Ātras palīdzības mašīna, foto no arhīva

"Ātrie" neatbrauca, Rīga atteica: mirušās latvietes ar Covid-19 radinieki ir šokā

68
(atjaunots 15:26 23.10.2020)
Radinieku, kurus šokējusi jaunas sievietes un viņas tēva nāve, kuriem bija konstatēts Covid-19, apšauba mediķu darbības un uzskata, ka viņu tuviniekus varēja glābt, ja medicīna Latvijā iztiktu bez minstināšanās.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Par vienu no koronavīrusa upuriem Latvijā pagājušajā nedēļā kļuva 34 gadus vecā Liene Liepa, kura strādāja par Talsu novada Bāriņtiesas vadītāja vietas izpildītāju. Tika ziņots, ka sākumā Covid-19 tika atklāts Liepas tēvam. Meitai nācās apglabāt tēti. Pēc tam arī viņa pati saslima.

Rus.tvnet.lv ar atsauci uz TV3 Ziņas vēsta, ka mirušo sievietes un viņas tēva radinieki ir šokēti un apšauba palīdzības kompetenci, kuru sniedza Latvijas medicīnas sistēma.

Viens no ģimenes locekļiem, kurš vēlējās palikt anonīms, elektroniskajā vēstulē uzrakstīja, ka nesaprot, kā noritēja ārstēšana.

Ātrā palīdzība atteicās braukt

Pēc viņa sacītā, kad radiniekam pēkšņi pacēlās temperatūra un viņš sajutās slikti, ātrā palīdzība atteicās pie viņa braukt. Tur paziņoja, ka, ja viņam nav tāda simptoma kā gaisa trūkums, tad nekā ārkārtīga situācijā nav. Beigās vīrietis tomēr tika nogādāts Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī. Taču viņu neizdevās glābt.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) centās sniegt savu notikušā skatījumu. Tur apstiprināja, ka ātrā palīdzība patiešām sākumā atteicās izbraukt pie pacienta, jo pēc sarunas ar viņu tur nolēma, ka stāvoklis nav tik nopietns.

Taču, kā norādīja NMPD vadītāja Liene Cipule, vīrietim bija veselības problēmas, par kurām zināja ģimenes ārsts. Un viņam, pēc viņas sacītā, pašam bija jāpiezvana ātrajai palīdzībai un jāapraksta situācija. Tad mediķi atbrauktu uz izsaukumu uzreiz.

Tāpat Cipule nepiemirsa atzīmēt, ka pacients tomēr nokļuva slimnīcā, kur pavadīja vēl piecas dienas, līdz viņš nomira. Acīmredzot, tādā veidā viņa centās pateikt, ka ārsti izdarīja visu iespējamo viņa glābšanai un nesavlaicīga mediķu ierašanās nekļuva izšķiroša.

Rīga atteica

Taču visas šausmas ir tajā, ka pēc tēva nomira viņa 34 gadus vecā meita. Viņa veica koronavīrusa testu nākamajā dienā pēc tam, kad sajuta simptomus – iesnas un klepus. Ģimenes ārste ieteica viņai palikt mājās, dzert zāles un tēju. Nākamajā dienā sieviete uzzināja, ka viņai ir apstiprinājies Covid-19.

Sekojot ģimenes ārsta rekomendācijām, sieviete nedēļu ārstējās mājās. Taču svētdien nonāca Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī, kur viņai atklāja abpusējo pneimoniju. Ārstēšanās gaitā pacientes veselībā tika atzīmēta uzlabošanās. Un pēc tam viss strauji pasliktinājās un pacientei iestājās smaga slimības gaita, turpina stāstu sievietes radinieks.

Savā vēstulē viņš norāda, ka uzdeva Ventspils slimnīcai jautājumu par to, kāpēc pacienti savlaicīgi nepārveda uz slimnīcu Rīgā, kur viņa varētu saņemt palīdzību, kas atbilst viņas slimības gaitai. Taču slimnīcā viņam atbildēja, ka "pusdienu zvanīja un cīnījās, lai viņu paņem uz Rīgu, taču Rīga negribēja viņu pieņemt".

Beigās sievieti tomēr aizveda uz Infektoloģijas centru. Pēc dažām dienām viņa nomira.

Atbilstoši instrukcijām

Tiek atzīmēts, ka Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Santa Grīnberga paziņoja, ka, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri regulē personas datu aizsardzību, un likumu par pacientu tiesībām, nekomentēs notikušo.

Specializētajā medicīnas centrā, kurš atrodas NMPD pārraudzībā un koordinē slimnīcu sadarbību īpaši nopietnos gadījumos, paziņoja, ka no Rīgas puses nebija atteikšanās no pacientes stacionēšanas.

NMPD vadītāja paskaidroja, ka viss tika veikts atbilstoši Specializētā medicīnas centra nospraustajam algoritmam. Tika saņemts paziņojums par nepieciešamību transportēt pacienti uz Rīgu un stundas laikā viņa bija nogādāta Infektoloģijas centrā speciālā kapsulā.

Savukārt Infektoloģijas centrā, atsaucoties uz instrukcijām, apgalvo, ka lēmums par pārvešanu tiek pieņemts NMPD. No turienes viņiem piezvanīja un paziņoja, ka nogādās pacientu.

Neskatoties uz to, ka visi dienesti it kā rīkojušies atbilstoši instrukcijām, NMPD vadītāja tomēr atzīst, ka divu ģimenes locekļu nāves – tas ir pamats izanalizēt ārstu sadarbību un darba kvalitāti reģionos. Iespējams, mācības, kas ir gūtas no šīs traģēdijas, palīdzēs izglābt citas dzīvības Latvijā.

68
Tagi:
medicīna, mediķi, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (815)
Pēc temata
Latvija atļāva ārzemniekiem ar Covid-19 izbraukt uz dzimteni
Covid-19 dīvainības: dievkalpojumi atļauti, fitness aizliegts
Neviens neteica, ka nedrīkst: latviešu elite taisnojas par "Rīgas balli"
Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19
Raķete Vostok pie Valsts Kosmonautikas vēstures muzeja, foto no arhīva

Kosmonautikas diena: trīs kosmonauti no Latvijas PSR, kuri paviesojušies orbītā

18
(atjaunots 17:53 12.04.2021)
Pirmais cilvēka lidojums uz kosmosu notika pirms sešdesmit gadiem - 1961. gada 12. aprīlī. Pirmais kosmonauts bija leģendārais Jurijs Gagarins - Smoļenskas apgabala iedzīvotājs. Bet šajā rakstā mēs gribam pastāstīt par slaveniem kosmonautiem, kas dzimuši Latvijas PSR.

RĪGA, 12. aprīlis - Sputnik, Aleksejs Stefanovs. Būtu gana grūti nosaukt Latviju par kosmisko dižvalsti, tomēr arī tā devusi savu artavu pirmā cilvēka lidojumā uz kosmosu.

Padomju raķešbūves tēvs Frīdrihs Canders dzimis Rīgā, tāpat kā Mstislavs Keldišs, viens no padomju kosmiskās programmas ideologiem. Latvijas PSR dzimuši arī trīs kosmonauti – Anatolijs Solovjevs, Aleksandrs Kaleri un Oļegs Artemjevs. Visi trīs tagad dzīvo Krievijā.

Anatolijs Solovjevs

Anatolijs Solovjevs uzaudzis attālā Rīgas rajonā un pat nevarēja iedomāties, ka par viņa varoņdarbu runās pat Holivudas zvaigznes.

"Par kosmonautiku es nedomāju. Būdams skolnieks, es ļoti daudz lasīju. Bolderājā bija vairākas bibliotēkas, un pierakstījos visās. Sākumā bija pasakas, tad piedzīvojumu grāmatas, un tā biju nonācis līdz klasiķiem, bet vecākajās klasēs sapratu, ka man ļoti interesē grāmatas par aviāciju," atceras Solovjevs.

Tā viņš iestājās Čerņigovas aviācijas skolā un kļuva par militāro pilotu, bet ielūgumu iestāties kosmonautu vienībā viņš saņēma Usurijskā, kad dienēja Tālajos Austrumos.

Nākamos 12 gadus viņš gaidīja lidojumu, lai gan pats par šo laiku runā nedaudz citādāk: "Es vienkārši strādāju. Ir liels skaits dažādu aviācijas un kosmisko sistēmu. Tās visas jāizmēģina uz Zemes: aprīkojums, ekipējums. Tikai tas dod tiesības uz dzīvi, tur orbītā."

Космонавт Анатолий Соловьев
© Sputnik / Пушкарев
Kosmonauts Anatolijs Solovjovs

Viņa pirmais lidojums notika 1988. gada jūnijā, pēc tam Solovjevam tika piešķirts Padomju Savienības Varoņa nosaukums.

Viņš devās kosmosā piecu ekspedīciju sastāvā, no pēdējās atgriezās 1998. gada februārī. Kopumā orbītā pavadīja 651 diennakti. Pie tam kosmonauts 16 reizes izgājis atklātā kosmosā un pavadījis tur 78 stundas 48 minūtes – tas ir pasaules rekords.

"Vārds "rekords", manuprāt, te neder. Nu jā, vairāk nekā visi pārējie, jā, tas ir sasniegums. Bet es nekad ne ar vienu neesmu sacenties," Solovjevs pieticīgi piebilst.

Aktiera Džordža Klūnija personāža vārdus no 2013. gada mākslas filmas "Gravitācija" par to, ka viņš cenšas pārvarēt Solovjeva rekordu no kopējā ārpus kuģa pavadītā laika viedokļa, pats kosmonauts uztver skeptiski, uzskatot, ka mūsdienu režisori "ņirgājas par veselo saprātu".

"Agrāk fantasti centās būt pēc iespējas tuvāk fizikas likumiem, bet "Gravitācijā" viss ir otrādi," konstatēja slavenais kosmonauts.

Aleksandrs Kaleri

Vēl būdams Jūrmalas skolas jaunāko klašu skolnieks, Aleksandrs Kaleri nolēma kļūt par kosmonautu. Atturēja tikai fakts, ka vajadzēja būt militārpersonai. Tomēr drīz vien ar "Sojuzi" sāka lidot civilie kosmonauti, un inženieri arī varēja nokļūt kosmosā.

Kaleri iestājās Maskavas Fizikas un Tehnikas institūtā, pēc tam turpat studēja aspirantūrā, ko absolvēja specialitātē "Šķidrumu, gāzes un plazmas mehānika".

Pielaidi zinātniski ražošanas apvienības "Enerģija" kosmonautu vienības speciālajiem treniņiem viņš ieguva 1982. gada decembrī. Savā pirmajā lidojumā viņš devās 1992. gada martā.

Александр Калери космонавт-бортинженер международного экипажа перед началом полета космического корабля Союз ТМ-14.
© Sputnik / Владимир Родионов
Kosmonauts Aleksandrs Kaleri

Kosmonauts atceras, ka ar laiku tiek zaudēta sajūta, ka tu vairs neesi uz Zemes. Viņam šķita, ka viņš aizbraucis ilgtermiņa komandējumā.

Kosmosā viņš dzīvoja kā uz zemes: pamošanās plkst. 6.00 no rīta pēc Griničas laika, pēc tam – rīta rosme, brokastis, higiēnas procedūras. Oficiālā darba diena stacijā - sešarpus stundas, pārējais - personiskais laiks. To tērēja ēdienam, sportam, grāmatām un filmu skatīšanai.

Kopumā viņš veica piecus lidojumus ar kopējo garumu 769 diennaktis. Kaleri piecas reizes devās uz atklātu kosmosu, kur nostrādāja 25 stundas 46 minūtes.

Gadījās kosmosā arī neparastas situācijas, par vienu epizodi ziņoja pat vadošie mediji. Presi satrieca viņa ziņojums par dīvainām skaņām stacijā. Situācija patiesībā bija triviāla: jebkurā sarežģītā mašīnā kaut kas var brakšķēt vai čirkstēt.

Oļegs Artemjevs

Krievijas kosmonauts Oļegs Artemjevs dzimis Rīgā. Viņš kļuva par 118. PSRS/Krievijas kosmonautu un 534. pasaules kosmonautu. Veica divus kosmiskos lidojumus uz Starptautisko kosmisko staciju: pirmo ar transporta pilotējamo kuģī "Sojuz TMA-12M" 2014. gada martā – septembrī, otro ar TPK "Sojuz MS-08" 2018. gada martā – oktobrī.

Viņa liktenis ir saistīts ne vien ar Latviju, bet arī ar kaimiņvalstīm. Tallinā viņš pabeidza tehnikumu specialitātē "Rūpniecisko uzņēmumu un ierīču elektroiekārta", bet Viļņā izgāja obligāto karadienestu padomju armijas rindās, pēc tam atgriezās Igaunijā un strādāja par rūpniecības iekārtu elektromontieri V. I. Ļeņina Valsts vagonbūves rūpnīcā "Dvigateļ".

Космонавт Роскосмоса Олег Артемьев
© Sputnik / Евгения Новоженина
Kosmonauts Oļegs Artemjevs

Pēc Savienības sabrukuma viņš pārvācās uz Krieviju un iestājās Maskavas Baumana valsts tehniskajā universitātē specialitātē "Zemo temperatūru fizika un fizika", bet gadu pēc absolvēšanas, 1999. gadā, sāka strādāt raķešu un kosmisko korporācijā "Enerģija" par klāja dokumentācijas izstrādātāju, vēlāk viņu ieskaitīja kosmonautu vienībā.

Artemjeva lidojumu kopējais ilgums ir 365 diennaktis, viņš trīs reizes izgājis atklātā kosmosā, kur pavadīja 20 stundas 20 minūtes.

2019. gadā Artemjevs tika ievēlēts par Maskavas pilsētas domes deputātu, taču viņš joprojām sapņo par kosmosu. 2021. gada janvārī Oļegu Artemjevu iekļāva TPK "Sojuz MS-18" dublējošajā ekipāžā. Varbūt viņš būs pirmais deputāts, kurš atstās savu ērto krēslu kosmosa kuģa dēļ.

18
Tagi:
Latvija, kosmoss
Pēc temata
Vajadzīgi inženieri: Latvijā pastāstīja, kādas ir EKA prasības kosmonautiem
Noslēpumainā zaļā blāzma: Krievijas kosmonauts no SKS klāja nobildējis unikālus kadrus
Krievijas kosmonauts apsveicis Latviju no orbītas
Baltijas jūra, foto no arhīva

ķīmiskie ieroči Baltijas dzīlēs kalpo politiskiem un ekonomiskiem mērķiem

21
(atjaunots 17:05 12.04.2021)
Pienācis laiks atsaukt atmiņā ķīmisko ieroču grēdas, kas noslīcinātas Baltijas jūrā? Kādiem nolūkiem un kam tas ir vajadzīgs?

RĪGA, 12. aprīlis — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Pirms dažiem gadiem mēs stāstījām par Baltijas jūras biedējošo noslēpumu un Artūra Plotnieka ekoloģiskās organizācijas "Latvijas zaļais krusts" (vēlāk tā nomainīja nosaukumu – kļuva par "Zaļo tiltu") darbību. Tagad tēmu atkal nāksies turpināt.

Pirmkārt, jau beidzies termiņš, pēc kura nepieciešams atslepenot informāciju par to, kur tieši un ko Baltijas jūrā pēc Otrā pasaules kara nogremdējušas antihitleriskās koalīcijas valstis. Otrkārt, patlaban gandrīz visu Eiropas valstu mediji stāsta, kā valsti, kas nepiedalās gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbos, neļauj normāli strādāt Krievijai un valstīm, kas uzņēmušās līgumsaistības.

Rodas jautājums – vai tādi uzbrukumi gāzesvadam var apdraudēt Baltijas jūras ekoloģiju? Ja sāksies diversijas un gāzesvadu uzspridzinās, izprovocējot ķīmisko ieroču iniciāciju Baltijas dzīlēs? Iespējams, nejauši, iespējams – ne, taču visas diversijas notiek tajās Baltijas zonās, kur apglabāto ķīmisko ieroču apjoms ir īpaši liels, piemēram, pie Bornholmas salas.

Ar šo un citiem jautājumiem Sputnik Latvija korespondents vērsās pie ekoloģiskās organizācijas "Zaļais tilts" vadītāja Artūra Plotnieka.

Pēc viņa domām, provokatīvie uzbrukumi gāzesvada celtniekiem organizēti ar absolūti politiskiem (tātad ekonomiskiem) mērķiem. Ekoloģijas jautājumi ir tikai sīknauda politiskajās spēlēs. Atliek vien padomāt par to, kāpēc 2000. gados dažas valstis Baltijas krastos vispār atcerējās, ka tās dzīlēs ir ķīmiskie ieroči? Atbilde ir acīmredzama – Baltijas valstu amatpersonas par to atcerējās vien tad, kad noskaidrojās: gāzesvada atzarojumi uz tām nevedīs.

"Pirms tam mūsu organizācija vairāk nekā desmit gadus ierosināja republiku vadībām izveidot pastāvīga monitoringa dienestu, lai kontrolētu ūdens kvalitātes izmaiņas un grunts piesārņojumu zonās, kur ķīmisko ieroču ir īpaši daudz. Zināms, ka liels daudzums ķīmisko ieroču Baltijā nogremdēti kā pagadās: to vienkārši izmeta pār bortu (nenonākot ieplānotajā kvadrātā), piemēram, vētru laikā. Tātad mēs kopā ar žurnālistiem daudzkārt vērsāmies pie toreizējā Latvijas prezidenta, pie Baltijas valstu aizsardzības ministriem, vides aizsardzības ministriem, kā arī pie bruņoti spēku komandieriem, taču neviens ne dzirdēt negribēja par ķīmisko ieroču problēmu. Toties visi gluži kā atmodās, kad noskaidrojās, ka gāzesvads no Krievijas neieies, piemēram, Latvijā. Tad visi korī ierunājās par ķīmiskajiem ieročiem cerībā, ka tas varētu kaut kādā veidā Krievijai apgrūtināt projekta "Ziemeļu straume 2" īstenošanu," pastāstīja Plotnieks.

Taču, viņš atzīmēja, 2017. gadā beidzās slepenības termiņš, un rietumvalstīm, kas piedalījās ķīmisko ieroču apglabāšanā, vajadzēja atklāt informāciju par to, kādās zonās tie nogremdēti un kas tieši guļ dzīlēs.

Pārsvarā tās ķīmiskos ieročus Baltijā nogremdēja rietumvalstis, antihitleriskās koalīcijas locekles, piemēram, ASV, paskaidroja Plotnieks. Taču, pēc viņa vārdiem, informācija no rietumvalstīm vēl aizvien nav pieejama. Savukārt Krievija no savas puses informāciju jau sen ir atklājusi, uzsvēra Plotnieks.

Pie tam viņš norādīja, ka HELCOM – Helsinku Baltijas jūras vides aizsardzības komisija (Baltic Marine Environment Protection Commission, The Helsinki Commission, HELCOM) klusē, gluži kā jūras ūdeni mutē ieņēmusi, it kā nebūtu nekādu problēmu un jautājumu. Pat projekts "Grēta Tūnberga" nav teicis ne vārda par Baltijas ekoloģiju (ķīmiskajiem ieročiem tās dzīlēs), un tas ir ļoti dīvaini.

"Jā, tiem, kas iecerējuši diversijas, atsevišķi var teikt: ja minēto diversiju laikā tiks pārrauts gāzesvads un pat nogremdēts viens no kuģiem, kas veic būvdarbus, protams, nekā laba nav. Taču pie tam jāņem vērā, ja šausmīgas ekoloģiskās nelaimes nebūs. Un nedomāju, ka tādas aktivitātes rezultātā uz virsmas var notikt kaujas indīgo vielu izmeši no jūras dzīlēs apglabātajiem ķīmiskajiem ieročiem," uzsvēra Plotnieks.

21
Tagi:
ķīmiskie ieroči, Baltijas jūra
Pēc temata
Iprīts, luizīts un citi biedējošie Baltijas jūras noslēpumi
Par Baltijas jūras galveno apdraudējumu ekologs neuzskata atkritumus
Šprotes – ķīmisks un bioloģisks ierocis