RAF-977

Jurists: Latvija 30 gados iedzinusi postā ekonomiku un var palikt ar pusmiljonu cilvēku

145
(atjaunots 11:12 18.10.2020)
"Mēs 30 gadu laikā esam iedzinuši postā ekonomiku. Saglabājusies tikai ekstremāli aktuālā ass – naudas izspiešana no Latvijā palikušo iedzīvotāju kabatām," konstatēja zvērinātais advokāts Jānis Zelmanis.

RĪGA, 18. oktobris – Sputnik. Latvija pārliecinoši ituvojas juridiskā nihilisma apogejam, saglabājot institucionālo vājumu, intervijā "Otkritij gorod" pastāstīja zvērinātais advokāts, AS "BDO Latvia" partneris Jānis Zelmanis.

Skrūvju pievilkšana bankām, likuma par algu pielikumu nediķiem nepildīšana, uzbrukums augstskolu neatkarībai, manipulācijas ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti – visi šie piemēri rāda, kā valdība mūsdienās noniecina likumu.

Tomēr, pārdomājot, kā tas viss bijis iespējams, ir jāatgriežas netālā pagātnē, uzskata Zelmanis. "Latvijas vispārējās nihilisma saknes meklējamas mūsu neatkarības pirmsākumos," uzskata jurists. Šajā kontekstā viņš atsauca atmiņā 90. gados notikušo denacionalizāciju un privatizāciju. "Tā radīja nelikumības un korupcijas cunami. Ar to sākās mūsu valsts," teica Zelmanis.

Viņš atzīmēja, ka likuma noniecināšana Latvijā ir savstarpēja – gan no valdības, gan sabiedrības puses.

"Nezinu pat, kas bija sākumā, - vista vai ola, kāds nihilisms to radījis. Vai varas nihilisms, kam bija nospļauties par taisnīguma interesēm, sabiedrības vairākuma interesēm, radījis tādu cilvēku reakciju. Vai tautas nihilisms radijis tādu varu. (..) Mūsu politiskās sejas vai feisi no televizoru ekrāniem aicina sabiedrību – ievērojiet likumus, maksājiet nodokļus, tas ir jūsu pašu interesēs! Tomēr cilvēku acu priekšā ir pavisam citādi stāsti – kā, piemēram, premjerministrs Kariņš caur ārzonām, apejot nodokļus, pārdevis bijušo kinoteātri "Pionieris" un kļuvis par miljonāru. Tagad viņi domā: kāpēc tad man tie nodokļi būtu jāmaksā? No varasvīru puses mēs jūtam tikai nūju, ar motivāciju mums ir pilnīgs krahs. Tāpēc rodas vilšanās," teica Zelmanis.

Par otro problēmu jurists uzskata institucionālo vājību.

"Pie mums visi varas institūti ir vāji. Mēs esam parlamentārā demokrātija, kurā gan premjers ir vājš, gan prezidents – dekoratīvs. Pie tam mums ir arhaisks vēlēšanu likums, kura apstākļos nekad nebūs divu stipru partiju koalīcijas, būs putra no vairākām mazām. Tāpēc mums lēmumu pieņemšanas ātrums ir tikpat liels kā gliemezim. Mēs esam ļoti haotiski, katra partija velk deķi uz savu pusi, tāpēc ir grūti kaut ko panākt," paskaidroja Zelmanis.

"Neviens nerunā par mūsu nodokļu likumu taisnīgumu. Nodoklis pie mums pilda vienu vienīgu funkciju – fiskālo, kad nauda no manas kabatas vai jūsējās pāriet valsts kabatā, lai pēc tam budžeta veidā to iztērētu.

30 gadu laikā esam noveduši postā ekonomiku (tranzītu, rūpniecību, finansiālos pakalpojumus). Saglabājusies tikai šī ekstremāli aktālā ass – naudas izsūknēšana no Latvijā palikušajiem uzņēmējiem, citas alternatīvas nav," teica jurists.

Viņš uzskata, ka Latvijas elitei nav nekādu ideju ekonomiskās sistēmas reformēšanas jomā. rēķināšanās ar novatoriskām tehnoloģijām, jaunuzņēmumiem biznesā – tas ir atbalsts atsevišķām ražotnēm, nekas kardināli nemainās.

"Man ir skeptisks viedoklis par mūsu institucionāli vājās valsts spēju mēģināt kaut ko ģenerēt. Mēs vienkārši peldēsim pa straumi. Ja mūsu labklājība pēkšņi uzlabosies, tas notiks nejauši kaut kādas ārējas veiksmīgas konjunktūras ietekmē. Mēs paši neceļam savu labklājību.

Visus 30 gadus esam ļoti noniecinājuši pagātni, tā taču ir padomju pagātne, tāpēc to mēs bez žēlastības iznīcinājām. Vienlaikus pārlieku optimistiski skatījāmies nākotnē, domājot, ka likvidētā vietā ir jārodas kaut kam jaunam, skaistam.

Jā, tas parādās, taču mazs, nabadzīgs. Likvidējām jau braši, veselām nozarēm, bet tas, kas parādās, amatierisks vai pusamatierisks, diemžēl nenodrošina ar darbu palikušos iedzīvotājus. (..) Man no sirds ir žēl garām palaisto iespēju. Vēsturiski tās bija daudz plašākas, bet mums izdevies paņemt tikai kaut kādu nožēlojamu daļiņu," atzīmēja jurists.

Pēc viņa domām, Latvijai vajadzētu pastiprināt premjerministra lomu, lai katra partija valdībā nevarētu diktēt viņam savus noteikumus. Pie tam nepieciešams grozīt vēlēšanu likumu, vienlīdzīgās daļās ieviest mažoritāro un proporcionālo sistēmu – lai tiktu ievēlēti ne tikai partiju saraksti, bet arī spēcīgi līderi.

Sarunā Zelmanis negatīvi vērtēja valdību par varas koncentrāciju etniskajā un valodas jautājumā.

"Latvijā visa pamatā ir stingra etniskā sadale, šīs sadales uzturēšana. Esmu pārliecināts, ka to nekaunīgi izmantos arī nākotnē, jo aiz tā var slēpt ļoti smagas atbildes uz jautājumiem par mūsu nesemīgo ekonomisko politiku.

Tomēr ir totāla muļķība padarīt Latviju par monoetnisku valsti. Tā nekad tāda nav bijusi. Diemžēl daudz ko esam jau zaudējuši. Piemēram, vācu kultūru, kas šeit bija ļoti spēcīga, ebreju, mazinās krievu kultūras ietekme.

80. gadu beigu vienotā iedvesma mūsu sabiedrībā ne pie kā nav novedusi. Pēc tam nāca diskriminējošā pilsonības sistēma, kas aizvainoja, atgrūda lielu daļu sabiedrības, un šī rēta vēl aizvien nav aizdzijusi.

Tagad neliela daļa elites vienkārši ļaunprātīgi izmanto nacionālo plaisu, ar nodomu to pleš plašumā," atzīmēja jurists.

Pēc viņa domām, situācija tiesību ievērošanas jomā, protams, nav 90. gadu līmenī, pozitīvi ietekmējusi iestāšanās ES, tomēr Latvija nav izmantojusi visas iespējas.

"Es ticu Eiropas Savienības konsolidējošai lomai, kuras vērtības mums vienkārši jāpieņem. Mēs veiksmīgi iekļuvām straumē, kurā Polija ar tās 40 miljonu patērētāju tirgu bija centrālā figūra, bet mūs paķēra līdzi kompānijas labad. jā, mēs adaptējāmies līdz pieņemamam līmenim, taču ne vairāk. Sacas iespējas mēs neizmantojām.

Manās acīs Latvijas labklājības lakmusa papīrītis ir situācija, kurā lietuviešu un igauņu darbinieki brauks uz Latviju. Tas nozīmēs, ka esam kaut ko panākuši. Kamēr situācija ir pretēja, nav vērts pat runāt," secināja eksperts.

145
Tagi:
politika, ekonomika
Pēc temata
"Izķidātā un izmestā" Latvija integrēsies vienotajā Eirāzijā: biznesmeņa prognoze
Latvieši aizbrauks, bet atbrauks bagāti amerikāņi: fantastiskais Latvijas attīstības plāns
Rīgas osta

Rīgas ostas kravu apgrozījums samazinājās par 15%

4
(atjaunots 08:27 13.04.2021)
Gada pirmajā ceturksnī Rīgas ostā visvairāk samazinājās ogļu pārkraušanas apjoms – par 83,3%, līdz 171,8 tūkstošiem tonnu.

RĪGA, 13. aprīlis - Sputnik. Rīgas ostas kravas apgrozījums šī gada pirmajā ceturksnī samazinājās par 15,3%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, un sastādīja 5,393 miljonus tonnu, tiek ziņots ostas mājaslapā.

Pārkrauto beramkravu apjoms samazinājies par 18,5% - līdz 3,026 miljoniem tonnu. Visvairāk sarucis ogļu apgrozījums – par 83,3%, līdz 171,8 tūkstošiem tonnu, lai gan Krievijas degvielas piegādes Ziemeļrietumu ostu virzienā pēdējā laikā palielinājušās cenu pieauguma dēļ. Turklāt pieauga pārkrauto graudu un labības produktu apjoms – par 42,6%, līdz 832,7 tūkstošiem tonnu, koksnes granulu – par 9,3%, līdz 588,7 tūkstošiem tonnu. Pārkrauto koksnes šķeldu apjoms samazinājies par 36,6% salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem - 236,1 tūkst. tonnu. Pārkrauto ķīmisko kravu apjoms samazinājies par 10,7%, līdz 338,7 tūkstošiem tonnu.

Pārkrauto ģenerālkravu apjoms ir par 9,7% mazāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī – 1,721 miljons tonnu. No tiem 1,013 miljoni tonnu bija kravas konteineros, kas ir par 8,2% mazāk nekā pērn. Tika pārkrauti 577 tūkstoši tonnu kokmateriālu, kas ir par 7,9% vairāk nekā 2020. gada trijos mēnešos.

Lejamkravu pārkraušanas apjoma kritums Rīgas ostā sastādīja 13,3%, tika pārkrauti 621,5 tūkstoši tonnu naftas produktu, sašķidrinātās gāzes un citu lejamkravu.

Iepriekš ostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps pastāstīja, ka osta veic sagatavošanas darbu, lai nākotnē piesaistītu citas kravas Krievijas kravu vietā, kā arī investorus. Vadība ir noteikusi virkni prioritāro pasākumu. "Kas attiecas uz mūsu pašu mājasdarbiem, tad esam likuši pamatus ostas digitalizācijai - sakārtojam sistēmas, strādājam kopā ar muitu un citām iesaistītajām organizācijām, lai kravu plūsmu būtu iespējams ātrāk un ērtāk organizēt jau elektroniskā veidā. Proti, lai informācijas sistēmas savstarpēji ir saslēgtas un katrā apstāšanās punktā nav vajadzīgi papīra dokumenti, uz kuriem jāsaņem paraksts u.tml.

Nākamais solis ir prognozēšana, cik katrs terminālis, piemēram, stundā spēj pieņemt kravu, lai kravas automašīnas pie termināļiem vai pilsētā neveidotu sastrēgumus. Tas ļautu kravu pārvadātājiem sekot līdzi, kad ir vērts braukt uz ostu, lai nenāktos gaidīt 100 mašīnu rindā. Šādas lietas veido ostas kopējo ekosistēmu modernāku, pievilcīgāku un vairāk orientētu uz sadarbību," sacīja Zeps.

Viņš norādīja, ka osta komunicē ar stividoriem, analizē to darbības un vajadzības, kā arī prognozes, veidojot gada budžetu. Pēc viņa vārdiem, ir tie, kuri redz jaunas nišas, ir spējuši piesaistīt jaunas kravas un iesaistīties piegādes ķēdēs, bet ir arī tie, kuriem transformācija notiek lēni. "Mēs neapšaubāmi gribētu, lai tas notiek ātrāk, bet ir jāsaprot, ka šis ir pietiekami smagnējs un arī globāls bizness un vienā dienā kravas nevar nomainīt no oglēm uz konteineriem," teica Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs.

4
Tagi:
Kravu pārvadājumi, kravas, Rīgas brīvosta
Pēc temata
Kaimiņu piemērs ir lipīgs: Lietuva apglabā tranzītu Latvijas pēdās
Kravas un nauda no KF nepadarīs Latviju bagātu: Kariņš pasludina spriedumu
Pēc pusgada būs skaidrs, kas notiks ar kravu tranzītu Latvijā
Deputāts: bez kravu tranzīta Latvijai draud sociālā degradācija

Ierobežojumus Latvijā var mazināt jau pēc divām nedēļām: kādus variantus izskata

10
(atjaunots 08:02 13.04.2021)
Kultūras ministrija analizē tostarp ārvalstu pieredzi un pilotprojektus, kas tika realizēti citās valstīs pasākumu organizēšanai.

RĪGA, 13. aprīlis - Sputnik. Ja Covid-19 saslimstības līmenis Latvijā nepalielināsies, pēc divām nedēļām darbu var uzsākt muzeji, bet sezonas beigās varētu tikt organizētas teātra izrādes ar skatītāju klātbūtni, norāda kultūras ministrs Nauris Puntulis Latvijas Televīzijas ēterā.

Vai skatītājiem pirms izrādes būs jāuzrāda negatīvs  tests vai apliecinājums par paveikto vakcināciju – tas pagaidām nav zināms, atzina politiķis.

Ministrija arī izvērtē iespēju atļaut skatīties teātra pirmizrādes kritiķu lokam – vismaz 10 kritiķem, lai saņemtu vērtējumu par padarīto darbu. Un tas, iespējams, realizēs jau sezonas laikā, pieļāva Puntulis.

Pēc viņa vārdiem, šobrīd šie ierosinājumi ir vēl ir tikai darba stadijā un tos vērtē ministrijas darba grupa. Tāpat Kultūras ministrija aktīvi analizē citu valstu pieredzi pasākumu organizēšanā Covid-19 apstākļos.

Iepriekš Latvijas kinoteātru pārstāvji vērsās pie Kultūras ministrijas ar iniciatīvu "Drošs kino" un lūdza atļaut viņiem strādāt, ievērojot visas epidemioloģiskās normas un drošības pasākumus. Piemēram, izveidojot un nodrošinot kārtību, ka rindā starp individuāliem vai vienas mājsaimniecības apmeklētājiem tiek ieturēta 2 līdz 3 brīvu sēdvietu distance, vienlaikus ierobežojot maksimālo apmeklētāju skaitu katrā kinozālē līdz 50% no maksimāli iespējamā skatītāju skaita auditorijā. Pēc iniciatīvas autores Ilzes Roķes vērtējuma, kinoteātri varētu tikt atvērti pēc Līgo, bet ir nepieciešamas sarunas ar Kultūras ministriju

Savukārt Puntulis ļoti piesardzīgi runāja par iekštelpu pasākumu atsākšanas termiņiem, viņaprāt, tie var tikt atļauti ne ātrāk kā septembrī. Līdz tam valdība apsprieda tikai iespēju atļaut brīvdabas pasākumus – tās varētu būt filmu demonstrācijas vai koncerti, uz kuriem skatītāji ierodas ar savām automašīnām.

10
Tagi:
ierobežojumi
Pēc temata
NMPD vadītāja uzstājās pret Covid-19 ierobežojumu mīkstināšanu Latvijā
Rezervistu soliņš: kā vakcinēties pret Covid-19 ārpus kārtas
Mājdzīvnieku vakcinācija pret Covid-19: Latvija varētu visus apsteigt?
Pavļuts sola priekšrocības pret Covid-19 vakcinētām personām