Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijā pastāstīja, cik baltkrievu IT kompānijas nolēma pārcelt savu darbību

47
(atjaunots 15:26 23.10.2020)
Patlaban darbu Latvijā ir uzsākuši vismaz trīs uzņēmumi, viņi ir atvēruši bankas kontus, atraduši telpas un nokārtojuši formalitātes ar darbinieku pārvākšanos.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Pēc pārrunām starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un baltkrievu IT kompānijām dažas no tām nolēma pilnībā vai daļēji pārcelt savu darbību uz Latviju, vēl ar 50 uzņēmumiem pārrunas turpinās, paziņoja LIAA Komunikācijas un informācijas departamentā.

Kopumā pašlaik lēmumu strādāt Latvijā pieņēma 17 kompānijas, reāli darbu uzsākuši vismaz trīs. Tās atvēra bankas kontus, atrada telpas un nokārtoja formalitātes ar darbinieku pārvākšanos. Pēc šo 17 uzņēmumu plāniem, tuvākajos mēnešos Latvijā būs izveidots vairāk nekā 1000 jaunu darbavietu. Vismaz puse no kompānijām agrāk strādāja Minskas Augsto tehnoloģiju parkā, vēsta grani.lv.

Atgādināsim, ka virkne valstu iesaistījās cīņā par baltkrievu IT speciālistiem, kuri izskata iespēju pārcelties un pārcelt savu biznesu uz citām valstīm sakarā ar situāciju, kura izveidojusies Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām.

Piemeram, Polijas valdība paziņoja par projekta "Polija - patvērums" projekta palaišanu – tā ir valsts un privāto instanču iniciatīva, kuras vēlas atbalstīt baltkrievu sabiedrību grūtajos laikos. Projekta ietvaros startē relokācijas programma Baltkrievijas IT kompānijām Poland Business Harbour. Arī labākie baltkrievu jaunuzņēmumi varēs pārcelties uz Poliju un piedalīties akselerācijas programmā.

Lietuvas ĀM plānoja vienkāršot vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem: tās tiks izsniegtas uz pusgadu, savukārt noformēšanai būs nepieciešama minimāla dokumentu pakete. Procedūras paātrināšanai migrācijas departaments plānoja sākt izskatīt Baltkrievijas IT speciālistu iesniegumus vēl pirms viņu ierašanās Lietuvā.

Latvijas varasiestādes izveidoja speciālu komandu no Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, kura paātrinātā kārtībā izskata Baltkrievijas IT biznesu pieteikumus. Paralēli rit darbs ar Latvijas finanšu iestādēm "zaļā koridora" izveidošanai ārzemju kompānijām, kuras nolēmušas pārcelt savu darbību uz Latviju.

Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis parakstīja dekrētu, kura mērķis ir piesaistīt IT speciālistus no Baltkrievijas. Saskaņā ar dokumentu, līdz 180 dienām gadā tiks pagarināts Baltkrievijas pilsoņu pagaidu uzturēšanās termiņš Ukrainas teritorijā – tas skar uzņēmējus, augsti kvalificētus speciālistus, tai skaitā IT un inovāciju nozares speciālistus un viņu ģimenes locekļus.

47
Tagi:
Baltkrievija, Latvija
Pēc temata
Ģirģens piedāvāja IT kompānijām no Baltkrievijas pārvākties uz Latviju
Kāpēc baltkrievu uzņēmēji neienāks Latvijā
Pat ja "naciķi" samierināsies ar tūkstošiem slāvu: kas neļauj baltkrievu IT ienākt Latvijā
Covid-19 ekspress tests, foto no arhīva

Covid-19 testu turpmāk būs iespējams veikt vēl piecās vietās

3
(atjaunots 13:48 01.12.2020)
Testēšana notiks pēc iepriekšēja pieraksta, paraugus ņems gan ar ģimenes ārsta nosūtījumu, gan pēc pašu iedzīvotāju vēlmes – par maksu.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijā ir paplašinātas iespējas veikt koronavīrusa testu, pakalpojumu sāk sniegt vēl viena medicīnas kompānija. Analīzes var nodot gan ar ārsta nosūtījumu, gan pēc savas iniciatīvas, vēsta LSM.

Medicīnas kompānija "MFD veselības grupa" sākusi veikt koronavīrusa infekcijas analīzes. Testi tiks veikti mobilajos punktos Rīgā: Rušonu ielā 15, Buļļu ielā 9, Zolitūdes ielā 34, Augusta Deglava ielā 14 un Brīvības ielā 75.

Testēšana notiks pēc iepriekšēja pieraksta. Paraugus ņems gan ar ārsta nosūtījumu, gan pēc pašu iedzīvotāju vēlmes – par maksu.

Oktobra beigās Latvijā mainīja Covid-19 testēšanas kārtību – tagad, lai nodotu bezmaksas analīzes, ir jāsaņem ģimenes ārsta vai slimnīcas speciālista nosūtījums. Pēc Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktores Santas Līviņas sacītā, šo soli nācies spert, lai atrisinātu rindu problēmu – daudzi Latvijas iedzīvotāji, kuriem nebija Covid-19 simptomu, vienalga vēlējās nodot analīzes.

Pirms tam Latvijā koronavīrusa testu par brīvu varēja veikt ikviens gribētājs, iepriekš piesakoties pa tālruni 8303.

3
Pēc temata
Izolāciju varēs pārtraukt bez testiem: Latvijā jauni noteikumi ar Covid-19 inficētajiem
Slimības lapu Latvijā var aizvērt, pat ja Covid-19 tests ir pozitīvs
"Ar apbedīšanas biroja izziņu": sociālos tīklus šokē jaunie Covid-19 testēšanas noteikumi
Rīgā augs Covid-19 testēšanas punktu skaits
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, foto no arhīva

Naudas, vairāk naudas! Kāpēc Latvijas aizsardzības ministrs ceļ trauksmi Covid-19 dēļ

6
(atjaunots 00:47 01.12.2020)
Iepriekš militārās iestādes vadītājs uzstājās ar paziņojumiem saistībā ar Covid-19, ko var definēt kā paniskus; pēc Arta Pabrika domām, "šobrīd ir pēdējā iespēja ieviest kardinālus pasākumus".

RĪGA, 01. decembris – Sputnik. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, paužot viedokli par Veselības ministrijas un tās vadītājas, "Attīstībai/Par!" partijas biedres Ilzes Viņķeles un Jaunās konservatīvās partijas locekles Ilgas Šuplinskas vadītās Izglītības un zinātnes ministrijas kompetenci, uzsvēra, ka ir gatavs piesaistīt zemessargus, ja būs nepieciešams. Izteiciena konteksts nozīmē, ka zemessargi patrulēs Latvijas pilsētu ielas.

"Fiziski nebūs iespējams izvietot resursus"

Taču Pabriks uzstājās ne jau tāpat vien, raksta BВ.lv, bet gan tieši pirms informatīvā paziņojuma "Par finanšu līdzekļu, kas piešķirti Aizsardzības ministrijai (Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram) ar Ministru kabineta 2020. gada 27. aprīļa rīkojumu Nr. 220 "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", izlietojumu" izskatīšanas valdībā.

Valdība piešķīra Pabrikam veselus 45 734 760 eiro, "lai saistībā ar ārkārtējo situāciju, kas tika izsludināta Covid-19 izplatības ierobežošanai, segtu institūciju prioritāro vajadzību sarakstā minēto individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegādes un transportēšanas izdevumus". Pirmās oficiālās ārkārtējās situācijas laikā vien minētais Aizsardzības ministrijas centrs noslēdza 29 līgumus 33 588 174,30 eiro apmērā par masku, respiratoru un dezinfekcijas līdzekļu iegādi, tai skaitā par "šo preču kvalitātes pārbaudēm". Latvija pat apmaksāja humanitārās kravas uz Sanmarīno, Itāliju, Spāniju un Gruziju!

Attiecībā uz bezmaksas piegādēm vietējiem iedzīvotājiem, saskaņā ar 14. maija valdības rīkojumu, tika iepirkti 400 000 masku, lai izdalītu tās maznodrošinātajiem. Protams, no debesīm nekas nav nokritis, un nodokļu maksātājiem "dāvana" izmaksāja 968 000 eiro. Tātad parasta higiēniskā 181. tipa maska izmaksāja 2,42 eiro! Vērts pievērst uzmanību tam, ka šodien 10 masku cena Rīgā sastāda 2,99 eiro (mazāk, nekā 30 eirocenti gabalā, ja ņem 10), savukārt vienu ir iespējams iegādāties par 50 eirocentiem.

Turklāt noskaidrojās, ka koordinācija starp resoriem ir bēdīga.

"Aizsardzības ministrija informē, ka no citām ministrijām vai iesaistītajām institūcijām nav saņēmusi ierosinājumus par iespējamās rīcības modeļiem. Tāpat sarunās ir noskaidrojies, ka nevienas iestādes rīcībā šobrīd nav tādas noliktavas, kuras būtu gan tehniski, gan apjoma ziņā atbilstošas tām paredzēto un jau šobrīd iegādāto epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursu izvietošanai..."

Tāpat tika atklāts, ka centrālajā noliktavā, kas atrodas Aizsardzības ministrijas pārraudzībā, nepietiek vietas, kā dēļ "ir traucēti iekšējie loģistikas procesi – preču pieņemšana, izvietošana plauktu sistēmā, komplektācija un izsniegšana". "Secināms, ka pie šādiem apstākļiem fiziski nebūs iespējams izvietot resursus, ko plānots iegādāties…"

Bet viņi tik "liek un liek"

Savos paziņojumos medijiem Pabriks ar līdzjūtību runāja par pārpildītām slimnīcām, kā dēļ ir nepieciešams steidzīgi ieviest lokdaunu. Taču Aizsardzības ministrijas noliktavā pašlaik no 4318 palešu platformām 3036 aizņem karavīru kravas, savukārt 1100 tie ir līdzekļi, kas iegādāti cīņai ar pandēmiju.

Ar varonīgām personāla pūlēm atbrīvoja vēl 700 vietas, tomēr šeit piezogas klāt jauna nelaime – maskām un visam pārējam ir derīguma termiņš.

"Pirmais derīguma termiņš vienai preču kategorijai beidzas 2021. gada oktobrī, bet lielākajai daļai preču – 2022. gada maijā – jūnijā, līdz ar to nepieciešams izlemt, pie kā glabāšanā minētās preces atradīsies, lai šī persona spētu savlaicīgi veikt visas nepieciešamās darbības ar preču nomaiņu."

Kopumā ir skaidrs, ka ar prečziņiem militārajā iestādē iet ne visai labi – taču masku uzglabāšanas ziņā Aizsardzības ministrija jau šobrīd lūdz rezervēt tai 2021.-2023. gadam 761 730 eiro. Tāpat lūdz papildus pieņemt darbā sešus darbiniekus, turklāt viens no viņiem būs projekta vadītājs (11. mēnešalgu grupa), otrais – juriskonsults (10. grupa). Trīs gadiem izmaksas jaunajam personālam sastādīs 385 356 eiro.

Ministra Arta Pabrika un valsts sekretāra Jāņa Garisona apstiprinātajā dokumentā tiek uzstādīts tiešs jautājums: karavīriem ir nepieciešamas naudas investīcijas, lai "būtiski nesamazinātu vai pat neparalizētu savu funkcionalitāti apgādes jomā aizsardzības nozarē…" Bet, varbūt, NATO palīdzēs?

6
Tagi:
nauda, Artis Pabriks, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Krievijas viedokli ignorēt ir neiespējami: Pabriks sūdzas par grūtībām ar vienotību ES
Pabriks pastāstījis, kā izaicinājumu priekšā garantēt Latvijas gatavību dažādām krīzēm
Pabriks neceļ paniku: militāro draudu Latvijai pagaidām nav
Bet kas būs ar 2% no IKP? Pabriks pārdzīvo, ka krīze nogalēs Latvijas aizsardzības nozari