Krievijas karogs Brīvības pieminekļa fonā, foto no arhīva

KF pilsoņa deportācija un "spriedums" Ušakovam: Lindermans par tiem, ko Latvija negrib

53
(atjaunots 21:28 18.10.2020)
"Par jums šeit nepriecājas". Krievijas pensionāra Norvinda deportācija ir Latvijas varasiestāžu signāls visiem valstī dzīvojošajiem krieviem. Savukārt ziņa par krimināllietas ierosināšanu pret Rīgas bijušo mēru Nilu Ušakovu – tas ir personīgs signāls.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Kara pensionāru biedrības bijušais vadītājs, 75 gadus vecais Krievijas pilsonis Vladimirs Norvinds 10. oktobrī tika deportēts uz Krieviju.

8. oktobrī Norvinds saņēma IeM lēmumu par uzturēšanās atļaujas anulēšanu un aizliegumu uzturēties valsts teritorijā. Nākamajā dienā policija nogādāja Norvindu "Mucenieku" centrā, kur viņam sākās infarkts.

Robežsargu uzraudzībā Krievijas pilsonis nonāca Stradiņa slimnīcā, bet no turienes – caurlaides punktā "Burački".

Krievijas vēstniecība protestēja sakarā ar Norvinda izraidīšanu. Krievijas Ārlietu ministrija uzsvēra, ka izrēķināšanās ar slimu sirmgalvi Rīgā pārkāpj visas pieņemtās morāli ētiskās un humānās normas.

Ko Latvijas varasvīri gribēja teikt ar tādu nehumānu žestu? Vai deportācija ir pielāgota Rīgas atbrīvošanas gadadienai? Uz šiem jautājumiem atbildes meklēja Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins.

"Par jums šeit nepriecājas"

Vispirms Lindermans atzīmēja, ka Norvinda deportācijas fakts liecina par galēju necilvēcīgumu un humānisma trūkumu. Pat tad, ja šajā situācijā meklējam kaut kādu politisko zemtekstu, tik un tā nav iespējams iedomāties, ka Norvinds vai viņa vadītā biedrība kaut kādi apdraudējusi valsti.

Tomēr iebraukšana Latvijā Norvindam aizliegta tieši ar tādu ieganstu.

"Man šķiet, tas ir vēstījums Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem, kuru skaits, starp citu, sasniedz apmēram 50 tūkstošus cilvēkus. Tas ir signāls, ka "par jums šeit nepriecājas". Varasiestādes saka: jūs varat te nodzīvot savu mūžu, taču, ja ķersieties pie sabiedriskās darbības, kas mums liksies prokrieviska, mēs jūs izmetīsim laukā vienā rāvienā. Un jūs neko nevarēsiet izdarīt. Acīmredzot, valdībai šķiet, ka krievi Latvijā vispār nedrīkst būt. Kur nu vēl Krievijas pilsoņi. Tātad, ja ir iespēja vai iegansts, kāpēc gan kādu nepadzīt un pie viena iebiedēt visus pārējos," paskaidroja Lindermans.

Vēl vairāk:  ja cilvēku ir kurp izsūtīt, viņu var izsūtīt jebkurā brīdī, uzsvēra Lindermans. Taču gadījumā ar Norvindu varasvīri tomēr ir pāršāvuši pār strīpu, uzskata publicists. Ir vairāki aspekti, ko sirmgalvis var izmantot, lai atjaunotu savu statusu.

Stāties pretī visatļautībai

Divi nopietni tiesiskie aspekti – Krievijas un Latvijas starpvaldību vienošanās par Latvijā dzīvojošo Krievijas pensionāru sociālo aizsardzību. 2. punkts paredz: ja viņi par savu dzīves vietu pēc pašu gribas izraudzījušies Latviju, viņiem ir tādas tiesības. Vēl vairāk, vienošanos atzīst Latvijas ĀM. Taču diplomāti apgalvo, ka uz Norvindu tā neattiecas, atzīmēja Lindermans.

Viņš uzskata, ka tā ir birokrātiska nianse. Šeit uzmanību pievērš tam, ka vienošanās attiecas tikai uz tiem, kuri dzīvoja Latvijā 1992. gadā, bet Norvinds tolaik Latvijā nedzīvoja. Tomēr viņa dzīves vieta bija reģistrēta LPSR, viņš tur dzīvoja, saņēma nepilsoņa statusu - vienīgo, ko tolaik deva padomju Latvijā pastāvīgi dzīvojošajiem. Tātad Norvinda deportācija ir pārkāpums

Otrs aspekts skar Eiropas tiesisko standartu pārkāpumu, kas attiecas uz ģimenes locekļu šķiršanu, paskaidroja Lindermans. 2018. gadā ES tiesa nolēma: ja no ES valsts tiek deportēts cilvēks, kam nav ES pases, toties ir ciešas ģimenes saiknes ar ES pilsoni, deportētajam ir tiesības apstrīdēt deportāciju.

Norvinda sieva ir Latvijas pilsone. Tātad faktiski šķirta ģimene, iznāk, ka viņa sievu spiež atteikties no Latvijas pilsonības? Ja ar šo tēmu doties uz Eiropas cilvēktiesību tiesu, ļoti ticams, ka Norvinds šajā lietā gūs uzvaru.

"Tomēr es uzskatu, ka tā nav tikai viņa personīgā problēma. Latvijā dzīvo arī citi kara pensionāri un citi KF pilsoņi. Tāpēc nevar ļaut valdībai rīkoties tik patvaļīgi," norādīja Lindermans.

Interesanti ir arī tas, ka Norvinds deportēts Rīgas atbrīvošanas gadadienas priekšvakarā. Lindermans uzskata, ka tā ir nejaušība. Tomēr, atceroties, cik mierīgi un svinīgi aizritēja 9. maijs Rīgā un kāds kritikas vilnis pēc tam vēlās pār iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu. Varētu domāt, ka ar Norvinda deportāciju viņš mēģinājis izlīdzināt savu reputāciju latviešu acīs, piezīmēja publicists.

Trieciens nacionālistiem

Vienlaikus Latvijā trako koronavīruss. Lai to apturētu, valdība spērusi bezprecedenta soli – pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas dienas atceltas 11. un 18. novembra armijas parādes.

"Protams, tas ir trieciens īpaši iesīkstējušu nacionālistu patmīlai. Taču, ņemot vērā epidēmiju, šajā gadījumā nevajadzētu krist sašutumā par visiem valdības soļiem. Nevajag atteikties no maskas, lai arī tās efektivitāte nav pilnīgi pierādīta. Tikpat labi var netīrīt zobus, karavīri – nenēsāt ķiveres," uzskata Lindermans.

Pēc viņa domām, ir jāņem vērā valdības spertie soļi un jāpilda prasības. Galu galā, visi šie ierobežojumi taču nepazemo.

Ko tad var uzskatīt par pazemojumu? Piemēram, izglītības likvidāciju krievu valodā, - ir krievi, ko pazemo, un ir cilvēki, kas no tā gūst labumu.

"Šeit redzams pazemojums, un ir normāli tam pretoties likuma ietvaros, protams. Taču ir bezjēdzīgi dumpoties pret maskām. Lai arī kaut kādi pasākumi šķiet dīvaini, taču es teikšu, ka pasākumi Latvijā vēl nav paši dīvainākie. Francijā, piemēram, ieviesta komandanta stunda, it kā Covid-19 izietu ielās pa naktīm. Latvijā pasākumi ir vairāk vai mazāk pieņemami," paskaidroja publicists.

Tātad koronavīrusa aspektā atliek tikai gaidīt, kamēr gudri cilvēki atradīs problēmas risinājumu.

Ušakovam raidīts signāls no Latvijas

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pieprasījusi Ģenerālrokuratūrai izvirzīt apsūdzības kādam cilvēkam par aizliegtas videonovērošanas iekārtas glabāšanu, kas esot maskēta par grāmatu.

Runa ir par paštaisīto ieraksta iekārtu, kas glabājusies bijušā Rīgas mēra, tagadējā EP deputāta Nila Ušakova kabinetā.

Pats Ušakovs atrasto iekārtu nosauca par pakaļdarinājumu no jauno elektronikas mīļotāju pulciņa sērijas, tāpēc tas var skanēt kā joks. Taču Lindermans uzskata, ka viss ir daudz dziļāks un nopietnāks.

"Man šķiet, lai cik nenopietna un šķietami amizanta izskatītos situācija, jāpatur prātā, ka KNAB nodot lietu prokuratūrai. Ja apsūdzība tiks izvirzīta, Ušakovu noteikti tiesās. Pēc tā korupcijas skandāla Rīgas domē gan specdienestos, gan KNAB ir sakrājušās materiālu kaudzes. Ja viņi šajā lietā nopratinās vismaz 200 cilvēkus, kādi 5-8 cilvēki nodos kaut kādas liecības, ko būs iespējams izmantot tiesā. Tas, ka pret viņu nekas nav izvirzīts, nenozīmē, ka pret viņu nekā nav," paskaidroja Lindermans.

Tāpat publicists atzīmēja, ka pieprasījums lietas nodošanai Ģenerālprokuratūrā ir signāls Ušakovam, lai arī vājš. Viņam liek saprast, ka dzirnavas maļ un no šīm knaiblēm viņš ārā netiks. Pat nedomā atgriezties Latvijas politikā, viņam piedraudēja no Latvijas.

"Uzskatu, ka ar Ušakovu arī turpmāk spēlēsies kā kaķis ar peli. Viņam atgādinās, ka policijai ir iespēja iesēdināt viņu aiz restēm," konstatēja publicists.

53
Tagi:
Mihails Gubins, Vladimirs Lindermans, deportācija, Vladimirs Norvinds, Krievija, Latvija
Pēc temata
Atņēmuši uzturēšanās atļauju un deportē: militārais pensionārs kritis nežēlastībā
Krievijas vēstniecība Latvijā nosodīja militārā pensionāra deportāciju
Saeimas deputāts iepriekšējā darbā varējis nodot Krievijas baņķierim specdienestu ziņas
Igors Krupņiks

Ardievu, šprotes! Baltijas jūrā vairs nekas nav darāms

16
(atjaunots 18:35 15.05.2021)
Liepājas zivju konservu rūpnīcas bijušais īpašnieks pastāstīja, kāpēc slēgts uzņēmums, kā arī deva premjerministram Kariņam gudru ideju, ja jau šprotu ražošanu viņš uzskata par negudru.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik, Zinaida Juškeviča. Pēc Latvijas iestāšanās ES ķilavu zvejas kvotas samazinājās trīskārt, un dažu gadu laikā tās Latvijai atņems pavisam, domājams, par labu Dānijai, kas ekskluzīvam produktam (šprotēm) paredzētās izejvielas izmanto plaša patēriņa preču (zivju miltu) ražošanai. Tā uzskata Krievijas uzņēmējs un inženieris Igors Krupņiks.

Septiņpadsmit gadus viņš strādāja pie Liepājas zivju konservu rūpnīcas, pārcieta "benzopirēna", finanšu un ekonomisko krīzi, bet kļuva par "banku tīrīšanas" un maksātnespējas administratoru nevaldāmās alkatības upuri. 2020. gada 1. septembrī viņš ražotni slēdza.

Radio Baltkom ēterā uzņēmējs atklāja, kā tika izlaupītas viņa izveidotās rūpnīcas. Ar "naudas atmazgāšanas apkarošanas" saukļiem strādājošos uzņēmumus metodiski iznīcināja maksātnespējas administratori. Tos uzņēmējs salīdzināja ar tārpiem, kas grauž Latvijas ekonomiku no iekšienes.

Alkatīgie administratori

Kā par nelaimi, Krupņikam bija attīstībai ņemti kredīti "Trasta komercbankā". Kad tika atņemta licence aizdomās par "naudas atmazgāšanu" (tiesa to vēl aizvien nav pierādījusi), finanšu iestādē ieradās administratori, un viņi sāka plosīt klientus gabalos. Par 500 tūkstošiem eiro, kas saņemti saskaņā ar eirofondu programmu, Krupņiku ierakstīja bankas kreditoru sarakstā un citu nenodrošinātu kreditoru rindā. Un pieprasīja atmaksāt 1,1 miljonu eiro no uzņēmuma, kam piederēja 500 tūkstoši.

Uzsvērsim: runa nebija par ārzonu, bet gan par lielu ražotni Latvijā – "Kolumbija Ltd" ar 450 darbiniekiem, bet "finanšu remonta" organizatori tādam gadījumam izņēmumu neparedzēja.

"Neviens nedomāja veikt nekādas ieskaites, - teica Krupņiks. – Radās iespaids, ka nav jēgas cīnīties, taču manā pusē nostājās Liepājas mērs Uldis Sesks un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņi vērsās bankā "Citadele" ar lūgumu izskatīt jautājumu par manu ražotņu finansēšanas pārņemšanu, un kredītu komiteja pieņēma pozitīvu lēmumu. Taču, kad iesniedzu papīrus administratoram Mārim Sprūdam, viņš pajautāja: "Bet kas man no tā būs?" Savas intereses skaitļus viņš neiezīmēja, it kā nav pamata apsūdzēt viņu par izspiešanu, taču pārkreditēšanas darījums tika izjaukts."

Saskaņā ar dažādām "Trasta komercbanka" "finansiālā remonta" epizodēm Māris Sprūds un viņa kolēģis Ilmārs Krūms ir aizdomās turamie kriminālprocesā. Kad viņi tika aizturēti, bankā parādījās jauna personība – Armands Rasa. Šī gada janvārī viņš paziņoja, ka atradis pircēju Liepājas zivju rūpnīcas mantībai.

Pēc papīriem īpašums maksā 10,5 miljonus, izsolīts tika par 3,8 miljoniem, taču pircēju nebija. Tagad darījuma summa netiek izpausta, tomēr Krupņikam zināms – tā ir vismaz uz pusi mazāka par to, ko savulaik piedāvāja "Citadele", - 5 milj. eiro. Tātad no administratoru alkatības cietuši bankas kreditori, kuri tās parādu apmaksai saņems mazāk naudas.

Trīs resursi

Tomēr līdz 2020. gada vasarai Igors Krupņiks cīnījās par ražotnes dzīvotspēju. Zivis bija iepirktas, kadri bija gatavi atgriezties cehā. Tomēr 1. augustā sarunā ar Armandu Rasu noskaidrojās, ka administrators ir gatavs ļaut rūpnīcai pastrādāt vienu vai divus mēnešus nevis gadu, kā plānoja direktors. Viens vai divi mēneši ražošanai – tā ir ņirgāšanās, šķita Krupņikam. Galu galā viņš "atstāja atslēgas zem kājslauķa".

Taču arī tas vēl nav viss: alkatīgi lielās lietās, administratori izrādījās alkatīgi arī sīkumos. Viņi nodarīja uzņēmumam nelabojamu organizatorisku kaitējumu.

"Atstāju rūpnīcu pilnā kārtībā, gatavu darbam, nospied tikai pogu un laid vaļā, - apliecina uzņēmējs. – Taču, lai iekārtas darbotos, vitāli svarīgs tāds īpašs darba resurss, kā mehāniķi. Es lūdzu Armandu Rasu iekļaut viņus rūpnīcas apsardzē, lai saglabātu ražotnei. Viņš atbildēja, ka viņam ir sava apsardzes firma un tādi pakalpojumi viņam nav vajadzīgi. Tad es viņam taisni acīs teicu: "Tu tak esi valsts darbinieks, tev jārūpējas par valsts interesēm, kāpēc tad tu tās neaizstāvi?"

Mehāniķus atlaida, viņi iekārtojušies darbā citās rūpnīcās, un tagad būs daudz grūtāk palaist iekārtas.

Ar kadriem Liepājā ir grūti. Krupņiks ironizēja: kad sāka atjaunot rūpnīcu, viņa galvenais resurss bija "KB-45" (krievu bāba, 45 gadi), bet 17 gadu laikā nekas nav mainījies, tāpēc tagad resurss jānosauc "KB-62". Jaunieši aizbēguši, inženieru nav.

Kadri ir viens no trim galvenajiem resursiem, kas vajadzīgi sekmīgai ražošanai, ir pārliecināts uzņēmējs. Pārējie – tirgus un izejvielas. Krievijas tirgu, kur pārstrādātāji Latvijas pārdeva divas trešdaļas produkcijas, politiķi sekmīgi aprakuši. Taču ne tikai tāpēc vien sarūk "Latvijas brenda" ražošana.

"Baltijas jūra ir tukša, tur vairs nav, ko ķert," biznesmenis komentēja lēmumu samazināt zvejas kvotas, aizbildinoties ar ekosistēmas saglabāšanu un cīņu ar dioksīna piesārņojumu. Ja Dānijai ievajadzēsies lielāka izejvielu bāze zivju miltu ražošanai, ķilavas Latvijai pavisam atņems.

Zelta zivtiņa

Taču tas nenozīmē, ka zivju pārstrādei perspektīvu nav. Krupņiks tās izmēģinājis – radīts eksperimentāls zivju audzētavas cehs, kur audzē stores, foreles, Āfrikas samu.

"100 tonnas gadā – tas nav nekas, rūpnieciskam mērogam vajadzīgi vismaz 5 tūkstoši tonnu gadā, - atzina Krupņiks. – Jūras resursi visā pasaulē izsīkst, zivju cena pasaulē aug, bet Latvijā ir papilnam upju, ezeru, dīķu. Tie neko nemaksā. Ir labi pārvaldnieki, saglabājusies šāda tāda zinātniskā bāze. Akvakultūra – tā ir perspektīva gadu desmtiem, pat elektroenerģijas augsto cenu fonā valstī ar neprātīgu "zaļās" enerģijas iepirkuma obligāto komponenti (bēdīgi slaveno OIK). Attīstībai vajag vien valsts gribu, atbalstu nozarei, taču tā nav."

Tātad zivis nav Latvijas profils? Kāpēc, ja zivis dzīvo ūdenī, kura valstī ir papilnam?

Krupņiks ir pārliecināts: padarot zivju audzēšanu par prioritāru nozari, Latvija var kļūt par otro Norvēģiju, piegādājot Eiropas un pasaules tirgum kvalitatīvas saldūdens zivis, no storēm līdz karpām. Tāda varētu būt gudra, novatoriska ražošana, par ko sapņo premjerministrs Kariņš (ja jau šprotes ir negudra).

450 darba vietas, desmitiem jaunu eksporta tirgu no Eiropas līdz Austrālijai, jauni uzņēmumi – zivju audzētavas un krabju nūjiņu ražošana. Ar to nepietika, lai saglabātu Liepājai un Latvijai nozīmīgu zivju pārstrādes rūpnīcu ar simt gadu vēsturi. Tās glābējs saņēma vilšanos, nevis pateicību, Latvija viņam pat nedeva pastāvīgu uzturēšanās atļauju, kur nu vēl pilsonību.

Pērn Krupņiks devās uz Izraēlu. Tur, tiklīdz ieradies, viņš saņēma pasi, atbalsta līdzekļus un ierosinājumu stāties lielas rūpnīcas vadībā. Viņš iebilda, ka "direktora kandidāts" nepārvalda ivritu, viņam attrauca: "Pie mums smadzenes vada mēli, nevis mēle – smadzenes." Izraēlai ir svarīga viņa pieredze pārvaldē un inženiertehniskā izglītība, ko apstiprina Žukovska vārdā nosauktās Gaisa kara akadēmijas tehnisko zinātņu doktora kandidāta diploms.

Pēc paraduma viņš par Latviju stāsta "pie mums", "mēs" un apgalco, ka Latvijas diaspora Izraēlā sasniedz vairāk neka 30 tūkstošus cilvēku, kuri mīl savu mazo dzimteni un gribētu tai palīdzēt.

"Valstij vajadzīgs mērķis un finansiāli ekonomiskā programma. Par to, kā tas strādā, liecina Taivānas, Singapūras, Izraēlas, Īrijas piemēri, kas 30 gadu laikā pacēlušās virsotnēs no mīnusiem. Padomju Savienībā Latvija bija līderis, Eiropas Savienībā tā klumburo astē, un rodas iespaids, ka tā pastāvēs, kamēr šis valstsveidojums būs vajadzīgs Briselei kaut kādiem politiskiem uzdevumiem, - saka Krupņiks. – Tomēr es ticu, ka Latvijas iedzīvotāji gribēs paši vadīt savu valsti tās labumam. Paskat, Īrija ilgus gadus bija sugas vārds, bet tagad plaukst un zeļ, un jaunieši turp atgriežas. Mazās valstis var būt ļoti elastīgas. Tātad būtu pāragri vilkt krustu pāri Latvijai."

16
Tagi:
zivrūpniecība, šprotes, rūpniecība, Baltijas jūra
Pēc temata
Parādi - miljoniem eiro: Latvijā izputējis vēl viens šprotu ražotājs
Eirofondi nav izglābuši šprotes: zivju pārstrādes uzņēmumu iekārtas pērk Krievija
Ne pandēmija, bet Krievija: šprotu importa aizliegums neļauj augt Latvijas uzņēmējiem
Latvijas šprotu ražotājs pastāstīja, uz kurieni pārdod konservus KF vietā
Pēteris Šmidre

Pēteris Šmidre: Latvijai noteikti jāatgūst Krievijas kravu tranzīts

17
(atjaunots 18:30 15.05.2021)
Ekonomikas ministra kandidāts Pēteris Šmidre intervijā Sputnik Latvija pastāstīja, kādos apstākļos piekritis pieņemt piedāvājumu, un komentēja jautājumu par Krievijas kravu tranzīta atgūšanu.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik. Uzņēmējs Pēteris Šmidre, ko partija KPV LV izvirzījusi ekonomikas ministra postenim, intervijā aģentūras Sputnik žurnālistam Maratam Kasemam pastāstīja, ka par posteņa piedāvājumu ilgi nav domājis, taču tūlīt piebilda, ka nevēlas pārstāvēt nekādu partiju, bet viņa darbības plānu postenī jāsaskaņo un jāatbalsta visām frakcijām.

"Principā, es domāju, un, kad iepriekš mani reiz uzaicināja pastrādāt politikā, teicu apmēram tā: es, protams, varētu piekrist, tikai ne piedalīties politiskajās batālijās. Ja būtu kāda vieta saimnieciskai darbībai, saistīta ar ekonomiku, es droši vien piekristu. Laikam tāpēc mani kaut kad kaut kur atcerējās.

Par piedāvājumu ieņemt ekonomikas ministra posteni ilgi nešaubījos, tikai uzreiz piebildu, ka, pirmkārt, negribu būt kādas politiskās partijas pārstāvis, gribu strādāt šajā amatā kā speciālists. Otrs jautājums – protams, man būs savs darbības plāns, varbūt ne viss plāns, bet kaut kāda daļa, kas jāsaskaņo ar visām frakcijām, - tad man ir jēga kaut ko darīt. Ja es sastādīšu savu plānu, un koalīcija to neatbalstīs, droši vien, man šajā postenī nekas nav darāms," teica Šmidre.

Uzņēmējs uzskata, ka šodien Latvijā jārisina vesela virkne jautājumu, lai ekonomika attīstītos.

"Kā mainīt pašreizējo situāciju, lai tā būtu labvēlīgāka ekonomikai. Ļoti daudzas pozīcijas šobrīt organizētas tā, ka tās vienkārši bremzē ekonomiku," atzīmēja Šmidre.

Noslēgumā ministra kandidāts komentēja Latvijas un Krievijas ekonomiskās attiecības, it īpaši kravu tranzīts, kas pēdējā laikā ir būtiski samazinājies.

"Neviens ekonomists jums neteiks, ka tranzītu atjaunot nevajag. Noteikti vajag. Starp citu, nedomāju, ka lēmums apiet mūs bija īpaši politisks. Krievijā noteiktas aprindas ar prieku iztērēja kapitālus valsts līdzekļus ostu celtniecībai un tā tālāk. Protams, bija problēmas no mūsu puses. Tomēr šodien jautājums ir par to, ka nevar neņemt vērā mūsu savstarpējo attiecību stāvokli," konstatēja Šmidre.

17
Tagi:
tranzīts, ekonomika
Pēc temata
Deputāts: bez kravu tranzīta Latvijai draud sociālā degradācija
Mazāk ogļu, vairāk graudu: kā jaunajos apstākļos darbojas Latvijas ostas
Politiķis: Krievija var atstāt Latviju bez kravām no Indijas un Ķīnas
Bijušais satiksmes ministrs: būtu labāk ostas likvidēt, vilcienus – sazāģēt