Benzīna un dīzeļa automašīnām Latvijā draud izmiršana

45
(atjaunots 16:42 17.10.2020)
Cīņā par klimatisko neitralitāti Eiropas Savienība draud padzīt no savas teritorijas benzīna un dīzeļa automašīnas. Kur slēpjas "zaļās" dogmas pretrunas, kā tiks mainīts autoparks un par ko liecina Zviedrijas un Krievijas pieredze.

RĪGA, 17. oktobris — Sputnik. Ja Eiropas Savienība noturēsies vēl desmit gadus, tā pagūs iznīcināt benzīna un dīzeļdegvielas dzinēju automobiļus savā teritorijā, raksta Neatkarīgā.

Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments pašlaik sacenšas par godu izsludināt lielāku CO2 izmešu samazinājumu turpmākajos 10 gados. EP skaitās pārspējis EK pieticīgos -55% ar -60%, bet abi šie rādītāji būtiski pārspēj pirms dažiem gadiem izsludinātos -40%, ko Latvija ierakstījusi savos normatīvajos aktos, kas tagad obligāti jāpārraksta.

"Zaļās" matemātikas mīklas

Briselē izsludinātie skaitļi iegūti absurdā veidā. Atbilstoši "zaļajai" dogmatikai, koksnes sadedzināšanā emitēta CO2 nav CO2 un nekādi neietekmē globālo sasilšanu, cīņa pret ko izsludināta par visu šo pasākumu cēloni. Pēc tādas loģikas globālo sasilšanu var apturēt ar visu pasaules mežu nociršanu un koksnes sadedzināšanu vienā gadā, jo tā taču varētu vismaz aptuveni nosegt globālo energopatēriņu. Nelaime tikai tā, ka, no vienas puses, pasaulei nav tik lielu mežu ciršanas (koksnes transportēšanas, glabāšanas, smalcināšanas) jaudu un, no otras puses, daudzas kurtuves un jo īpaši transporta līdzekļu dzinēji nav piemēroti enerģijas iegūšanai no koksnes.

Apsteigt Briseles direktīvas par CO2 emisijas samazināšanu ir uzņēmusies Zviedrija ar Grētas Tūnbergas seju. Zviedrija jau 2030. gadā sasniegšot -100% CO2 emisijai, ko Eiropas Savienības iestādes plāno tikai 2050. gadā. Arī Latvijā ir redzams, kādā veidā Zviedrija un tās līdzskrējēja Somija kļūšot "klimatneitrālas". Proti, arī no Latvijas un cauri Latvijai tiek vesta koksne sadedzināšanai Zviedrijā. Kolektīvā Grēta Tūnberga patiešām tic, ka koksnes dedzināšanā radīta CO2 nav CO2 un ka "klimatneitralitāte" ir pāri Zviedrijai uzsliets kupols, cauri kuram Zviedrijā nenonāk CO2 un vēl citas vielas, kas izplūst atmosfērā tāpēc, ka ar šādu vai tādu tehniku izcērt mežus un koksni ved tūkstošiem kilometru tālu.

Ar iekšzemes kopproduktu (IKP) mērītais eiropiešu dzīves līmenis pieaug vai vismaz nesamazinās ar nosacījumu, ka tā uzturēšanai izlieto aizvien vairāk dabas resursu.

Piemērs ar koksnes dedzināšanā iegūtas CO2 neskaitīšanu par CO2 ir viens no daudziem, kā "zaļie" pasludina lielāku dabas resursu patēriņu par mazāku patēriņu. Tagad uzņēmējiem nav vajadzīgas slepenas vienošanās, kā visiem samazināt savu preču kvalitāti pēc to kalpošanas laika un citiem parametriem, vienlaicīgi ceļot preču cenas, jo tas tiek izdarīts atbilstoši EK un EP "zaļajām" direktīvām. Proti, jāražo apģērbi, sadzīves tehnika, automašīnas utt., kuru ražošana vai ekspluatācija prasa mazāku enerģijas patēriņu vienai precei, nerēķinot to, ka tādējādi vienai un tai pašai laika vienībai vai darba apjomam kļūst nepieciešamas divas vai trīs preces; neierēķinot resursus šo preču utilizācijai. Tādējādi pieaug dabas resursu patēriņš un IKP pēc preču daudzuma un cenām, kuru segšanai Eiropas Centrālā banka nemitīgi veic eiro papildemisijas.

Uztaisi automobili - iznīcini automobili!

Viens no galvenajiem virzieniem, kur paredzēts ieguldīt jaunemitētos eiro, ir esošo transporta līdzekļu nomaiņa turpmākajos 10-15 gados pat divas reizes. Vispirms pāriet no naftas produktus izmantojošiem dzinējiem uz sašķidrinātu gāzi izmantojošiem dzinējiem un pēc tam no tiem - uz elektroautomobiļiem, pēc iespējas necilājot jautājumu, kādā veidā tiks iegūta elektrība, kuras izlietošana elektromobilī tik tiešām nerada CO2 tieši lietošanas laikā. Spriest par nākotni pēc 15 gadiem ir pārāk riskanti, bet pašreizējā brīdī aktuāla ir pāreja uz dabasgāzes automašīnām. Šeit jāatkārto vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces norādījums, ka "tagadējā terminoloģijā par autogāzi tiek saukta arī gāze no naftas produktiem, no kuras slikto izmešu daudz un kas tāpēc nav gāzes vārda un nodokļu atlaižu cienīga." Autogāze LPG (Liquefied petroleum gas) nav dabasgāze CNG (Compressed natural gas).

Nupat kā valdība pabeigusi darbu pie 2021. gada budžeta un nodokļu likuma paketes, kurā iekļauts degvielas akcīzes nodokļa samazinājums CNG līdz 2025. gadam. Šajā brīdī Latvijā ir 150 ar CNG darbināmi automobiļi - 81 vieglais un 62 kravas automobiļi, kā arī 7 autobusi. Tādējādi ar atteikšanos no šobrīd niecīgas naudas summas valsts nodomājusi panākt, lai juridiskās un fiziskas personas iztērē (uzņemas kredītsaistības par) simtiem miljonu eiro CNG automobiļu pirkšanai, to remonta bāzes attīstībai, uzpildes staciju ierīkošanai u.tml.

Pati par sevi tāda viltība primitīva, bet kopā ar ES pārvaldes iestāžu lēmumiem derīga lietošanai. Latvijas politiķi un ierēdņi ir dzelžaini pārliecināti, ka jau sagatavotā nodokļa neuzlikšana ne pilnīgi jauno automobiļu reģistrācijai ir īslaicīga atkāpšanās, par ko viņi revanšēsies ne vēlāk kā nākamgad ap šādu laiku.

Izmantot mirkli vismaz piecu gadu garumā cenšas dabasgāzes piegādātājs "Latvijas gāze". Šonedēļ notika LG rīkota konference "Transports un gāze. Mīti. Realitāte. Ieguvumi", kas, protams, bija vērsta uz ieguvumiem. Lai gan arī dabasgāze ir fosilā degviela, automobilis ar CNG rada par 1/3 mazāk CO2 izmešu, nekā automobilis ar benzīna vai dīzeļdegvielas dzinēju, veicot vienādu ceļa gabalu ar vienādu kravu.

"Zaļie" nelaiž garām iespēju atzīmēt, ka atlikušās 2/3 ir pārāk tālu no nulles, lai CNG automobiļiem atvēlētu ilgu nākotni, taču kā līdzeklis naftas produktu autoparka likvidēšanai tie ir noderīgi. Ar pieteikumu, ka viņa nebūs populāra LG pasākumā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola dalījās ar Briseles ekspertu prognozēm, ka gāze ES mērogā nosegšot tikai kādu laiku un tikai 3% no kopējā enerģijas patēriņa transportā. Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktors Edijs Šaicāns atzīmēja grūtības paredzēt tālāku nākotni un pieļāva transporta iesprūšanu CNG fāzē ar lielākiem procentiem un uz ilgāku laiku.

Ekonomika un politika

Latvijā gūstamos labumus no dabasgāzes transporta līdzekļiem uzskaitīja vairāki vadītāji, kuru uzņēmumi šādus transporta līdzekļus izmanto. Visvairāk to ir tagadējās LG un no tās nodalīto uzņēmumu autoparkos, kurus var turēt aizdomās par CNG reklamēšanu.

Aizdomas neattiecas uz Jēkabpils autobusu parku, par kura pieredzi pēdējo 15 mēnešu garumā liecināja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Šķerbickis. Konstatēts, ka 100 km nobraukums pa Jēkabpili prasa vai nu 40 litrus dīzeļdegvielas par 42 eiro, vai 27 kubikmetrus gāzes par 24 eiro. Degvielas cenas ekonomija vienam autobusam sasniedz 16 tūkstošus eiro gadā, divu gadu laikā nosedzot starpību, ar kādu CNG autobuss dārgāks par dīzeļdegvielas autobusu.

"Neatkarīgā" apjautājās LG valdes priekšsēdētājam Aigaram Kalvītim, vai pāreja uz CNG transportu notiek arī Krievijā. Citiem vārdiem sakot, vai šādu pāreju var izraisīt tīri saimnieciski apsvērumi bez politiskām prasībām samazināt CO2 izmešu daudzumu? Vai nevarētu būt tā, ka CNG auto izdevīgums Latvijā jau tagad, pirms akcīzes samazināšanas, radies kā rezultāts ES prasību izpildei?

Konkrētu atbildi Kalvītis nesniedza. No vienas puses, Krievijā ir vairāk nekā divi simti CNG uzpildes staciju automobiļiem, bet, no otras puses, nekas nav dzirdēts par Krievijas autorūpniecības mēģinājumiem radīt savus CNG automobiļus. Krievijas dabasgāzei noiets transportā pašā Krievijā izrādās blakus efekts autorūpniecības pārtaisīšanai Eiropas Savienībā. Līdz ar to katrs var domāt tā, kā viņam tīk. Ja Krievija nav mīļa, tad Krieviju var nosaukt par nespējīgu apgūt efektīvāku transporta līdzekļu ražošanu. Ja ES nav mīļa, tad CNG un elektromobiļu ražošanu var uzskatīt par eiro drukāšanas piedevu, kurai pašai par sevi nekādas ekonomiskas un ekoloģiskas jēgas nav.

45
Tagi:
klimats, Eiropas Savienība
Pēc temata
Pātagas pieeja nelīdzēs: absurdo auto nodokļa projektu pārrakstīs
ES metusi izaicinājumu visai pasaulei ogļskābās gāzes izmešu ziņā
SPbVU

Latvijā parādījusies bezmaksas izglītība krievu valodā

10
(atjaunots 15:55 26.10.2020)
Organizēja mītiņus, rakstīja pieprasījumus Latvijas Izglītības ministrijai, vērsās Krievijas vēstniecībā, Rīgas bijušais mērs Nils Ušakovs solīja bezmaksas papildu nodarbības krievvalodīgajiem skolēniem, bet galu galā palīdzējusi Sanktpēterburgas valsts universitāte.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Patlaban izglītība "krievu" skolās Latvijā ir kā čemodāns bez roktura – nest grūti, bet pamest žēl. Valsts valodas apguves metodikā izrāviens 10 gadu laikā nav panākts, valoda tiek apgūta, mācoties tajā citus priekšmetus. Nu, kā apgūta...

Spriežot pēc skolēnu vidējā rezultāta latviešu valoda padodas grūtāk nekā citas, sekmes visos priekšmetos ir kritušās.

Vecāki darīja visu iespējamo, lai uzlabotu situāciju un nodrošinātu bērniem papildu izglītību, kas ļautu kompensēt Latvijas izglītības sistēmas trūkumus. Arī mītiņos gāja, pieprasījumus IZM rakstīja, Krievijas vēstniecībā vērsās. Panākumu nebija.

Toreiz Rīgas bijušais mērs Nils Ušakovs solīja bezmaksas papildu nodarbības skolēniem, tomēr nepaspēja izpildīt solījumu. Tagad beidzot darbs ir sācies. Papildu izglītība krievu valodā ir pieejama. Tiesa, pagaidām ne visiem, apmēram vienam no 54 krievu skolēniem. Taču tas ir tikai sākums!

Paldies SPbVU

Pirms nedēļas skolēnu vecāku vidū izskanēja jaunums: ir iespēja pieslēgties Sanktpēterburgas valsts universitātes (SPbVU) bezmaksas papildu uzdevumiem. SPbVU jau trešo gadu izstrādā attālināto mācību programmu 10.-12. klašu krievu skolēniem visā pasaulē, šogad parādījusies programma 6.-9. klasēm.

SPbVU bezmaksas skolas darbības trijos gados par to ieinteresējušies skolēni no sešām valstīm: Latvijas, Igaunijas, Spānijas, Kazahstānas, Kirgīzijas un Uzbekistānas. Pie tam citu valstu skolēni var pateikties ne tikai SPbVU – liela loma bija arī Latvijas vecāku aktivitātei.

Pirms trim gadiem SPbVU pēc palīdzības vērsās Rēzeknes aktīvists Vadims Gilis. Tagad programma 6.-9. klašu skolēniem tiek izstrādāta pēc Rīgas Vecāku biedrības pārstāves Jūlijas Sohinas lūguma. Ne velti vecāki mocījušies un klieguši par savām problēmām pa visu pasauli. SPbVU viņus ir sadzirdējusi. Vēlāk varbūt izdzirdēs vēl kāds.

Universitātes (starp citu, tā ir viena no trim labākajām augstskolām Krievijā) interese – sagatavot sev studentus, arī no ārvalstīm. Universitātes ietvaros – īsta humāna labdarība. Taču ir labums arī Krievijas valstij. Patiesībā tas ir atbalsts valsts imigrācijas politikai. Krievija bieži piedāvā iespējas iekārtoties darbā ārvalstu studentiem vietējās augstskolās.

Pašu krievvalodīgo ārvalstu skolēnu interese ir saprotama: uzlabot zināšanas dzimtajā valodā. Tomēr viņiem piedāvājas arī citu tautību skolēni, kas pievērš uzmanību studiju iespējām Krievijā, kur bez maksas ļoti kvalitatīva augstākā izglītība.

Varbūt kādu tas izbrīnīs, tomēr starp Krievijas augstskolu abiturientiem ir arī skolēni no Latvijas, latviešu skolu absolventi. Viņi bieži vien norāda, ka izvēles pamatā ir bezmaksas augstākā izglītība Krievijā un lētāka dzīve salīdzinājumā ar Eiropu. Un, protams, pašas izglītības augstā kvalitāte.

Ko profesori stāstīs skolēniem?

Pie tam SPbVU ir papilnam katedru. Var izraudzīties lekcijas bērniem un viņu vecākiem. Kopā ar pieteikumiem mācībām 6.-9. klašu skolēniem notika sākotnēja anketēšana, un vecākiem (vai skolēniem) tika piedāvāta iespēja izvēlēties interesējošos priekšmetus.

Protams, priekšmetu galīgajai izvēlei tika izmantotas vairākuma vēlmes. Priekšmeti sarindojās pēc popularitātes: matemātika, krievu valoda, vēsture, bioloģija, ķīmija, fizika, literatūra, ģeogrāfija.

Bērni skolā, foto no arhīva
© Sputnik / Артем Житенев

Atzīmēšu, ka efektīvas imigrācijas politikas labad jāseko skolēnu vēlmēm (tas nodrošina interesentu plūsmu), taču jāpatur prātā arī tādi nācijas pašapziņai svarīgi priekšmeti kā vēsture un literatūra. Būt krievam – pats galvenais ir domāt kā krievam.

Starp papildu priekšmetiem jābūt gan literatūrai, gan vēsturei, jo tie liek pasaules uztveres un nacionālās morāles pamatus. 10.-12. klasēs viss sākās ar krievu valodas un literatūras (šiem priekšmetiem Latvijas izglītības reforma nodarījusi lielāko ļaunumu) un Krievijas vēstures (to Latvijā nemācās nemaz) mācībām. Pēc tam par projektu padzirdēja citu valstu skolēni un lūdza kaut ko līdzīgu, tikai papildināt priekšmetu sarakstu.

Augstskolas mācībspēki iztaujāja vecākus un papildināja programmu ar matemātiku, Krievijas ģeogrāfiju un dabas zinātnēm. Pēc tam sarakstā parādījās krievu valoda kā svešvaloda. Iespējams, nākotnē saraksts vēl pieaugs.

Tālmācības ļauj skolēniem noklausīties kvalificētu pasniedzēju kursus no Sanktpēterburgas universitātes un Fadejeva Agadēmiskās ģimnāzijas, saņemt unikālu pieredzi izglītībā un paplašināt redzesloku.

Profesūra bija pārsteigta

Uzsvēršu vēlreiz – projekts ir jauns. Pirms gada tajā piedalījās tikai 150 vecāko klašu skolēni. Šogad – 450. Interesanti, ka SPbVU skolā 6.-9. klasēm paredzētajiem kursiem, ko iniciēja Rīga, Latvijā vien pieteikušies aptuveni 1200 cilvēki.

Kas sagādāja pārsteigumu profesoriem? Pēterburga plānoja, ka ieinteresēsies aptuveni 100 cilvēki, bet pieprasījums acumirklī bija desmitkārt lielāks. Tagad reģistrācija ir slēgta – interesentu ir pārāk daudz.

Īpaši piezīmēšu, ka tāds skaits zinošu krievu nacionālistus nesatrauks. Runa ir apmēram par 2% no krievu skolēniem Latvijā. Esmu pārliecināts, ka vēlme gūt izglītību dzimtajā valodā ir daudz lielāka. Tomēr es ceru, ka SPbVU piemēram sekos arī citas Krievijas augstskolas, tāpēc krievu skolēniem Latvijā būs iespēja iegūt pienācīgu izglītību.

SPbVU mācības ritēs sestdienās. Viens priekšmets – 50 minūtes, 10 minūtes – pārtraukums. Nodarbības organizētas kā video lekcijas SPbVU platformā.

Skolēni redz skolotāju, skolotājs audzēkļus neredz. Skolēni var rakstiski uzdot jautājumus čatā, skolotājs iespēju robežās uz tiem atbild. Pēc lekciju kursa notiek pārbaudes darbi. Gada beigās tiek izsniegti sertifikāti. Vidusskolas skolēniem tie dāvā papildu punktus tālākajām studijām SPbVU.

Svarīgi ir arī tas, ka mācības dzimtajā valodā banāli dod iespēju labāk saprast priekšmetus, ko skolā māca svešā valodā.  

Pieteikties nenozīmē mācīties

Patiesībā gan jāsaka, ka ar mācībām tiešsaistē vienmēr ir vienas un tās pašas problēmas. Reālo skolēnu skaits vienmēr ir mazāks nekā pieteikušos audzēkņu skaits. Jautājums ir tikai par to, cik liela būs atšķirība. No vienas puses, vienmēr ir tie, kas priecātos par iespēju piedalīties programmā, taču nav paspējuši savlaicīgi pieteikties. Organizatori viņiem piedāvā pieteikties papildu komplektācijai>>>

Par mācību kvalitāti uztraucās ļoti daudzi krievu skolēnu vecāki. Dažkārt pēc noteiktu politiķu izteikumiem šķiet, ka Latvijas valstij vispār nevajag, lai krievu pilsoņi mācītos latviešu valodu. Vajag, lai viņi sliktāk mācītos un nevarētu masveidā pretendēt uz labu darbu.

Olimpiāžu dalībnieki un citi skolēni, kas spējīgi uz individuālām mācībām un individuālām sekmēm izglītībām Latvijai ir vajadzīgi (ja vien labi pieprot latviešu valodu). Krievu skolēnu vidējo masu daži politiķi uzskata par īstu balastu.

Statistika

Pagājušajā mācību gadā "krievu" skolās mācījās nepilni 55 tūkstoši audzēkņu – aptuveni ceturtā daļa no visiem skolēniem Latvijā.  Lai arī tādas skolas tiek uzskatītas par "krievu" skolām, patiesībā mācības lielākajā daļā priekšmetu notiek valsts valodā.

Patiesībā krievu valodā daļēji saglabājušās mācības jaunākajās klasēs. 4.-6. klasēs – krievu valodas, literatūras un vēl viena priekšmeta mācības pēc izvēles, 7.-9. klasēs proporcija samazināta līdz 80/20 – tikai 20% priekšmetu tiek mācīti dzimtajā valodā. 10.-12. klasēs dzimtajā valodā netiek pasniegts neviens priekšmets, krievu valodas nodarbību nav. Pat latviešu skolās, kur krievu valodu apgūst kā svešvalodu, tādas nodarbības ir, bet krievu bērniem tās uzskata par liekām. 

Cik lielā mērā tas sagādā problēmas krievu cilvēkiem? Daļa vecāku ir noraizējušies, viņi gribētu saglabāt savu nacionālo identitāti. Daļa, kam izglītība "krievu" skolās sagādājusi tikai vilšanos, pārved bērnus uz latviešu skolām.

Grūti nosaukt precīzu skaitu, taču, spriežot pēc IZM statistikas, sešu gadu laikā no pēdējās demogrāfiskās bedres skolās (2013.-2014.gg.) skolēnu skaits krievu skolās svārstījās divu tūkstošu robežās, bet latviešu skolās pieauga par sešiem tūkstošiem.

Daļa skolēnu, kas palielināja audzēkņu skaitu latviešu skolās, ir asimilēti krievi. Neviens nevar pateikt, cik liels ir viņu skaits. Taču gan tie, kas cīnās par krievu nacionālo identitāti, gan tie, kas cenšas asimilēties, ir mazākumā,

Lielāko daļu starp krievu skolēniem un viņu vecākiem sastāda padevīgā masa, kuri gatavi pieņemt jebkādus noteikumus un protestēt spēj tikai virtuvē. Ko lai saka...

Protams, var jau paust neapmierinātību virtuvē, Facebook vai ziņu komentāros kādā ziņu vietnē. Taču pat paši komentētāji apjēdz, ka tas neko nemaina.

Ko tad var darīt reāli? Piemēram, aizpildīt anketu prasības iesniegšanai Eiropas cilvēktiesību tiesā pret valodu reformu skolās un dārziņos: Parents.lv.

10
Tagi:
skola, izglītība, krievu valoda
Pēc temata
Igaunijā - cilvēcīgāk: EP deputāts no Latvijas salīdzināja skolu reformas
Prestižs diploms vai vienvirziena biļete: kāpēc Latvijas jaunieši dodas studēt uz Krieviju
Tiesa

Nākotnes vīzija: Latvijā notikusi pirmā tiesas sēde elektroniskā formātā

8
(atjaunots 09:53 26.10.2020)
Pārdaugavas tiesa Rīgā pirmo reizi izskatījusi lietu par administratīvo pārkāpumu, kas nonākusi tiesā digitālajā formātā.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Aizvadītajā nedēļā, 20. oktobrī Latvijā pirmo reizi notikusi tiesas sēde elektroniskā formātā, raksta Bb.lv, atsaucoties uz Tieslietu ministriju.

Līdz ar Administratīvās atbildības likuma stāšanos spēkā 2020. gada 1. jūlijā tiesvedības administratīvo pārkāpumu lietās strādā Tiesu informācijas sistēmas jaunajā tehnoloģiskajā platformā, kas izstrādāta projekta "Tiesu informatīvā attīstība" ietvaros.

20. oktobrī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pirmo reizi izskatījusi lietu par administratīvo pārkāpumu, kas nonākusi tiesā digitālajā formātā no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Administratīvo pārkāpumu informatīvās sistēmas.

Lietu izskatījis tiesnesis Viktors Makucevičs. Tiesas elektroniskajā sēdē piedalījās arī pie administratīvās atbildības sauktais cilvēks un viņa aizstāvis. Viena no tiesas sēžu zālēm Pārdaugavas tiesas ēkā Daugavgrīvas ielā bija adaptēta lietu izskatīšanai jaunajā formātā.

Plānots turpināt pakāpeniski aprīkot visas tiesas sēžu zāles ar iekārtām, kas vajadzīgas lietu izskatīšanai elektroniskajā formātā.

Pēc tiesas sēdes Makucevičs paziņoja, ka pavērta jauna lappuse tiesas procesa digitalizācijā. Viņš uzsvēra, ka šāda kārtība ļauj vadīt sēdes ātrāk un izmantot mazāku resursu apjomu.

"No jaunā nav jābaidās, bet jāizmanto pieejamās iespējas," teica Makucevičs.

Tieslietu minisitrija norāda, ka E-lietas programmas pirmo posmu plānots īstenot līdz 2021.gada 1.aprīlim.

8
Tagi:
tiesa, Rīga
Pēc temata
Tas darbs nebeigsies nekad: E-veselībā ieguldīs 10 miljonus eiro
Latvija apsteidza Lietuvu un Igauniju valstu reitingā ar ātrāko Internetu
Latvijā atļauts pasūtīt zāles ar piegādi uz mājām: kā tas darbojas
Ķīnas līderis Sji Dziņpins un ASV prezidents Donalds Tramps

Trumpis piedurknē: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu

0
(atjaunots 16:46 26.10.2020)
Ķīnas un ASV konfrontācija iedegusies ar jaunu spēku: tirdzniecības karā iestājies tehnoloģiju posms.

Vašingtona bloķē Ķīnas produkciju kā nacionālo apdraudējumu, bet Ķīna atgādinājusi par savu galveno ieroci: triljonu vērtā ASV valsts obligāciju portfeļa izpārdošana var sagraut gan dolāra kursu, gan vērtspapīru tirgu. Ts ir ļoti bīstams scenārijs visas pasaules ekonomikā. Par to, cik tālu gatava aiziet Pekina, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Tehnoloģiskais karš

Janvārī divas lielākās ekonomikas spēra svarīgu soli, lai pieliktu punktu tirdzniecības karā: parakstīja vienošanos, kuras mērķis ir pakāpeniski atjaunot tirdzniecību. Tomēr visam pārvilka svītru Covid-19 pandēmija. Vašingtona apsūdzēja Pekinu par koronavīrusa izplatību un pieprasīja materiālu kompensāciju. Piedevām amerikāņi informēja par izstāšanos no Pasaules veselības organizācijas un pārmeta, ka tā atbalstot Ķīnu.

Tuvojoties prezidenta vēlēšanām, spriedze pieaug. Tramps atkal atsaucis atmiņā ekonomisko zaudējumu, ko Ķīnas kompānijas it kā esot nodarījušas amerikāņu ekonomikai. Sak, tās "pārvilkušas" pie sevis ražošanu un nozagušas tehnoloģiskos noslēpumus. Augustā Vašingtona apsūdzēja Pekinu par iejaukšanos priekšvēlēšanu cīņā internetā un sociālajos tīklos. Uzmanību piesaistīja Ķīnā izstrādātā lietotne TikTok. To vajagot aizliegt, citādi ĶTR valdība saņemšot piekļuvi ASV pilsoņu datiem, klāstīja Baltais nams.

TikTok īpašnieku – Ķīnas kompāniju ByteDance — piespiež pārdot biznesu amerikāņiem. Tas jāizdara līdz 12. novembrim. Pretējā gadījumā, draudēja Tramps, servisu bloķēs.

Pekinas atbilde pagaidām nav dzirdēta. Eksperti uzskata, ka Ķīnas valdībai nav īpašas jēgas aizstāvēt TikTok, jo Ķīnā to uzskata par "kaitīgu" – tas izplata "vulgāru saturu", neatbilst "sociālisma vērtībām", pavedina jauniešus.

Tomēr Vašingtona vērsusies pret Huawei – vienu no lielākajām tehnoloģiskajām kompānijām Ķīnā. Jau izskanējuši draudi aizliegt ārvalstu kompānijām stratēģisko materiālu un tehnoloģiju importu, kas varētu apdraudēt nacionālo drošību.

Nopietna saruna

Paralēli Pekinā atgādināja, ka Ķīnai ir arī nopietnāki ietekmes instrumenti. Runa ir par ASV valsts obligācijām triljona dolāru vērtībā.

Ņemot vērā tirdzniecības karu ar ASV, Ķīna jau pamazām atbrīvojas no šiem papīriem. No lielākajiem rādītājiem 1,32 triljona dolāru apmērā 2014. gada novembrī investīcijas amerikāņu valsts parādā sarukušas vairāk nekā par 200 miljardiem. 2019. gada jūnijā līdera vietā starp obligāciju ārvalstu turētājiem nonāca Japāna: Tokijas portfelis ir 1,12 triljonu dolāru vērts.

ASV Finanšu ministrijas nesenā atskaite parādīja, ka septembra vidū Ķīnas portfelis sarucis līdz 1,08 triljoniem. Gada pirmajā pusē Pekina atbrīvojās no obligācijām 106 miljardu vērtībā – tas ir lielākais pārdošanas temps kopš 2015. gada.

Tomē runa nav tikai par ekonomisko konfrontāciju. Viens no iemesliem, kuru dēļ Ķīna turpina atbrīvoties no amerikāņu valsts parāda, ir dolāra vērtības krišanās risks drukas mašīnas nepārtrauktās darbības dēļ.

Pie tam parāds pieaug. Astoņu mēnešu laikā Savienotās Valstis laida klajā valsts obligācijas 7,7 triljonu vērtībā – rekordliels rādītājs. Tātad ekonomiku uztur vienīgi aizņēmumi.

Pekina redz, ka Vašingtona nespēj atrisināt ekonomiskās problēmas bez drukas mašīnas palīdzības, tāpēc ieguldījumi amerikāņu valsts obligācijās ir ļoti riskantas, atzīmēja Ķīnas izdevums Global Times.

Lielā izpārdošana?

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Turklāt ASV vērtspapīru pārdošana būtiski ierobežos Pekinas iespējas vadīt juaņu, ja tirdzniecības karš būs pilnīgi nekontrolējams. Viseidzot, obligāciju pārdošanā saņemtos dolārus vajag kaut kur ieguldīt, bet tas nemaz nav tik vienkārši. Problēmas būs ne tikai Ķīnai, smagi klāsies visiem.

"Sagraut amerikāņu obligāciju piramīdu, - tas nozīmē iegrūzt visu pasauli finansiālajā haosā, kura fonā 1998. vai 2008. gada krīze šķitīs kā īstas bērnu spēlītes. Tāpēc diezin vai pārskatāmā perspektīvā gaidāms kaut kas tamlīdzīgs," – uzskata kriptovalūtu bankas Chatex vadītājs Maikls Ross-Džonsons.

Domājams, atteikšanās no dolāra un obligācijām būs pakāpeniska – tā, kā tas notiek pēdējos gadus. Viens no vadošajiem Ķīnas ekonomistiem, Šanhajas finanšu un ekonomikas universitātes profesors Si Czuņjans vērtēja, ka notikumu normālas attīstības apstākļos Pekina pakāpeniski samazinās ASV valsts obligāciju portfeli aptuveni līdz 800 miljardiem dolāru. Tomēr nav izslēgts arī ārkārtējs variants, piemēram, militāra konflikta apstākļos.

0
Tagi:
valsts parāds, Ķīna, ASV
Pēc temata
Ekonomists: ASV rekordlielais valsts parāds – bumba, kas ielikta ekonomikas pamatos
Tramps uzskata, ka ASV jaunās importa nodevas palīdzēs samazināt valsts parādu
ASV valsts parāds sasniedzis jaunu rekordu
Dolārs nogurdinājis: Japāna un Ķīna pārdod ASV valsts parādu