Medicīnas darbinieki, foto no arhīva

"Vai nav citas slimības?": Covid dēļ pacients ar insultu nonācis slimnīcā pēc divām dienām

45
(atjaunots 11:25 20.10.2020)
Organizācijas "Māmiņu Klubs" vadītāja Sandija Salaka sūdzas par ārstu attieksmi – viņas tuvinieks ar insultu nonāca slimnīcā tikai pēc divām dienām.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Nepatīkamu situāciju iedzīvojusi organizācijas un vecākiem paredzēta medija "Māmiņu Klubs" vadītāja Sandija Salaka. Sociālajos tīklos viņa pastāstīja, kā tika hospitalizēts viņas mātes vīrs. Izrādās, ārsti nav vēlējušies vest sirmgalvi uz slimnīcu koronavīrusa dēļ.

"Vai nav citas slimības? Manas mammas vīram pirms pāris dienām bija insults. Mājās pēkšņi nokrita uz grīdas. Atbrauca ātrie, nepaņēma, jo taču covid, nevar visus ņemt. Nekonstatēja it kā arī to insultu. Jauni ārsti. Teica, ka neņems uz slimnīcu, jo taču covid, varbūt nav tik traki. 2 dienas pagāja. Aizgāja pie ģimenes ārsta, kura nolamāja, ka vispār ir atnācis, jo taču covid! Lai sēž mājās. Tomēr aizbrauca uz slimnīcu, kur konstatēja insultu. Tuviniekiem nav nekādas iespējas sazināties, telefons ir atņemts, jo taču covid. Nevienu nelaiž klāt. Vai saslimstība ar insultu ir mazinājusies, jo taču covid? Manam tuviniekam reāli netika sniegta medicīniskā palīdzība, jo visi ir iebaidīti. Tagad viņš nevar staigāt, jo taču covid," Sandija Salaka aprakstīja pārdzīvoto savā lapā Facebook.

Liela daļa komentētāju sašutumam piekrita, tikai daži nenoticēja producentes stāstam.

"Medicīnas sistēma kā tāda brūk, un Covid tai ir lielisks iegansts. Pirms 2 nedēļām dēlu aizvedu ar milzīgām sāpēm labajā pusē vēderā un temperatūru. Viņš gulēja gandrīz dienu izolatorā, jo jāizslēdz Covid, dēļ Covid apciemot nedrīkst, bet dēļ datu aizsardzības info sniegšana ir ierobežota. Viņam tikko 18 gadi. Ko tāds jauns cilvēks, kuram ir augsta temperatūra un sāpes, var pa telefonu kaut ko paskaidrot un pateikt, ka vienīgi, es guļu. Noturēja viņu vairākas dienas neatliekamajā, tad ievietoja nodaļā. Vederplēves iekaisums. Ir diagnoze izrakstīti es, bet cēlonis konkrēts nav. Teikšu godīgi, man vēl šajā situācijā paveicās, ka palīdzēja kontakti, lai vēlāk varētu sazināties ar ārstiem, lai medmasinas, atļautu tikšanos pie loga. Bet pirmās divas dienas es biju izmisumā, līdz metu kaunu pie malas un saslēdzu kontaktus. Dzirdot šādas situācijas un piedzīvojot to, ir skumji, ka vīruss stāv par visu un ir attaisnojums bardakam veselības sistēmā. Šāds pats bardaks ir arī izglītības un aizsardzības jomā. Uz visām pāri Covid," savu iespaidu atstāstīja Zane Cinglere-Kraukle.

Savu sāpi pastāstīja arī Ligita Ikere:

"Man pāris nedēļas atpakaļ radiniece saslima-38,5 temperatūra un viss, ģimenes ārste atteica izmeklēt, pieņemt. Tikai pēc Covid testa, kas bija pieejams tikai pēc nedēļas. Tas bija negatīvs. Bet visu nedēļu cilvēks dzīvoja neziņā par savu veselību - no rītiem 37,3 un vakaros 37,7.Pašam bija jāmin, kas tas varētu būt. Ārste nekonsultēja pat pa telefonu. Tā ka veselības aprūpe Latvijā nav pieejama akūtiem slimniekiem, kam nav nekāda sakara ar Covid. Tas ir Fašisms!!!!!!" viņa bija sašutusi.

Savukārt citi stāstīja pozitīvus stāstus un pateicās ārstiem.

"Te nostrādājis "cilvēciskais faktors". Šonedēļ biju lieciniece pilnīgi pretējam stāstam - kundze 86 g., ar līdzīgiem simptomiem, tika hospitalizēta bez jebkādām diskusijām. Nav dzirdēts, ka kāds būtu par to atštaukāts. Un telefons bija, arī avīze, brilles..." pastāstīja Sigita Bukolovska.

"Labdien. Tuviniekam, protams, veselību un jums izturību. Nevaru nepadalīties. Man līdzīga situācija bija sestdienas vakarā. Cilvēks saļima manā acu priekšā. Ātrie ieradās 5 min. laikā. Jauni speciālisti. Konstatēja faktu un to, ko var noskaidrot uz vietas. Pielika visas pūles, lai pacients dotos līdz, jo situācija nopietna. Slimnīcā 4 stundu laikā tika viss izmeklēts. Rezultātā konstatēja trombu. Telefons netika noņemts pat intensīvajā palātā. Šobrīd, paldies Dievam, viss ir labi. Pārveda uz parasto palātu, un viss iet uz labo pusi. Jā, apciemot nevar, bet varu caur posteni nodod paciņu. Visu šo laiku sazvanāmies. Nezinu, kādēļ tik dažādas situācijas. Esmu pateicīga dakteriem," pastāstīja Iveta Smilga.

"Manai vecmammai pirms pāris gadiem bija insults, pirms visa Covid. Atbrauca ātrie, nekonstatēja insultu, teica, ka varētu būt alerģija pret zālēm. Mēs sazvanījāmies ar ģimenes ārstu, izstāstījām situāciju, teica, ka varētu tas būt insults, lai zvanot vēlreiz ātrajai palīdzībai. Atbrauca ātrie vēlreiz. Labi, tā kā esot tas insults, bet viņi uz slimnīcu nevedīšot, jo vecmamnai svars pa lielu, lai domājot paši, kā uz slimnīcu. Tā kā ne visur Covid vainojams, šādas kļūdas bija arī pirms Covid. Protams žēl, ka tiek nepareiza diagnoze uzstādīta," piezīmēja Liene Bojāre.

"Pilnīgākās muļķības! Insulti tiek ārstēti kā līdz šim. Pilnīgi nekas nav mainījies. Lūdzu, nobildējiet NMP talonu, ko Jums brigāde iedeva, atsakot hospitalizāciju (droši aizsedzot pacienta datus), nevis izplatiet muļķības!" droši iebilda ārsts Sergejs Daņilovs.

Tomēr publikācijas autorei, šķiet, aug jautājumu skaits par veselības aprūpes iestāžu darbību. Komentāros viņa atklāja jaunākas ziņas par pacienta uzturēšanos slimnīcā "Gaiļezers".

"Situācija ir šausmīga. Cilvēks no intensīvās terapijas ir pārvests uz parasto, bet telefonu nedod. Viņš ir redzes invalīds, pats nevar paiet. Nevienu nevar sazvanīt tajā slimnīcā, un neviens nevar apciemot. Pateica, ka telefonu iedos tikai tad, kad rakstīs ārā. Bet kā tuvinieki var uzzināt, kā cilvēkam iet? Nav nekādu mantu, neko nedrīkst dēļ tā covida nogādāt! Pat zāles, kas ir vajadzīgas acīm," jaunākās ziņas publicēja Sandija Salaka.

Atgādināsim, ka pēdējo nedēļu laikā Latvijā fiksēts Covid-19 gadījumu skaita pieaugums. Slimnīcās ārstējas 80 pacienti ar koronavīrusa infekciju – lielākais hospitalizēto pacientu skaits kopš pandēmijas sākuma, norāda Nacionālais veselības dienests.

45
Tagi:
sociālie tīkli, sirds slimības, pacienti, koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Covid-19 pasliktinājis sirds slimnieku stāvokli Latvijā
"Latvieši, karš ir sācies!": sociālie tīkli par infekcijas jauno antirekordu Latvijā
Daugavpils slimnīca uz mēnesi palikusi bez ķīmijterapeita
Mirstība hepatīta dēļ Latvijā ir viena no augstākajām ES
Covid-19 apdraud visu cilvēka nervu sistēmu, uzskata zinātnieki
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijā sākusies gada ienākumu deklarāciju sniegšana: par ko jāatceras

13
(atjaunots 16:35 02.03.2021)
VID aicina nesteigties iesniegt deklarāciju par iepriekšējo gadu marta pirmajās dienās, jo EDS var neizturēt; tiesa, vairāk nekā 62 000 Latvijas iedzīvotāju jau ir snieguši ziņas par saviem ienākumiem; kā palīdzēt tiem, kuriem ir grūti aizpildīt deklarāciju tiešsaistē.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. No 1. marta Latvijas iedzīvotāji var iesniegt ienākumu deklarāciju par 2020. gadu. Šo iespēju jau ir izmantojuši 62 414 cilvēki, pastāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme intervijā TV3.

Šajā gadā pandēmijas dēļ iesniegt informāciju par ienākumiem var tikai tiešsaistē, izmantojot EDS elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Tā kā VID tāpat izmaksā bezdarbnieka pabalstu, dienests brīdina, ka EDS darbā ir iespējamas nelielas tehniskās pauzes, kas saistītas ar šo datu iegūšanu no šīs datu sistēmas pabalstu aprēķināšanai.

Pirmajās deklarāciju iesniegšanas dienās parasti rodas ažiotāža, kuras dēļ pastāv EDS pārslodzes risks, tāpēc VID aicina nemēģināt iesniegt ziņas par ienākumiem marta pirmajās dienās. Tiem, kuriem tas ir jādara, ir trīs mēneši līdz pirmajam jūnijam, bet tie, kuri noformē deklarāciju par 2020. gadu, lai saņemtu nodokļa atmaksu par pamatotiem ienākumiem, var iesniegt to triju gadu laikā.

VID mājaslapā sadalē Gada ienākumu deklarācija ir pieejamas ziņas un izglītojošs video latviešu valodā par to, kā pareizi aizpildīt ienākumu deklarāciju. Tāpat 9. martā VID rīkos bezmaksas tiešsaistes semināru, kur parādīs, kā pieslēgties EDS un aizpildīt deklarāciju.

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka nodokļu atmaksas noformēšanai Latvijas iedzīvotāji var iekļaut savu vecāku, vecvecāku, kā arī laulāto attaisnotos izdevumus par ārstniecību un izglītību. No 2020. gada deklarācijā var iekļaut izglītības un ārstniecības izdevumus arī par savām māsām un brāļiem, kuriem ir noteikta pirmās vai otrās grupas invaliditāte.

VID atgādina, ka ir arī speciālā aplikācija "Attaisnotie izdevumi", kurā vēl pirms gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas var savadīt visus maksājuma dokumentus un informāciju par tiem.

13
Tagi:
Valsts ieņēmumu dienests, Latvija
Pēc temata
"Mums liek nodarboties ar uzņēmējdarbību": latviešu māksliniece par nodokļiem
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
"Lielais divdesmitnieks" pieņēma samita gala deklarāciju: ko tā paredz
Valsts ieņēmumu dienests draud ar sodu 42 tūkstošiem nodokļu maksātāju
23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts.

Pieminekli neviens vairs neieraudzīs: nopratinātais nacionālpatriots sniedza interviju

24
(atjaunots 16:22 02.03.2021)
Viens no nopratinātajiem sakarā ar lielgabala zādzību un pieminekļa apgānīšanu Jēkabpilī paziņoja, ka "viss ir zem kontroles" un pieminekli vairs neviens neieraudzīs.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. 23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Tika nozagts lielgabals, kas rotāja memoriālu. Policijas izmeklēšana pagaidām panākumiem nevainagojās - nolaupīto lielgabalu atrast neizdevies. Tāpat nav ziņu par iespējamo vandāļu aizturēšanu, raksta nra.lv.

Taču baumas par to, ka sakarā ar lielgabala zādzību policijas redzeslokā nonākušais vietējais nacionālpatriots izrādījās patiesas. Neskatoties uz policijas izmeklēšanu, "varonis" uzdrošinājās pat sniegt nelielu interviju slavenajai latviešu publicistei Elitai Veidemanei, kura iepriekš neslēpa savu sajūsmu par lielgabala zādzību un cerēja, ka tas jau guļ Daugavas dibenā.

Gundars Kalve, Jēkabpils Latviešu biedrības valdes loceklis, savulaik – Jēkabpils domes priekšsēdētājs no Nacionālās apvienības (2013.–2014.), viens no partijas "Visu Latvijai!" dibinātājiem, lauksaimnieks un patriots, uzskaita sava sarunbiedra regālijas Elita Veidemane. Savas lauksaimniecības zemes viņš nostalģiski nosauca "Abrene". "Lai Abrene man katrā mirklī ir sasniedzama," skaidro nacionālpatriots.

Savu tiešu iesaisti notikušajā publikācijas varonis neatzīst, taču Elita Veidemane atsaucas uz kādām puspatiesībām, ko viņa atradusi " krieviskajos portālos". Tāpēc kļūst skaidrs, ka Gundars Kalve nav gluži pēdējais cilvēks, kurš kaut ko zina par pazudušā pieminekļa likteni.

" Vai tā ir taisnība, ko krievu portāli raksta?" jautā Kalvi Veidemane, un stāsta nacionālpatriotam par to, ka "lielgabals tika atrasts pie latviešu nacionālista". "Vai šis latviešu nacionālists esot jūs. Ar savu traktoru norāvāt to krāmu no pjedestāla?"

"Tas mēsls ir aizvests, un tas vairs nekad neatradīsies mūsu pilsētā. Bet vai tas bija mans traktors - to es tā neapgalvotu," izvairīgi atbild Kalve.

Taču Elita Veidemane cenšas panākt skaidrību un jautā tieši, vai Kalve to izdarījis pats. Publikācijas varonis noliedz savu tiešo līdzdalību šajā vandālisma aktā, bet saka, "es visu zinu, viss ir zem kontroles". Tāpat viņš apliecina, ka viņu nopratināja policijas darbinieki.

Vai meklēt Daugavā?

Latviešu publiciste painteresējas par nozagtā lielgabala likteni, precīzāk viņu interesē nianse, vai tā ir patiesība, ka lielgabals jau esot Latvijas policijas rīcībā

"Nē, protams. Tie ir meli," atbild Gundars Kalve.

"Ceru, ka jūs izmetāt to lūzni Daugavā?", precizē Veidemane.

"To "pieminekli" neviens un nekad vairs neieraudzīs. Tas gan varētu būt Daugavas piesārņojums, bet jādomā, ka Daugaviņa - māmuliņa piedos. Tas ir tāpat kā Melnais bruņinieks savulaik tika iemests Daugavā" atkal izvairīgi paziņo nacionālpatriots.

Uz turpmākajiem precizējošajiem žurnālistes jautājumiem telefona intervijas varonis izvairās sniegt atbildes, skaidrojot, ka tālrunim ir ausis un acis, bet sola daudz ko izstāstīt personīgi, piebilstot, ka atbrauks uz Rīgu jau 16. martā.

Intervijas beigās Elita Veidemane atkal nevar noslēpt savu satraukumu par nolaupītā lielgabala atgriešanos Jēkabpilī. Taču sarunbiedrs mierina viņu, ka tie ir meli un lielgabals vairs nekad tur neparādīsies.

"Nē, nekā tamlīdzīga. Tas tur neatradīsies vairs nekad. Tā ir melīga informācija. Pat ja hipotētiski kāds varētu pieņemt tādu variantu... Mēs tomēr dzīvojam neatkarīgā valstī, un saskaņošanai jābūt, lai arī kādu pieminekli kāds vēlētos likt. Vēlreiz tur novietot kaut ko ar okupantiem saistītu - nu, tur jābūt plānprātīgiem, lai kaut ko tādu akceptētu. Ja vajadzēs, tad arī nākamais "piemineklis" tiks novākts," sola Gundars Kalve.

Atgādinām, ka 23. februārī Jēkabpilī pazudis lielgabals no pieminekļa karavīru brāļu kapos. Kāds to naktī demontēja un aizveda nezināmā virzienā.

Jēkabpils policija meklē incidenta lieciniekus, taču nav skaidrs, vai ierosināta krimināllieta. Gadījums ir skandalozs, jo pieminekli aizsargā 1994. gadā parakstītais Krievijas un Latvijas valdību līgums. Tā 13. pants uzdod Latvijai nodrošināt šādu memoriālo būvju un apbedījumu kopšanu un labiekārtošanu, kā arī saglabāšanu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas Ārlietu ministrijai protesta notu sakarā ar vandālisma aktu attiecībā uz padomju pieminekli Jēkabpilī, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

24
Tagi:
piemineklis
Pēc temata
Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē
Latvijā vajā Saeimas deputātu Dombravu: viņš stāsta par desmitiem izskanējušu draudu
Aleksejs Šaripovs: nacionālā politika – strupceļš Latvijas attīstībā
Nacionālisti izrēķinās ar visiem krieviem: vēsturnieks par PSRS pārlieko humānismu