Ārsts. Foto no arhīva

Termiņa sadalīšana, zvani, piedzinēji: Latvijas slimnīcas atgūst parādus no pacientiem

27
(atjaunots 15:25 23.10.2020)
Daudzas slimnīcas Latvijā aktīvi piedzen parādus no pacientiem – sūta atgādinājumus, aicina apmaksāt rēķinu kaut vai pa daļām, bet ja tas nelīdz, nodod lietu parādu piedziņas kompānijām.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Latvijas klīnikas ik mēnesi nesaņem pilnā apjomā līdzekļus no maksas pakalpojumu rēķiniem. Piemēram, valsts lielākās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) pacienti šogad jau ir palikuši parādā 5 miljonus eiro, vēsta Latvijas Radio. Parādu piedziņai medicīnas iestādes izmanto dažādas metodes, tostarp vēršas pie parādu piedzinējiem.

"Katram pacientam, kas nav samaksājis, mēs sūtam SMS atgādinājumu, ka rēķins nav laikā samaksāts. Šādi mēs spējam panākt, ka 40%, kas nav samaksājuši, to samaksā pēc atgādinājuma saņemšanas. Tālākais ceļš jau ir sarežģītāks – tad mēs jau iesaistām ārpakalpojuma sniedzējus, kas nodarbojas ar ārpustiesas parāda piedziņu. Tad jau tas parāda atgūšanas procents ir mazāks – tie ir kādi 17%," pastāstīja RAKUS vadītājs Imants Paeglītis.

Savukārt Stradiņa slimnīca atteicās no parādu piedzinēju pakalpojumiem. Tas izraisa spriedzi, rada nepatīkamu vidi, paskaidroja slimnīcas pārstāve Janita Veinberga. Pēc viņas sacītā, medicīnas iestāde nosūta paziņojumus parādniekiem un aicina apmaksāt rēķinu.

Abas minētās slimnīcas atzīmēja, ka visbiežāk parāda summa nav liela, savukārt tipisks parādnieks ir pirmspensijas vecuma pacients.

Liepājas reģionālajā slimnīcā pastāstīja, ka katru mēnesi aptuveni 200 pacientu neapmaksā rēķinus, savukārt gadā uzkrājas parādi aptuveni 50 tūkstošu eiro apmērā. "Mēs Liepājas reģionālajā slimnīcā piedāvājam cilvēkiem nomaksāt parādu pa daļām.(…) Tas varētu būt atvieglojums cilvēkiem, kuri ir apzinīgi, bet kuriem varbūt uzreiz nav šo brīvo līdzekļu," pastāstīja slimnīcas pārstāve Indra Grase.

Parāda segšana pa daļām ir populāra prakse slimnīcās. Ja runa ir par miruša cilvēka parādu, tad visbiežāk to vienkārši noraksta.

Vidzemes slimnīca Valmierā ik mēnesi nesaņem aptuveni 5000 eiro, katru mēnesi aptuveni 100 parādnieku lietu nodod parādu piedziņas kompānijai. "Visbiežāk pacienti nemaksā par uzturēšanos stacionārā un akūtās palīdzības saņemšanu neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā," pastāstīja slimnīcas pārstāve Benita Brila.

Slimnīcās norāda, ka nav likumīga pamata atteikt parādniekiem medicīniskās palīdzības sniegšanā. Bieži slimnīcās nonāk bezpajumtnieki, cilvēki bez personas koda, un no viņiem nav iespējams piedzīt maksu par pakalpojumiem. Dažkārt pacienti, vēršoties klīnikā, nosauc svešu cilvēku datus, norāda nepareizu tālruņa numuru. Tiek atzīmēts, ka informāciju par parādu slimnīcai var nodot iekļaušanai reģistrā, kas perspektīvā var kļūt par šķērsli kredīta saņemšanai.

27
Tagi:
medicīna, parādi
Pēc temata
Alimentu nemaksātājiem uzrīdīs kolektorus, un tas vēl nav viss
Saeima atļāvusi Latvijas bankām dzēst daļu hipotekāro parādu
Kas sagaida Latviju, ja tā nespēs atmaksāt savu parādu
Rīdzinieki paliks bez apkures? Iedzīvotājiem var likt apmaksāt kaimiņu parādus
cietums

Pēc iziešanas brīvībā notiesātie vēlas atkal atgriezties cietumā

10
(atjaunots 08:27 05.12.2020)
Pēc soda izciešanas 7% ieslodzīto valstī paliek bez pajumtes un atkal atgriežas cietumos.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Pēc soda izciešanas daudzi iedzīvotāji atkārtoti pastrādā noziegumus, lai nokļūtu atpakaļ cietumā, jo cita mājokļa viņiem nav, Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure atklāja radio Baltkom ēterā.

Viņa konstatēja, ka no 3150 ieslodzītajiem, kuri atbrīvojušies 2019. gadā, 241 cilvēkam (7,6% no kopskaita) nebija deklarētas darba vietas.

"Ar šo problēmu saskaras visas cietumu sistēmas. Daļai ieslodzīto nekad nav bijis pastāvīgas dzīvesvietas brīvībā. Viņi to sen ir zaudējuši un nespēj problēmu atrisināt," uzsvēra Spure.

IVP vadītāja piezīmēja, ka Latvijā nav efektīvas sistēmas bijušo ieslodzīto adaptācijai, tāpēc daudzi brīvībā iznākušie cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas vēlāk atkal pastrādā noziegumus, lai atkal nokļūtu cietumā.

"Tā ir īpaši liela problēma tagad, pandēmijas laikā. Mēs saprotam, ka 241 cilvēks aiziet un viņiem nav jumta virs galvas, nav iztikas līdzekļu. Pirmā doma: varbūt atgriezties cietumā? Tur es esmu savējais, mani tur pieņem, ēdina. Tomēr mūsu cietumi nekādi nespēj izstrādāt konkrētu sistēmu tādu personu atbalstam, lai pēc viņu iziešanas brīvībā samazinātu atkārtotas noziegumu pastrādāšanas risku," viņa pastāstīja.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Baltijas valstis ieņem līdera vietas ES ieslodzīto skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju: Lietuvā – 232 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Igaunijā – 207, Latvijā 193, taču vidējais skaits ES – 116 ieslodzītie uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Pie tam Latvija nespēj sarūpēt normālus dzīves apstākļus sodu izcietušajiem ieslodzītajiem, lai arī pēdējo desmit gadu laikā viņu skaits ir divkārt samazinājies – no 7 tūkstošiem līdz 3500 cilvēkiem.

Covid-19 pandēmijas laikā situācija ir vēl saasinājusies. 13. novembrī Rīgas Centrālcietumā tika izsludināta karantīna, ko vēlāk pagarināja līdz 14. decembrim – testēšanas gaitā Covid-19 fiksēts 65 ieslodzītajiem un 10 cietuma darbiniekiem.

10
Tagi:
cietums, Latvija
Pēc temata
Valsts kontrole: miljoniem eiro ieslodzīto uzturēšanai tiek tērēti velti
Cik izmaksā viens ieslodzītais Latvijā
Kauns pa visu pasauli: Latvijai varētu likt slēgt cietumu
Rokudzelži

VDD pastāstīja, par ko aizturēti septiņi krievvalodīgie žurnālisti

28
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Valsts drošības dienests sniedza komentārus par kratīšanu un Baltnews un Sputnik autoru aizturēšanu.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Nākamajā dienā pēc kratīšanas, ko VDD organizēja septiņu krievvalodīgo žurnālistu mājās un darba vietās Rīgā, kā arī minēto žurnālistu aizturēšanas, specdienests atskaitījās par veiktajiem izmeklēšanas pasākumiem savā vietnē.

Iepriekš jau vēstīts, ka 3. decembrī VDD organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu. Visi aizturētie ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", kuras ietvaros strādā portāli Baltnews un Sputnik. Patlaban aģentūras juristi cenšas atrisināt minēto situāciju.

VDD informēja, ka procesuālās darbības veiktas kriminālprocesa ietvaros, kas sākts 2020. gada 16. janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu: par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju ieviesto vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu.

VDD izmeklētājiem radušās aizdomas, ka notikusi saimnieciskā resursa nodošana personai, pret kuru vērstas Eiropas Savienības sankcijas par darbībām, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.  

Procesuālo darbību laikā VDD ir ieguvis apjomīgu informācijas kopumu, kas ietver datu nesējus un dokumentus. Personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Lai izmeklēšana varētu noritēt netraucēti, VDD no plašākiem komentāriem par šo gadījumu šobrīd atturas.

"VDD atgādina, ka neviena persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr tās vaina nav atzīta likumā noteiktajā kārtībā," teikts specdienesta paziņojumā.

Iepriekš jau norādīts, ka ES individuālās sankcijas vērstas pret ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu, pati aģentūra sankciju sarakstos nav iekļauta. Baltijas valstis sankcijas interpretē paplašināti un attiecina tās arī uz aģentūru, tomēr Krievijas ĀM jau norādījusi, ka tamlīdzīgs traktējums ir absurds.

28
Tagi:
sankcijas, Sputnik, žurnālists, Drošības dienests
Pēc temata
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana
Ziņu portāls Baltnews informēja par lapas bloķēšanu Facebook
Krievijas ĀM asi nosodīja Sputnik un Baltnews žurnālistu aizturēšanu Latvijā
Dmitrijs Kiseļovs

"Nekrītiet kaunā!" Kiseļovs aicina Latviju pārtraukt savu pilsoņu vajāšanu

0
(atjaunots 08:42 05.12.2020)
Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs uzskata: Latvijas soļi pret krievvalodīgajiem žurnālistiem atgādina "sīku dūrienu Krievijai", - jāsaprot, ka inidividuālas sankcijas un ierobežojumi pret organizācijām nav analogs.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Latvijas valsts drošības dienests 3. decembrī organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu, kuri cita starpā publicē materiālus portālos Baltnews un Sputnik Latvija. VDD darbinieki aizturēja, nopratināja un atlaida pret parakstu par neizbraukšanu un ziņu neizpaušanu sešus autorus. Viņu vidū ir portāla Baltnews.lv bijušais galvenais redaktors Andrejs Jakovļevs, publicists Vladimirs Lindermans, žurnālisti Andrejs Solopenko  un Alla Berezovska.

Patlaban aģentūras juristi cenšas atrisināt minēto situāciju.

VDD informēja, ka procesuālās darbības veiktas kriminālprocesa ietvaros, kas sākts 2020. gada 16. janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu: par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju ieviesto vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu. Runa ir par individuālajām sankcijām, kas vērstas pret ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu 2014. gadā.

Latvijā nez kāpēc nolemts, ka šīs sankcijas attiecas ne tikai personīgi uz Kiseļovu, bet arī uz viņa vadīto mediju grupu, ar ko saistīti portāli Baltnews un Sputnik (to pašu "triku" pastrādāja igauņu varasiestādes ar portālu Sputnik Igaunija). Taču patiesībā tāda situācijas interpretācija ir kļūdaina pašos pamatos.

"Lieciet mierā cilvēkus Rīgā"

Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs, komentējot situāciju intervijā RIA Novosti, uzsvēra, ka pret konkrētu personu vērstas sankcijas un ierobežojumi pret Krievijas organizācijām un kompānijām – nepavisam nav viens un tas pats.

Viņš apstiprināja, ka ES sankcijas attiecas uz viņu personiski, kā pret privātpersonu. Taču pret "Rossija segodņa", kuras paspārnē strādā arī ziņu aģentūra Sputnik, sankcijas nav vērstas.

"Varētu domāt, elementāri. Latvija, tā sakot, grib būt svētāka par pāvestu un individuālās sankcijas interpretē kā sankcijas pret organizāciju. Te meklējams kaut kāds ļauns nodoms," atzīmēja Kiseļovs.

Viņš aicināja Latvijas varasiestādes nevajāt savus pilsoņus, kuri neko sliktu nav darījuši. Iznāk, ka žurnālistus un sabiedriskos darbiniekus soda vienkārši par to, ka viņi īsteno savas pašizpausmes tiesības.

Kiseļovs uzskata, ka tamlīdzīgus soļus var uzskatīt par sīku dūrienu Krievijai, taču no pašas Krievijas puses "tas viss izskatās mazliet mežonīgi".

"Kāpēc pie tam aizturēt Latvijas pilsoņus un draudēt viņiem ar kriminālvajāšanu? Viņi neko sliktu nav darījuši. Tie ir brīvi žurnālisti, autori, stringeri, sabiedriskie darbinieki, kuri, nebūdami aģentūras Sputnik štatā, vienkārši rakstījuši tai materiālus vai sūtījuši fotogrāfijas, īstenojot savas pašizpausmes tiesības. Kas tur slikts? Par ko vajāt cilvēkus? Mums Krievijā tas viss šķiet mežonīgi. Nekas tamlīdzīgs pie mums netiek izmantots. Visi raksta, kur grib un ko grib. Nevienam ne prātā neienāks cilvēkus par to vajāt. Lieciet mierā cilvēkus Rīgā un nekrītiet kaunā! Tas viss izskatās muļķīgi," uzsvēra Kiseļovs.
0
Tagi:
Dmitrijs Kiseļovs, sankcijas, žurnālists, Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Ziņu portāls Baltnews informēja par lapas bloķēšanu Facebook
Krievijas ĀM asi nosodīja Sputnik un Baltnews žurnālistu aizturēšanu Latvijā
"Visus neiesēdināsiet": LKS organizēja piketu pret žurnālistu aizturēšanu
Astoņas stundas: aizturētie Baltnews žurnālisti pastāstīja par nopratināšanām