Covid-19

"Latvieši, karš ir sācies!": sociālie tīkli par infekcijas jauno antirekordu Latvijā

59
(atjaunots 11:14 17.10.2020)
Latvijā uzstādīts jauns Covid-19 infekcijas gadījumu antirekords. Sociālo tīklu lasītāji ir iebiedēti, tomēr aicina nekrist panikā un ievērot drošības pasākumus.

RĪGA, 17. oktobris — Sputnik. Vakar Latvijā veikti 4759 Covid-19 izmeklējumi, reģistrēti 148 jauni inficēšanās gadījumi. Viens cilvēks miris. Jāpiebilst, ka viņš piederēja pie 30-35 gadu vecuma kategorijas.

Ziņa par to, ka inficēto skaits dienas laikā pietuvojies 150, kā arī par jaunā cilvēka nāvi ar koronavīrusa diagnozi, raisījusi sašutuma vētru sociālajos tīklos.

"Latvieši, karš ir sācies! Karā vieglāk mirt," skumjo statistiku Twitter tīklā komentēja Voldemārs Burģis.

​​"Sāk izskatīties nopietni," uzskata lasītājs ar lietotājvārdu aliaL.

​​"No sirds jūtu līdzi tuviniekiem... Covid nodaļas vadītāja Bērziņa intervijā IR otrdien stāstīja par jaunu sievieti (34) reanimācijā, kam vissmagākā slimības gaita. Vēl ārste sacīja, ka vēlētos ar skaļruni izbraukāt visu Latviju, saucot: cilvēki, esiet uzmanīgi!" raksta Nellija Ločmele, žurnāla IR vadītāja, kuras dzīvesbiedru aiznesa vīrusa vilnis pavasarī.

​​"Lūdzu, lūdzu, visi esam piesardzīgi un uzmanīgi - mums aug inficēšanās gadījumi UN ir miris cilvēks, kuram nebija 35 (!!!) gadi," aicina Justīne Panteļējeva.

​Kristīne savukārt skumji atzina, ka nu esot pagaisušas viņas cerības par klātienes mācību atjaunošanos pēc divām nedēļām.

Citiem šķita, ka pie koronavīrusa izplatības vainīgs pasākums, ko organizēja deputāts Aldis Gobzems.

"Lūk, Alda Gobzema un tamlīdzīgu aktivitāšu rezultāts," sašutis komentētājs ar lietotājvārdu "Par godīgu Valsti!"

​​"Nez, vai šeit gadījumā nesāk arī parādīties Alda Gobzema kovidtusa sekas?" pieļāva komentētājs "a k".

​Citi ieteica savus problēmas risinājumus: sēdēt mājās, nēsāt maskas un pat slēgt ekonomisko darbību Latvijā.

"Šajās brīvdienās paliekam mājās, labi?" visiem ieteica Alise.

​​"Man tomēr šķiet, ka asap slēgt VISU pakalpojumu nozari un samaksāt VISIEM darbiniekiem dīkstāves pabalstus bez īpašas čakarēšanās (700+ ja nodokļi maksāti, <500, ja nav), būtu ekonomikai mazāk sāpīgi nekā šī lēnā agonija, kas ļoti iespējams beigsies ar Itālijas stila lockdown," savas domas izteica Ģirts. 

Ierobežojumi Latvijā

Atgādināsim, ka sakarā ar koronavīrusa jauno vilni Latvijā ieviesti ierobežojumi – privātos pasākumos telpās var pulcēties līdz 30 cilvēki, zem atklātas debess – līdz 300 cilvēki, sabiedriskās vietās jānēsā maskas.

Maskas obligāta nēsāšana (izņemot bērniem līdz 13 gadu vecumam) noteikta tirdzniecības vietās, dzelzceļa stacijās, autoostās un lidostās.

Maskas jānēsā muzejos, izstāžu zālēs, bibliotēkās, arī šo iestāžu darbiniekiem, ja no apmeklētājiem viņus nešķir fiziska barjera.

Izklaides un sabiedriskās ēdināšanas vietas var strādāt tikai līdz pusnaktij, pie viena galdiņa var sēdēt ne vairāk kā četri cilvēki, ja viņi nav vienas mājsaimniecības locekļi.

Uz mēnesi aizliegti kolektīvie treniņi telpās. Šis ierobežojums nav attiecināts uz olimpiskajiem sportistiem, pieaugušo izlases komandām un augstāko līgu. Kolektīvos amatieru pasākums ļauts organizēt tikai svaigā gaisā ar noteikumu, ka sportisti neizmanto ģērbtuves. Sporta zālēs atļautas tikai individuālās sporta nodarbības.

Pie tam no 17. oktobra līdz 6. novembrim plānots aizliegt sporta pasākumu organizāciju, kolektīvās nodarbības sekcijās un pulciņos notiks attālināti. Klātienē iespējamas tikai individuālās nodarbības.

59
Tagi:
sociālie tīkli, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā atgriežas obligātais sejas aizsargmasku režīms
"Sporta Latvijā nav un nebūs": sociālajos tīklos kritizē jaunos ierobežojumus Covid-19 dēļ
Latvijā kopš pandēmijas sākuma jau ir vairāk nekā 3000 apstiprinātu Covid-19 gadījumu
Šuplinska paskaidroja interešu un sporta nodarbību ierobežojumu nozīmi
Pensionāri, nauda. Foto no arhīva

Ķērās pie vecā: Ministru kabinets izsvītroja no likumprojekta pabalstu aprēķina metodiku

1
(atjaunots 09:41 23.10.2020)
Satversmes tiesa nolēma, ka pabalstu apmērs nedrīkst būt noteikts politiskas tirgošanās rezultātā, un Labklājības ministrija piedāvāja MK iekļaut likuma tekstā aprēķina metodoloģiju, taču šī iniciatīva neizgāja, un ne tikai šī; ko par to domā tiesībsargs un deputāti.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Šovasar Satversmes tiesa uzstājās ar ļoti uzstājīgu Latvijas sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiku, uzsverot, ka nabadzības līmenim un pabalstu apmēram jābūt noteiktam nevis ar politisku lēmumu, bet ar skaidras un pamatotas metodikas palīdzību. Politiķi īsteno šo lēmumu visnotaļ dīvainā veidā, raksta Neatkarīgā.

Tā vietā, lai pārrakstītu sociālās aizsardzības likumus, viņi paslēpa jauno nabadzības līmeņa noteikšanas metodiku likumprojekta anotācijā, neiekļaujot to tekstā.

Likums un karikatūra

Otrdien, 20. oktobrī, Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalstīja likumprojektu paketi, kas saistīti ar 2021. gada valsts budžetu, tostarp grozījumus Invaliditātes likumā, Pensiju likumā un citos. Kopumā visiem šiem grozījumiem ir jānostiprina jauns minimālais ienākumu līmenis – līmenis, pie kura cilvēks vai ģimene tiek atzīti par trūcīgiem.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece pastāstīja, ka likumos noteiktas konkrētas summas, kuras būs spēkā 2021. gadā sociālās palīdzības piešķiršanas gadījumos.  Taču jaunā minimālā ienākumu līmeņa noteikšanas metodika aprakstīta anotācijā. No Muižnieces paziņojuma izriet, ka Labklājības ministrija plānoja aprakstīt šo metodiku pašā likumā par sociālo aizsardzību, taču pēc izskatīšanas valdībā tajā palika tikai skaitļi.

Piemēram, par minimālo ienākumu robežu sociālās aizsardzības likumā teikts, ka tā apmēru nosaka attiecīgi normatīvie akti, kuri reglamentē sociālos pakalpojumus un ka minimālā ienākumu robeža sastāda ne zemāk par 109 eiro. Par to, kā šis skaitlis tiek aprēķināts, likumprojektā nav neviena vārda.

Šobrīd tikai tā anotācijā ir aprakstīta un izskaidrota metodika, ar kuras palīdzību plānots noteikt nabadzības līmeni: "Minimālo ienākumu sliekšņu apmērs nedrīkst būt zemāks par 109 eiro, kas atbilstoši relatīvajai metodei ir 20 procenti no aktuālās (2018. gada) ienākumu mediānas. Ar šo normu tiks noteikts zemākais iespējamais slieksnis, pie kura iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem ir sniedzams atbalsts no publiskajiem resursiem."

Anotācija ir tikai skaidrojošs teksts, tai nav juridiska spēka.

Uz deputātu jautājumu par to, vai var teikt, ka šāds likumprojekts izpilda Satversmes tiesas lēmumu par to, ka attiecas uz minimālā ienākumu līmeņi valstī un tā atbilstību Satversmei, Labklājības ministrijas pārstāve atbildēja: "Mēs neesam tādi eksperti, lai izvērtētu, vai Satversmes tiesas spriedums tiek izpildīts."

Tiesa, pēc viņas teiktā, likumprojektu izmainīja Ministru kabinetā, un tas nav vienīgais Labklājības ministrijas piedāvājums, kurš tika pārrakstīts.

Iejaucās deputāti

Tiesībsargs Juris Jansons uzskata par nepieņemamu to, kā valdība izpilda Satversmes tiesas lēmumu. Viņš minēja vēl kādu problemātisku lietu, kura neatbilst tiesnešu lēmumam, – normu par to, cik bieži valdība pārskatīs minimālo ienākumu līmeni. Gan tiesībsargs, gan citi eksperti norādīja, ka tas ir jādara katru gadu, taču likumprojektā, kuru valdība iesniedza Saeimā, aprakstīts, ka tas tiks darīts ne retāk par vienu reizi trīs gados.

Deputāts Andrejs Klementjevs pavaicāja, kāpēc Labklājības ministrija izvirzīja šādu normu, un, uzklausot atbildi, piedāvāja Sociālo un darba lietu komisijai iekļaut savu labojumu, lai šis līmenis tomēr tiek pārskatīts katru gadu.

"Ekonomiskā situācija mainās pietiekami strauji, lai mēs nesēdētu un negaidītu trīs gadus, lai mainītu nabadzības slieksni, jo sanāk, ka nākamreiz šo līmeni teorētiski pārskatītu tikai 2024. gadā," paziņoja Klementjevs.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece atzina, ka iestāde sākotnēji piedāvāja pārskatīt šo līmeni katru gadu, ņemot vērā aktuālo ekonomisko situāciju valstī, taču likumprojektu pārstrādāja, ņemot vērā valdības lēmumus.

"Mēs vienlaikus paudām savas bažas par šādu punktu," paziņoja Muižniece.

Viņa norādīja, ka valdības lēmuma iemesli ir jāmeklē Finanšu ministrijā.

Tiesībsarga biroja eksperte Ineta Rezevska uzsvēra, ka minimums ir jāpārskata katru gadu.

"Vēl viens būtisks jautājums, ko mēs, iespējams, nenoprotestētu, ja vien likumprojekts uz Saeimu ietu sākotnējā variantā, taču tagad tas ir jāpasaka. Mēs jautājam, kāpēc minimālo ienākumu slieksnis ir noteikts vien 20 procentu apmērā no mediānas un ne 25 vai 30 procenti? Jābūt skaidriem un zinātniski, pētījumos pamatotiem argumentiem, bet mēs šo pamatojumu neredzam!" uzsver Rezevska.
1
Tagi:
pabalsts
Pēc temata
Sociālās garantijas nepārvēlēšanas gadījumā: bijušo mēru pabalstiem iztērēs 11 milj. eiro
Nākamā gada nodokļu izmaiņas: ne par labu nabadzīgajiem
Saviem spēkiem galā netiksim: demogrāfs netic dzimstības pieaugumam pabalstu dēļ
Atlaidi darbiniekus – atgriez dīkstāves pabalstus: VID pastāstīja par attiecībām ar firmām
Ārsts. Foto no arhīva

Termiņa sadalīšana, zvani, piedzinēji: Latvijas slimnīcas atgūst parādus no pacientiem

5
(atjaunots 09:00 23.10.2020)
Daudzas slimnīcas Latvijā aktīvi piedzen parādus no pacientiem – sūta atgādinājumus, aicina apmaksāt rēķinu kaut vai pa daļām, bet ja tas nelīdz, nodod lietu parādu piedziņas kompānijām.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Latvijas klīnikas ik mēnesi nesaņem pilnā apjomā līdzekļus no maksas pakalpojumu rēķiniem. Piemēram, valsts lielākās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) pacienti šogad jau ir palikuši parādā 5 miljonus eiro, vēsta Latvijas Radio. Parādu piedziņai medicīnas iestādes izmanto dažādas metodes, tostarp vēršas pie parādu piedzinējiem.

"Katram pacientam, kas nav samaksājis, mēs sūtam SMS atgādinājumu, ka rēķins nav laikā samaksāts. Šādi mēs spējam panākt, ka 40%, kas nav samaksājuši, to samaksā pēc atgādinājuma saņemšanas. Tālākais ceļš jau ir sarežģītāks – tad mēs jau iesaistām ārpakalpojuma sniedzējus, kas nodarbojas ar ārpustiesas parāda piedziņu. Tad jau tas parāda atgūšanas procents ir mazāks – tie ir kādi 17%," pastāstīja RAKUS vadītājs Imants Paeglītis.

Savukārt Stradiņa slimnīca atteicās no parādu piedzinēju pakalpojumiem. Tas izraisa spriedzi, rada nepatīkamu vidi, paskaidroja slimnīcas pārstāve Janita Veinberga. Pēc viņas sacītā, medicīnas iestāde nosūta paziņojumus parādniekiem un aicina apmaksāt rēķinu.

Abas minētās slimnīcas atzīmēja, ka visbiežāk parāda summa nav liela, savukārt tipisks parādnieks ir pirmspensijas vecuma pacients.

Liepājas reģionālajā slimnīcā pastāstīja, ka katru mēnesi aptuveni 200 pacientu neapmaksā rēķinus, savukārt gadā uzkrājas parādi aptuveni 50 tūkstošu eiro apmērā. "Mēs Liepājas reģionālajā slimnīcā piedāvājam cilvēkiem nomaksāt parādu pa daļām.(…) Tas varētu būt atvieglojums cilvēkiem, kuri ir apzinīgi, bet kuriem varbūt uzreiz nav šo brīvo līdzekļu," pastāstīja slimnīcas pārstāve Indra Grase.

Parāda segšana pa daļām ir populāra prakse slimnīcās. Ja runa ir par miruša cilvēka parādu, tad visbiežāk to vienkārši noraksta.

Vidzemes slimnīca Valmierā ik mēnesi nesaņem aptuveni 5000 eiro, katru mēnesi aptuveni 100 parādnieku lietu nodod parādu piedziņas kompānijai. "Visbiežāk pacienti nemaksā par uzturēšanos stacionārā un akūtās palīdzības saņemšanu neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā," pastāstīja slimnīcas pārstāve Benita Brila.

Slimnīcās norāda, ka nav likumīga pamata atteikt parādniekiem medicīniskās palīdzības sniegšanā. Bieži slimnīcās nonāk bezpajumtnieki, cilvēki bez personas koda, un no viņiem nav iespējams piedzīt maksu par pakalpojumiem. Dažkārt pacienti, vēršoties klīnikā, nosauc svešu cilvēku datus, norāda nepareizu tālruņa numuru. Tiek atzīmēts, ka informāciju par parādu slimnīcai var nodot iekļaušanai reģistrā, kas perspektīvā var kļūt par šķērsli kredīta saņemšanai.

5
Tagi:
medicīna, parādi
Pēc temata
Alimentu nemaksātājiem uzrīdīs kolektorus, un tas vēl nav viss
Saeima atļāvusi Latvijas bankām dzēst daļu hipotekāro parādu
Kas sagaida Latviju, ja tā nespēs atmaksāt savu parādu
Rīdzinieki paliks bez apkures? Iedzīvotājiem var likt apmaksāt kaimiņu parādus