igauņu valoda un matemātika.

Ābs atgādināja, ka lēmumam ieviest tālmācības ģimnāziju skolēniem ir jāsamazina skolēnu kontakti. Saskaņā ar ierēdņu vērtējumu, tas veicina Covid-19 izplatības samazināšanos.

Taču Presņecovs atbildēja, ka daudzi izlaiduma klašu skolēni jau strādā, un darbā joprojām turpinās kontaktēt ar citiem cilvēkiem.

Tallinas varasiestādes cer, ka valdība atļaus galvaspilsētas skolām kombinēt mācības klātienē un attālināti.

"Mēs neesam pret attālinātām mācībām, taču mēs uzskatām, ka ir jāsaglabā arī saprātīga pieeja, kas sniegtu bērniem iespēju nākt uz skolu, saņemt mācības klātienē, palikt skolas uzraudzībā un saglabāt saikni ar skolotājiem," paskaidroja Tallinas mērs Mihails Kilvarts (Centra partija). "Diemžēl politiskā sistēma ir izveidota tā, ka pat ar divu ministru viedokli nepietiek tam, lai tiktu pieņemts lēmums valdības līmenī. Tur, kur ir koalīcija, un valdībā mums ir koalīcija, lēmumi tiek pieņemti ar trīs partiju konsensu, un tas bieži vien paredz apspriešanu, kompromisu meklējumus un rezultātā lēmumus, kuri bieži vien neapmierina nevienu."

Aizritējušajā diennaktī Igaunijā tika veikti 3934 koronavīrusa testi, no kuriem pozitīvi izrādījušies 256, jeb 6,5%. Diennakts laikā Covid-19 radīto komplikāciju dēļ miruši 6 cilvēki.

Saskaņā ar Veselības departamenta 30. novembra rīta datiem, ar Covid-19 stacionēto skaits ir 203 cilvēki. Kumulatīvā saslimstība pēdējo 14 dienu laikā palielinājusies līdz 335,75 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.

0
Tagi:
attālinātās mācības, Igaunija
Pēc temata
Krivcova: katram bērnam "tālmācībās" ir tiesības uz bezmaksas datoru
Sohina: IZM neatzīst krievu skolēnu tiesību pārkāpumu tālmācībās
Liepājas skolas nelabprāt pāriet pie tālmācībām
Bērnu aizsardzība no "tālmācībām" un dators uz valsts rēķina: sākta parakstu vākšana