Ātras palīdzības mašīna, foto no arhīva

"Ātrie" neatbrauca, Rīga atteica: mirušās latvietes ar Covid-19 radinieki ir šokā

61
(atjaunots 15:26 23.10.2020)
Radinieku, kurus šokējusi jaunas sievietes un viņas tēva nāve, kuriem bija konstatēts Covid-19, apšauba mediķu darbības un uzskata, ka viņu tuviniekus varēja glābt, ja medicīna Latvijā iztiktu bez minstināšanās.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Par vienu no koronavīrusa upuriem Latvijā pagājušajā nedēļā kļuva 34 gadus vecā Liene Liepa, kura strādāja par Talsu novada Bāriņtiesas vadītāja vietas izpildītāju. Tika ziņots, ka sākumā Covid-19 tika atklāts Liepas tēvam. Meitai nācās apglabāt tēti. Pēc tam arī viņa pati saslima.

Rus.tvnet.lv ar atsauci uz TV3 Ziņas vēsta, ka mirušo sievietes un viņas tēva radinieki ir šokēti un apšauba palīdzības kompetenci, kuru sniedza Latvijas medicīnas sistēma.

Viens no ģimenes locekļiem, kurš vēlējās palikt anonīms, elektroniskajā vēstulē uzrakstīja, ka nesaprot, kā noritēja ārstēšana.

Ātrā palīdzība atteicās braukt

Pēc viņa sacītā, kad radiniekam pēkšņi pacēlās temperatūra un viņš sajutās slikti, ātrā palīdzība atteicās pie viņa braukt. Tur paziņoja, ka, ja viņam nav tāda simptoma kā gaisa trūkums, tad nekā ārkārtīga situācijā nav. Beigās vīrietis tomēr tika nogādāts Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī. Taču viņu neizdevās glābt.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) centās sniegt savu notikušā skatījumu. Tur apstiprināja, ka ātrā palīdzība patiešām sākumā atteicās izbraukt pie pacienta, jo pēc sarunas ar viņu tur nolēma, ka stāvoklis nav tik nopietns.

Taču, kā norādīja NMPD vadītāja Liene Cipule, vīrietim bija veselības problēmas, par kurām zināja ģimenes ārsts. Un viņam, pēc viņas sacītā, pašam bija jāpiezvana ātrajai palīdzībai un jāapraksta situācija. Tad mediķi atbrauktu uz izsaukumu uzreiz.

Tāpat Cipule nepiemirsa atzīmēt, ka pacients tomēr nokļuva slimnīcā, kur pavadīja vēl piecas dienas, līdz viņš nomira. Acīmredzot, tādā veidā viņa centās pateikt, ka ārsti izdarīja visu iespējamo viņa glābšanai un nesavlaicīga mediķu ierašanās nekļuva izšķiroša.

Rīga atteica

Taču visas šausmas ir tajā, ka pēc tēva nomira viņa 34 gadus vecā meita. Viņa veica koronavīrusa testu nākamajā dienā pēc tam, kad sajuta simptomus – iesnas un klepus. Ģimenes ārste ieteica viņai palikt mājās, dzert zāles un tēju. Nākamajā dienā sieviete uzzināja, ka viņai ir apstiprinājies Covid-19.

Sekojot ģimenes ārsta rekomendācijām, sieviete nedēļu ārstējās mājās. Taču svētdien nonāca Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī, kur viņai atklāja abpusējo pneimoniju. Ārstēšanās gaitā pacientes veselībā tika atzīmēta uzlabošanās. Un pēc tam viss strauji pasliktinājās un pacientei iestājās smaga slimības gaita, turpina stāstu sievietes radinieks.

Savā vēstulē viņš norāda, ka uzdeva Ventspils slimnīcai jautājumu par to, kāpēc pacienti savlaicīgi nepārveda uz slimnīcu Rīgā, kur viņa varētu saņemt palīdzību, kas atbilst viņas slimības gaitai. Taču slimnīcā viņam atbildēja, ka "pusdienu zvanīja un cīnījās, lai viņu paņem uz Rīgu, taču Rīga negribēja viņu pieņemt".

Beigās sievieti tomēr aizveda uz Infektoloģijas centru. Pēc dažām dienām viņa nomira.

Atbilstoši instrukcijām

Tiek atzīmēts, ka Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Santa Grīnberga paziņoja, ka, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri regulē personas datu aizsardzību, un likumu par pacientu tiesībām, nekomentēs notikušo.

Specializētajā medicīnas centrā, kurš atrodas NMPD pārraudzībā un koordinē slimnīcu sadarbību īpaši nopietnos gadījumos, paziņoja, ka no Rīgas puses nebija atteikšanās no pacientes stacionēšanas.

NMPD vadītāja paskaidroja, ka viss tika veikts atbilstoši Specializētā medicīnas centra nospraustajam algoritmam. Tika saņemts paziņojums par nepieciešamību transportēt pacienti uz Rīgu un stundas laikā viņa bija nogādāta Infektoloģijas centrā speciālā kapsulā.

Savukārt Infektoloģijas centrā, atsaucoties uz instrukcijām, apgalvo, ka lēmums par pārvešanu tiek pieņemts NMPD. No turienes viņiem piezvanīja un paziņoja, ka nogādās pacientu.

Neskatoties uz to, ka visi dienesti it kā rīkojušies atbilstoši instrukcijām, NMPD vadītāja tomēr atzīst, ka divu ģimenes locekļu nāves – tas ir pamats izanalizēt ārstu sadarbību un darba kvalitāti reģionos. Iespējams, mācības, kas ir gūtas no šīs traģēdijas, palīdzēs izglābt citas dzīvības Latvijā.

61
Tagi:
medicīna, mediķi, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (762)
Pēc temata
Latvija atļāva ārzemniekiem ar Covid-19 izbraukt uz dzimteni
Covid-19 dīvainības: dievkalpojumi atļauti, fitness aizliegts
Neviens neteica, ka nedrīkst: latviešu elite taisnojas par "Rīgas balli"
Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19
Eiro

Vidējā alga Latvijā palielinājusies par 64 eiro: kāpuma un krituma novērtējums nozarēs

7
(atjaunots 15:32 02.12.2020)
Vidējā alga Latvijā pirms nodokļu samaksas trešajā ceturksnī sastādījusi 1147 eiro, savukārt uz rokām – 844 eiro.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Vidējā alga Latvijā pirms nodokļu samaksas trešajā ceturksnī sastādīja 1147 eiro, kas ir par 5,9%, jeb par 64 eiro, vairāk, nekā analoģiskā periodā 2019. gadā, liecina informācija Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājaslapā.

Privātajā sektorā vidējā alga pieaugusi par 7,1%, līdz 1144 eiro, publiskajā sektorā – par 3,3%, līdz 1160 eiro.

Eiro
© Sputnik / Алексей Сухоруков

Valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, valsts un pašvaldību uzņēmumi, vidējā alga pirms nodokļu samaksas sastādīja 1125 eiro, kas ir par 4,1% vairāk, nekā pērnā gada trešajā ceturksnī.

Vidējā alga uz rokām 2020. gada trešajā ceturksnī sastādīja 844 eiro, kas ir par 6% vairāk, nekā pirms gada.

2020. gada trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar pērnā gada trešo ceturksni, vidējā mēnešalga pirms nodokļu samaksas par 1,6% samazinājusies transporta un uzglabāšanas nozarē, līdz 1063 eiro, par 0,3% – tūristu izmitināšanas un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, līdz 786 eiro.

Citās nozarēs vidējā alga gada laikā ir pieaugusi. Tostarp citu pakalpojumu jomā (sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība, privāto un sadzīves priekšmetu remonts, ķīmisko tīrītavu pakalpojumi, frizētavu, kosmētiskie, apbedīšanas un citi pakalpojumi) izaugsme sastādījusi 14,8%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,1%, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 10.1%, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 10%.

CSP atzīmē, ka vidējās algas izmaiņas ietekmē ne vien darbinieku algas palielināšanās vai samazināšanās un nodokļu izmaiņas, bet arī strukturālas izmaiņas darba tirgū.

Sakarā ar Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, nodarbināto skaits valstī, kas tika pārrēķināti uz pilnu slodzi, trešajā ceturksnī ir samazinājies, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, par 25,4 tūkstošiem, jeb 3,3%. Samazinājums novērots visās nozarēs, izņemot informācijas un komunikācijas pakalpojumus, izglītību, veselības un sociālo aprūpi, kur darbinieku skaits ir palielinājies.

Trešajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu samaksas pārsniedza vidējo rādītāju valstī finanšu un apdrošināšanas nozarē – 2121 eiro, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozarē – 1842 eiro, enerģētikas nozarē – 1455 eiro, valsts pārvaldē – 1386 eiro, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – 1346 eiro, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – 1315 eiro, veselības un sociālās aprūpes nozarē – 1223 eiro, celtniecībā – 1172 eiro, ūdensapgādes, atkritumu izvešanas un sanācijas pakalpojumu nozarē – 1163 eiro.

Viszemākā alga bijusi tūristu izmitināšanas un sabiedriskās ēdināšanas nozarē – 786 eiro, izglītībā – 906 eiro, citu pakalpojumu nozarē – 933 eiro.

Latvijas reģionu vidū vidējā mēnešalga pirms nodokļu samaksas 2020. gada trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar 2019. gada trešo ceturksni, visievērojamāk pieaugusi galvaspilsētas reģionā (+7,4%) un Zemgalē (+6,6%). Vislēnākā vidējās mēnešalgas izaugsme bijusi Kurzemē (+3,8%).

Rīgā vidējā alga pirms nodokļu samaksas trešajā ceturksnī bijusi visaugstākā – 1279 eiro, strādājot pilnu slodzi, savukārt Latgalē – viszemākā, šeit tā sastādīja 802 eiro, jeb 62,7% no vidējās algas Rīgā.

7
Tagi:
alga, Latvija
Pēc temata
"Pirmais Latvijas kosmonauts": prezidents Levits pasmīdinājis Twitter lasītājus
Kad Latvijā varētu sākties jauns masveida atlaišanas gadījumu vilnis
"Parādiet partiju, kura solīja šādus nodokļus": kā Saeima apstiprina budžetu
No 2021. gada Latvijā samazināsies sociālās iemaksas: jauni noteikumi
Pūce

Katram deputātam deva divas VIP caurlaides: "Pūces shēma" izrādījusies ierasta lieta

16
(atjaunots 15:15 02.12.2020)
Bijušais Rīgas vicemērs Druvis Kleins nesaprot, kāpēc Rīgas stāvvietu VIP caurlaides dēļ, kura nonāca ministra Pūces rīcībā, izcēlās tāds troksnis – gan koalīcijā, gan opozīcijā deputāti gadiem ilgi atdeva savas stāvvietu atļaujas savu partiju vajadzībām.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Katru gadu katram Rīgas domes deputātam izsniedz divas bezmaksas stāvvietu caurlaides, viena no kurām tiek nodota partijas vadībai, paziņoja intervijā izdevumam Neatkarīgā bijušais Rīgas vicemērs, bijušais pašvaldības deputāts no Jaunās konservatīvās partijas Druvis Kleins.

Kleins nesaprot, no kurienes radies tāds troksnis saistībā ar caurlaidi, kura nonāca bijušā ministra Jura Pūces rīcībā, ja politiķi gadiem ilgi ir saņēmuši šādu bonusu, un visi, kuri to izmantoja, lieliski zināja, ka to izmanto ne tikai deputāti, bet gan plašāks personu loks. Par to, ka Pūce izmantoja svešu "Rīgas satiksmes" VIP caurlaidi Rīgas stāvvietām un grasījās to darīt arī jaunā Rīgas domes sasaukuma laikā, iepriekš pastāstīja bijušais deputāts no "Latvijas attīstībai" Māris Mičerevskis. Juris Pūce sākumā centās noliegt viņa paziņojumus, taču pēc tam atzinās, ka ir samelojis, un demisionēja.

Dodiet divas

"Tur viss notika brīvi, un tas jau nu galīgi nevienam nebija noslēpums. Viss, ko Mičerevskis publiski pateica par atļaujām, visiem jau gadiem bija zināms," atzīmēja Kleins.

Pēc viņa sacītā, shēma strādāja smalkāk, nekā stāstīja Mičerevskis.

"Katram deputātam tika izsniegta viena deputāta autostāvvietas karte. Tā ļauj bez maksas novietot automašīnu speciālā deputātiem paredzētā stāvvietā aiz Rīgas domes ēkas. Ja šajā stāvvietā kādam auto nebija logā deputāta kartes, pašvaldības policija izrakstīja soda kvīti.

Šo karti varēja ielikt auto logā arī tad, ja auto noparkots jebkurā "Rīgas satiksmes" stāvvietā visā pilsētas teritorijā. Kontrolieri, ieraugot šādu karti logā, soda kvīti neizrakstīja," pastāstīja bijušais Rīgas vicemērs.

Tāpat deputāts saņēma abonementu "Rīgas satiksmes" stāvvietām, kuru drīkstēja izmantot tikai "Rīgas satiksmes" stāvvietās, bet ne deputātu stāvvietā aiz Rīgas domes. Ja policija redzēja šajā stāvvietā automobili bez deputāta kartes, bet ar "Rīgas satiksmes" abonementu, tā izrakstīja naudas sodu. Kleins paskaidroja, ka kāda bijusi domes vadības nostādne.

"Sanāca tā, ka vienam deputātam tika izsniegtas divas kartes. Parasti visas partijas saviem deputātiem pieprasīja, lai vienu no šīm kartēm atdod atpakaļ partijas vajadzībām," paziņoja Kleins.

Pēc viņa sacītā, "jauno konservatoru" frakcijas vadītājs Jānis Ozols skaidroja deputātiem, ka kartes ir nepieciešamas Saeimas deputātu palīgiem, lai viņi varētu nolikt mašīnas pie parlamenta ēkas.

Bija arī tādi deputāti, kuriem vispār nebija nepieciešama stāvvieta, un viņi atdeva abas caurlaides partijai.

"Šī bija gadiem strādājoša sistēma. Kurš lika savu mašīnu domes vai "Rīgas satiksmes" stāvvietās, kurš nelika, to neviens nevarēja izkontrolēt.

Gada sākumā domes sekretariātā paprasīja mašīnas numuru, kuru sekretariātā piereģistrēja. Ja brauci ar divām mašīnām varēji abu mašīnu numurus piereģistrēt. Automašīnu numuri palika tikai un vienīgi sekretariāta reģistrā. Uz izsniegtajām kartēm tie neparādījās.

Abas kartes izsniedza reizē. Tas skaitījās deputāta komplekts. Tā kā automašīnu numuri nebija ne uz vienas kartes, tās ikviens varēja izmantot," paziņoja Druvis Kleins.

Polišinela noslēpums

"Viss manis iepriekš stāstītais nav nekāds noslēpums. To visi zina. Tādēļ ir dīvaini klausīties Mičerevski stāstām par kartēm kā par kādu izņēmumu vai sensāciju. Tā bija sistēma, kuru izmantoja gan pozīcija, gan opozīcija.

Tas, ka ministrs šīs kartes lieto ‒ tā ir nekaunība. Dīvaini, ka ministrs karti prasījis deputātam. Ja no ministra puses nāk uzdevums deputātam ‒ dabū man karti ‒, tas izklausās aizvainojoši. Ministrs taču varēja zvanīt (mēram Mārtiņam) Staķim un viņam šo karti prasīt, nevis Mičerevski trobelēt. Tādā veidā man karte nekad nav prasīta.

Taču, ja kartes lieto ierindas ļaudis, piemēram, deputātu palīgi ‒ es viņus saprotu. Viņi par saviem 600 eiro mēnesī nevar atļauties automašīnu novietot Vecrīgā.

No mūsējiem tie, kuri reti braukāja pa Rīgu, partijai atdeva "Rīgas satiksmes" karti. Tie, kuri braukāja uz visādām komisijām, kur bija auto jānovieto dažādās pilsētas vietās, tie atdeva deputāta karti un sev atstāja "Rīgas satiksmes" karti.

Man jau nedaudz jocīgi likās, ka tā dara arī partija, kurai ir ļoti svarīga tieši tiesiskuma līnija. Bet, ja tā dara, tad dara, nu ko tur vairs. Kopumā, kad tas viss notika pirms partijām piešķirtā valsts finansējuma, arī man tas šķita pareizi. Pēc finansējuma piešķiršanas gan kļuva savādi. Par valsts piešķirto naudu partija varēja pati nopirkt piecas vai desmit stāvvietu kartes.

Kad pametu partiju, uzrakstīju iesniegumu, ka man šī karte palikusi frakcijā, un tad man piešķīra citu karti. Pēc tam jau man vairs neviens neprasīja neko atdot," pastāstīja Kleins.

16
Tagi:
Juris Pūce
Pēc temata
Toties ir autostāvvietas caurlaide: Twitter pasmējās par Rīgas izpilddirektora algu
Ministru Pūci "nodevušais" deputāts deva mājienu, ka daudz zina par to, kā laupa Latviju

Paldies Krievijai: Karabahā darbu atsāk skolas un slimnīcas

0
(atjaunots 17:48 02.12.2020)
Kalnu Karabahas iedzīvotāji tiecas pēc iespējas ātrāk atgriezties pie mierīgas dzīves, Krievija aktīvi piedalās neatzītās republikas atjaunošanā.

Stepanakertā skolās atsākas mācību process, tāpat darbu atsācis vietējais dzemdību nams, kurā pēc kara uzņemtas pirmās dzemdētājas. Neatzītās Kalnu Karabahas rebulikas galvaspilsētā jau pilnā ritmā notiek mierīga dzīve. Cilvēki atgriežas savās mājās, strādā veikali, kursē sabiedriskais transports, var staigāt pa pilsētas ielām, nebaidoties par savu drošību. Arī citās apdzīvotās vietās tiek strādāts pie civilās infrastruktūras atjaunošanas. Lielā mērā tas notiek pateicoties Krievijas miernešiem, kuri dara visu, kas ir viņu spēkos, lai vietējie iedzīvotāji spētu pēc iespējas drīzāk atgriezties pie ierastās dzīves.

0
Tagi:
Kalnu Karabaha, Krievija