Dace Melbārde

ES var leģitimēt Latvijā krievu valodas dominēšanu: eirodeputāte padalījās bailēs

59
(atjaunots 08:54 16.10.2020)
Uz Tatjanas Ždanokas piedāvājumu izlīdzināt nepilsoņu un citu ES valstu pilsoņu tiesības Dace Melbārde atbildēja ar prātojumiem par divām atsevišķām kopienām Latvijā, un no vienas no tām nevar gaidīt Eiropas vērtību cienīšanu.

RĪGA, 16. oktobris – Sputnik. Eiropas kopējās pilsoņu iniciatīvas Minority SafePack, kas ir veltīta mazākumtautību aizsardzībai, klausīšanu gaitā eirodeputāti no Latvijas Tatjana Ždanoka (Latvijas Krievu savienība) un Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) apmainījās pozīcijās šajā jautājumā. Latvijas politiķu uzstāšanās Facebook publicēja Latvijas Krievu savienība.

Tatjana Ždanoka atgādināja dalībniekiem, ka pastāv tiesības, kas tiek piešķirtas ES pilsoņiem, pat ja viņi nedzīvo savā, bet gan citā Eiropas Savienības valstī, piemēram, tiesības piedalīties pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tai pat laikā Latvijas un Igaunijas nepilsoņiem, daudzi no kuriem ir piedzimuši šajās valstīs un dzīvo tajās visu dzīvi, šādu tiesību nav. Ždanoka nepakļauj šaubām ideju par to, ka valsts pilsonības piešķiršanas jautājumu lemj pati valsts. Tai pat laikā, viņasprāt, dalībvalstis varētu pieņemt deklarāciju, kurā nospraustu, ka atzīst tās pašas nepilsoņu tiesības, kādas ir citu ES valstu pilsoņiem, kuri dzīvo šajā valstī.

"To nostiprinās Eiropas pilsonības jēdziens," uzsvēra Ždanoka.

Uzreiz pēc Tatjanas Ždanokas uzstājās eirodeputāte no Nacionālās apvienības Dace Melbārde, paskaidrojot "mazo kultūras telpu viedokli". Viņā piedāvā izskatīt mazākumtautību aizsardzību "plašākā kontekstā, ņemot vērā vēsturi, kultūru, tiesiskuma un ģeopolitisko situāciju". Viņa atzīst, ka mazākumtautību tiesību ievērošana – tas ir Eiropas kopienas pienākums, taču uzskata, ka tas nedrīkst apdraudēt sabiedrības vienotību un tās drošību.

"Piemēram, ja Latvijā, kā padomju rusifikācijas sekas, turpinās pastāvēt divas nošķirtas kopienas un divas informācijas telpas, vienā no kurām saturu kontrolē Kremļa ideologi, mēs nevaram sagaidīt sabiedrības saliedētību uz kopīgu vērtību, sabiedrības pamata, kura ciena Eiropas pamatvērtības un brīvības.

Diemžēl, atsevišķu pilsoņu iniciatīvu ieviešanas izraisa manī bažas, ka caur Eiropas durvīm mēs Latvijā varam legalizēt krievu valodas dominējošo stāvokli," paziņoja Melbārde.

Nepilsoņi ir īpaša pastāvīgo Latvijas iedzīvotāju grupa, kuriem nav valsts pilsonības. Katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs ir nepilsonis. Lai gan no šī gada 1. janvāra pilsonība nepilsoņu bērniem tiek piešķirta automātiski, problēma saglabājas: nepilsoņiem ir desmitiem tiesību ierobežojumu, salīdzinājumā ar Latvijas pilsoņiem.

59
Tagi:
Tatjana Ždanoka, Dace Melbārde, nepilsoņi, Eiropa
Pēc temata
KF atsvaidzināja Kariņa atmiņu, kurš apsūdzēja PSRS latviešu diskriminēšanā
Nepilsoņiem klājas grūtāk: žurnāliste pastāstīja, kā kārtojusi pilsonības eksāmenu
Lavrovs: KF ĀM uzstāj uz nepilsoņu problēmas atrisināšanas Baltijas valstīs
Latviešu Twitter: nepilsoņiem vajag palīgskolu, nevis balsstiesības
Roku dzelži, foto no arhīva

IDB atskaite: ierēdņus sāk biežāk pieķert smagu noziegumu pastrādāšanā

0
(atjaunots 11:32 21.10.2020)
Iekšējās drošības biroja vadītājs Valters Mūrnieks saista smagu noziegumu skaita palielināšanos, ko pastrādājušas amatpersonas, ar to, ka Latvijas iedzīvotāji sākuši aktīvāk cīnīties ar netaisnību un ziņot par pārkāpumiem.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Iekšējās drošības birojs (IDB) kopš 2020. gada sākuma veica izmeklēšanas pasākumus 155 krimināllietās. Analizējot tās, birojs nonācis pie secinājuma, ka ir kļuvis ievērojami vairāk lietu saistībā ar smagiem un īpaši smagiem noziegumiem, ko pastrādājušas amatpersonas, raksta Lsm.lv.

IDB norāda, ka visām izmeklējamajām lietām bijušas dažādas smaguma pakāpes, savukārt lielākā daļa no tām ir saistītas ar Latvijas amatpersonu noziedzīgajām darbībām tieši savu dienesta pienākumu veikšanas laikā.

"Analizējot IDB darba statistiku šī gada pirmajos deviņos mēnešos, redzams, ka ar smagiem un sevišķi smagiem valsts amatpersonu iespējami veiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem saistīto kriminālprocesu skaits turpina palielināties un strauji tuvojas 60% no kopējā IDB lietvedībā esošo kriminālprocesu skaita," pastāstīja biroja vadītājs Valters Mūrnieks.

Viņš atzīmēja, ka tāpat tiek manīts iedzīvotāju aktivitātes pieaugums attiecībā uz likumpārkāpumiem. Tā šogad no Latvijas iedzīvotājiem tika saņemts vairāk nekā 1000 iesniegumu.

Latvijā no pērnā gada 1. maija stājies spēkā likums par informatoru aizsardzību, kas ziņo par korupciju vai krāpšanos savā darbavietā. Informatoru likuma mērķis ir garantēt iedzīvotājiem drošu atbildīgo iestāžu informēšanas mehānismu un pasargāt viņus no vajāšanas vai atriebības no darba devēja puses.

Paredzēts, ka ikviens darbinieks varēs ziņot par korupciju, krāpšanos, amatpersonu pārkāpumiem, nedrošu ēdienu, negodīgu konkurenci, cilvēktiesību pārkāpumiem, pārkāpumiem būvniecībā, par apkārtējās vides piesārņošanu. Turpmāk kompānijās, kur strādā vairāk nekā 50 darbinieki, jāparādās iekšējai pārkāpumu iesniegumu iesniegšanas sistēmai, taču par atklātajiem pārkāpumiem katrs varēs ziņot arī atbildīgajām iestādēm vai kontaktu punktam Valsts kancelejā.

Likums garantē aizsardzību informatoriem un viņu ģimenēm, tostarp valsts aizsargā "sūdzībnieku" personas datus, sniedz bezmaksas juridisko palīdzību un atbrīvojumu no valsts nodevu samaksas, ja būs nepieciešams vērsties tiesā.

Taču par nepatiesu ziņu sniegšanu paredzēti sodi.

0
Tagi:
pārkāpums, Latvija, ierēdņi
Pēc temata
"Mēs nesēžam ierakumos": ierēdņiem nedos piesegt korupciju ar ārkārtējās situācijas režīmu
Ekonomiste: vismaz puse valsts ierēdņu Latvijā jāatlaiž
Juris Pūce: mums jānotur ierēdņu pirktspēja
Daži valsts ierēdņi izrādījušies lieki: Kariņš sola štatu samazināšanu
Starptautiskās militārās mācības Latvijā, foto no arhīva

Bet tad Covid-19: NATO valstis turpina sūtīt karavīrus uz mācībām Latvijā

2
(atjaunots 20:13 20.10.2020)
NBS komandieris pastāstīja, kā koronavīruss ietekmējis armijas ikdienu, kā kareivji var palīdzēt cīņā ar pandēmiju un kādas prasības tiek piemērotas pret ārzemju kareivjiem, kuri ierodas mācībās.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Covid-19 izplatība nesamazināja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas gatavību, taču armija bija spiesta reorganizēt daļu procesu, lai iespēju robežās norobežotu karavīrus no inficēšanās, pastāstīja TV3 intervijā NBS komandieris Leonīds Kalniņš.

"Koronavīruss nav iespaidojis mūsu kaujas gatavību, koronavīruss nav iespaidojis Latvijas aizsardzības spējas, bet tas zināmā mērā ir licis mums vairāk aktivizēt savu uzmanību, lai paglābtu savus karavīrus no šī vīrusa ietekmes. Tādā veidā mēs esam organizējuši savas ikdienas dzīves, apmācību procesu un visu pārējo, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu Latvijas aizsardzību," paziņoja viņš.

Kalniņš uzsvēra, ka nekādas atlaides ārzemju kareivjiem attiecībā uz epidemioloģisko prasību ievērošanu nav paredzētas.

"Kaut arī mūsu pēdējie kumulatīvie rādītāji ir ļoti drastiski pieauguši, joprojām Latvija ir ļoti populāra mūsu sadarbības partneriem un NATO, mūsu sabiedrotajiem, un viņi vēlas ierasties pie mums sava apmācību procesa nodrošināšanai.

Pie mums ir ieradusies Lielbritānijas dislocētā kaujas grupa Igaunijā, kas kopā ar Latvijas kaujas grupu nodrošinās apmācību procesu. Visas prasības, visiem karavīriem neatkarīgi no ranga ir tieši tādas pašas kā Latvijas pilsonim. Viņiem šeit ir jāierodas ar testiem, viņiem ir jāievēro visas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) prasības par distancēšanos, higiēnu un masku valkāšanu," paziņoja Kalniņš.

Tāpat viņš pastāstīja, ka notikusi karaspēku segmentācija, jeb izveidoti tā saucamie sociālie burbuļi, lai mācību procesā liels karavīru skaits nekrustojas savā starpā. Taču mācību kvalitāti tas neietekmē.

Militārpersonām nav aizliegts doties pie ģimenēm atpūtā, taču NBS stingri pieprasa, lai pie pirmo Covid-19 simptomu parādīšanās karavīri ziņo par to komandierim, lai varētu nodrošināt karantīnu, pat ja pēcāk noskaidrosies, ka tas nav jaunais koronavīruss.

Attiecībā uz iespējamo armijas palīdzību civilajiem dienestiem lielākas infekcijas izplatības gadījumā, Kalniņš pastāstīja, ka NBS attīsta dezinfekcijas apakšvienību potenciālu, kuras ir paredzētas militāro vienību apkalpošanai, ja tajās tiek atklāts Covid-19, bet tās spēj palīdzēt arī sabiedrībai, valsts un nevalstiskām struktūrām.

Pēc komandiera sacītā, NBS veiksmīgi izpilda rekrutēšanas plānu un uzņem dienēšanā vairāk cilvēku, nekā atbrīvo no tā. Pēc Kalniņā izjūtām, jaunieši sākuši vairāk vērtēt NBS kā stabilas nodarbināšanas iespēju.

2
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc NATO slēpj no Krievijas militārās mācības Latvijā
NATO karavīri mācīsies aizstāvēt Latviju tieši uz ielām, starp civiliedzīvotājiem
"Burvīgā Latvija": ASV kājnieki publicē fotogrāfijas no NATO mācībām