RAF-977

Jurists: Latvija 30 gados iedzinusi postā ekonomiku un var palikt ar pusmiljonu cilvēku

84
(atjaunots 11:12 18.10.2020)
"Mēs 30 gadu laikā esam iedzinuši postā ekonomiku. Saglabājusies tikai ekstremāli aktuālā ass – naudas izspiešana no Latvijā palikušo iedzīvotāju kabatām," konstatēja zvērinātais advokāts Jānis Zelmanis.

RĪGA, 18. oktobris – Sputnik. Latvija pārliecinoši ituvojas juridiskā nihilisma apogejam, saglabājot institucionālo vājumu, intervijā "Otkritij gorod" pastāstīja zvērinātais advokāts, AS "BDO Latvia" partneris Jānis Zelmanis.

Skrūvju pievilkšana bankām, likuma par algu pielikumu nediķiem nepildīšana, uzbrukums augstskolu neatkarībai, manipulācijas ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti – visi šie piemēri rāda, kā valdība mūsdienās noniecina likumu.

Tomēr, pārdomājot, kā tas viss bijis iespējams, ir jāatgriežas netālā pagātnē, uzskata Zelmanis. "Latvijas vispārējās nihilisma saknes meklējamas mūsu neatkarības pirmsākumos," uzskata jurists. Šajā kontekstā viņš atsauca atmiņā 90. gados notikušo denacionalizāciju un privatizāciju. "Tā radīja nelikumības un korupcijas cunami. Ar to sākās mūsu valsts," teica Zelmanis.

Viņš atzīmēja, ka likuma noniecināšana Latvijā ir savstarpēja – gan no valdības, gan sabiedrības puses.

"Nezinu pat, kas bija sākumā, - vista vai ola, kāds nihilisms to radījis. Vai varas nihilisms, kam bija nospļauties par taisnīguma interesēm, sabiedrības vairākuma interesēm, radījis tādu cilvēku reakciju. Vai tautas nihilisms radijis tādu varu. (..) Mūsu politiskās sejas vai feisi no televizoru ekrāniem aicina sabiedrību – ievērojiet likumus, maksājiet nodokļus, tas ir jūsu pašu interesēs! Tomēr cilvēku acu priekšā ir pavisam citādi stāsti – kā, piemēram, premjerministrs Kariņš caur ārzonām, apejot nodokļus, pārdevis bijušo kinoteātri "Pionieris" un kļuvis par miljonāru. Tagad viņi domā: kāpēc tad man tie nodokļi būtu jāmaksā? No varasvīru puses mēs jūtam tikai nūju, ar motivāciju mums ir pilnīgs krahs. Tāpēc rodas vilšanās," teica Zelmanis.

Par otro problēmu jurists uzskata institucionālo vājību.

"Pie mums visi varas institūti ir vāji. Mēs esam parlamentārā demokrātija, kurā gan premjers ir vājš, gan prezidents – dekoratīvs. Pie tam mums ir arhaisks vēlēšanu likums, kura apstākļos nekad nebūs divu stipru partiju koalīcijas, būs putra no vairākām mazām. Tāpēc mums lēmumu pieņemšanas ātrums ir tikpat liels kā gliemezim. Mēs esam ļoti haotiski, katra partija velk deķi uz savu pusi, tāpēc ir grūti kaut ko panākt," paskaidroja Zelmanis.

"Neviens nerunā par mūsu nodokļu likumu taisnīgumu. Nodoklis pie mums pilda vienu vienīgu funkciju – fiskālo, kad nauda no manas kabatas vai jūsējās pāriet valsts kabatā, lai pēc tam budžeta veidā to iztērētu.

30 gadu laikā esam noveduši postā ekonomiku (tranzītu, rūpniecību, finansiālos pakalpojumus). Saglabājusies tikai šī ekstremāli aktālā ass – naudas izsūknēšana no Latvijā palikušajiem uzņēmējiem, citas alternatīvas nav," teica jurists.

Viņš uzskata, ka Latvijas elitei nav nekādu ideju ekonomiskās sistēmas reformēšanas jomā. rēķināšanās ar novatoriskām tehnoloģijām, jaunuzņēmumiem biznesā – tas ir atbalsts atsevišķām ražotnēm, nekas kardināli nemainās.

"Man ir skeptisks viedoklis par mūsu institucionāli vājās valsts spēju mēģināt kaut ko ģenerēt. Mēs vienkārši peldēsim pa straumi. Ja mūsu labklājība pēkšņi uzlabosies, tas notiks nejauši kaut kādas ārējas veiksmīgas konjunktūras ietekmē. Mēs paši neceļam savu labklājību.

Visus 30 gadus esam ļoti noniecinājuši pagātni, tā taču ir padomju pagātne, tāpēc to mēs bez žēlastības iznīcinājām. Vienlaikus pārlieku optimistiski skatījāmies nākotnē, domājot, ka likvidētā vietā ir jārodas kaut kam jaunam, skaistam.

Jā, tas parādās, taču mazs, nabadzīgs. Likvidējām jau braši, veselām nozarēm, bet tas, kas parādās, amatierisks vai pusamatierisks, diemžēl nenodrošina ar darbu palikušos iedzīvotājus. (..) Man no sirds ir žēl garām palaisto iespēju. Vēsturiski tās bija daudz plašākas, bet mums izdevies paņemt tikai kaut kādu nožēlojamu daļiņu," atzīmēja jurists.

Pēc viņa domām, Latvijai vajadzētu pastiprināt premjerministra lomu, lai katra partija valdībā nevarētu diktēt viņam savus noteikumus. Pie tam nepieciešams grozīt vēlēšanu likumu, vienlīdzīgās daļās ieviest mažoritāro un proporcionālo sistēmu – lai tiktu ievēlēti ne tikai partiju saraksti, bet arī spēcīgi līderi.

Sarunā Zelmanis negatīvi vērtēja valdību par varas koncentrāciju etniskajā un valodas jautājumā.

"Latvijā visa pamatā ir stingra etniskā sadale, šīs sadales uzturēšana. Esmu pārliecināts, ka to nekaunīgi izmantos arī nākotnē, jo aiz tā var slēpt ļoti smagas atbildes uz jautājumiem par mūsu nesemīgo ekonomisko politiku.

Tomēr ir totāla muļķība padarīt Latviju par monoetnisku valsti. Tā nekad tāda nav bijusi. Diemžēl daudz ko esam jau zaudējuši. Piemēram, vācu kultūru, kas šeit bija ļoti spēcīga, ebreju, mazinās krievu kultūras ietekme.

80. gadu beigu vienotā iedvesma mūsu sabiedrībā ne pie kā nav novedusi. Pēc tam nāca diskriminējošā pilsonības sistēma, kas aizvainoja, atgrūda lielu daļu sabiedrības, un šī rēta vēl aizvien nav aizdzijusi.

Tagad neliela daļa elites vienkārši ļaunprātīgi izmanto nacionālo plaisu, ar nodomu to pleš plašumā," atzīmēja jurists.

Pēc viņa domām, situācija tiesību ievērošanas jomā, protams, nav 90. gadu līmenī, pozitīvi ietekmējusi iestāšanās ES, tomēr Latvija nav izmantojusi visas iespējas.

"Es ticu Eiropas Savienības konsolidējošai lomai, kuras vērtības mums vienkārši jāpieņem. Mēs veiksmīgi iekļuvām straumē, kurā Polija ar tās 40 miljonu patērētāju tirgu bija centrālā figūra, bet mūs paķēra līdzi kompānijas labad. jā, mēs adaptējāmies līdz pieņemamam līmenim, taču ne vairāk. Sacas iespējas mēs neizmantojām.

Manās acīs Latvijas labklājības lakmusa papīrītis ir situācija, kurā lietuviešu un igauņu darbinieki brauks uz Latviju. Tas nozīmēs, ka esam kaut ko panākuši. Kamēr situācija ir pretēja, nav vērts pat runāt," secināja eksperts.

84
Tagi:
politika, ekonomika
Pēc temata
"Izķidātā un izmestā" Latvija integrēsies vienotajā Eirāzijā: biznesmeņa prognoze
Latvieši aizbrauks, bet atbrauks bagāti amerikāņi: fantastiskais Latvijas attīstības plāns
Roku dzelži, foto no arhīva

IDB atskaite: ierēdņus sāk biežāk pieķert smagu noziegumu pastrādāšanā

0
(atjaunots 11:32 21.10.2020)
Iekšējās drošības biroja vadītājs Valters Mūrnieks saista smagu noziegumu skaita palielināšanos, ko pastrādājušas amatpersonas, ar to, ka Latvijas iedzīvotāji sākuši aktīvāk cīnīties ar netaisnību un ziņot par pārkāpumiem.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Iekšējās drošības birojs (IDB) kopš 2020. gada sākuma veica izmeklēšanas pasākumus 155 krimināllietās. Analizējot tās, birojs nonācis pie secinājuma, ka ir kļuvis ievērojami vairāk lietu saistībā ar smagiem un īpaši smagiem noziegumiem, ko pastrādājušas amatpersonas, raksta Lsm.lv.

IDB norāda, ka visām izmeklējamajām lietām bijušas dažādas smaguma pakāpes, savukārt lielākā daļa no tām ir saistītas ar Latvijas amatpersonu noziedzīgajām darbībām tieši savu dienesta pienākumu veikšanas laikā.

"Analizējot IDB darba statistiku šī gada pirmajos deviņos mēnešos, redzams, ka ar smagiem un sevišķi smagiem valsts amatpersonu iespējami veiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem saistīto kriminālprocesu skaits turpina palielināties un strauji tuvojas 60% no kopējā IDB lietvedībā esošo kriminālprocesu skaita," pastāstīja biroja vadītājs Valters Mūrnieks.

Viņš atzīmēja, ka tāpat tiek manīts iedzīvotāju aktivitātes pieaugums attiecībā uz likumpārkāpumiem. Tā šogad no Latvijas iedzīvotājiem tika saņemts vairāk nekā 1000 iesniegumu.

Latvijā no pērnā gada 1. maija stājies spēkā likums par informatoru aizsardzību, kas ziņo par korupciju vai krāpšanos savā darbavietā. Informatoru likuma mērķis ir garantēt iedzīvotājiem drošu atbildīgo iestāžu informēšanas mehānismu un pasargāt viņus no vajāšanas vai atriebības no darba devēja puses.

Paredzēts, ka ikviens darbinieks varēs ziņot par korupciju, krāpšanos, amatpersonu pārkāpumiem, nedrošu ēdienu, negodīgu konkurenci, cilvēktiesību pārkāpumiem, pārkāpumiem būvniecībā, par apkārtējās vides piesārņošanu. Turpmāk kompānijās, kur strādā vairāk nekā 50 darbinieki, jāparādās iekšējai pārkāpumu iesniegumu iesniegšanas sistēmai, taču par atklātajiem pārkāpumiem katrs varēs ziņot arī atbildīgajām iestādēm vai kontaktu punktam Valsts kancelejā.

Likums garantē aizsardzību informatoriem un viņu ģimenēm, tostarp valsts aizsargā "sūdzībnieku" personas datus, sniedz bezmaksas juridisko palīdzību un atbrīvojumu no valsts nodevu samaksas, ja būs nepieciešams vērsties tiesā.

Taču par nepatiesu ziņu sniegšanu paredzēti sodi.

0
Tagi:
pārkāpums, Latvija, ierēdņi
Pēc temata
"Mēs nesēžam ierakumos": ierēdņiem nedos piesegt korupciju ar ārkārtējās situācijas režīmu
Ekonomiste: vismaz puse valsts ierēdņu Latvijā jāatlaiž
Juris Pūce: mums jānotur ierēdņu pirktspēja
Daži valsts ierēdņi izrādījušies lieki: Kariņš sola štatu samazināšanu
Starptautiskās militārās mācības Latvijā, foto no arhīva

Bet tad Covid-19: NATO valstis turpina sūtīt karavīrus uz mācībām Latvijā

2
(atjaunots 20:13 20.10.2020)
NBS komandieris pastāstīja, kā koronavīruss ietekmējis armijas ikdienu, kā kareivji var palīdzēt cīņā ar pandēmiju un kādas prasības tiek piemērotas pret ārzemju kareivjiem, kuri ierodas mācībās.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Covid-19 izplatība nesamazināja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas gatavību, taču armija bija spiesta reorganizēt daļu procesu, lai iespēju robežās norobežotu karavīrus no inficēšanās, pastāstīja TV3 intervijā NBS komandieris Leonīds Kalniņš.

"Koronavīruss nav iespaidojis mūsu kaujas gatavību, koronavīruss nav iespaidojis Latvijas aizsardzības spējas, bet tas zināmā mērā ir licis mums vairāk aktivizēt savu uzmanību, lai paglābtu savus karavīrus no šī vīrusa ietekmes. Tādā veidā mēs esam organizējuši savas ikdienas dzīves, apmācību procesu un visu pārējo, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu Latvijas aizsardzību," paziņoja viņš.

Kalniņš uzsvēra, ka nekādas atlaides ārzemju kareivjiem attiecībā uz epidemioloģisko prasību ievērošanu nav paredzētas.

"Kaut arī mūsu pēdējie kumulatīvie rādītāji ir ļoti drastiski pieauguši, joprojām Latvija ir ļoti populāra mūsu sadarbības partneriem un NATO, mūsu sabiedrotajiem, un viņi vēlas ierasties pie mums sava apmācību procesa nodrošināšanai.

Pie mums ir ieradusies Lielbritānijas dislocētā kaujas grupa Igaunijā, kas kopā ar Latvijas kaujas grupu nodrošinās apmācību procesu. Visas prasības, visiem karavīriem neatkarīgi no ranga ir tieši tādas pašas kā Latvijas pilsonim. Viņiem šeit ir jāierodas ar testiem, viņiem ir jāievēro visas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) prasības par distancēšanos, higiēnu un masku valkāšanu," paziņoja Kalniņš.

Tāpat viņš pastāstīja, ka notikusi karaspēku segmentācija, jeb izveidoti tā saucamie sociālie burbuļi, lai mācību procesā liels karavīru skaits nekrustojas savā starpā. Taču mācību kvalitāti tas neietekmē.

Militārpersonām nav aizliegts doties pie ģimenēm atpūtā, taču NBS stingri pieprasa, lai pie pirmo Covid-19 simptomu parādīšanās karavīri ziņo par to komandierim, lai varētu nodrošināt karantīnu, pat ja pēcāk noskaidrosies, ka tas nav jaunais koronavīruss.

Attiecībā uz iespējamo armijas palīdzību civilajiem dienestiem lielākas infekcijas izplatības gadījumā, Kalniņš pastāstīja, ka NBS attīsta dezinfekcijas apakšvienību potenciālu, kuras ir paredzētas militāro vienību apkalpošanai, ja tajās tiek atklāts Covid-19, bet tās spēj palīdzēt arī sabiedrībai, valsts un nevalstiskām struktūrām.

Pēc komandiera sacītā, NBS veiksmīgi izpilda rekrutēšanas plānu un uzņem dienēšanā vairāk cilvēku, nekā atbrīvo no tā. Pēc Kalniņā izjūtām, jaunieši sākuši vairāk vērtēt NBS kā stabilas nodarbināšanas iespēju.

2
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc NATO slēpj no Krievijas militārās mācības Latvijā
NATO karavīri mācīsies aizstāvēt Latviju tieši uz ielām, starp civiliedzīvotājiem
"Burvīgā Latvija": ASV kājnieki publicē fotogrāfijas no NATO mācībām