Benzīna un dīzeļa automašīnām Latvijā draud izmiršana

51
(atjaunots 16:42 17.10.2020)
Cīņā par klimatisko neitralitāti Eiropas Savienība draud padzīt no savas teritorijas benzīna un dīzeļa automašīnas. Kur slēpjas "zaļās" dogmas pretrunas, kā tiks mainīts autoparks un par ko liecina Zviedrijas un Krievijas pieredze.

RĪGA, 17. oktobris — Sputnik. Ja Eiropas Savienība noturēsies vēl desmit gadus, tā pagūs iznīcināt benzīna un dīzeļdegvielas dzinēju automobiļus savā teritorijā, raksta Neatkarīgā.

Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments pašlaik sacenšas par godu izsludināt lielāku CO2 izmešu samazinājumu turpmākajos 10 gados. EP skaitās pārspējis EK pieticīgos -55% ar -60%, bet abi šie rādītāji būtiski pārspēj pirms dažiem gadiem izsludinātos -40%, ko Latvija ierakstījusi savos normatīvajos aktos, kas tagad obligāti jāpārraksta.

"Zaļās" matemātikas mīklas

Briselē izsludinātie skaitļi iegūti absurdā veidā. Atbilstoši "zaļajai" dogmatikai, koksnes sadedzināšanā emitēta CO2 nav CO2 un nekādi neietekmē globālo sasilšanu, cīņa pret ko izsludināta par visu šo pasākumu cēloni. Pēc tādas loģikas globālo sasilšanu var apturēt ar visu pasaules mežu nociršanu un koksnes sadedzināšanu vienā gadā, jo tā taču varētu vismaz aptuveni nosegt globālo energopatēriņu. Nelaime tikai tā, ka, no vienas puses, pasaulei nav tik lielu mežu ciršanas (koksnes transportēšanas, glabāšanas, smalcināšanas) jaudu un, no otras puses, daudzas kurtuves un jo īpaši transporta līdzekļu dzinēji nav piemēroti enerģijas iegūšanai no koksnes.

Apsteigt Briseles direktīvas par CO2 emisijas samazināšanu ir uzņēmusies Zviedrija ar Grētas Tūnbergas seju. Zviedrija jau 2030. gadā sasniegšot -100% CO2 emisijai, ko Eiropas Savienības iestādes plāno tikai 2050. gadā. Arī Latvijā ir redzams, kādā veidā Zviedrija un tās līdzskrējēja Somija kļūšot "klimatneitrālas". Proti, arī no Latvijas un cauri Latvijai tiek vesta koksne sadedzināšanai Zviedrijā. Kolektīvā Grēta Tūnberga patiešām tic, ka koksnes dedzināšanā radīta CO2 nav CO2 un ka "klimatneitralitāte" ir pāri Zviedrijai uzsliets kupols, cauri kuram Zviedrijā nenonāk CO2 un vēl citas vielas, kas izplūst atmosfērā tāpēc, ka ar šādu vai tādu tehniku izcērt mežus un koksni ved tūkstošiem kilometru tālu.

Ar iekšzemes kopproduktu (IKP) mērītais eiropiešu dzīves līmenis pieaug vai vismaz nesamazinās ar nosacījumu, ka tā uzturēšanai izlieto aizvien vairāk dabas resursu.

Piemērs ar koksnes dedzināšanā iegūtas CO2 neskaitīšanu par CO2 ir viens no daudziem, kā "zaļie" pasludina lielāku dabas resursu patēriņu par mazāku patēriņu. Tagad uzņēmējiem nav vajadzīgas slepenas vienošanās, kā visiem samazināt savu preču kvalitāti pēc to kalpošanas laika un citiem parametriem, vienlaicīgi ceļot preču cenas, jo tas tiek izdarīts atbilstoši EK un EP "zaļajām" direktīvām. Proti, jāražo apģērbi, sadzīves tehnika, automašīnas utt., kuru ražošana vai ekspluatācija prasa mazāku enerģijas patēriņu vienai precei, nerēķinot to, ka tādējādi vienai un tai pašai laika vienībai vai darba apjomam kļūst nepieciešamas divas vai trīs preces; neierēķinot resursus šo preču utilizācijai. Tādējādi pieaug dabas resursu patēriņš un IKP pēc preču daudzuma un cenām, kuru segšanai Eiropas Centrālā banka nemitīgi veic eiro papildemisijas.

Uztaisi automobili - iznīcini automobili!

Viens no galvenajiem virzieniem, kur paredzēts ieguldīt jaunemitētos eiro, ir esošo transporta līdzekļu nomaiņa turpmākajos 10-15 gados pat divas reizes. Vispirms pāriet no naftas produktus izmantojošiem dzinējiem uz sašķidrinātu gāzi izmantojošiem dzinējiem un pēc tam no tiem - uz elektroautomobiļiem, pēc iespējas necilājot jautājumu, kādā veidā tiks iegūta elektrība, kuras izlietošana elektromobilī tik tiešām nerada CO2 tieši lietošanas laikā. Spriest par nākotni pēc 15 gadiem ir pārāk riskanti, bet pašreizējā brīdī aktuāla ir pāreja uz dabasgāzes automašīnām. Šeit jāatkārto vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces norādījums, ka "tagadējā terminoloģijā par autogāzi tiek saukta arī gāze no naftas produktiem, no kuras slikto izmešu daudz un kas tāpēc nav gāzes vārda un nodokļu atlaižu cienīga." Autogāze LPG (Liquefied petroleum gas) nav dabasgāze CNG (Compressed natural gas).

Nupat kā valdība pabeigusi darbu pie 2021. gada budžeta un nodokļu likuma paketes, kurā iekļauts degvielas akcīzes nodokļa samazinājums CNG līdz 2025. gadam. Šajā brīdī Latvijā ir 150 ar CNG darbināmi automobiļi - 81 vieglais un 62 kravas automobiļi, kā arī 7 autobusi. Tādējādi ar atteikšanos no šobrīd niecīgas naudas summas valsts nodomājusi panākt, lai juridiskās un fiziskas personas iztērē (uzņemas kredītsaistības par) simtiem miljonu eiro CNG automobiļu pirkšanai, to remonta bāzes attīstībai, uzpildes staciju ierīkošanai u.tml.

Pati par sevi tāda viltība primitīva, bet kopā ar ES pārvaldes iestāžu lēmumiem derīga lietošanai. Latvijas politiķi un ierēdņi ir dzelžaini pārliecināti, ka jau sagatavotā nodokļa neuzlikšana ne pilnīgi jauno automobiļu reģistrācijai ir īslaicīga atkāpšanās, par ko viņi revanšēsies ne vēlāk kā nākamgad ap šādu laiku.

Izmantot mirkli vismaz piecu gadu garumā cenšas dabasgāzes piegādātājs "Latvijas gāze". Šonedēļ notika LG rīkota konference "Transports un gāze. Mīti. Realitāte. Ieguvumi", kas, protams, bija vērsta uz ieguvumiem. Lai gan arī dabasgāze ir fosilā degviela, automobilis ar CNG rada par 1/3 mazāk CO2 izmešu, nekā automobilis ar benzīna vai dīzeļdegvielas dzinēju, veicot vienādu ceļa gabalu ar vienādu kravu.

"Zaļie" nelaiž garām iespēju atzīmēt, ka atlikušās 2/3 ir pārāk tālu no nulles, lai CNG automobiļiem atvēlētu ilgu nākotni, taču kā līdzeklis naftas produktu autoparka likvidēšanai tie ir noderīgi. Ar pieteikumu, ka viņa nebūs populāra LG pasākumā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola dalījās ar Briseles ekspertu prognozēm, ka gāze ES mērogā nosegšot tikai kādu laiku un tikai 3% no kopējā enerģijas patēriņa transportā. Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktors Edijs Šaicāns atzīmēja grūtības paredzēt tālāku nākotni un pieļāva transporta iesprūšanu CNG fāzē ar lielākiem procentiem un uz ilgāku laiku.

Ekonomika un politika

Latvijā gūstamos labumus no dabasgāzes transporta līdzekļiem uzskaitīja vairāki vadītāji, kuru uzņēmumi šādus transporta līdzekļus izmanto. Visvairāk to ir tagadējās LG un no tās nodalīto uzņēmumu autoparkos, kurus var turēt aizdomās par CNG reklamēšanu.

Aizdomas neattiecas uz Jēkabpils autobusu parku, par kura pieredzi pēdējo 15 mēnešu garumā liecināja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Šķerbickis. Konstatēts, ka 100 km nobraukums pa Jēkabpili prasa vai nu 40 litrus dīzeļdegvielas par 42 eiro, vai 27 kubikmetrus gāzes par 24 eiro. Degvielas cenas ekonomija vienam autobusam sasniedz 16 tūkstošus eiro gadā, divu gadu laikā nosedzot starpību, ar kādu CNG autobuss dārgāks par dīzeļdegvielas autobusu.

"Neatkarīgā" apjautājās LG valdes priekšsēdētājam Aigaram Kalvītim, vai pāreja uz CNG transportu notiek arī Krievijā. Citiem vārdiem sakot, vai šādu pāreju var izraisīt tīri saimnieciski apsvērumi bez politiskām prasībām samazināt CO2 izmešu daudzumu? Vai nevarētu būt tā, ka CNG auto izdevīgums Latvijā jau tagad, pirms akcīzes samazināšanas, radies kā rezultāts ES prasību izpildei?

Konkrētu atbildi Kalvītis nesniedza. No vienas puses, Krievijā ir vairāk nekā divi simti CNG uzpildes staciju automobiļiem, bet, no otras puses, nekas nav dzirdēts par Krievijas autorūpniecības mēģinājumiem radīt savus CNG automobiļus. Krievijas dabasgāzei noiets transportā pašā Krievijā izrādās blakus efekts autorūpniecības pārtaisīšanai Eiropas Savienībā. Līdz ar to katrs var domāt tā, kā viņam tīk. Ja Krievija nav mīļa, tad Krieviju var nosaukt par nespējīgu apgūt efektīvāku transporta līdzekļu ražošanu. Ja ES nav mīļa, tad CNG un elektromobiļu ražošanu var uzskatīt par eiro drukāšanas piedevu, kurai pašai par sevi nekādas ekonomiskas un ekoloģiskas jēgas nav.

51
Tagi:
klimats, Eiropas Savienība
Pēc temata
Pātagas pieeja nelīdzēs: absurdo auto nodokļa projektu pārrakstīs
ES metusi izaicinājumu visai pasaulei ogļskābās gāzes izmešu ziņā

Latvijā atrastas unikālas PSRS laiku vitrāžas

6
(atjaunots 22:54 16.01.2021)
Deviņas no septiņpadsmit vitrāžām, kas rotāja Latvijas PSR paviljonu Tautsaimniecības sasniegumu izstādē Maskavā, tika atrastas Rīgā un Daugavpilī; speciālisti norāda, ka 60 gadu garumā par to atrašanās vietu nebija nekādas informācijas.

RĪGA, 17. janvāris - Sputnik. Latvijā atrastas deviņas vitrāžas, kas 50. gados bija izvietotas uz Latvijas PSR paviljona fasādes Tautsaimniecības sasniegumu izstādē Maskavā, ziņoja izstādes oficiālā vietne. Vitrāžas atradis Tautsaimniecības sasniegumu izstādes pētnieks Dmitrijs Vorobjovs.

Unikālās vitrāžas no paviljona galvenās fasādes 60 gadus tika uzskatītas par pazaudētām. Latvijas PSR paviljona pārprofilēšanas gaitā 60. gados mainījās ekspozīcija un visa noformējuma koncepcija. Vitrāžas demontēja un aizveda uz Latviju. Kopumā bija 17 vitrāžas, tagad, pateicoties Vorobjovam, deviņas no tām izdevās atrast.

Ziņots , ka četras vitrāžas atrodas Rīgā. To nosaukumi ir "Rīga", "Muzejs", "Jūrmala" un "Universitāte", bet 1987. gadā restaurēšanas laikā uzrakstos krievu valodu nomainīja latviešu valoda. Izrādījās, tās rotā Rīgas ģimnāzijas bibliotēkas sienas. Vitrāžā "Rīga" attēlots galvaspilsētas siluets 50. gadu sākumā, panno "Muzejs" demonstrē Valsts latviešu un krievu mākslas muzeju, "Jūrmala" ataino Rīgas piekrastes krāšņumu, bet vitrāža "Universitāte" veltīta Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātei.

Citas piecas vitrāžas tika atrastas Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā. Vitrāžas ar nosaukumu "Ventspils", "Daugavpils" un "Meliorācija" lieliski saglabājušās, tās novietotas logu ailēs ēkas kāpņu telpā. Vēl viena vitrāža "Kuldīga" rotā kāpņu telpu, kas ved uz bēniņiem. Pēdējā atrastā vitrāža glabājas muzeja bēniņos, tas ir ornamentāls panno ar sarkanu zvaigzni, kas iepriekš rotāja ieeju Latvijas PSR paviljonā Tautsaimniecības sasniegumu izstādē.

Visas atrastās vitrāžas ir teicamā stāvoklī, speciālistiem nebūs grūti atjaunot trūkstošos elementus.

Pārējo astoņu vitrāžu atrašanas vieta šobrīd nav zināma, taču izstādes darbinieki cer, ka turpmāko pētījumu gaitā viņiem izdosies tās atrast.

6
Татьяна Жданок у памятника Освободителям в Риге в День Победы

Ždanoka: ES ierēdņi ignorē Latvijas nepilsoņu problēmas

32
(atjaunots 11:36 16.01.2021)
Neviena neievēlētie Eiropas ierēdņi ir parādījuši, ka pieņem lēmumus, nepievēršot uzmanību ne EP deputātu viedoklim, ne 1,2 miljonu ES valstu iedzīvotāju pozīcijai.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Rudenī Eiropas Parlamentā notika debates par Eiropas pilsonisko iniciatīvu "Glābšanas pakete minoritātēm". Vienotās Eiropas mazo tautu nacionālo, kultūras un valodas tiesību atbalstam savākti 1,32 miljoni parakstu, un Latvija bija viena no pirmajām valstīm ES, kurā projekts Minority SafePack guva vairāk nekā 10 tūkstošu iedzīvotāju atbalstu.

Vakar Eiropas Komisija paziņoja, ka neuzskata par nepieciešamu ierosināt jaunu likumdošanu šajā jomā, sarunā ar Sputnik Latvija pastāstīja Eiropas Parlamenta deputāte, Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētāja Tatjana Ždanoka.

"Mēs ar to esam neapmierināti, jo EP rezolūcijā skaidri norādīts, ka tādas likumdošanas pieņemša ir nepieciešama. Kā zināms, iniciatīva ietver vairākus punktus. Viens no tiem paredz veidot aģentūru valodu daudzbveidības jautājumos. Tieši to mēs, starpfrakciju deputātu grupa tradicionālo nacionālo un valodas minoritāšu tiesību jautājumos visvairāk gaidījām no Eiropas Komisijas," paskaidroja Ždanoka.

Viņa informēja, ka patlaban tiek gatavota vēstule EK priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai un EK viceprezidentei vērtību jautājumos Verai Jurovai. Tās mērķis – paust sašutumu par EK reakciju.

"Diemžēl tāda reakcija demonstrē, ka neviena neievēlēti Eiropas ierēdņi pieņem lēmumus, nepievēršot uzmanību ne deleģētu cilvēku – EP deputātu viedoklim un ignorējot 1,2 miljonu pilsoņu pozīciju no daudzām ES valstīm. Birokrāti ignorē cilcēku prasības, un tā ir antidemokrātiska rīcība. Mūsu starpfrakciju grupa pieprasis uzklausīt iniciatīvu," apsolīja Ždanoka.

Plānots, ka mazākumtautību tiesību uzlabošanās visā ES varētu ietekmēt situāciju, kas saistīta ar lielas Latvijas iedzīvotāju daļas ilggadējo diskrimināciju, kas dara kaunu valstij Eiropas daudzveidības un tolerances fonā.

Жданок: чиновники ЕС закрыли глаза на проблемы национальных меньшинств
32
Tagi:
Tatjana Ždanoka, nepilsoņi, Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Krievijas pastāvīgais pārstāvis EDSO atgādināja par krievu valodas vajāšanu Baltijā
Ždanoka nosaukusi noteikumu nepilsoņu problēmas risināšanai ES līmenī
Krievu aizsardzība apdraud Latviju? EP atkal strīdas Ždanoka un Melbārde
Ždanoka: ES jaunais budžets dāvā iespējas Latvijai, ja visa nauda netiks apēsta
ASV aviācijas bāzes kuģis USS Eisenhower

Atklāts ASV aviācijas bāzes kuģa likvidācijas metode pie Krievijas krastiem

0
(atjaunots 13:45 17.01.2021)
Militāro zinātņu doktors uzskata, ka NATO valstu augošā aktivitāte pie Krievijas robežām liecina par to, ka tās gatavojas karam ar Krieviju.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Savienoto Valstu, NATO valstu un to sabiedroto augošā militārā aktivitāte pie Krievijas robežām liecina, ka tās gatavojas karam ar Krieviju. Šādu viedokli rakstā izdevumā "Vojenno-promishlennij kurjer" pauda Krievijas Zinātņu akadēmijas prezidenta vietnieks informācijas politikas jautājumos, militāro zinātņu doktors Konstantins Sivkovs, vēsta RIA Novosti.

Viņš konstatēja, ka NATO valstu un to sabiedroto spēki un līdzekļi ir pārāki nekā Krievijai. Tāpēc konflikta apstākļos Krievijas bruņotajiem spēkiem, arī JKF nāksies risināt aizsardzības uzdevumus. Tagad, pēc eksperta domām, flote svarīgākais ir uzdevumu komplekss ar mērķi aizsargāt piekrastei tuvējo okeānu un jūru akvatoriju. Sivkovs atzīmēja, ka ir jāmeklē jauni JKF spēku stratēģiskā pielietojuma paņēmieni. Viņš atgādināja par gadījumiem, kad vāja flote sadūrusies ar pretinieka pārspēku.

"Tieši tāda situācija pašlaik veidojas mūsu JKF, jo amerikāņu flotei ir būtisks pārspēks. Saglabājoties pašreizējām tendencēm no kuģu sastāva pieauguma tempa, bruņojuma un militārās tehnikas apgādes viedokļa jau netālā nākotnē būtiski pārspēku pār mums gūs arī Ķīnas flote," brīdināja eksperts.

Viņš atzīmēja Krievijas flotes stratēģiskās aizsardzības formējuma pieredzes lielo nozīmi Baltijā Pirmā pasaules kara gados un Turcijas flotes pieredzi šajā periodā. Eksperts norādīja, ka vājāka flote var gūt panākumus, ja valstās uz spēcīgu aizsardzības pozīciju sistēmu salu zonās un šaurumos. Tagad, pēc viņa vārdiem, situācija jūrā ļoti atgādina stāvokli Pirmā pasaules kara gados.

Sivkovs atgādināja, ka pašlaik ir krasta raķešu kompleksi, piemēram, "Kalibr" un "Oniks", kuru darbības rādiuss salīdzināms ar klāja aviācijas darbības attālumu un sasniedz aptuveni 300 kilometrus. Eksperts atgādināja arī par hiperskaņas "Cirkon", kura darbības rādiuss sasniedz 1000 kilometrus.

Пресс-служба Минобороны РФ

Eksperts atzīmēja, ka amerikāņu aviācijas bāzes kuģu klāja aviācija var uzbrukt lielās aviācijas grupās ne vairāk kā 700 kilometru attālumā, tāpēc triecienam pa svarīgiem objektiem Krievijas dziļienē tai jāpietuvojas Krievijas krastam 450-600 kilometru attālumā. Tā aviācijas bāzes kuģis nonāks lielā darbības rādiusa krasta raķešu komplektu "redzamības zonā".

"Par alternatīvu var kļūt savas aviācijas uzbrukumam paredzēti krasta aerodromi. No vienas puses, tas būtiski ierobežos viņa operatīvās iespējas, no otras – likvidēs klāja aviācijas galveno priekšrocību – neatkarību no krasta aerodromiem, ko iespējams sagraut," viņš raksta.

Bez tam eksperts atgādināja arī par platjoslas mīnām, ko var uzstādīt dziļūdens rajonos. Ja tās izmantot līdz 5 kilometru dziļumā, tas dāvās iespēju radīt "mīnu draudus" vietās, kur var strādāt ārvalstu aviācijas bāzes kuģi.

0
Tagi:
aviācijas bāzes kuģis, Krievija, NATO
Pēc temata
"Rietumi to uzskata par galveno apdraudējumu". Krievijas flotē nomainīsies flagmanis
"Sodīsim visus". Kādiem mērķiem Pentagons iztērēs rekordlielo militāro budžetu
"Būs pagrūti iznīcināt": amerikāņi atgriežas bunkurā Ziemeļos
Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti