Девушки во время занятий в фитнес-клубе

Ar ko treniņš ir bīstamāks par ballīti: fitnesa zāles gatavo piketu, pasauks arī klientus

31
(atjaunots 13:13 16.10.2020)
Fitnesa klubi, kuri specializējas grupveida nodarbībās, neizturēs vairāk par trim nedēļām dīkstāvē jauno koronavīrusa ierobežojumu dēļ un būs spiesti slēgties ciet, paziņo fitnesa asociācijā un aicina Ministru kabinetu pārskatīt aizliegumu vai kompensēt zaudējumus.

RĪGA, 16. oktobris – Sputnik. Vadošie Latvijas fitnesa klubi vērsīsies pie valdības ar lūgumu pārskatīt lēmumu no sestdienas aizliegt iekštelpās sporta nodarbības grupās. Nozarē nesaprot, kā bezkontakta treniņi četru kvadrātmetru platībā uz katru cilvēku var būt bīstamāki, nekā privāta 30 cilvēku ballīte bez distances un ar dzērieniem, vēsta TV3.

Nozares pārstāvji apspriež iespēju sarīkot nākamnedēļ piketu, kurā pasauks arī klientus. Akcija nenotiks, ja valdība neignorēs 60 fitnesa klubu lūgumu, kurš tiks nosūtīts šodien, 16. oktobrī, ar aicinājumu atcelt aizliegumu grupveida nodarbībām bezkontakta sporta veidiem, jo šajā gadījumā cilvēki viens otram nepieskaras.

"Sporta klubos ir labas ventilācijas. Sporta klubi ievēro distanci, ir noteikti tie kvadrātmetri – tas ir izmērīts un pārbaudīts," norādīja Latvijas Fitnesa, veselības veicināšanas nozares asociācijas vadītājs Gints Kuzņecovs.

"Vidēji katra no mūsu zālēm ir 200 kvadrātmetrus liela, līdz ar to mēs varam atļauties izveidot to drošo telpu katram vingrotājam. Ir salīmēti punktiņi, kur katram jāvingro," pastāstīja kluba "MyFitness Latvija vadītāja" Inna Alne.

Grupu nodarbībām paredzētais inventārs tiek dezinficēts pirms un pēc nodarbībām.

Tāpat epidemiologi pauda uztraukumu sakarā ar šaurajām ģērbtuvēm, kur pastāv inficēšanās risks, taču sporta klubos ģērbtuves ir plašas un ir iespējams ierobežot blakus esošu skapīšu izmantošanu. Fitnesa zāļu īpašnieki nesaprot, kāpēc valdība ierobežo fitnesu, bet ne pieaugošo profesionālo sportu, kur jau ir konstatēti Covid-19 gadījumi.

"Pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas mūsu klubu apmeklējumi ir bijuši vairāk nekā pusmiljons reižu. Nav bijis neviens gadījums, ka būtu kāds inficētais vai arī ka klubs būtu Covid-19 infekcijas perēklis," piebilda Alne.

Pēc fitnesa asociācijas domām, tie sporta klubi, kuru pamatdarbība ir saistīta ar grupu nodarbībām, varētu neizdzīvot, ja dīkstāve ilgs vairāk par trim nedēļām.

"Viņi jau šobrīd šajā periodā bija uz izdzīvošanas robežas, 

un viņiem jāturpina maksāt nomaksas, jāturpina maksāt algas, un viņi būs spiesti "aizvērties"," paziņoja Kuzņecovs.

Ja valdība neatcels aizliegumu grupu nodarbībām, valstij no budžeta ir jākompensē sporta klubu zaudējumi un dīkstāvē esošo treneru algas.

"Uz šīm trīs nedēļām mūsu grupu treneru dīkstāves pabalsti varētu izmaksāt vairāk nekā 50 000 eiro," pastāstīja Alne.

Pagaidām nav skaidrs, kā valdība var izcelt grupu nodarbību sporta klubus un kādām fitnesa zālēm tomēr atļaus turpināt darbu. Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis iepriekš uzsvēra, ka grupveida sportā pastāv liels inficēšanās risks – tur kopā sanāk cilvēki no dažādām vietām, viņi iziet ārpus "sociālo burbuļu" robežām. Savukārt Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) uzsver: risku vispār kā tādas rada iekštelpas.

"Elpceļu vīrusi pārsvarā izplatās pilienu veidā pa gaisu. Situācijās, kad veidojas augstākas intensitātes izelpa, piemēram, vingrojot un sportojot, elpošanas ceļu pilieni, kas satur vīrusu, izplatās plašāk un intensīvāk apkārtējā vidē," paskaidroja SPKC sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Arāja.

Atbildot uz epidemiologu bažām, sporta studijā DCH nolēma pārcelt grupu nodarbības no iekštelpām svaigā gaisā.

"No mūsu viedokļa – vienmēr var pielāgoties, vienmēr var atrast risinājumus jebkurā situācijā. Sportosim ārā, individuālie treniņi iekšā. Katrs atradīs iespēju," paziņoja "DCH Studija" treneris Andris Īviņš.

Tāpat veselības aprūpes speciālistus uztrauc paziņojumi sociālajos tīklos, saskaņā ar kuriem, cilvēki grasās apiet ierobežojumus, piemēram, amatieru basketbolā, futbolā vai hokejā, nodēvējot spēles par privātu pasākumu aiz aizslēgtām durvīm.

31
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (715)
Pēc temata
Šuplinska paskaidroja interešu un sporta nodarbību ierobežojumu nozīmi
"Izlīda" no slepenas laboratorijas? Latvijas iedzīvotāji pastāstīja, ko domā par Covid-19
Deputāts: Latvijā svarīgā amatā ieceļ kretīnu, ja nevar iecelt savu cilvēku
Lāpu gājiens notiks, neraugoties uz aizliegumu? nacionālisti sadumpojās pret Covid-19
Roku dzelži, foto no arhīva

IDB atskaite: ierēdņus sāk biežāk pieķert smagu noziegumu pastrādāšanā

0
(atjaunots 11:32 21.10.2020)
Iekšējās drošības biroja vadītājs Valters Mūrnieks saista smagu noziegumu skaita palielināšanos, ko pastrādājušas amatpersonas, ar to, ka Latvijas iedzīvotāji sākuši aktīvāk cīnīties ar netaisnību un ziņot par pārkāpumiem.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Iekšējās drošības birojs (IDB) kopš 2020. gada sākuma veica izmeklēšanas pasākumus 155 krimināllietās. Analizējot tās, birojs nonācis pie secinājuma, ka ir kļuvis ievērojami vairāk lietu saistībā ar smagiem un īpaši smagiem noziegumiem, ko pastrādājušas amatpersonas, raksta Lsm.lv.

IDB norāda, ka visām izmeklējamajām lietām bijušas dažādas smaguma pakāpes, savukārt lielākā daļa no tām ir saistītas ar Latvijas amatpersonu noziedzīgajām darbībām tieši savu dienesta pienākumu veikšanas laikā.

"Analizējot IDB darba statistiku šī gada pirmajos deviņos mēnešos, redzams, ka ar smagiem un sevišķi smagiem valsts amatpersonu iespējami veiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem saistīto kriminālprocesu skaits turpina palielināties un strauji tuvojas 60% no kopējā IDB lietvedībā esošo kriminālprocesu skaita," pastāstīja biroja vadītājs Valters Mūrnieks.

Viņš atzīmēja, ka tāpat tiek manīts iedzīvotāju aktivitātes pieaugums attiecībā uz likumpārkāpumiem. Tā šogad no Latvijas iedzīvotājiem tika saņemts vairāk nekā 1000 iesniegumu.

Latvijā no pērnā gada 1. maija stājies spēkā likums par informatoru aizsardzību, kas ziņo par korupciju vai krāpšanos savā darbavietā. Informatoru likuma mērķis ir garantēt iedzīvotājiem drošu atbildīgo iestāžu informēšanas mehānismu un pasargāt viņus no vajāšanas vai atriebības no darba devēja puses.

Paredzēts, ka ikviens darbinieks varēs ziņot par korupciju, krāpšanos, amatpersonu pārkāpumiem, nedrošu ēdienu, negodīgu konkurenci, cilvēktiesību pārkāpumiem, pārkāpumiem būvniecībā, par apkārtējās vides piesārņošanu. Turpmāk kompānijās, kur strādā vairāk nekā 50 darbinieki, jāparādās iekšējai pārkāpumu iesniegumu iesniegšanas sistēmai, taču par atklātajiem pārkāpumiem katrs varēs ziņot arī atbildīgajām iestādēm vai kontaktu punktam Valsts kancelejā.

Likums garantē aizsardzību informatoriem un viņu ģimenēm, tostarp valsts aizsargā "sūdzībnieku" personas datus, sniedz bezmaksas juridisko palīdzību un atbrīvojumu no valsts nodevu samaksas, ja būs nepieciešams vērsties tiesā.

Taču par nepatiesu ziņu sniegšanu paredzēti sodi.

0
Tagi:
pārkāpums, Latvija, ierēdņi
Pēc temata
"Mēs nesēžam ierakumos": ierēdņiem nedos piesegt korupciju ar ārkārtējās situācijas režīmu
Ekonomiste: vismaz puse valsts ierēdņu Latvijā jāatlaiž
Juris Pūce: mums jānotur ierēdņu pirktspēja
Daži valsts ierēdņi izrādījušies lieki: Kariņš sola štatu samazināšanu
Starptautiskās militārās mācības Latvijā, foto no arhīva

Bet tad Covid-19: NATO valstis turpina sūtīt karavīrus uz mācībām Latvijā

2
(atjaunots 20:13 20.10.2020)
NBS komandieris pastāstīja, kā koronavīruss ietekmējis armijas ikdienu, kā kareivji var palīdzēt cīņā ar pandēmiju un kādas prasības tiek piemērotas pret ārzemju kareivjiem, kuri ierodas mācībās.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Covid-19 izplatība nesamazināja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas gatavību, taču armija bija spiesta reorganizēt daļu procesu, lai iespēju robežās norobežotu karavīrus no inficēšanās, pastāstīja TV3 intervijā NBS komandieris Leonīds Kalniņš.

"Koronavīruss nav iespaidojis mūsu kaujas gatavību, koronavīruss nav iespaidojis Latvijas aizsardzības spējas, bet tas zināmā mērā ir licis mums vairāk aktivizēt savu uzmanību, lai paglābtu savus karavīrus no šī vīrusa ietekmes. Tādā veidā mēs esam organizējuši savas ikdienas dzīves, apmācību procesu un visu pārējo, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu Latvijas aizsardzību," paziņoja viņš.

Kalniņš uzsvēra, ka nekādas atlaides ārzemju kareivjiem attiecībā uz epidemioloģisko prasību ievērošanu nav paredzētas.

"Kaut arī mūsu pēdējie kumulatīvie rādītāji ir ļoti drastiski pieauguši, joprojām Latvija ir ļoti populāra mūsu sadarbības partneriem un NATO, mūsu sabiedrotajiem, un viņi vēlas ierasties pie mums sava apmācību procesa nodrošināšanai.

Pie mums ir ieradusies Lielbritānijas dislocētā kaujas grupa Igaunijā, kas kopā ar Latvijas kaujas grupu nodrošinās apmācību procesu. Visas prasības, visiem karavīriem neatkarīgi no ranga ir tieši tādas pašas kā Latvijas pilsonim. Viņiem šeit ir jāierodas ar testiem, viņiem ir jāievēro visas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) prasības par distancēšanos, higiēnu un masku valkāšanu," paziņoja Kalniņš.

Tāpat viņš pastāstīja, ka notikusi karaspēku segmentācija, jeb izveidoti tā saucamie sociālie burbuļi, lai mācību procesā liels karavīru skaits nekrustojas savā starpā. Taču mācību kvalitāti tas neietekmē.

Militārpersonām nav aizliegts doties pie ģimenēm atpūtā, taču NBS stingri pieprasa, lai pie pirmo Covid-19 simptomu parādīšanās karavīri ziņo par to komandierim, lai varētu nodrošināt karantīnu, pat ja pēcāk noskaidrosies, ka tas nav jaunais koronavīruss.

Attiecībā uz iespējamo armijas palīdzību civilajiem dienestiem lielākas infekcijas izplatības gadījumā, Kalniņš pastāstīja, ka NBS attīsta dezinfekcijas apakšvienību potenciālu, kuras ir paredzētas militāro vienību apkalpošanai, ja tajās tiek atklāts Covid-19, bet tās spēj palīdzēt arī sabiedrībai, valsts un nevalstiskām struktūrām.

Pēc komandiera sacītā, NBS veiksmīgi izpilda rekrutēšanas plānu un uzņem dienēšanā vairāk cilvēku, nekā atbrīvo no tā. Pēc Kalniņā izjūtām, jaunieši sākuši vairāk vērtēt NBS kā stabilas nodarbināšanas iespēju.

2
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc NATO slēpj no Krievijas militārās mācības Latvijā
NATO karavīri mācīsies aizstāvēt Latviju tieši uz ielām, starp civiliedzīvotājiem
"Burvīgā Latvija": ASV kājnieki publicē fotogrāfijas no NATO mācībām