Ivars Kalviņš

Jaunais Zinātņu akadēmijas vadītājs: Latvija ir slima ar reformu caureju

21
(atjaunots 08:20 16.10.2020)
Tā vietā, lai palielinātu izglītības un zinātnes finansējumu, politiķi reizi pa reizei izdomā jaunas reformas; Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš pastāstīja, cik ilgi situācija nemainīsies uz labo pusi.

RĪGA, 16. oktobris – Sputnik. Organiskās sintēzes institūta laboratorijas vadītājs Ivars Kalviņš, kuru nesen ievēlēja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta amatā, avīzes Neatkarīgā intervijā izkritizēja Latvijas vadības pieeju izglītības un zinātnes sistēmai, kura paredz nevis investīciju veicināšanu, bet gan tikai un vienīgi pastāvīgas reformas.

Tostarp viņam nav skaidri pārejas mērķi pie kompetenču pieeja skolu izglītībā.

"Ieskatījos dabaszinību mācības grāmatā. Tāda putra, kāda tur ir, diez vai veicina ķīmijas mācīšanos... Tāda mācībgrāmata tiešām var iedzīt riebumu, jo skolēns tur neko nesaprot. Neorganiskā ķīmija sajaukta ar organisko, termini nav izskaidroti, likumsakarības nav saprotamas.

Diemžēl jāatzīst, ka Latvija slimo ar reformu caureju. Katram jaunam ministram tas ir mērķis - nākt ar jaunu reformu. Bet ko jūs gribat sasniegt ar tām reformām? Un kāpēc mainīt arī to, kas perfekti funkcionē?

Problēmas pamatu pamats ir tāds: ja mēs neieguldām pedagogos, sākot ar pirmsskolas izglītības iestādēm un beidzot ar augstskolas pasniedzējiem, nekas uz labo pusi nemainīsies.

Neizprotamu iemeslu dēļ notiek nevis finansējuma ieguldīšana, bet kaut kādas reformas!" pauda sašutumu zinātnieks.

Viņaprāt, valsts politika zinātnes jomā neveicina inovācijas, un šī situācija nemainās jau vairākas desmitgades. Daļēji tas ir saistīts ar politiskās sistēmas īpatnībām.

"Ekonomikas, Finanšu un Izglītības un zinātnes ministrija, no kurām kopā ir atkarīgs tas, vai investīcijas zinātnē tiks veiktas un kādā apjomā tās tiks veiktas, nekad nav bijušas vienas partijas pārraudzībā. Katra partija spodrina savu ministriju un velk uz savu pusi finansējuma deķīti," paskaidroja Kalviņš.

Savu uzdevumu viņš saskata tajā, lai Latvijas zinātnieku sasniegumi rastu lielāku pielietojumu realitātē.

"Uzskatām, ka zinātniekiem jāiziet no komforta zonas un jāstrādā pa tiešo ar industriju - lai radītu inovācijas. Taču valstī nav šiem mērķiem nepieciešamās inovācijas infrastruktūras jeb materiāli tehniskās bāzes!" sūrojas Kalviņš.

Viņš pastāstīja, ka savulaik viņam un viņa biedriem neizdevās pārliecināt ministrijas novirzīt daļu eirofondu līdzekļu inovāciju ekosistēmas izveidošanai.

"Tika skaidri un gaiši pateikts, ka ar inovācijām nodarbosies Ekonomikas ministrija, un tā savas industriālās politikas ietvaros būs vērotāja (!), kas gaidīs, kad privātajā sektorā parādies kāda inovācija, ko tad tā varēs atbalstīt... Nevis virzīt un stimulēt, bet gaidīt, kad kaut kas kaut kur radīsies.

Bet, lai zinātniskās izstrādnes pārtaptu produktos un tehnoloģijās, Latvijai ir jārada sava Silīcija ieleja, kas bāzētos uz Latvijas Zinātņu akadēmijas," pārliecināts Kalviņš.

Viņš atgādināja, ka kādreiz Zinātņu akadēmijai bija inovāciju infrastruktūra: eksperimentālās fabrikas un konstruktoru biroji, taču tagad to Latvijā nav nedz valsts, nedz privātajā sektorā.

Kalviņš uzskata, ka tik nelielā valstī kā Latvija inovāciju infrastruktūru var uzturēt tikai valsts, turklāt ir jāattīsta prioritārus, zinātniski pamatotus virzienus.

"Pēc ES ierēdņu domām, 37% naudas jānovirza zaļajai - klimatu uzlabojošajai - ekonomikai. Uz priekšu - bioekonomika, bioenerģētika, biofarmācija, gēnu inženierija utt. - tas varētu būt viens no inovāciju klasteriem*. Otrs - digitalizācija: datorzinības, programmēšana, mākslīgais intelekts. Trešais - robotizācija, automatizācija, proti, viss, kas palīdz paaugstināt darba ražīgumu," uzskaitīja Zinātņu akadēmijas vadītājs.

21
Tagi:
Ivars Kalviņš
Pēc temata
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
Latvijas Banka pauž optimismu: krīzes pīķis ir pārvarēts
"Vienots Latvijas tēls" par gandrīz pusotru miljonu gadā? Iedzīvotāji ir pret
LU

Latvijas augstskolas pārgājušas pie attālinātām studijām

10
(atjaunots 16:48 26.10.2020)
Praktiskās nodarbības Latvijas augstskolu stundentiem joprojām notiks klātienē, tomēr lekcijas būs organizētas attālināti.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. No šīsdienas līdz 15. novembrim mācību process augstākajās mācibu iestādēs būs daļēji attālināts, vēsta Tvnet.

Šo lēmumu valdība pieņēma aizvadītās nedēļas nogalē, jo nesenie Covid-19 izplatības gadījumi valstī cita starpā saistīti ar augstskolu studentiem.

Grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai pieņemti ar mērķi ierobežot studentu pulcēšanos.

Mācību process augstskolās būs daļēji attālināts – lekcijas notiks attālināti, bet iemaņu iegūšanai nozīmīgas praktiskās nodarbības ļauts organizēt klātienē, ievērojot stingrus drošības pasākumus.

Attālinātās mācības sākušās arī skolu vecākajās klasēs, tomēr skolēniem nodrošināta iespēja tām sagatavoties.

Slimību profilakses un kontroles dati liecina, ka augstākais Covid-19 izplatības līmenis konstatēts mācību iestādēs un bērnu kolektīvos, otro vietu ieņem saslimušo ģimenes locekļi un kontaktpersonas.

10
Tagi:
augstākā izglītība, izglītība, koronavīruss
Pēc temata
Šuplinska aicina skolas atgriezties pie tālmācībām
Skolotāji aizvien biežāk slimo ar Covid-19
Latvijas skolotāji pieprasa valsts kompensācijas par izdevumiem attālinātajam darbam
Liepājas skolas nelabprāt pāriet pie tālmācībām
Banku karte

Interneta pirkumu epidēmija: ko iedzīvotāji visbiežāk pērk tīmeklī

10
(atjaunots 16:47 26.10.2020)
Pēc stingro ierobežojumu periodā, kad pirkumi internetā bija piespiedu pasākumus, iedzīvotājiem tomēr saglabājies ieradums visu iegādāties tīmeklī, liecina bankas Citadele dati.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Dati, kas apkopoti par pirkumiem internetā 2020. gadā, liecina, ka iepirkšanās tīmeklī ir sasniegusi kolosālus apmērus, tomēr mainījies pirkumu sortiments, atzīmēja banka "Citadele".

Karantīnas laikā Latvijā bija populāri gandrīz visu iegādāties attālināti, internetā. Agrāko pieprasījumu, piemēram, naktsmītņu un aviobiļešu rezervāciju nomainīja parasti ikdienas sadzīves pirkumu.

Par stabilu nišu kafejnīcām un restorāniem kļuva ēdienu piegāde mājās. Septembrī ēdienu piegādes pasūtījumu skaits pārsniedza pavasarī sasniegtos rādītājus, vēsta Press.lv.

Bankas "Citadele" speciālisti atzīmēja, ka pavasarī pāreja pie interneta pirkumiem bija piespiedu lieta, ņemot vērā ārkārtejo situāciju valstī, bet tagad šī tendence saglabājusies ērtību un komforta labad. Pircēji ir pieraduši, ka iespējams droši iegādāties pārtiku, apģērbu, sadzīves iekārtas, neapmeklējot veikalu.

Uzņēmēji ir uztvēruši šīs tendences un tagad plašak piedāvā visu informāciju elektroniskā formātā, kā arī paplašinājuši iespējas iegādāties preces un pakalpojumus internetā.

Bankas "Citadele" karšu un norēķinu operāciju nodaļas vadītājs Andris Lazdiņš norādīja, ka uzņēmēji sākuši plašāk interesēties par e-komerciju. Domājot par konkurenci ar starptautiskajiem interneta veikaliem, firmas Latvijā sākušas būtiski mainīt biznesa formātu, kļūst pieejamākas un ērtākas Latvijas iedzīvotājiem.

Jāpiebilst, ka šī gada pavasarī aviobiļešu iegāde Latvijā sarukusi 20 reizes, vairākkārt mazinājusies mitekļu rezervēšana. Naktsmītņu pieprasījuma nelielo lejupslīdi sekmēja iekšzemes tūrisma saglabāšanās, kā arī braucieni uz kaimiņvalstīm.

10
Tagi:
internets
Pēc temata
Latvijā atļauts pasūtīt zāles ar piegādi uz mājām: kā tas darbojas
Meklēja darbu, bet pazaudēja naudu: Interneta krāpnieki atkal uzbrūk
Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi
Piegāde kaut vai pusnaktī: kā Covid-19 izmainījis pārtikas pasūtīšanu tiešsaistē Latvijā
MiG-23

Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23

0
(atjaunots 17:00 26.10.2020)
Lidotājs pastāstīja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Amerikāņu pilots Pols Vudforts pastāstīja par slepenām mācību cīņām ar padomju iznīcinātājiem MiG-23 aukstā kara laikā, vēsta RIA Novosti.

Lidotājs atklāja, ka pagājušā gadsimta 60. gados ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) mācību treniņu nolūkiem iepirkusi un nomājusi citās valstīs vairākus padomju iznīcinātājus, ko vēlāk apvienoja atsevišķā eskadriļā.

Vudforts atzīmēja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

"Ja jums ir raķete, labāk to palaist uzreiz, jo pēc sekundes tas palielinās ātrumu un aizies no trāpījuma zonas, un man šķiet, tā bija galvenā mācība," Vudforta stāstu citēja Popular Mechanics.

Pilots uzsvēra, ka padomju iznīcinātājs spēja lidot forsāžas režīmā aptuveni 20 minūtes un šis laiks bija "saspringtākais treniņu posms". 

0
Tagi:
iznīcinātājs, ASV
Pēc temata
Kāpēc ASV satrauc Krievijas iznīcinātāja Su-57 "uzlabojumi"
"Rietumi nespēs atkārtot": kāds būs Krievijas jaunais pārtvērējs
Lidosim "prātīgi"? Kāda valsts pirmā varēs iegādāties Krievijas jauno Su-57?
"Viegli nogāzties": kara lidotājs paskaidroja, kāds risks slēpjas lielā augstumā