Pensionāri, nauda. Foto no arhīva

Ķērās pie vecā: Ministru kabinets izsvītroja no likumprojekta pabalstu aprēķina metodiku

68
(atjaunots 15:25 23.10.2020)
Satversmes tiesa nolēma, ka pabalstu apmērs nedrīkst būt noteikts politiskas tirgošanās rezultātā, un Labklājības ministrija piedāvāja MK iekļaut likuma tekstā aprēķina metodoloģiju, taču šī iniciatīva neizgāja, un ne tikai šī; ko par to domā tiesībsargs un deputāti.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Šovasar Satversmes tiesa uzstājās ar ļoti uzstājīgu Latvijas sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiku, uzsverot, ka nabadzības līmenim un pabalstu apmēram jābūt noteiktam nevis ar politisku lēmumu, bet ar skaidras un pamatotas metodikas palīdzību. Politiķi īsteno šo lēmumu visnotaļ dīvainā veidā, raksta Neatkarīgā.

Tā vietā, lai pārrakstītu sociālās aizsardzības likumus, viņi paslēpa jauno nabadzības līmeņa noteikšanas metodiku likumprojekta anotācijā, neiekļaujot to tekstā.

Likums un karikatūra

Otrdien, 20. oktobrī, Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalstīja likumprojektu paketi, kas saistīti ar 2021. gada valsts budžetu, tostarp grozījumus Invaliditātes likumā, Pensiju likumā un citos. Kopumā visiem šiem grozījumiem ir jānostiprina jauns minimālais ienākumu līmenis – līmenis, pie kura cilvēks vai ģimene tiek atzīti par trūcīgiem.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece pastāstīja, ka likumos noteiktas konkrētas summas, kuras būs spēkā 2021. gadā sociālās palīdzības piešķiršanas gadījumos.  Taču jaunā minimālā ienākumu līmeņa noteikšanas metodika aprakstīta anotācijā. No Muižnieces paziņojuma izriet, ka Labklājības ministrija plānoja aprakstīt šo metodiku pašā likumā par sociālo aizsardzību, taču pēc izskatīšanas valdībā tajā palika tikai skaitļi.

Piemēram, par minimālo ienākumu robežu sociālās aizsardzības likumā teikts, ka tā apmēru nosaka attiecīgi normatīvie akti, kuri reglamentē sociālos pakalpojumus un ka minimālā ienākumu robeža sastāda ne zemāk par 109 eiro. Par to, kā šis skaitlis tiek aprēķināts, likumprojektā nav neviena vārda.

Šobrīd tikai tā anotācijā ir aprakstīta un izskaidrota metodika, ar kuras palīdzību plānots noteikt nabadzības līmeni: "Minimālo ienākumu sliekšņu apmērs nedrīkst būt zemāks par 109 eiro, kas atbilstoši relatīvajai metodei ir 20 procenti no aktuālās (2018. gada) ienākumu mediānas. Ar šo normu tiks noteikts zemākais iespējamais slieksnis, pie kura iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem ir sniedzams atbalsts no publiskajiem resursiem."

Anotācija ir tikai skaidrojošs teksts, tai nav juridiska spēka.

Uz deputātu jautājumu par to, vai var teikt, ka šāds likumprojekts izpilda Satversmes tiesas lēmumu par to, ka attiecas uz minimālā ienākumu līmeņi valstī un tā atbilstību Satversmei, Labklājības ministrijas pārstāve atbildēja: "Mēs neesam tādi eksperti, lai izvērtētu, vai Satversmes tiesas spriedums tiek izpildīts."

Tiesa, pēc viņas teiktā, likumprojektu izmainīja Ministru kabinetā, un tas nav vienīgais Labklājības ministrijas piedāvājums, kurš tika pārrakstīts.

Iejaucās deputāti

Tiesībsargs Juris Jansons uzskata par nepieņemamu to, kā valdība izpilda Satversmes tiesas lēmumu. Viņš minēja vēl kādu problemātisku lietu, kura neatbilst tiesnešu lēmumam, – normu par to, cik bieži valdība pārskatīs minimālo ienākumu līmeni. Gan tiesībsargs, gan citi eksperti norādīja, ka tas ir jādara katru gadu, taču likumprojektā, kuru valdība iesniedza Saeimā, aprakstīts, ka tas tiks darīts ne retāk par vienu reizi trīs gados.

Deputāts Andrejs Klementjevs pavaicāja, kāpēc Labklājības ministrija izvirzīja šādu normu, un, uzklausot atbildi, piedāvāja Sociālo un darba lietu komisijai iekļaut savu labojumu, lai šis līmenis tomēr tiek pārskatīts katru gadu.

"Ekonomiskā situācija mainās pietiekami strauji, lai mēs nesēdētu un negaidītu trīs gadus, lai mainītu nabadzības slieksni, jo sanāk, ka nākamreiz šo līmeni teorētiski pārskatītu tikai 2024. gadā," paziņoja Klementjevs.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece atzina, ka iestāde sākotnēji piedāvāja pārskatīt šo līmeni katru gadu, ņemot vērā aktuālo ekonomisko situāciju valstī, taču likumprojektu pārstrādāja, ņemot vērā valdības lēmumus.

"Mēs vienlaikus paudām savas bažas par šādu punktu," paziņoja Muižniece.

Viņa norādīja, ka valdības lēmuma iemesli ir jāmeklē Finanšu ministrijā.

Tiesībsarga biroja eksperte Ineta Rezevska uzsvēra, ka minimums ir jāpārskata katru gadu.

"Vēl viens būtisks jautājums, ko mēs, iespējams, nenoprotestētu, ja vien likumprojekts uz Saeimu ietu sākotnējā variantā, taču tagad tas ir jāpasaka. Mēs jautājam, kāpēc minimālo ienākumu slieksnis ir noteikts vien 20 procentu apmērā no mediānas un ne 25 vai 30 procenti? Jābūt skaidriem un zinātniski, pētījumos pamatotiem argumentiem, bet mēs šo pamatojumu neredzam!" uzsver Rezevska.
68
Tagi:
pabalsts
Pēc temata
Sociālās garantijas nepārvēlēšanas gadījumā: bijušo mēru pabalstiem iztērēs 11 milj. eiro
Nākamā gada nodokļu izmaiņas: ne par labu nabadzīgajiem
Saviem spēkiem galā netiksim: demogrāfs netic dzimstības pieaugumam pabalstu dēļ
Atlaidi darbiniekus – atgriez dīkstāves pabalstus: VID pastāstīja par attiecībām ar firmām

"Policija lika mums aiziet": Rīgā mēģināja pārtraukt akciju "Nemirstīgais pulks"

9
(atjaunots 15:07 09.05.2021)
Akcija "Nemirstīgais pulks" pie Uzvaras pieminekļa notika klātienē inidividuālo piketu formātā. Organizatore pastāstīja par problēmām ar policiju.

Rīga, 9. maijs — Sputnik. Jūrmalas pašvaldības deputāte, juriste Elizabete Krivcova līdz pēdējam brīdim turēja noslēpumā plānus organizēt akciju "Nemirstīgais pulks" pie Uzvaras pieminekļa Rīgā.

No rīta Krivcova kopā ar akcijas līdzorganizatori Latvijā Margaritu Dragili mēģināja uzstādīt pie memoriāla divus lielus plakātus ar Lietā Tēvijas kara varoņu fotogrāfijām un divus bannerus. Taču policisti momentā palūdza bannerus novākt un norādīja, ka akcija principā esot nelikumīga.

Tomēr policijai nebija pamata pavisam aizliegt akciju individuālo piketu formātā. Nianses Sputnik Latvija atklāja pati Krivcova.

"Akcija notiek individuālā piketa formātā. Mums ir lieli plakāti. Policija vispirms lūdza mūs aiziet, taču mēs teicām, ka neviens likums neliek saskaņot individuālos piketus. Nav aizliegts organizēt iepriekš publiski neizziņotu piketu. Tomēr policisti gribēja sastādīt protokolu. Es uzsvēru, ka tas ir nelikumīgi, ka mums ir tiesības te būt, pie pieminekļa, un parādīju atbilstošos likumus, kuri man ir līdzi. Galu galā policisti piekrita, tikai lūdza pārnest plakātus uz vietu, kur vieglāk nodrošināt kārtību. Tam savukārt piekritām mēs," situāciju skaidroja Krivcova.

Galu galā policisti paši palīdzēja pārnest plakātus, lai novietotu tos citā vietā.

Deputāte atzīmēja, ka ierobežojumu dēļ gājienā "Nemirstīgais pulks", pat ja tas tiktu atļauts, varētu piedalīties desmit cilvēki, kā, piemēram, Jūrmalā. Pēc Krivcovas domām, desmit cilvēki – tas nav gājiens. Tāpēc organizatori Rīgā izraudzījās citādu akcijas formātu.

"Mēs gribējām, lai katrs individuāli atnāktu un gūtu to svētku sajūtu, izjustu savu līdzdalību svētkos. Mūsu uzdevums šogad bija atrast citas "Nemirstīgā pulka" formas," uzsvēra akcijas organizatore.

9
Tagi:
Elizabete Krivcova, policija, Nemirstīgais pulks, Uzvaras piemineklis, Uzvaras diena
Pēc temata
Piekļuvi Uzvaras piemineklim 9. maijā var slēgt jebkurā brīdī
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
Dragile: Saeima vēlas kontrolēt, kā krievi Latvijā svin 9. maiju
Uzvaras piemineklis

Piekļuvi Uzvaras piemineklim 9. maijā var slēgt jebkurā brīdī

15
(atjaunots 12:27 09.05.2021)
9. maijā Uzvaras laukumu iejozīs barjeras. Valsts policija patur tiesības slēgt piekļuvi monumentam Rīgas atbrīvotājiem.

RĪGA, 9. maijs — Sputnik. Sestdien, 8. maijā, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens tikās ar operatīvajiem dienestiem un Rigas domi jautājumā par kārtības nodrošināšanu Uzvaras parkā Rīgā 9. maijā, vēsta Mixnews.lv.

Politiķis uzlsvēra, ka šogad kārtību Covid-19 pandēmijas apstākļos palīdz nodrošināt Rīgas dome. Pašvaldība uzstādīs barjeras ap Uzvaras parku – tām vajadzētu atvieglot darbu kārtības sargiem.

Taču piekļuve Uzvaras piemineklim būs atvērta, lai cilvēki varētu mierīgi pieiet pie monumenta un nolikt ziedus.

Pie tam Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, kas piedalījās sapulcē, savukārt brīdināja, ka policisti var jebkurā brīdī slēgt piekļuvi piemineklim, ja viņiem radīsies iespaids, ka cilvēku pie monumenta ir pārāk daudz.

Tiem, kuri nāks ar ziediem uz parku, jāievēro sociālā distance – 2 metri un jāpatur prātā liegums pulcēties.

Ruks pastāstīja, ka policisti sagatavojuši darbības plānu, kas paredz kontrolēt pieminekļa apmeklētāju plūsmu.

Ģirģens konstatēja: visiem ir saprotams, cik svarīga noteiktai sabiedrības daļai ir tradīcija nolikt ziedus pie Uzvaras pieminekļa, taču norādīja, ka, ņemot vērā infekcijas gadījumu skaita pieaugumu, Latvija vēl aizvien staigā pa plānu ledu.

Tāpēc IeM vadītājs aicināja neriskēt un stingri ievērot epidemioloģiskos ierobežojumus.

Atgādināsim, ka Rīgas pašvaldība plānoja slēgt piekļuvi Uzvaras piemineklim 9. maijā, tomēr Latvijas Krievu savienības deputātiem izdevās vienoties par to, ka ierobežojumu nebūs un visi varēs svētku dienā nolikt ziedus, ievērojot epidemioloģiskos ierobežojumus.

Nacionālisti, pārskaitušies par to, ka plāns izjaukt Uzvaras dienas svētkus Rīgā ir izgāzies, nolēma arī doties svētku dienā pie pieminekļa, lai sekotu policistu darbam. Nacionālās apvienības pārstāvji uzskata, ka pērn policisti sagādājuši vilšanos, - viņi palaiduši garām krievu pūli pie pieminekļa.

"Saskaņa" un LKS aicina visus, kas vēlas Uzvaras dienā atnākt pie pieminekļa un nolikt ziedus, būt ļoti uzmanīgiem un nekādā gadījumā nepieļaut provokācijas.

15
Tagi:
policija, Iekšlietu ministrija, Uzvaras piemineklis, Uzvaras diena, Rīga
Pēc temata
"Mēs neatteiksimies no Uzvaras dienas!" LKS sola, ka triks ar pandēmiju Rīgā neizdosies
"Georga lentīte" Latvijā būs: kā saņemt Uzvaras simbolu
"Divi aspekti": Ušakovs pabrīdināja tos, kuri 9. maijā apmeklēs Uzvaras pieminekli
Jūrmalā atļauta 9. maija akcija "Nemirstīgais pulks"