Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas dalībnieki

Pulks bija tik liels, nekad: krievi atbildēja uz Sarkanās armijas formas aizliegumu

94
(atjaunots 11:53 20.10.2020)
Latvijā ir aizliegts Sarkanās armijas un Padomju armijas formastērps, un Ķīšezera forsēšana Rīgas atbrīvošanas piemiņas pasākumu ietvaros varēja izjukt, taču krievi devuši atbildi varasiestādēm.

RĪGA, 20. oktobris – Sputnik. Ķīšezera forsēšanas tradicionālā rekonstrukcija piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā, lai arī mazliet neierastā vidē, tomēr notika aizvadītās nedēļas nogalē.

Rekonstrukciju neizdevās organizēt pilnā apjomā, tomēr dalībnieku skaits bija tik liels, kā vēl nekad, sarunā ar Sputnik Latvija pastāstīja Latvijas antinacistiskās komitejas vadītājs Aleksejs Šaripovs. Viņš pastāstīja, ka visiem interesentiem neizdevās piedalīties rekonstrukcijā Sarkanās armijas karavīru formas tērpā – tajā pašā, kurā bija atbrīvota Rīga.

  • Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki
    Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki
    © Sputnik / Sergey Melkonov
  • Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki
    Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki
    Sergey Melkonov
  • Krievijas vēstniecības Latvijā militārais atašejs Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki noliek ziedus un vainagus pie Piemiņas obeliska
    Krievijas vēstniecības Latvijā militārais atašejs Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki noliek ziedus un vainagus pie Piemiņas obeliska
    © Sputnik / Sergey Melkonov
  • Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki fotografējas pie Piemiņas obeliska
    Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki fotografējas pie Piemiņas obeliska
    Sergey Melkonov
1 / 4
© Sputnik / Sergey Melkonov
Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki

"Valsts viedoklis ir absolūti noteikts – ne tikai vēstures sagrozīšana, bet arī tās pārvešana nacistiskajā izpratnē. No šī gada 1. jūlija Latvijā aizliegts izmantot Sarkanās armijas un Padomju armijas formu jebkādos sabiedriskajos pasākumos. Faktiski saskaņā ar šo likumu aizliegts pat iziet uz ielas ne tikai formas tērpā, bet pat ar tās elementiem. Tāpēc šajā aspektā mūsu rekonstrukcija nenotika," paskaidroja Šaripovs.

Tomēr, viņš piebilda, Latvijas valdības aizliegumiem bijusi sava reakcija – šogad piemiņas pasākuma dalībnieku skaits bija tik liels, kā vēl nekad.

"Jā, cilvēki nebija formas tērpā, taču viņa bija ļoti daudz. Genocīda nebūs. Mēs cenšamies panākt, lai mūsu atmiņa par Sarkanās armijas karavīru varoņdarbu saglabātos. Pateicoties šim varoņdarbam, mēs esam dzīvi un dzīvojam Latvijas valstī," noslēgumā piebilda Šaripovs.

Padomju informācijas birojs paziņoja: 1944. gada 13. oktobrī 3. Baltijas frontes karaspēki ar 2. Baltijas frontes spēku atbalstu triecienā ieņēma Padomju Latvijas galvaspilsētu Rīgu. 42 dienas vēlāk, 1944. gada 24. novembrī Sarkanā armija pilnībā atbrīvoja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritoriju no vācu fašistiskajiem spēkiem.

94
Tagi:
Rīga, Sarkanā armija
Pēc temata
"Simtiem brāļu kapu Latvijā - tas ir inscenējums?" Krievijas vēstnieks par reālo karu
Nacisti plānoja uzspridzināt Rīgu: ģenerāļa Jerjomenko arhīvs

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

33
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

33
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
 Zemessardze

Nav kam aizstāvēt: paaugstināts maksimālais vecums dienestam Zemessardzē

35
(atjaunots 17:24 08.05.2021)
Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, turklāt atsevišķos gadījumos - līdz 65 gadiem.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. 6. maijā galīgajā lasījumā Saeima pieņēma Aizsardzības ministrijas ierosinātos grozījumus Zemessardzes likumā, saskaņā ar kuriem maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, raksta Bb.lv.

Likums paredz, ka Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Turklāt līgumu par dienestu slēdz uz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka faktiski dienestam Zemessardzē var uzņemt pilsoņus tikai līdz 50 gadu vecumam. Ņemot to vērā, tika pieņemts lēmums paaugstināt zemessargam noteikto maksimālo vecumu līdz 60 gadiem.

Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā nacionālās aizsardzības vajadzības, personām, kuras sasniegušas 60 gadus, Zemessardzes komandieris var pagarināt dienesta termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem, proti, līdz 65 gadiem.

No profesionālā dienesta atvaļināti karavīri, arī varēs dienēt Zemessardzē, pēc likumprojekta autoru ieceres, tas palīdzēs paturēt apmācītus kvalificētus speciālistus.

Zemessardze ir Latvijas brīvprātīgā militarizētā organizācija.

Saskaņā ar atvērto informācijas avotu datiem, šobrīd Latvijas teritorijā ir izvietoti 18 Zemessardzes bataljoni. Latvijas Aizsardzības ministrija plāno palielināt to skaitu.

Iepriekš Pabriks paziņoja, ka Latvijā tuvākajos trīs četros gados tiks izveidota jauna visaptveroša aizsardzības sistēma, kura paredz ciešāku kooperāciju starp karavīriem un sabiedrību, uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām.

Līdz šim Latvijas aizsardzības sistēma balstījās trim pīlāriem: profesionāla armija (pēc plāna 6-7 tūkstoši karavīru), Zemessardze (ap 12 tūkstošiem) un rezervisti (ap 3 tūkstošiem). Taču. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ar to šodien nebūs gana, ir nepieciešama lielāka visu valsts resursu iesaistīšana, paziņoja Pabriks.

35
Tagi:
Zemessardze, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Latvija samazinās prasības? Armijā varēs dienēt gandrīz visi
Demogrāfiskā bedre: zemessargiem ļaus dienēt līdz 65 gadu vecumam
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā
Zemessardze mežos un pilsētās. Žurnālisti stāsta par dienesta smagumiem

Tiešraide. Uzvaras 76. gadadienai veltītā militārā parāde Sarkanajā laukumā

0
Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai veltītās militārās parādes Sarkanajā laukumā tiešraide.
0