RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Žurnālisti atklāja kārtējo banku diktatūras upuri Latvijā. Šoreiz finanšu iestādei likās aizdomīgi honorāri, kuri tika ieskaitīti autora kontā no cienījamas grāmatu izdevniecības "Apgāds Zvaigzne ABC".

Stāstu sameklēja un publicēja savā Twitter žurnāliste Inga Gorbunova. Pēc ekrānbildes, kuru viņa pievienoja tvītam, var redzēt, ka Karina Pētersone (bijusī kultūras ministre, politiķe un tulkotāja) sūdzas par elektronisko paziņojumu no bankas Citadele. Tajā bankas darbinieks, piesedzoties ar drošību un principu "Pazīsti savu klientu" (Know Your Customer, KYC), piedāvā šim klientam četru dienu laikā sniegt attaisnojošus dokumentus (rēķinus, līgumus un c.) par naudas pārskaitījumu, kurš tika veikts augustā.

© Flickr / Сейм Латвии

Esam bijuši pasīvi: FKTK sola apdrošinātājiem to pašu, kas ticis bankām

Turklāt no bankas vēstules kļūst skaidrs, ka sadaļā maksājuma mērķis norādīt "autoratlīdzība", kur norādīts pat līguma numurs. Maksājums nāk no grāmatu izdevniecības "Apgāds Zvaigzne ABC", savukārt summa sastāda 1700 eiro.

Taču šis pārskaitījums bankai šķitis aizdomīgs, un tā pieprasīja paskaidrojumus, pretējā gadījumā piedraudot klientam ar bankas kontu operāciju ierobežojumiem.

"Līgumu, protams, nosūtīju, bet sajūta pazemojoša. Ko darīt?" rezumēja savu stāstu Karina Pētersone.

"Šis šodien reāli samulsināja. Kādā tādā sakarā banka prasa līgumu par autoratlīdzību, kuru izmaksā ne jau kāda pastkastītes firma?" pauda sašutumu sakarā ar Karinas Pētersones stāstu žurnāliste Inga Gorbunova.

​Sociālo tīklu lietotāji atbalstīja žurnālistes neizpratni, tomēr atzīmēja, ka banka, iespējams, varēja painteresēties par naudas transakciju, jo Karina Pētersone varētu turpināt būt politiski nozīmīga persona.

"Mans teorētisks minējums - politiski nozīmīga persona. Tur šobrīd ik 6 mēnešus pilnas izpētes cikls. Tā kopumā liela problēma, viņu daudz, visi jāpēta dziļi," atzīmēja jurists Edgars Pastars.

​​"​Trīs varas vīri publiski nošausminājās, ka esam otrā grāvī, bet banku klerki birokrātiskā fanātismā turpina ​"​drāzt​"​ katru centu. Kurš beidzot pateiks: pietiek! Naudas atmazgāšanas, kur nu vēl terorisma finansēšanas apkarošanai, jābūt uz kaut kādiem riskiem balstītai," atbalstīja autores sašutumu Maris Bkalns.

​​"​Ieteiktu neizmantot saviem darījumiem nevienu Latvijas banku. Par Citadele banku man ir sūdzējušies arī Rīgā dzīvojoši un strādājoši ārvalstu uzņēmēji," uzrakstīja Ģirts Birziņš.

​​"​Konkrētais gadījums tikai liecina, ka bankas ne vella nepazīst savu klientu, lai kādus tur principus tās tiektos ievērojam. Būtu kaut vai iegūglējuši," norāda uz stāsta dalībnieku atpazīstamību Pēteris Zirnis.

​​"​Pārmērīga prasība, summa ir neliela, LV rezidents pārved naudu LV rezidentam. Nav neviena ‘risk based approach’ sarkanā luktura pēc EU AMLD un EBA vadlīnijām. Ieteiktu pieprasīt paskaidrojumu no bankas un FKTK," piedāvāja neatstāt šo stāstu bez sekām lietotājs A.Ozo.

​​"​Cik zinu, līgumi parasti ir konfidenciāli, ar kādām tiesībām privāta iestāde (banka) var pieprasīt kaut ko? Ja vēl tā būtu nauda no ārvalstīm, bet zināms Latvijas uzņēmums pārskaita darbiniekam, pat norādot iemeslu. Cik ilgi tā banku patvaļa Latvijā turpināsies?" uzdod jautājumu Artis Spertāls.

​​"​Laikam @Citadele domā, ka @kilbloka ir galvenā terorisma finansētāja. Vispār jau taisnība ir - viņa finansē ieročus cīņai pret tumsonību. Bankas klerkiem derētu mazliet pašizglītoties," sarkastiski norādīja žurnālists un pasākumu producents Juris Millers.

​Atgādināsim, ka Latvijas finanšu sektora "kapitāla remonts" sākās 2018. gadā pēc tam, kad Latvija izrādījās Eiropas naudas atmazgāšanas skandāla epicentrā un riskēja nokļūt "pelēkajās sarakstā".

Represiju vilnis sāka strādāt uz pilnu jaudu, taču kontrolējošās struktūras pieprasa arvien jaunu un jaunus upurus. Un tā kā ārzemnieki jau ir aizgājuši, bez darba palikušies finanšu uzraugi metās bloķēt vietējo uzņēmēju un parasto iedzīvotāju kontus.

Pēkšņi Latvijas banku kritizētāju korim sāka pievienoties arī politiķi. Tā, Latvijas aizsardzības ministrs pēkšņi publiski paziņoja, ka komercbankas pārāk kaislīgi ķērušās klāt nelegālo kapitālu apkarošanai. Savukārt pirms tam premjers Krišjānis Kariņš palūdza bankas vairs nemeklēt "netīro naudu" un pārstāt visus uzskatīt par negodīgiem cilvēkiem.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 20. oktobrī izbeidza kriminālprocesu par iespējamo 18,4 miljonu eiro izšķērdēšanu "Rīgas satiksmē", paziņoja bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs savā Facebook lapā.

Lieta tika ierosināta pēc toreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces sūdzības pēc Krimināllikuma 319. panta – amatpersonas bezdarbība, kura novedusi pie smagām sekām. Runa bija par 2017. gada notikumiem, kad Rīgas dome pārskaitīja "Rīgas satiksmei" 18,4 miljonus eiro, norādot maksājuma mērķī ieguldījums uzņēmuma kapitālā.

© Sputnik / Sergey Melkonov

Katram deputātam deva divas VIP caurlaides: "Pūces shēma" izrādījusies ierasta lieta

Pūce ne vien saskatīja tajā izšķērdības pazīmes, bet arī izmantoja šo gadījumu kā ieganstu Ušakova nocelšanai no amata, visur apgalvojot, ka tieši mērs "izšķērdējis 18 miljonus eiro".

Pārbaudes un konsultāciju rezultātā ar neatkarīgajiem ekspertiem KNAB konstatēja, ka nauda patiešām aizgāja "Rīgas satiksmes" zaudējumu segšanai, kas saistīti ar dažādu iedzīvotāju kategoriju braukšanas atvieglojumu segšanu, kā to arī bija apgalvojusi toreizējā domes vadība. Maksājuma mērķis grāmatvedības dokumentos tika norādīts nekorekti, taču pie izšķērdības tas nenoveda.

Pēc Ušakova advokāta Viktora Tihonova apgalvotā, Pūce zinājis, ka runa ir par grāmatvedības pretrunām un nauda tika pārskaitīta iedzīvotāju atvieglojumu segšanai, taču ignorēja šo faktu un paziņoja, ka Ušakovs it kā samazinājis domei piederošo īpašumu.

"Pūce visu šo laiku ir melojis. Tieši tāpat, kā meloja par savu "Rīgas satiksmes" caurlaidi," uzrakstīja Ušakovs, atgādinot par ministra Pūces nesenās demisijas iemeslu.

Tagad Ušakovs sagaida otrās instances tiesas lēmumu par savu sūdzību pret Pūces rīkojumu par Ušakova nocelšanu no mēra amata, kuram jābūt paziņotam janvārī.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, 12. novembrī Juris Pūce atkāpās no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata, atzīstot, ka samelojis par nelikumīgu deputāta caurlaides izmantošanu "Rīgas satiksmes" stāvvietās, uz kuru viņam nav bijis tiesību. Īpašu pikantumu situācijai piešķir tas fakts, ka pats Pūce vairākkārt un skaļi apsūdzēja korupcijā bijušo Rīgas vadību un personīgi Nilu Ušakovu un solīja galvaspilsētai jaunu taisnīgas un godīgas vadības ēru, kad pie varas pilsētā atnāks viņa politiskais spēks.