RAF-977

Jurists: Latvija 30 gados iedzinusi postā ekonomiku un var palikt ar pusmiljonu cilvēku

129
(atjaunots 11:12 18.10.2020)
"Mēs 30 gadu laikā esam iedzinuši postā ekonomiku. Saglabājusies tikai ekstremāli aktuālā ass – naudas izspiešana no Latvijā palikušo iedzīvotāju kabatām," konstatēja zvērinātais advokāts Jānis Zelmanis.

RĪGA, 18. oktobris – Sputnik. Latvija pārliecinoši ituvojas juridiskā nihilisma apogejam, saglabājot institucionālo vājumu, intervijā "Otkritij gorod" pastāstīja zvērinātais advokāts, AS "BDO Latvia" partneris Jānis Zelmanis.

Skrūvju pievilkšana bankām, likuma par algu pielikumu nediķiem nepildīšana, uzbrukums augstskolu neatkarībai, manipulācijas ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti – visi šie piemēri rāda, kā valdība mūsdienās noniecina likumu.

Tomēr, pārdomājot, kā tas viss bijis iespējams, ir jāatgriežas netālā pagātnē, uzskata Zelmanis. "Latvijas vispārējās nihilisma saknes meklējamas mūsu neatkarības pirmsākumos," uzskata jurists. Šajā kontekstā viņš atsauca atmiņā 90. gados notikušo denacionalizāciju un privatizāciju. "Tā radīja nelikumības un korupcijas cunami. Ar to sākās mūsu valsts," teica Zelmanis.

Viņš atzīmēja, ka likuma noniecināšana Latvijā ir savstarpēja – gan no valdības, gan sabiedrības puses.

"Nezinu pat, kas bija sākumā, - vista vai ola, kāds nihilisms to radījis. Vai varas nihilisms, kam bija nospļauties par taisnīguma interesēm, sabiedrības vairākuma interesēm, radījis tādu cilvēku reakciju. Vai tautas nihilisms radijis tādu varu. (..) Mūsu politiskās sejas vai feisi no televizoru ekrāniem aicina sabiedrību – ievērojiet likumus, maksājiet nodokļus, tas ir jūsu pašu interesēs! Tomēr cilvēku acu priekšā ir pavisam citādi stāsti – kā, piemēram, premjerministrs Kariņš caur ārzonām, apejot nodokļus, pārdevis bijušo kinoteātri "Pionieris" un kļuvis par miljonāru. Tagad viņi domā: kāpēc tad man tie nodokļi būtu jāmaksā? No varasvīru puses mēs jūtam tikai nūju, ar motivāciju mums ir pilnīgs krahs. Tāpēc rodas vilšanās," teica Zelmanis.

Par otro problēmu jurists uzskata institucionālo vājību.

"Pie mums visi varas institūti ir vāji. Mēs esam parlamentārā demokrātija, kurā gan premjers ir vājš, gan prezidents – dekoratīvs. Pie tam mums ir arhaisks vēlēšanu likums, kura apstākļos nekad nebūs divu stipru partiju koalīcijas, būs putra no vairākām mazām. Tāpēc mums lēmumu pieņemšanas ātrums ir tikpat liels kā gliemezim. Mēs esam ļoti haotiski, katra partija velk deķi uz savu pusi, tāpēc ir grūti kaut ko panākt," paskaidroja Zelmanis.

"Neviens nerunā par mūsu nodokļu likumu taisnīgumu. Nodoklis pie mums pilda vienu vienīgu funkciju – fiskālo, kad nauda no manas kabatas vai jūsējās pāriet valsts kabatā, lai pēc tam budžeta veidā to iztērētu.

30 gadu laikā esam noveduši postā ekonomiku (tranzītu, rūpniecību, finansiālos pakalpojumus). Saglabājusies tikai šī ekstremāli aktālā ass – naudas izsūknēšana no Latvijā palikušajiem uzņēmējiem, citas alternatīvas nav," teica jurists.

Viņš uzskata, ka Latvijas elitei nav nekādu ideju ekonomiskās sistēmas reformēšanas jomā. rēķināšanās ar novatoriskām tehnoloģijām, jaunuzņēmumiem biznesā – tas ir atbalsts atsevišķām ražotnēm, nekas kardināli nemainās.

"Man ir skeptisks viedoklis par mūsu institucionāli vājās valsts spēju mēģināt kaut ko ģenerēt. Mēs vienkārši peldēsim pa straumi. Ja mūsu labklājība pēkšņi uzlabosies, tas notiks nejauši kaut kādas ārējas veiksmīgas konjunktūras ietekmē. Mēs paši neceļam savu labklājību.

Visus 30 gadus esam ļoti noniecinājuši pagātni, tā taču ir padomju pagātne, tāpēc to mēs bez žēlastības iznīcinājām. Vienlaikus pārlieku optimistiski skatījāmies nākotnē, domājot, ka likvidētā vietā ir jārodas kaut kam jaunam, skaistam.

Jā, tas parādās, taču mazs, nabadzīgs. Likvidējām jau braši, veselām nozarēm, bet tas, kas parādās, amatierisks vai pusamatierisks, diemžēl nenodrošina ar darbu palikušos iedzīvotājus. (..) Man no sirds ir žēl garām palaisto iespēju. Vēsturiski tās bija daudz plašākas, bet mums izdevies paņemt tikai kaut kādu nožēlojamu daļiņu," atzīmēja jurists.

Pēc viņa domām, Latvijai vajadzētu pastiprināt premjerministra lomu, lai katra partija valdībā nevarētu diktēt viņam savus noteikumus. Pie tam nepieciešams grozīt vēlēšanu likumu, vienlīdzīgās daļās ieviest mažoritāro un proporcionālo sistēmu – lai tiktu ievēlēti ne tikai partiju saraksti, bet arī spēcīgi līderi.

Sarunā Zelmanis negatīvi vērtēja valdību par varas koncentrāciju etniskajā un valodas jautājumā.

"Latvijā visa pamatā ir stingra etniskā sadale, šīs sadales uzturēšana. Esmu pārliecināts, ka to nekaunīgi izmantos arī nākotnē, jo aiz tā var slēpt ļoti smagas atbildes uz jautājumiem par mūsu nesemīgo ekonomisko politiku.

Tomēr ir totāla muļķība padarīt Latviju par monoetnisku valsti. Tā nekad tāda nav bijusi. Diemžēl daudz ko esam jau zaudējuši. Piemēram, vācu kultūru, kas šeit bija ļoti spēcīga, ebreju, mazinās krievu kultūras ietekme.

80. gadu beigu vienotā iedvesma mūsu sabiedrībā ne pie kā nav novedusi. Pēc tam nāca diskriminējošā pilsonības sistēma, kas aizvainoja, atgrūda lielu daļu sabiedrības, un šī rēta vēl aizvien nav aizdzijusi.

Tagad neliela daļa elites vienkārši ļaunprātīgi izmanto nacionālo plaisu, ar nodomu to pleš plašumā," atzīmēja jurists.

Pēc viņa domām, situācija tiesību ievērošanas jomā, protams, nav 90. gadu līmenī, pozitīvi ietekmējusi iestāšanās ES, tomēr Latvija nav izmantojusi visas iespējas.

"Es ticu Eiropas Savienības konsolidējošai lomai, kuras vērtības mums vienkārši jāpieņem. Mēs veiksmīgi iekļuvām straumē, kurā Polija ar tās 40 miljonu patērētāju tirgu bija centrālā figūra, bet mūs paķēra līdzi kompānijas labad. jā, mēs adaptējāmies līdz pieņemamam līmenim, taču ne vairāk. Sacas iespējas mēs neizmantojām.

Manās acīs Latvijas labklājības lakmusa papīrītis ir situācija, kurā lietuviešu un igauņu darbinieki brauks uz Latviju. Tas nozīmēs, ka esam kaut ko panākuši. Kamēr situācija ir pretēja, nav vērts pat runāt," secināja eksperts.

129
Tagi:
politika, ekonomika
Pēc temata
"Izķidātā un izmestā" Latvija integrēsies vienotajā Eirāzijā: biznesmeņa prognoze
Latvieši aizbrauks, bet atbrauks bagāti amerikāņi: fantastiskais Latvijas attīstības plāns

Latvija izteikusi pretenzijas BioNTech un Pfizer par koronavīrusa vakcīnu

21
(atjaunots 08:13 16.01.2021)
Latvija ir neapmierināta ar koronavīrusa profilaksei paredzētās vakcīnas piegāžu apjomu samazināšanos, par ko brīdināja ražotāji.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Piektdien Latvija līdz ar citām Baltijas un Skandināvijas valstīm vērsusies Eiropas Komsijā ar aicinājumu pieprasīt kompāniju BioNTech и Pfizer skaidrojumus jautājumā par koronavīrusa profilaksei paredzētās vakcīnas piegāžu plānoto apjomu samazināšanu.

Minēto valstu veselības ministri vērsās pie ES veselības un pārtikas drošības komisāres Stellas Kirjakidu ar lūgumu pieprasīt publisku situācijas skaidrojumu par BioNTech/Pfizer vakcīnas piegādēm. Politiķi uzsvēra savlaicīgas piegādes stabilitātes un caurskatāmības lieto nozīmi un konstatēja, ka Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Somijas, Dānijas un Zviedrijas valdības nevar plānot sekmīgu vakcināciju, neieplānojot vakcīnas piegādi.

Iepriekš kļuva zināms, ka amerikāņu kompānija Pfizer samazina vakcīnas piegādes no sava Vācijs partnera BioNTech uz trim līdz četrām nedēļām, ņemot vērā būvdarbus fabrikā Beļģijā, kuru mērķis ir palielināt ražošanas apjomus ilgtermiņa perspektīvā.

Ministri aicināja EK darīt visu iespējamo, lai palielinātu Pfizer/BioNTech vakcīnas ražošanas apjomus un nodrošinātu preparāta partiju sadali atbilstoši iepirkumu līgumiem un sākotnējiem pasūtījumiem. Vēstulē  uzsvērts, ka piegādes problēmas rada nopietnas bažas par vakcinācijas procesa stabilitāti un drošību.

Pie tam EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja, saņēmusi Pfizer apliecinājumu, ka visu vakcīnas devu piegādes termiņi ES 2021. gada pirmajā trimestrī tiks ievēroti.

"Šodien uzzinājām, ka Pfizer vakcīnas piegādes aizkavēsies. Es nekavējoties sazinājos ar kompānijas vadītāju, kurš man apstiprināja, ka bija aizkavēšanās ar piegādēm, tomēr viņš man apliecināja, ka visas devas, kuru piegāde garantēta pirmajā trimestrī, tiks piegādātas pirmajā trimestrī," teica politiķe preses konferencē Lisabonā.

Viņa pastāstīja, ka Pfizer vadītājs pats strādā pie Covid-19 profilaksei paredzētās vakcīnas piegādes termiņa saīsināšanas un nokavētā laika kompensācijas.

Veselības ministrijas jaunākie dati liecina, ka Latvija saņēmusi 30 255 vakcīnas Comirnaty devas un 1,2 tūkstošus vakcīnu no Moderna. Kopumā kopš pandēmijas sākuma republikā reģistrēti vairak nekā 54 tūkstoši Covid-19 gadījumu, miruši 935 cilvēki.

21
Tagi:
vakcīna
Pēc temata
Kāpēc Latvijas izredzes nodrošināt kolektīvo imunitāti pret Covid-19 nav lielas
Publicēts vakcinācijas tempu grafiks Latvijā, Lietuvā un Igaunijā
Kad visa pasaule sasniegs iedzīvotāju pūļa imunitātes līmeni
Latvijā saņēmusi pirmās "Moderna" vakcīnas
Alla Berezovska

"Sāka īstu vajāšanu": Alla Berezovska pastāstīja par kratīšanu un aizturēšanu

44
(atjaunots 10:44 15.01.2021)
Alla Berezovska nepiekrīt apsūdzībām un uzskata, ka Latvijas žurnālistiem jābūt iespējām publicēt savus materiālus tur, kur viņi vēlas.

RĪGA. 15. janvāris – Sputnik. RT uzsācis informatīvu kampaņu Latvijā aizturēto krievvalodīgo žurnālistu atbalstam Marijas Butinas projekta #Своихнебросаем ietvaros.

2020. gada 3. decembrī Latvijas Valsts drošības dienests aizturēja un nopratināja septiņus krievvalodīgos žurnālistus sakarā ar apsūdzībām par ES sankciju režīma pārkāpšanu, ņemot vērā sadarbību ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa". Sankcijas ieviestas pret holdinga vadītāju Dmitriju Kiseļovu, taču tie ir individuāli ierobežojumi, un Krievija ne vienu reizi vien ir uzsvērusi: ir absurdi attiecināt tos pret visiem, kas sadarbojas ar aģentūru.

Projekta trešajā sērijā žurnāliste Alla Berezovska pastāstīja, kā sākusies viņas sadarbība ar portālu Baltnews un kā aizritējusi specdienestu vizīte.

"Ieraudzīju, ka divi vai trīs policisti stāv te, ienāk no turienes. Ienākušais virsnieks parādīja tiesneša lēmumu par to, ka 84. pants, šajā sakarā notiek izmeklēšanas darbības, kratīšana šajā dzīvoklī un visas mūsu datortehnikas, kaut kādu informācijas nesēju izņemšana. Piedāvāja izlikt visus telefonus uz galda. Manu vietu pie datora aizņēma kaut kāds jauns cilvēks maskā. Kā nopratu, – hakeris,  kurš sāka kaut kādas manipulācijas. Sapratu, ka no turienes pārraksta visu manu informāciju," satraukti stāstīja žurnāliste.

Viņa atcerējās, ka pirms 8 gadiem sākusi sadarbību ar Andreju Jakovļevu portālā Baltnews, kurš piedāvāja rakstīt materiālus portālam. Vēlāk, kad portāls pārgājis pie starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", sadarbība turpinājās uz līguma pamata. Žurnāliste gatavo materiālus un pati tos piedāvā dažādiem izdevumiem. Portāls Baltnews viņas rakstus publicējis, iespējams, vienu vai divas reizes mēnesī.

Viņa kategoriski nepiekrīt apgalvojumiem par to, ka viņa būtu pārkāpusi ES sankcijas, un uzsver: žurnālistiem brīvā valstī jābūt iespējai publicēt materiālus tur, kur viņi uzskata par vajadzīgu. Berezovska atgādināja, ka neviens nav atzinis portālus Sputnik un Baltnews par noziedzniekiem.

Žurnāliste piezīmēja, ka neviens latviešu žurnālists nav pat mēģinājis aizstāvēt krievvalodīgos žurnālistus, kuri patlaban tiek turēti aizdomās par sankciju pārkāpšanu.

"Ziniet, no latviešu žurnālistiem neviens pat ne vārdu nav teicis mūsu aizstāvībai. Vēl vairāk: ir tāds raidījums "Bez cenzūras", kurā bija runa par to, ka tie jau neesot žurnālisti, tie esot Kremļa propagandisti," viņa pastāstīja.

"Pret Krievijas oficiālo mediju žurnālistiem patiešām sākta īsta vajāšana. Notiek tāda savdabīga necilvēciskošana. Tas ir, grib paziņot pasaulei, dot tādu signālu, ka tie, kas strādā Krievijas valsts oficiālajos medijos vai sadarbojas ar tiem, tie nav žurnālisti, tie ir propagandisti. Tātad uz viņiem var neattiekties demokrātija, vārda brīvība, cilvēktiesības," norādīja Alla Berezovska.

Sarunā ar RT korespondentu viņa atgādināja arī par vairākkārt latviešu publiskajā  telpā izskanējušajiem krieviem naidīgajiem izteikumiem, ko savulaik atļāvās, piemēram, Saeimas deputāts Edvīns Šnore, nosaucot krievus par utīm, un rakstnieks Didzis Sedlenieks, kurš nosauca krievus par ģenētisku slimību, kā arī bijusī radio diktore Māra Krontāle, kura sūkstījās: kā tad tā, no vāciešiem latvieši tikuši vaļā, bet no krieviem nevarot. Tiesa, viņa gan aizmirsa pastāstīt par radikālajiem paņēmieniem, ar kādiem latvieši atbrīvojās no ebrejiem Lielā Tēvijas kara gados.

Iepriekš RT projekta ietvaros nāca klajā arī intervijas ar Vladimiru Lindermanu un Andreju Jakovļevu.

44
Tagi:
žurnālistu vajāšana, Drošības dienests, Latvija
Pēc temata
Lindermans: kas devis atļauju žurnālistu aizturēšanai Latvijā?
Latvijas ĀM uzskata krievu žurnālistu vajāšanu par valsts iekšējo lietu
Preses dienā Krievijas Ārlietu ministrija atgādināja par uzbrukumiem Sputnik
"Varasvīri grib, lai cilvēki baidītos": Lindermans par žurnālistu vajāšanu Latvijā
Stoltenbergs

Baltija, Krima un tālāk: NATO satrauc Krievijas militārā spēka pieaugums

0
(atjaunots 11:25 16.01.2021)
Ziemeļatlantijas alianse satraukti un vērīgi seko, kā Krievija pastiprina militāro klātbūtni vairākos reģionos, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Krievijas militārās klātbūtnes pastiprināšanās no Baltijas līdz Ziemeļāfrikai rada NATO satraukumu, paziņoja alianses ģenerāldirektors Jenss Stoltenbergs.

Viņš informēja, ka NATO novēro Krievijas nostiprināšanos ne tikai Āfrikā, bet arī Tuvajos Austrumos, Sīrijā, Melnās jūras reģionā, Krimā, Baltijas jūras rajonā, galējos Ziemeļos. "Esam par to nopietni satraukušies, mēs ļoti uzmanīgi sekojam Krievijas militārā spēka pieaugumam," uzsvēra alianses ģenerālsekretārs.

Stoltenbergs atzīmēja, ka Krievija ne tikai paplašina militāro klātbūtni reģionā, bet arī principiāli pastiprina savas militārās iespējas. "Šī iemesla dēļ citu starpā NATO audzē savas iespējas," norādīja Ziemeļatlantijas bloka ģenerālsekretārs.

NATO nerimstoši paplašina savu klātbūtni Baltijas reģionā, aizbildinoties ar it kā augošo Krievijas agresiju. ASV aizsardzības ministrs Marks Esperts iepriekš paziņoja, ka Pentagons pēta iespējas pārvietot daļu savu spēku no Vācijas uz Baltijas valstīm, Rumāniju vai Bulgāriju un dislocēt uz ilgstošu laika periodu. Espers klāstīja: jo tālāk uz austrumiem Eiropā atrodas valsts, jo vairāk ASV tur varot darīt sabiedroto sirdsmieram.

Savukārt Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško uzsvēra, ka Maskava vērīgi seko ASV plāniem pārvietot savus karavīrus Eiropā un vērtē šo soļu iespējamās militārās sekas no reģionālās drošības viedokļa.

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu jau vairākkārt norādījis, ka NATO jau dislocējusi Baltijas reģionā virkni daudznacionālo bataljonu, bet mācību laikā alianses karavīru skaits Krievijas robežu tuvumā pieaug vairākkārt. Šoigu norādīja, ka Maskava ir spiesta spert adekvātus atbildes soļus Rietumu stratēģiskajā virzienā, kas rada lielākos drošības riskus Krievijai.

0
Tagi:
Stoltenbergs, bruņojums, drošība, aizsardzība, Krievija, NATO
Pēc temata
ASV eskadras kuģis "ganās" Baltijā: eksperts paskaidroja, kādu labumu no tā gūst Krievija
Rokas par īsām. Kāpēc NATO noder tikai Krievijas provocēšanai
"Audzē bruņojumu, izturas nekaunīgi un agresīvi": Krimā norāja NATO
ASV Jūras spēkiem pavēlēts agresīvāk rīkoties pret Krieviju