"Sajūta pazemojoša": banka pieprasīja bijušajai ministrei paskaidrot naudas izcelsmi
(atjaunots 15:51 23.10.2020)
Bijušajai Latvijas kultūras ministrei Karinai Pētersonei banka pieprasījusi četru dienu laikā atskaitīties par naudas izcelsmi, piedraudot ierobežot operācijas ar kontiem.RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Žurnālisti atklāja kārtējo banku diktatūras upuri Latvijā. Šoreiz finanšu iestādei likās aizdomīgi honorāri, kuri tika ieskaitīti autora kontā no cienījamas grāmatu izdevniecības "Apgāds Zvaigzne ABC".
Stāstu sameklēja un publicēja savā Twitter žurnāliste Inga Gorbunova. Pēc ekrānbildes, kuru viņa pievienoja tvītam, var redzēt, ka Karina Pētersone (bijusī kultūras ministre, politiķe un tulkotāja) sūdzas par elektronisko paziņojumu no bankas Citadele. Tajā bankas darbinieks, piesedzoties ar drošību un principu "Pazīsti savu klientu" (Know Your Customer, KYC), piedāvā šim klientam četru dienu laikā sniegt attaisnojošus dokumentus (rēķinus, līgumus un c.) par naudas pārskaitījumu, kurš tika veikts augustā.
Turklāt no bankas vēstules kļūst skaidrs, ka sadaļā maksājuma mērķis norādīt "autoratlīdzība", kur norādīts pat līguma numurs. Maksājums nāk no grāmatu izdevniecības "Apgāds Zvaigzne ABC", savukārt summa sastāda 1700 eiro.
Taču šis pārskaitījums bankai šķitis aizdomīgs, un tā pieprasīja paskaidrojumus, pretējā gadījumā piedraudot klientam ar bankas kontu operāciju ierobežojumiem.
"Līgumu, protams, nosūtīju, bet sajūta pazemojoša. Ko darīt?" rezumēja savu stāstu Karina Pētersone.
"Šis šodien reāli samulsināja. Kādā tādā sakarā banka prasa līgumu par autoratlīdzību, kuru izmaksā ne jau kāda pastkastītes firma?" pauda sašutumu sakarā ar Karinas Pētersones stāstu žurnāliste Inga Gorbunova.
Šis šodien reāli samulsināja. Kādā tādā sakarā banka prasa līgumu par aa, kuru izmaksā ne jau kāda pastkastītes firma? pic.twitter.com/vyyCncdWES
— Inga Gorbunova (@Inga_Gorbunova) October 19, 2020
Sociālo tīklu lietotāji atbalstīja žurnālistes neizpratni, tomēr atzīmēja, ka banka, iespējams, varēja painteresēties par naudas transakciju, jo Karina Pētersone varētu turpināt būt politiski nozīmīga persona.
"Mans teorētisks minējums - politiski nozīmīga persona. Tur šobrīd ik 6 mēnešus pilnas izpētes cikls. Tā kopumā liela problēma, viņu daudz, visi jāpēta dziļi," atzīmēja jurists Edgars Pastars.
Mans teorētisks minējums - politiski nozīmīga persona. Tur šobrīd ik 6 men pilnas izpētes cikls. Tā kopumā liela problēma, viņu daudz, visi jāpēta dziļi.
— Edgars Pastars (@E_Pastars) October 19, 2020
"Trīs varas vīri publiski nošausminājās, ka esam otrā grāvī, bet banku klerki birokrātiskā fanātismā turpina "drāzt" katru centu. Kurš beidzot pateiks: pietiek! Naudas atmazgāšanas, kur nu vēl terorisma finansēšanas apkarošanai, jābūt uz kaut kādiem riskiem balstītai," atbalstīja autores sašutumu Maris Bkalns.
3 varas vīri publiski nošausminājās, ka esam otrā grāvī, bet banku klerki birokrātiskā fanātismā turpina “drāzt” katru centu.
— Maris Bkalns (@bkalns) October 20, 2020
Kurš beidzot pateiks: pietiek! Naudas atmazgāšanas, kur nu vēl terorisma finansēšanas apkarošanai, jābūt uz kaut kādiem riskiem balstītai.
"Ieteiktu neizmantot saviem darījumiem nevienu Latvijas banku. Par Citadele banku man ir sūdzējušies arī Rīgā dzīvojoši un strādājoši ārvalstu uzņēmēji," uzrakstīja Ģirts Birziņš.
Ieteiktu neizmantot saviem darījumiem nevienu Latvijas banku. Par Citadeles banku man ir sūdzējušies arī Rīgā dzīvojoši un strādājoši ārvalstu uzņēmēji.
— Ģirts Birziņš (@nostradamusboy) October 19, 2020
"Konkrētais gadījums tikai liecina, ka bankas ne vella nepazīst savu klientu, lai kādus tur principus tās tiektos ievērojam. Būtu kaut vai iegūglējuši," norāda uz stāsta dalībnieku atpazīstamību Pēteris Zirnis.
Konkrētais gadījums tikai liecina, ka bankas ne vella nepazīst savu klientu, lai kādus tur principus tās teiktos ievērojam. Būtu kaut vai iegūglējuši.
— Pēteris Zirnis (@PZirnis) October 19, 2020
"Pārmērīga prasība, summa ir neliela, LV rezidents pārved naudu LV rezidentam. Nav neviena ‘risk based approach’ sarkanā luktura pēc EU AMLD un EBA vadlīnijām. Ieteiktu pieprasīt paskaidrojumu no bankas un FKTK," piedāvāja neatstāt šo stāstu bez sekām lietotājs A.Ozo.
Pārmērīga prasība, summa ir neliela, LV rezidents pārved naudu LV rezidentam. Nav neviena ‘risk based approach’ sarkanā luktura pēc EU AMLD un EBA vadlīnijām. Ieteiktu pieprasīt paskaidrojumu no bankas un FKTK.
— A.Ozo (@AOzoli1) October 20, 2020
"Cik zinu, līgumi parasti ir konfidenciāli, ar kādām tiesībām privāta iestāde (banka) var pieprasīt kaut ko? Ja vēl tā būtu nauda no ārvalstīm, bet zināms Latvijas uzņēmums pārskaita darbiniekam, pat norādot iemeslu. Cik ilgi tā banku patvaļa Latvijā turpināsies?" uzdod jautājumu Artis Spertāls.
Cik zinu, līgumi parasti ir konfidenciāli, ar kādām tiesībām privāta iestāde (banka) var pieprasīt kaut ko? Ja vēl tā būtu nauda no ārvalstīm, bet zināms Latvijas uzņēmums pārskaita darbiniekam, pat norādot iemeslu. Cik ilgi tā banku patvaļa Latvijā turpināsies? 🤷 https://t.co/BglwjcsL8V
— Artis Spertāls (@artis_spertals) October 19, 2020
"Laikam @Citadele domā, ka @kilbloka ir galvenā terorisma finansētāja. Vispār jau taisnība ir - viņa finansē ieročus cīņai pret tumsonību. Bankas klerkiem derētu mazliet pašizglītoties," sarkastiski norādīja žurnālists un pasākumu producents Juris Millers.
Laikam @Citadele domā, ka @kilbloka ir galvenā terorisma finansētāja. Vispār jau taisnība ir - viņa finansē ieročus cīņai pret tumsonību. Bankas klerkiem derētu mazliet pašizglītoties. https://t.co/QC6alRhPDH
— Juris Millers (@JurisMillers) October 19, 2020
Atgādināsim, ka Latvijas finanšu sektora "kapitāla remonts" sākās 2018. gadā pēc tam, kad Latvija izrādījās Eiropas naudas atmazgāšanas skandāla epicentrā un riskēja nokļūt "pelēkajās sarakstā".
Represiju vilnis sāka strādāt uz pilnu jaudu, taču kontrolējošās struktūras pieprasa arvien jaunu un jaunus upurus. Un tā kā ārzemnieki jau ir aizgājuši, bez darba palikušies finanšu uzraugi metās bloķēt vietējo uzņēmēju un parasto iedzīvotāju kontus.
Pēkšņi Latvijas banku kritizētāju korim sāka pievienoties arī politiķi. Tā, Latvijas aizsardzības ministrs pēkšņi publiski paziņoja, ka komercbankas pārāk kaislīgi ķērušās klāt nelegālo kapitālu apkarošanai. Savukārt pirms tam premjers Krišjānis Kariņš palūdza bankas vairs nemeklēt "netīro naudu" un pārstāt visus uzskatīt par negodīgiem cilvēkiem.
Viltus banku darbinieki izmāna naudu no Latvijas iedzīvotājiem
(atjaunots 17:03 03.03.2021)
Policijas darbinieki atkal brīdina par telefona krāpniekiem, šopirmdien no lētticīgo latviešu kontiem pazuduši 16 000 eiro.RĪGA, 3. marts — Sputnik. Pirmajā pavasara dienā atkal aktivizējās telefona krāpnieki, informē Valsts policija. Šoreiz krāpnieki uzdodas par banku darbiniekiem. Komunikācija ar upuriem notiek galvenokārt krievu valodā, bet galvenais noziedznieku uzdevums ir izvilināt internetbankas pieejas datus - lietotājnumurus un paroles, kurus prasa apstiprināt ar attālinātajiem autentifikācijas rīkiem (piemēram, izmantojot Smart-ID PIN kodi).
1. martā Rīgas Teikas iecirkņa policijas darbinieki saņēma informāciju no kādas Purvciema mikrorajona iedzīvotājas, kura informēja, ka no viņas bankas konta pazuduši 12 tūkstoši eiro. Izrādījās, ka cietušajai piezvanīja kāds vīrietis, kurš uzdevies par Luminor bankas darbinieku un brīdināja, ka no izsaucējas konta kāds mēģinot noņemt naudu. Vīrietis apgalvoja, ka to esot varētu apturēt tikai pieslēdzoties viņas Smart-ID.
Līdzīgi tika piekrāpta arī cita Rīgas iedzīvotāja, par kuru kļuva zināms Latgales policijas iecirkņa policijas darbiniekiem. Sieviete saņēma zvanu no it kā Swedbank darbinieces, kura informēja, ka no klientes bankas konta kāds cenšas noņemt naudu.
Cietusī uzticējusies zvanītāja solījumam novērst apdraudējumu un atklājusi bankas kartes numurus. Tā rezultātā viņai izkrāpti 1 163 eiro. Pēc tam krāpniece sacījusi, ka tiks atzvanīts no Luminor bankas drošības dienesta, jo izsaucēja ir šīs bankas kliente. No cita numura pārzvanījusi krieviski runājoša viltvārde, kas izkrāpusi vēl 843 eiro.
©
Flickr / Ivan David Gomez Arce
Savukārt Rīgas Kurzemes iecirkņa darbinieki ziņo par 1 930 eiro nolaupīšanu no Swedbank bankas konta. Šoreiz cietušais kļuva par viltus Swedbank konsultanta upuri.
Policijas darbinieki kārtējo reizi brīdina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un nevienam neizpaust savu bankas kontu pieejas datus. Ne banku darbinieki, ne citu valsts iestāžu darbinieki nekad neprasa atklāt šādu informāciju Tas, ka telefonsarunas laikā uzrādās Latvijas numurs vai pat valsts iestādes nosaukums, nenozīmē, ka zvana tiešām no Latvijas. Krāpnieki izmanto speciālus telefona numuru ģeneratorus.
Gadījumā, ja esat kļuvis par krāpnieku upuri, nekavējoties jāsazinās ar savu banku, kā arī jāraksta iesniegums policijā. To var izdarīt portālā latvija.lv bez elektroniskā paraksta, vai ar elektronisko parakstu, sūtot uz pasts@vp.gov.lv.
Tagi:
Pirmajam Baltijas kanālam uzlika naudas sodu par raidījumiem "Zdorovje" un "Žitj Zdorovo"
(atjaunots 11:35 03.03.2021)
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome noteikusi divus naudas sodus par kopējo summu 16 tūkstoši eiro, uzskatot, ka Pirmā Baltijas kanāla raidījumos tika mazināta koronavīrusa bīstamība.RĪGA, 3. marts — Sputnik. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sodīja Pirmo Baltijas kanālu nepatiesas informācijas izplatīšanas par koronavīrusu dēļ, ziņo padomes preses relīze.
NEPLP uzskata, ka PBK pārkāpis Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma prasību, saskaņā ar kuru raidījumi nedrīkst ietvert ziņas, "kas apdraud sabiedrības veselību vai varētu radīt nopietnus un smagus tās apdraudējuma riskus". Saskaņā ar likumu, medijiem jānodrošina, lai fakti raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti, tāpat komentāri un viedokļi ir jāatdala no ziņām un jānosauc viedokļa vai komentāra autoru.
Pēv NEPLP domām, nepatiesi apgalvojumi par koronavīrusu, tostarp par zemo lipīgumu esot izplatīti 2020. gada 27. decembra raidījumā "Zdorovje" un 2020. gada 30. decembra raidījumā "Žitj Zdorovo". Izplatītās informācijas nepatiesīgumu apstiprinājusi arī LR Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs.
"Raidījumā paustie nepatiesie apgalvojumi var palielināt infekcijas izplatīšanās riskus ģimenes locekļu vidū un īpaši veicināt senioru un bērnu inficēšanos. Tāpat maldinošā informācija var mazināt cilvēku līdzdalību drošības pasākumos izglītības iestādēs, kā arī veicināt sabiedrības vēlmi neievērot valstī noteiktos ierobežojumus. Tas, savukārt, var radīt un pastiprināt nekontrolējamu koronavīrusa izplatību," teikts paziņojumā.
Medijus uzraugošā padome uzskata, ka PBK neveica nepieciešamos pasākumus, lai apturētu nepatiesas informācijas izplatīšanu. Abus pārkāpumus NEPLP novērtē kā nozīmīgus, jo tie skar sabiedrības veselības intereses, turklāt ārkārtējās situācijas apstākļos.
Tādēļ par pārkāpumiem 27. decembra raidījumā "Zdorovje" PBK tika piemērots likumā noteiktais maksimālais naudas sods - 10 000 eiro. Savukārt par 30. decembra raidījumā "Žitj Zdorovo" pieļauto pārkāpumu – 6000 eiro liels naudas sods.
"Medijiem jāatceras, ka tie ir atbildīgi par to, lai programmās tiktu izplatīta pārbaudīta informācija un lai kopējais raidījuma konteksts vidusmēra skatītājam, kuram nav specifisku zināšanu attiecīgajā nozarē, nebūtu maldinošs. Bezatbildība var novest pie ļoti tālejošām un nopietnām sekām, un šajā gadījumā – radīt apdraudējumu sabiedrības veselībai," saka NEPLP loceklis Patriks Grīva.
Nesen PBK jau iekļuva masu mediju virsrakstos, kad operators Tet pārtrauca tā retranslāciju, aizbildinoties ar informācijas neesamību par kanāla retranslatora patiesajiem labuma guvējiem.Tagi:
Eiropas diplomātiem atļāva vakcinēties ar "Sputnik V"
(atjaunots 17:12 03.03.2021)
Eiropas ārpolitikas dienests piešķīra saviem darbiniekiem tiesības vakcinēties ar ES neapstiprinātajām vakcīnām.RĪGA, 3. marts - Sputnik. ES ārpolitikas dienests neiebilst, ja pārstāvniecību darbinieki vēlēsies vakcinēties pret koronavīrusu ar Eiropas Savienībā neautorizēto vakcīnu. Kā vēsta RIA Novosti, par to paziņoja dienesta pārstāve Nabiļa Masrali.
Pēc viņas vārdiem, ES pārstāvniecību personāls patstāvīgi pieņem lēmumu par to, vai būtu jāvakcinējas principā un ar kādu vakcīnu. Darbiniekiem būs iespēja vakcinēties vai nu ar EZA (Eiropas Zāļu aģentūra) apstiprināto vakcīnu, vai nu ar uzņemošajā valstī autorizētiem preparātiem.
"Lēmums par vakcināciju – tas ir individuāls lēmums. To, ar kādu preparātu vakcinēties, arī ir personisks lēmums. Mums nav iebildumu, ja pārstāvniecību darbinieki saņems vakcīnas, kuras nav apstiprinātas ES, tas ir arī personisks lēmums," sacīja Masrali.
Ja cilvēks izvēlas EZA apstiprināto vakcīnu, bet uz vietas nebūs pieejas preparātam, tad viņš var vakcinēties Eiropas Savienībā.
"Tas tiek darīts, lai garantētu darbiniekiem un viņu ģimenēm maksimālu aizsardzību ārvalstīs un nodrošinātu viņiem tādus pašus medicīnas pakalpojumus, kā citiem ES pilsoņiem," paskaidroja ārpolitikas dienesta pārstāve.
Patlaban ES tirgū apstiprināti kompāniju Pfizer/BioNTech, Moderna un AstraZeneca preparāti. ES noslēdza līgumus 2,3 miljardu devu koronavīrusa vakcīnu piegādei. Plānots līdz vasaras beigām vakcinēt apmēram 70% eiropiešu. Tomēr pēdējās nedēļās ES saskārusies ar grūtībām - Pfizer/BioNTech un AstraZeneca piegādes kavējas. Šķēršļi varētu kavēt Briseles ambiciozos plānus vakcinācijas aspektā.
Pērnā gada augustā Krievijas Veselības ministrija reģistrēja pirmo vakcīnu pasaulē Covid-19 profilaksei, ko izstrādāja Gamaleja ZPC. Vakcīna ieguva nosaukumu "Sputnik V".
Janvārī Krievijas tiešo investīciju fonds (KTIF) iesniedzis pieteikumu vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai Eiropas Savienībā.
Krievija patlaban ir vienīgā valsts, kurā izstrādātas un masveidā tiek ražotas trīs vakcīnas koronavīrusa infekcijas profilaksei: preparātiem "Gam-COVID-Vak" un "EpiVakKorona" pievienojies Čumakova institūta izstrādātais preparāts "KoviVak". Martā tā nonāks civilajā apgrozījumā, proti, Krievijas pilsoņi varēs izvēlēties jau vienu no trim vakcīnām.