Benzīna un dīzeļa automašīnām Latvijā draud izmiršana

51
(atjaunots 16:42 17.10.2020)
Cīņā par klimatisko neitralitāti Eiropas Savienība draud padzīt no savas teritorijas benzīna un dīzeļa automašīnas. Kur slēpjas "zaļās" dogmas pretrunas, kā tiks mainīts autoparks un par ko liecina Zviedrijas un Krievijas pieredze.

RĪGA, 17. oktobris — Sputnik. Ja Eiropas Savienība noturēsies vēl desmit gadus, tā pagūs iznīcināt benzīna un dīzeļdegvielas dzinēju automobiļus savā teritorijā, raksta Neatkarīgā.

Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments pašlaik sacenšas par godu izsludināt lielāku CO2 izmešu samazinājumu turpmākajos 10 gados. EP skaitās pārspējis EK pieticīgos -55% ar -60%, bet abi šie rādītāji būtiski pārspēj pirms dažiem gadiem izsludinātos -40%, ko Latvija ierakstījusi savos normatīvajos aktos, kas tagad obligāti jāpārraksta.

"Zaļās" matemātikas mīklas

Briselē izsludinātie skaitļi iegūti absurdā veidā. Atbilstoši "zaļajai" dogmatikai, koksnes sadedzināšanā emitēta CO2 nav CO2 un nekādi neietekmē globālo sasilšanu, cīņa pret ko izsludināta par visu šo pasākumu cēloni. Pēc tādas loģikas globālo sasilšanu var apturēt ar visu pasaules mežu nociršanu un koksnes sadedzināšanu vienā gadā, jo tā taču varētu vismaz aptuveni nosegt globālo energopatēriņu. Nelaime tikai tā, ka, no vienas puses, pasaulei nav tik lielu mežu ciršanas (koksnes transportēšanas, glabāšanas, smalcināšanas) jaudu un, no otras puses, daudzas kurtuves un jo īpaši transporta līdzekļu dzinēji nav piemēroti enerģijas iegūšanai no koksnes.

Apsteigt Briseles direktīvas par CO2 emisijas samazināšanu ir uzņēmusies Zviedrija ar Grētas Tūnbergas seju. Zviedrija jau 2030. gadā sasniegšot -100% CO2 emisijai, ko Eiropas Savienības iestādes plāno tikai 2050. gadā. Arī Latvijā ir redzams, kādā veidā Zviedrija un tās līdzskrējēja Somija kļūšot "klimatneitrālas". Proti, arī no Latvijas un cauri Latvijai tiek vesta koksne sadedzināšanai Zviedrijā. Kolektīvā Grēta Tūnberga patiešām tic, ka koksnes dedzināšanā radīta CO2 nav CO2 un ka "klimatneitralitāte" ir pāri Zviedrijai uzsliets kupols, cauri kuram Zviedrijā nenonāk CO2 un vēl citas vielas, kas izplūst atmosfērā tāpēc, ka ar šādu vai tādu tehniku izcērt mežus un koksni ved tūkstošiem kilometru tālu.

Ar iekšzemes kopproduktu (IKP) mērītais eiropiešu dzīves līmenis pieaug vai vismaz nesamazinās ar nosacījumu, ka tā uzturēšanai izlieto aizvien vairāk dabas resursu.

Piemērs ar koksnes dedzināšanā iegūtas CO2 neskaitīšanu par CO2 ir viens no daudziem, kā "zaļie" pasludina lielāku dabas resursu patēriņu par mazāku patēriņu. Tagad uzņēmējiem nav vajadzīgas slepenas vienošanās, kā visiem samazināt savu preču kvalitāti pēc to kalpošanas laika un citiem parametriem, vienlaicīgi ceļot preču cenas, jo tas tiek izdarīts atbilstoši EK un EP "zaļajām" direktīvām. Proti, jāražo apģērbi, sadzīves tehnika, automašīnas utt., kuru ražošana vai ekspluatācija prasa mazāku enerģijas patēriņu vienai precei, nerēķinot to, ka tādējādi vienai un tai pašai laika vienībai vai darba apjomam kļūst nepieciešamas divas vai trīs preces; neierēķinot resursus šo preču utilizācijai. Tādējādi pieaug dabas resursu patēriņš un IKP pēc preču daudzuma un cenām, kuru segšanai Eiropas Centrālā banka nemitīgi veic eiro papildemisijas.

Uztaisi automobili - iznīcini automobili!

Viens no galvenajiem virzieniem, kur paredzēts ieguldīt jaunemitētos eiro, ir esošo transporta līdzekļu nomaiņa turpmākajos 10-15 gados pat divas reizes. Vispirms pāriet no naftas produktus izmantojošiem dzinējiem uz sašķidrinātu gāzi izmantojošiem dzinējiem un pēc tam no tiem - uz elektroautomobiļiem, pēc iespējas necilājot jautājumu, kādā veidā tiks iegūta elektrība, kuras izlietošana elektromobilī tik tiešām nerada CO2 tieši lietošanas laikā. Spriest par nākotni pēc 15 gadiem ir pārāk riskanti, bet pašreizējā brīdī aktuāla ir pāreja uz dabasgāzes automašīnām. Šeit jāatkārto vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces norādījums, ka "tagadējā terminoloģijā par autogāzi tiek saukta arī gāze no naftas produktiem, no kuras slikto izmešu daudz un kas tāpēc nav gāzes vārda un nodokļu atlaižu cienīga." Autogāze LPG (Liquefied petroleum gas) nav dabasgāze CNG (Compressed natural gas).

Nupat kā valdība pabeigusi darbu pie 2021. gada budžeta un nodokļu likuma paketes, kurā iekļauts degvielas akcīzes nodokļa samazinājums CNG līdz 2025. gadam. Šajā brīdī Latvijā ir 150 ar CNG darbināmi automobiļi - 81 vieglais un 62 kravas automobiļi, kā arī 7 autobusi. Tādējādi ar atteikšanos no šobrīd niecīgas naudas summas valsts nodomājusi panākt, lai juridiskās un fiziskas personas iztērē (uzņemas kredītsaistības par) simtiem miljonu eiro CNG automobiļu pirkšanai, to remonta bāzes attīstībai, uzpildes staciju ierīkošanai u.tml.

Pati par sevi tāda viltība primitīva, bet kopā ar ES pārvaldes iestāžu lēmumiem derīga lietošanai. Latvijas politiķi un ierēdņi ir dzelžaini pārliecināti, ka jau sagatavotā nodokļa neuzlikšana ne pilnīgi jauno automobiļu reģistrācijai ir īslaicīga atkāpšanās, par ko viņi revanšēsies ne vēlāk kā nākamgad ap šādu laiku.

Izmantot mirkli vismaz piecu gadu garumā cenšas dabasgāzes piegādātājs "Latvijas gāze". Šonedēļ notika LG rīkota konference "Transports un gāze. Mīti. Realitāte. Ieguvumi", kas, protams, bija vērsta uz ieguvumiem. Lai gan arī dabasgāze ir fosilā degviela, automobilis ar CNG rada par 1/3 mazāk CO2 izmešu, nekā automobilis ar benzīna vai dīzeļdegvielas dzinēju, veicot vienādu ceļa gabalu ar vienādu kravu.

"Zaļie" nelaiž garām iespēju atzīmēt, ka atlikušās 2/3 ir pārāk tālu no nulles, lai CNG automobiļiem atvēlētu ilgu nākotni, taču kā līdzeklis naftas produktu autoparka likvidēšanai tie ir noderīgi. Ar pieteikumu, ka viņa nebūs populāra LG pasākumā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola dalījās ar Briseles ekspertu prognozēm, ka gāze ES mērogā nosegšot tikai kādu laiku un tikai 3% no kopējā enerģijas patēriņa transportā. Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktors Edijs Šaicāns atzīmēja grūtības paredzēt tālāku nākotni un pieļāva transporta iesprūšanu CNG fāzē ar lielākiem procentiem un uz ilgāku laiku.

Ekonomika un politika

Latvijā gūstamos labumus no dabasgāzes transporta līdzekļiem uzskaitīja vairāki vadītāji, kuru uzņēmumi šādus transporta līdzekļus izmanto. Visvairāk to ir tagadējās LG un no tās nodalīto uzņēmumu autoparkos, kurus var turēt aizdomās par CNG reklamēšanu.

Aizdomas neattiecas uz Jēkabpils autobusu parku, par kura pieredzi pēdējo 15 mēnešu garumā liecināja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Šķerbickis. Konstatēts, ka 100 km nobraukums pa Jēkabpili prasa vai nu 40 litrus dīzeļdegvielas par 42 eiro, vai 27 kubikmetrus gāzes par 24 eiro. Degvielas cenas ekonomija vienam autobusam sasniedz 16 tūkstošus eiro gadā, divu gadu laikā nosedzot starpību, ar kādu CNG autobuss dārgāks par dīzeļdegvielas autobusu.

"Neatkarīgā" apjautājās LG valdes priekšsēdētājam Aigaram Kalvītim, vai pāreja uz CNG transportu notiek arī Krievijā. Citiem vārdiem sakot, vai šādu pāreju var izraisīt tīri saimnieciski apsvērumi bez politiskām prasībām samazināt CO2 izmešu daudzumu? Vai nevarētu būt tā, ka CNG auto izdevīgums Latvijā jau tagad, pirms akcīzes samazināšanas, radies kā rezultāts ES prasību izpildei?

Konkrētu atbildi Kalvītis nesniedza. No vienas puses, Krievijā ir vairāk nekā divi simti CNG uzpildes staciju automobiļiem, bet, no otras puses, nekas nav dzirdēts par Krievijas autorūpniecības mēģinājumiem radīt savus CNG automobiļus. Krievijas dabasgāzei noiets transportā pašā Krievijā izrādās blakus efekts autorūpniecības pārtaisīšanai Eiropas Savienībā. Līdz ar to katrs var domāt tā, kā viņam tīk. Ja Krievija nav mīļa, tad Krieviju var nosaukt par nespējīgu apgūt efektīvāku transporta līdzekļu ražošanu. Ja ES nav mīļa, tad CNG un elektromobiļu ražošanu var uzskatīt par eiro drukāšanas piedevu, kurai pašai par sevi nekādas ekonomiskas un ekoloģiskas jēgas nav.

51
Tagi:
klimats, Eiropas Savienība
Pēc temata
Pātagas pieeja nelīdzēs: absurdo auto nodokļa projektu pārrakstīs
ES metusi izaicinājumu visai pasaulei ogļskābās gāzes izmešu ziņā
Ainārs Šlesers

Šlesers: Latvijas parādus maksās mūsu mazbērni

28
(atjaunots 15:55 10.04.2021)
Patlaban Latvijas valsts parāds sasniedzis 14 miljardus eiro, un šo naudu vajadzēs atstrādāt nākamajām paaudzēm, apliecina Ainārs Šlesers.

RĪGA, 10. aprīlis — Sputnik. Par visām darbībām, kas novedušas pie kaitējuma valstij, Latvijā atbild atsevišķi ierēdņi, nevis Krišjāņa Kariņa valdība, konstatēja bijušais satiksmes ministrs, uzņēmējs Ainārs Šlesers radio Baltkom ēterā.

Marta beigās Latvijas Ģenerālprokuratūra iepriekš ierosinātās krimināllietas ietvaros izvirzīja Šleseram apsūdzības par iespējamiem pārkāpumiem. Viņu tur aizdomās par krāpšanos un naudas atmazgāšanu, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu tālāko legalizāciju. Pēc tam uzņēmējs ziņoja, ka atgriežas politikā.

Sarunā ar radio Baltkom viņš komentēja lēmumu par sodu Veselības ministrijas ierēdņiem par lielu vakcīnas partiju piegādes izjaukšanu. Viņš konstatēja, ka valdība atkal izvairījusies no atbildības un iecēlusi vainīgos.

Šlesers uzsvēra: cilvēkiem ir apnicis vērot, kas notiek valstī, kā mūsu valdība, pēc būtības ne par ko neatbild. Viņš atgādināja, kā atrasts par nepareizo vakcināciju vainīgais, atkal vainīgs ierēdnis. Bet kāpēc ministrs neatkāpjas no amata, kāpēc atlaiž ierēdni, kāpēc visa valdība neatkāpjas, taujāja uzņēmējs? Viņš uzskata: tā notiek, jo viņi paši baidās pat no ēnas un vainu uzveļ ierēdņiem, bet paši grib palikt malā. Pēc būtības, valsti vada ierēdņi, bet politiķu, kuri bīdītu uz priekšu ekonomiku un attīstītu valsti, gandrīz vairs nav, viņš teica.

Šlesers asi kritizēja valdības lēmumus ekonomikā. Pēc viņa vārdiem, patlaban Latvijas valsts parāds sasniedzis 14 miljardus eiro, un šo naudu vajadzēs atstrādāt nākamajām paaudzēm.

"Šodien valdība strādā uz parāda. Viņi ņem naudu un vienkārši tērē. Es nesaku, ka šodien nevajag investēt, nevajag atbalstīt bērnus… Bet viņi vispār nerunā par to, kā attīstīt biznesu, kā attīstīt ostas. Tagad valsts parāds valstī ir 14 miljardi eiro. Vai varat iedomāties? To nevarēs atdot tuvākajā laikā. Tas nozīmē, ka mūsu bērni, mazbērni un mazmazbērni dzīvos un maksās šo parādu," teica Šlesers.

Politiķis konstatēja, ka patlaban vairākums cilvēku ir neapmierināti ar to, kas notiek valstī, piemēram, transporta nozarē, kuras stāvokli Šlesers nežēlīgi kritizē.

"Paskatieties, kas notiek manā iemīļotajā transporta nozarē. Tā nekad nav bijis, ka uzņēmums "Latvijas dzelzceļš" būtu dotējams – 45 miljoni pērn, un tāda dotācija, saskaņā ar prognozēm turpināsies līdz 2025. gadam. 250 miljonus eiro iedeva airBaltic glābšanai, slēdza lidostu. Absolūti absurda situācija. Tagad starptautiskie pasažieri lido nevis caur Rīgu, bet gan uz Viļņu un Tallinu. It kā mazliet pavēra, bet zaudējumi pārsniegs 250 miljonus. Tātad, ja man kāds grib pārmest, ka es it kā tur kaut ko esmu sadarījis, attīstot lidostu, attīstot transporta un loģistikas sektoru un ekonomiku kopumā, tad šodien tur ir miljardiem lieli zaudējumi. Un tas saistīts ar mūsu valdību," teica Šlesers.

Savu atgriešanos politikā viņš skaidro ar to, ka Latvijai pienācis profesionāļu laiks.

"Es uzskatu, ka pienācis laiks, kad politķiem jābūt profesionāļiem, tādiem, kam zināma gan politika, gan bizness. Tieši tāpēc esmu pieņēmis lēmumu radīt komandu, kas piedalīsies nākamajās vēlēšanās, un esmu pārliecināts, ka lielākā daļa cilvēku mūs atbalstīs," teica Šlesers.

28
Tagi:
valsts parāds, Latvija
Pēc temata
Krištopāns: nabago nebūs mazāk, kamēr bizness bēg no Latvijas
Kur darbojas Pabriks, tur mirst fabrikas: NATO padara trūcīgos vēl trūcīgākus
Tikai 30 neatkarības gadi, un ar Latviju ir cauri. Ko raksta latviešu mediji
 Spice

Valdība piešķirs tirdzniecības centru īpašniekiem 20 miljonus eiro

19
(atjaunots 08:46 10.04.2021)
Latvijas valdība piešķirs 20 miljonus eiro tirdzniecības centru īpašniekiem, kuri zaudē naudu, jo nevar iekasēt nomas naudu no dīkstāvē esošajiem veikaliem. Paši veikali no šīs summas nesaņems neko.

RĪGA, 10. aprīlis — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Valdība pieņēmusi lēmumu atvēlēt 20 miljonus eiro pandēmijā cietušo lielo tirdzniecības centru atbalstam. Valsts palīdzība lielajam biznesam tiek vērtēta dažādi.

Iniciatīva par 20 miljonu eiro piešķiršanu tirdzniecības centriem tapa Ekonomikas ministrijā un MK to atbalstīja. Palīdzību nomas maksājumu atbalsta programmas ietvaros varēs saņemt tirdzniecības centri, kuru platība pārsniedz 7 tūkstošus kvadrātmetru – to darbība patlaban ir ierobežota. Atbalsta apjoms – 15 eiro par katru kvadrātmetru, izņemot autostāvvietas. Viens TC var pretendēt uz summu līdz 1,8 milj. eiro. Uz atbalstu var cerēt tirdzniecības centri, kuru kopējais nomas maksas nestais ienākums šī gada pirmo triju mēnešu laikā krities vairāk nekā par 30%, salīdzinājumā ar šo pašu periodu 2019. vai 2020. gadā.

No 7. aprīļa pret TC ieviesti salīdzinoši stingrāki ierobežojošie pasākumi. Atsevišķi stāvošioem veikaliem valdība ļauj strādāt, bet saglabāja aizliegumu lielajiem TC ar platību virs 7000 kvadrātmetriem, kuri apvieno 5 un vairāk veikalus.

Norvēģijas tirdzniecības kamera Latvijā vēstulē valdībai atzīmēja, ka tās lēmumi ietekmēs ārvalstu investīciju tālāku piesaisti, komerciālo telpu sektoru un visu Latvijas konkurētspēju reģionā. Vēstulē, ko parakstījis kameras valdes priekšsēdētājs Matīss Kukainis, tiek atbalstīts Latvijā strādājošo tirdzniecības centru aicinājums valdībai kompensēt ierobežojumu radītos zaudējumus.

Uzņēmēju pārstāvji uzsvēra, ka Norvēģija ir viens no lielākajiem ārvalstu investoriem Latvijā – ieguldījumu summa patlaban pārsniedz 350 miljonus eiro.

Vēstules autori apgalvo, ka minētie pasākumi ierobežo Satversmē paredzētās ārvalstu investoru tiesības uz savu īpašumu un nostāda tos nevienlīdzīgā stāvoklī ar citām tautsaimniecības nozarēm. Vēstule tika operatīvi nosūtīta pirms Ministru kabineta sēdes. Atgādināsim, ka iepriekš tirdzniecības centri nāca klajā ar informāciju par to, ka pandēmijas dēļ viņu kopējie nomas maksas nestie ienākumi sarukuši par 40 miljoniem eiro.

Izskatās, ka valdība pieņēmusi labu lēmumu – palīdzēt biznesam pandēmijas laikā, it īpaši lielajam ārvalstu biznesam, kam valstī labprāt palīdz visiem iespējamiem paņēmieniem. Tomēr uz šo atbalstu var paskatīties arī no otras puses.

Lūk, ko savā lapā Facebook raksta bijušais Rīgas domes deputāts Vjačeslavs Stepaņenko: "Labs piemērs nodokļu maksātāju naudas izzalgšanai Covid piesegā. Uzmanīgi izlasiet ziņu: samaksās nevis īrniekiem – tirdzniecības punktiem, kuru darbību valdība ar saviem liegumiem praktiski pilnībā paralizējusi uz pusgadu (viņi cieta īstus zaudējumus, cita starpā, arī tāpēc, ka tirdzniecības centru īpašnieki nomas maksu par slēgtajiem veikaliem viņiem nesamazināja). Nē!

"Labā valdība" no visu mūsu naudas samaksās 15 eiro par katru kvadrātmetru tirdzniecības centru ipašniekiem! Nevis kompensēs viņu zaudējumus, jo saviem nomniekiem izstādītos rēķinus tirdzniecības centru īpašniekiem nevajag anulēt un viņi to nedarīs (viņi žņaugs savus nomniekus, līdz viens otrs izputēs). Viņi tā vienkārši grūtā brīdī aiz labas sirds palīdzēs ar naudiņu. Jūs gribat zināt, kur ir loģika? Tā ir pavisam vienkārša – dabūt atalgojumu no desmit tirdzniecības centru konkrētajiem īpašniekiem ir vieglāk un ātrāk, nekā no tūkstošiem mazu un daudzveidīgu nomnieku (no viņiem noteikti neko nedabūs...)... Shēmas organizatori un viņu līdzinātāji valdībā – laipni lūgti uz melno kasi! Vienkāršie tirgotāji – slaukiet asaras!"

19
Tagi:
kompensācija, ierobežojumi, investīcijas, tirdzniecība, Norvēģija
Pēc temata
Valdība apstiprinājusi vairāk nekā 3 miljonu eiro piešķiršanu privātajiem medijiem
Darbs maiņās un vitāli nepieciešamie pakalpojumi: Latvijā apspriež jaunus ierobežojumus
Kur ir ierobežojumu loģika? Ekonomiste pastāstīja, kā ministri kaitē Latvijai
Finanšu ministrs Jānis Reirs, foto no arhīva

FM vēlas atcelt nodokļu atvieglojumus mantojumam un laimestiem loterijā

0
(atjaunots 23:44 10.04.2021)
Kādus nodokļu atvieglojumus iesaka atcelt Finanšu ministrija un kāpēc tā nolēmusi ierosināt šo jautājumu.

RĪGA, 11. aprīlis — Sputnik. Šīsnedēļas sēdē valdība noklausījās Finanšu ministrijas pārskatu par esošajiem nodokļu atvieglojumiem. Resors iesaka atcelt vairāk nekā pusi no 309 patlaban spēkā esošajiem atvieglojumiem, stāsta Latvijas Avīze. Tiesa, nav domājams, ka plāni īstenosies tuvākajā laikā – arī FM atzīst, ka resora nodomam pretojas divu ministriju pārstāvji.

FM pārskatā pieļauts, ka tiks saglabāti 116 pašreizējie atvieglojumi. Taču gadījumā ar 191 normu nav iespējams precīzi minēt to mērķus un priekšrocības, tāpēc plānots tās atcelt. To starpā, piemēram, ir solidaritātes nodokļa atskaitīšana no ienākuma, kuru apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), dividenžu neaplikšana ar IIN, ja samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis, izložu un azartspēļu laimestu līdz 3000 eiro neaplikšana ar IIN, mantojuma (izņemot autoratlīdzības) neaplikšana ar IIN, dažādi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atvieglojumi (daļēji pasta pakalpojumiem, medicīnas pakalpojumiem, izglītības pakalpojumiem, finanšu darījumiem) un citi.

Nepieciešamību pārskatīt nodokļu atvieglojumus FM pamato ar Valsts kontroles revīzijas ziņojumu no 2018. gada 31. maija, kurā secināts: līdz šim ieviestā nodokļu atvieglojumu sistēma ir nesaprotama un dažkārt pat bezjēdzīga, nedodot nekādu ieguvumu tiem, kuriem tā būtu visvairāk vajadzīga. Piemēram, bija plānots, ka 2018. gadā ieviestais neapliekamais ienākumu minimums ļaus ne īpaši bagātiem cilvēkiem paturēt uz rokas vairāk naudas. Taču nodokļu izmaiņu rezultātā viņi bija spiesti maksāt vairāk nekā vajadzīgs, bet pārmaksāto summu varēs atgūt tikai nākamajā gadā pēc ienākumu deklarācijas iesniegšanas.

Tiesa, iespējams, ka nepieciešamība pārskatīt nodokļu atvieglojumus nav skaidrojama ar FM gādību par nodokļu maksātāju labklājību, uzskata Latvijas Avīze. Saskaņā ar pārskatu, 2018. gadā kopējais būtiskāko nodokļu atvieglojumu apmērs bija 2 253,8 miljoni eiro – vairāk nekā trešā daļa jeb 37,7% no FM vērtēto nodokļu kopējiem ieņēmumiem un 7,63% no IKP.

0
Tagi:
atvieglojumi, Latvija, nodokļu reforma
Pēc temata
Deputāts: uzņēmējiem Latvijā atliek ar skaudību skatīties uz Krieviju un maksāt nodokļus
LDz samaksās sodu no nodokļu maksātāju naudas un palūgs valstij vēl
"Mums liek nodarboties ar uzņēmējdarbību": latviešu māksliniece par nodokļiem
"Patvaļīgs nodoklis ar absurdu pamatojumu". Kultūras ministrija vēlas naudu par tehniku