Denacionalizēto māju iedzīvotāju pikets pret jauno likumu Par dzīvojamo telpu īri

Pārāk bagāti nabagie: pie Saeimas notika denacionalizēto māju iedzīvotāju mītiņš

74
(atjaunots 12:09 18.10.2020)
Denacionalizēto māju iedzīvotāju biedrības ieplānotais mītiņš pie Saeimas notika lietū. To apmeklēja vairāk nekā 30 cilvēki, tomēr problēmas, ko rada jaunais likums par dzīvojamo telpu nomu, skar daudz lielāku skaitu iedzīvotāju.

RĪGA, 18. oktobris — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Mītiņš notika dienā, kad Saeima izskatīja likumu par dzīvojamo telpu nomu trešajā lasījumā. Tā mērķis ir reglamentēt iedzīvotāju un mājokļa īpašnieku tiesības, kā arī likvidēt statusu "denacionalizētās mājas iedzīvotājs" un atcelt beztermiņa līgumus.

Tuvojoties parlamentam, jūsu korespondents nejauši sadzirdēja divu labi ģērbtu kungu sarunas fragmentu:

- Kā apnikuši tie aktīvie ubagi! – viens bija sašutis.

- Vēl viņiem par maz, - piebalsoja otrs. – Viņiem tak iedeva kompensāciju, ko vēl viņiem vajag?

Пикет жильцов денационализированных домов против нового закона об аренде жилых помещений
Sergey Melkonov
Denacionalizēto māju iedzīvotāju pikets pret jauno likumu "Par dzīvojamo telpu īri"

Ja kungi būtu pārvarējuši riebumu un piegājuši aprunāties ar mītiņa dalībniekiem, viņi būtu uzzinājuši, ka protestē tie denacionalizēto māju iedzīvotāji, kuri atzīti par pārlieku bagātiem – viņiem nepienākas mazturīgā statuss, tātad nepienākas arī kompensācija vai sociālais mājoklis. No 1. janvāra viņiem lemts bomžu liktenis.

Vai bomžu Latvijā ir daudz?

Padomju laikā bomža statuss bija tikai dažām asociālām personām, bet tagad tā dēvē nabadzīgos, un formāli tam atbilst pat daži miljonāri. Jāskatās gan: vai par bomžiem uzskatīt tos, kam Latvijā nav nekustamā īpašuma vai tos, kuri nav deklarējušies nekur Latvijā? Ne vienu, ne otru skaits nav zināms.

Nav zināms arī, cik daudzi īrē dzīvokļus saimnieku mājās. 90. gados saimnieku mājās dzīvoja 220 tūkstoši cilvēki. Gandrīz 10% iedzīvotāju. Tiem, kuri šeit dzīvoja no padomju laika, bija denacionalizēto māju iedzīvotāju statuss. Tie, kas ievācās vēlāk, maksāja vairāk, taču nekāda statusa viņiem vairs nebija. Vienkārši īrnieks.

Пикет жильцов денационализированных домов против нового закона об аренде жилых помещений
Sergey Melkonov
Denacionalizēto māju iedzīvotāju pikets pret jauno likumu "Par dzīvojamo telpu īri"

Cik viņu ir šodien? To neviens nezina. Daļa māju saimnieku neremdināmās rijības dēļ nonākušas avārijas stāvoklī. Citi, izmitinājuši komunālo dzīvokļu iemītniekus, sataisīja lielus un dārgus apartamentus, ko izdevīgi iznomā. Vēl daļa no lieliem dzīvokļiem uztaisīja mazus un iznomā tos. Vai pārdeva mājas. Vārdu sakot, tagad neviens nevar pateikt, cik daudziem tagad nav sava nekustamā īpašuma, cik daudzi īrē mājokļus. Teorētiski, viņu skaits nav mainījies. Tikai tagad – bez statusa un tiesībām.

Nav zināms, cik daudziem jaunais likums atņems agrāko statusu "denacionalizētās mājas iedzīvotājs".

"Tādus datus varētu savākt statistikas pārvalde, taču viņi to darīs, tikai saņēmuši Ekonomikas ministrijas rīkojumu, - pastāstīja Latvijas denacionalizēto un municipālo māju īrnieku un dzīvokļu īpašnieku asociācijas valdes līdzpriekšsēdētāja Natālija Jolkina. – Esam vairākas reizes pieprasījuši datus Ekonomikas ministrijai, lai uzzinātu viņu skaitu, tomēr vienmēr esam saņēmuši noraidījumu."

Пикет жильцов денационализированных домов против нового закона об аренде жилых помещений
Sergey Melkonov
Denacionalizēto māju iedzīvotāju pikets pret jauno likumu "Par dzīvojamo telpu īri"

Kopā ar Jolkinu lietū protestēja vien 35 cilvēki. Vai šis skaits liecina par patieso statusa anulēšanas rezultātā cietušo cilvēku skaitu? Nedomāju. Zināms tikai tas, ka Rīgā kompensācijas saņemšanas reģistrā ir 225 cilvēki. Tie ir denacionalizēto māju iedzīvotāji no padomju laikiem un mazturīgie. Kur ir pārējie? Viņu apņemšanos cīnīties par savām tiesībām krietni vien sagrauzusi 30 gadus ilgā jaunā dzīve jaunajā valstī. Daudzi problemas atrisinājuši saviem spēkiem. Simtiem tūkstošu, zaudējuši visu, sāka celt dzīvi no jauna. Desmitiem izdarījuši pašnāvības un pirmsnāves zīmītēs apsūdzēja valsti un jaunos saimniekus.

Kā Ļeņingradas blokādē

Pagaidām ir arī tādi, kas turējās pie sava statusa un beztermiņa līguma un cīnās par savu mājokli.

Valentīnai Matisonei ir 83 gadi, viņa dzīvo Čaka ielā 26A. Dzīvo jau 75 gadus. 1945. gada beigās Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas vadība aicināja viņas tēvu atjaunot sagrauto valsti. Ģimenei iedeva dzīvokli. Valentīna mācījās Latvijā – gan skolā, gan universitātē. Viņai ir augstākā tehniskā izglītība, visu mūžu viņa nostrādājusi zinātniski pētnieciskajā institūtā "Sistēma".

Пикет жильцов денационализированных домов против нового закона об аренде жилых помещений. Валентина Матиссоне
Sergey Melkonov
Denacionalizēto māju iedzīvotāju pikets pret jauno likumu "Par dzīvojamo telpu īri". Valentīna Matisone

"Pirms trim gadiem mūsu māju nopirka ārzemju biznesmenis Aleksandrs Ļisenko, - stāstīja Valentīna, drebēdama lietū. – Kopā ar mūsējām viņš nopirka vēl trīs kaimiņu mājas. No šī brīža sākās cīņa par izdzīvošanu. Vispirms viņš nogrieza gāzi un pieprasīja, lai mēs pamestu dzīvokli. Mēs nopirkām elektrisko plītiņu un nodzīvojām bez gāzes vairākus mēnešus. Tad par to, lai es pamestu savu simtmetrīgo dzīvokli, viņš piedāvāja 5 tūkstošu eiro kompensāciju. Es atteicos, un viņš vispirms nogrieza centrālo apkuri, pēc tam atslēdza ūdeni un kanalizāciju. Es nopirku sildītājus un sāku nēsāt ūdeni kā blokādes laikā Ļeņingradā. Nodzīvojām vēl gadu."

Tobrīd lielākā daļa iedzīvotāju jau pameta māju, viņi saprata, ka cīņa ir bezjēdzīga. Taču ne Valentīna. Mājā palika divi dzīvokļi ar iedzīvotājiem. Sanāca strādnieki un sāka nojaukt visas sienas un šķērssienas, lai kāpņu telpā 3 dzīvokļu vietā būtu 9. darbu rezultātā Valentīnai uz galvas teju vai nogāzās griesti viņas dzīvoklī. Viņa griezās ar sūdzību būvvaldē. Tā apturēja būvdarbus. Pārkaitinātais saimnieks piedāvāja 10 tūkstošus kompensācijā, ja iemītnieki tūlīt pametīs māju. Saņēmis atteikumu, viņš atslēdza elektrību. Pirms divām nedēļām viņš nojauca jumtu, lai ūdens tecētu cauri visai ēkai. Apakšā, kāpņu telpā, kur bija milzīgas ozolkoka durvis, viņš tās noņēma, lai iedzīvotājiem nebūtu pārāk karsti. Vārdu sakot, īsta XXI gadsimta koncentrācijas nometne ar visām ērtībām.

Valentīnai "veicas". Par visu mūžu un darbu republikas labā viņai pienākas tik liela pensija, ka viņa tiek uzskatīta par mazturīgo. Tātad, kā mazturīgā denacionalizētās mājas iedzīvotāja viņa var pretendēt gan uz kompensāciju, gan pašvaldības sociālo mājokli. Ne tik lielu, kā viņas dzimtais mājoklis, ne tik ērtā vietā. Tomēr ar elektrību, apkuri un citām ērtībām. Taču tas pienākas kaut kad vēlāk, kad pienāks viņas kārta. Kompensācija vai mājoklis. Neviens nevar saņemt vienu un otru. Un tagad, kamēr pienāks viņas rinda, sirmgalve tāpat karos ar saimnieku un sēdēs pati savās mājās lietū.

Pārāk bagāti, lai saņemtu pabalstu un pašvaldības mājokli

Pensionārei Klavdijai Vorobjovai, no vienas puses, situācija ir labāka – komunikācijas nav atslēgtas, tomēr saimnieks prasa, viņasprāt, pārāk augstu maksu. Par nelielo 30 kvadrātmetru dzīvokīti saimnieks vispirms pieprasīja 150 eiro mēnesī, pēc tam samazināja prasības lidz 75 eiro mēnesī. Klavdija nemaksā, parāds par dzīvokli aug. Arī viņa dzīvo denacionalizētajā mājā kopš padomju laika, pie tam dzīvokli saņēmusi no valsts par 18 gadus ilgu darbu uzņēmumā. No 1. janvāra viņa būs spiesta pamest dzīvokli, kurā nodzīvojusi 50 gadus, un pie tam pašvaldības mājokļu rindā viņu nereģistrē, kompensācija viņai nepienākas. Klavdija ir pārāk bagāta – viņas pensija mazliet pārsniedz 450 eiro, tātad viņa nav mazturīgā, viņai nav tiesību ne uz vienu, ne otru.

Пикет жильцов денационализированных домов против нового закона об аренде жилых помещений. Клавдия Воробьева
Sergey Melkonov
Denacionalizēto māju iedzīvotāju pikets pret jauno likumu "Par dzīvojamo telpu īri". Klavdija Vorobjova

Mazturīgā statuss pie mums pienākas tiem, kuri dzīvo vieni paši un kuru ienākumi nepārsniedz 440 eiro,  vai ģimenē un uz vienu ģimenes locekli sanāk 360 eiro. Pie tam par mazturīgajiem netiek uzskatītas personas, kam pieder vasarnīcas, dārzi un automašīnas.

Jāpastāsta arī par Ivaru Baltgaili – aktīvu Latvijas neatkarības cīnītāju un barikāžu dalībnieku. Viņš dzimis Rīgā padomju laikā. Uzlabojot dzīves apstākļus, ģimene pārvācās no viena dzīvokļa uz otru. 90. gados, kad sākās denacionalizācija, viņi dzīvoja saimnieka mājā. Pieņēma jaunos noteikumus, vecāki aizbrauca, bet Ivars noslēdza ar saimnieci līgumu uz 99 gadiem ar pienākumu veikt remontu, arī kapitālremontu. Jā, divas reizes remontēja. Ieguldīja remontos 17 tūkstošus latus – vairāk nekā 25 tūkstošus eiro. Tagad, sakarā ar jauno likumu, viņa līgums zaudē spēku – likums paredz, ka visi agrākie līgumi zaudē spēku un maksimālais līguma termiņš ir 10 gadi. Ivars arī nav pietiekami nabags, lai saņemtu kompensāciju vai pašvaldības mājokli. Arī denacionalizētās mājas īrnieka statuss viņam nepienākas. No mājām, kur dzīvoja padomju laikā, viņš izvācās, un tagad viņa situācija pat netiek ņemta vērā kompensāciju aprēķinos.

Пикет жильцов денационализированных домов против нового закона об аренде жилых помещений
Sergey Melkonov
Denacionalizēto māju iedzīvotāju pikets pret jauno likumu "Par dzīvojamo telpu īri"

"Pie mums aprunāties iznāca deputāti, - stāstīja mītiņa organizētāja. – Bija Arvils Ašeradens, Jūlija Stepaņenko, Igors Pimenovs un citi. Daudziem tas bija jaunus, ka denacionalizēto māju iedzīvotājiem, uz ko neattiecas mazturīgo statuss, nekādas kompensācijas nepienākas. Viņi pārzināja problēmu kopumā, tomēr "pārāk bagāto" nelaimīgais stāvoklis viņus pārsteidza. Gribētos ticēt, ka viņi, uzzinājuši par mūsu situāciju, spēs pārliecināt kolēģus parlamentā paplašināt pabalsta saņēmēju loku."

74
Tagi:
iedzīvotāji, Saeima
Pēc temata
Vara Latvijā nepieder tautai: Linda Liepiņa nolikusi Saeimas deputāta mandātu
"Parādiet, kā vadīt pilsētu!" Ušakovs pateicās rīdziniekiem un iedzēla jaunajai varai
Kam un ar ko draud jaunais likumprojekts par mājokļa nomu
Vai Latvijā top bezmaksas dzīvokļi?
Kirils Višinskis

Latvijai ir jāpilda likums: Višinskis nosodīja žurnālistu vajāšanu

10
(atjaunots 16:35 27.01.2021)
Nekur citur Eiropā, tikai Latvijā un Igaunijā žurnālistus cenšas saukt pie kriminālatbildības par sadarbību ar Sputnik – tas liecina par aizspriedumainu attieksmi pret Krieviju.

RĪGA, 27. janvāris – Sputnik. Krievijas prezidenta Cilvēktiesību padomes loceklis, mediju grupas "Rossija segodņa" izpilddirektors Kirils Višinskis un no amerikāņu cietuma atbrīvotā Krievijas pilsone, Sabiedriskās palātas locekle Marija Butina organizēja individuālos piketus pie Latvijas vēstniecības Maskavā, protestējot pret Krievijas mediju darbinieku vajāšanu Latvijā un Baltijas valstīs.

"Latvijā tiek rupji pārkāptas ne tikai mūsu kolēģu – žurnālistu, bet arī mūsu tautiešu tiesības. Šiem cilvēkiem aizliedz strādāt tur, kur viņi uzskata par vajadzīgu, pārkāpjot žurnālista galveno noteikumu – iespēju izvēlēties redakciju, kas atbilst viņa iekšējai pārliecībai," Višinskis uzsvēra piketa laikā.

Žurnālists norādīja: Latvijai, kas tagad svin sava neatkarības statusa juridisko atzīšanu, ir jāievēro llikums.

"To, ka Latvijā manipulē ar tādiem jēdzieniem, kā Eiropas sankcijas, esam fiksējuši ne tikai mēs, ne tikai Krievijas ĀM, bet arī organizācija, ko grūti turēt aizdomās par simpātijām pret mūsu valsti, – "Reportieri bez robežām". Tā nāca klajā ar speciālu paziņojumu par represijām, ko Latvija izmanto pret mūsu žurnālistiem un krievvalodīgajiem medijiem," atgādināja Višinskis.

Viņš uzsvēra, ka tādas darbības pret Sputnik žurnālistiem izrādījušās iespējamas tikai Latvijā un Igaunijā.

"Nevienā citā Eiropas valstī mūsu žurnālistus necenšas saukt pie kriminālatbildības pēc tāda sadomāta iegansta. Tas liecina, ka Baltijā valda aizspriedumi ne tikai pret Krieviju, bet arī pret Krievijas tautiešiem," secināja Višinskis.

Decembra sākumā Latvijā tika aizturēti žurnālisti, kas cita starpā sadarbojas ar portāliem Baltnews un Sputnik Latvija. Viņus nopratināja un atlaida pret parakstu par neizbraukšanu no valsts un informācijas neizpaušanu. Viņiem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar pantu par ES sankciju režīma pārkāpumu, kas paredz sodu no naudas soda līdz brīvības atņemšanai. Sputnik Latvija un Baltnews ir saistīti ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa", kuras vadītājs Dmitrijs Kiseļovs iekļauts ES sankciju sarakstā. Sankcijas ir individuālas un nevar attiekties uz visiem, kas sadarbojas ar holdingu.

Krievijas ĀM nosauca situāciju par demokrātiskās sabiedrības pamatu – mediju un viedokļu brīvības – pārkāpumu skandalozu gadījumu. Resors atzīmēja, ka Latvijas varasiestāžu soda akcija neatstāj ne mazākās šaubas par safabricēto apsūdzību rusofobo zemtekstu.

Латвия должна уважать закон: Вышинский осудил преследование русских журналистов
10
Tagi:
Kirils Višinskis, žurnālistu vajāšana
Pēc temata
"Izņēma visu, ko varēja": Jakovļevs pastāstīja par kratīšanu, apsūdzībām un VDD mērķiem
"Sāka īstu vajāšanu": Alla Berezovska pastāstīja par kratīšanu un aizturēšanu
Krievija aizsargās žurnālistus: Butina pastāstīja par kampaņu #Своихнебросаем
"Nelikt mieru pārkāpējam": Lavrovs par krievu žurnālistu aizstāvēšanu Latvijā
Eiro

"Bēdziet no valsts!" Gobzems vērsies pie uzņēmējiem

30
(atjaunots 12:29 27.01.2021)
Kamdēļ likvidēt uzņēmumus, ja tos var vienkārši atņemt. Nevainojamu reputāciju var sabojāt, vienu reizi aizejot uz naktsklubu ar meitenēm, - uzņēmējus brīdināja deputāts Aldis Gobzems.

RĪGA, 27. janvāris — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Saeima pirmajā lasījumā apstiprinājusi grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Pēc šī soļa parlamenta deputāts Aldis Gobzems publicēja savā lapā Facebook ziņu uzņēmējiem, kurā ieteica slēgt biznesu Latvijā.

"Vienotības valdība grasās atņemt kapitāla daļas vai akcijas, ja Jums, uzņēmēji, viņu (Vienotības) ieskatā nebūs nevainojama reputācija (pirmā bilde no likumprojekta). Jau pirmajā lasījumā ir gatavs. To reputāciju droši vien vērtēs tie pie varas esošie ar kriminālprocesiem vai tie, kurus šos pirmos piesedz," stāsta deputāts.

Deputāts demonstrēja grozījuma tekstu: "Ja uzraudzības un kontroles institūcija konstatē likuma subjekta patiesā labuma guvēja neatbilstību šā panta pirmās daļas prasībām, tā pieņem lēmumu uzdot attiecīgajam likuma subjekta patiesajam labuma guvējam vai personai, ar kuras starpniecību minētais likuma subjekta patiesais labuma guvējs īstoeno kontroli, noteiktā termiņā novērst konkrēto neatbilstību, tostarp atsavināt attiecīgās nozīmīgu vai kontrolējošu līdzdalību nodrošinošās kapitāla daļas vai akcijas.

Pants (..) paredz iespēju atsavināt likuma subjekta patiesajam labuma guvējam kapitāla daļas vai akcijas ne tikai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 paredzētajā gadījumā, nepieļaujot sodītu personu ienākšanu un darbību tirgū, bet arī gadījumā, kad patiesā labuma guvējs neatbilst nevainojamas reputācijas kritērijam.

"Man nav ilūziju. Es domāju, ka šis ir turpinājums "labi iesāktām lietām pagātnē". Kamdēļ likvidēt uzņēmumus, ja tos var vienkārši atņemt. Nevainojamu reputāciju, nevis vienkārši reputāciju, bet nevainojamu, respektīvi, vienreiz uz deju klubu ar meitenēm stringos un .... paliec ar pliku pakaļu," raksta politiķis.

Viņš ieteica atjaunot viduslaikos plaši pielietoto nevainības pārbaudes praksi. "Iesaku Vienotības valdībai, Kariņam un visiem šiem komunistiem ņemt un izlasīt šo grāmatu (otra bilde) - Directorium Inquisitorum. Laba doma ir smelties šajā grāmatā iedvesmu. Judinam no Vienotības vai FIDa vadītājai Znotiņai īpaši patiks. Tā sakot - katras FIDa darbinieces plauktiņā varētu noderēt," norādīja deputāts un advokāts Gobzems.

Savu publikāciju viņs noslēdza at ieteikumu biznesam: "Bet Jūs, uzņēmēji, bēdziet! Kamēr ir Vienotība, bēdziet! TAGAD! Jums visu plāno atņemt. Jo Jums nav nevainojama reputācija, kuru Jums vērtēs Vienotība. Lai atņemtu pēdējo."

Atgādināsim, ka iepriekš Finanšu izlūkošanas dienesta pārstāvji tiesnešiem organizētā seminārā paziņoja, ka ar noziedzīgu kapitālu legalizāciju saistītiem procesiem nevajag piesaistīt pārlieku daudz liecinieku, un pašiem procesiem jānorit maksimāli ātri.

Grozījumus, ko pieminēja Gobzems, pirms balsojuma Saeimā mēģināja apstrīdēt tikai daži opozīcijas deputāti. Nospiedošs vairākums tos atbalstīja un apstiprināja likumprojekta izskatīšanu steidzamā kārtībā. Otrajam, galīgajam likumprojekta lasījumam jānotiek februārī.

30
Tagi:
Aldis Gobzems, Saeima
Pēc temata
Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās
Kas atbildēs par "sarkano teroru"? Advokāte pastāstīja, kas notiek ar bankām Latvijā
Nevajag daudz liecinieku un ekspertīžu: Latvijā grib ātri tiesāt par naudas atmazgāšanu
Latvija soda investorus! Juristi pieprasa apturēt Finanšu izlūkošanas dienesta patvaļu