Covid-19

Pašvaldības vēlas saņemt vairāk informācijas par Covid-19 slimniekiem

30
(atjaunots 18:27 15.10.2020)
Daļa pašvaldību uzstāj, ka tām ir nepieciešama plašāka informācija par cilvēkiem ar Covid-19 efektīvai cīņai ar tās izplatību; Datu valsts inspekcijā uztraucas par raganu medību sākšanos.

RĪGA, 15. oktobris – Sputnik. Atsevišķas pašvaldības vēlētos saņemt piekļuvi plašākai informācijai par tiem, kas inficējušies ar jauno koronavīrusu, vēsta TV3.

Pašlaik no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pilsētu un novadu domes uzzina tikai kopējo atklāto gadījumu skaitu – bez vārdiem un adresēm. Kurzemes pašvaldības, tostarp Dundagas novads un Talsi, aicina valdību sniegt vietējām varasiestādēm piekļuvi plašākai informācijai, lai tās spētu argumentēti pieņemt lēmumus par kaut kādiem lokāliem ierobežojumiem.

Viņi piedāvā SPKC automātiski pārsūtīt datus par to, kas ir inficējies, kas ir to kontaktpersonas, bet galvenais – kur viņi dzīvo. Tad pašvaldības policija varētu katru dienu braukt pie viņiem ar pārbaudi.

Dundagas dome nolēma pārņemt iniciatīvu savās rokās, jo, viņasprāt, Valsts policija un Veselības inspekcija nepietiekamā apjomā uzrauga karantīnas un pašizolācijas ievērošanu.

"Vīrusa izplatības ierobežošana ietilpst pašvaldības funkcijās, un to no mums sagaida arī iedzīvotāji. Ir bijuši gadījumi, kad iedzīvotāji vēršas ar pretenzijām pašvaldībā, ka, viņuprāt, it kā slims cilvēks atrodas sabiedrībā un apdraud citus," pastāstīja Dundagas novada domes priekšsēdētājs Aldis Felts.

Pie esošās sistēmas Dundagas novada policija ir spiesta reaģēt uz kaimiņu baumām un aizdomām, ka kādam būtu jāsēž pašizolācija vai karantīnā. Oficiāli pārbaudīt šo informāciju viņi nevar, jo nedz vietējām varasiestādēm, nedz pašvaldības policijai nav piekļuves SPKC datubāzei. Rezultātā atsevišķi saslimušie neievēro pašizolāciju un apmeklē veikalus un citas iestādes bez aizsargmaskām.

Iepriekš Dundagas novada dome zvanīja SPKC un neformāli lūdza izsniegt sarakstu ar Covid-19 inficētājam personām un to kontaktpersonām. Taču tādējādi abas puses riskē pastrādāt normatīvo aktu pārkāpumu.

"Šis jautājums ir sakārtojams, lai pašvaldības atbildīgajām amatpersonām būtu pieeja šādiem datiem," uzsvēra Felts.

Viņš atzīmēja, ka viņam ir pamats raizēm, jo Dundagas novadā šobrīd ir 34 ar Covid-19 inficētas personas, kā arī to kontaktpersonas.

Ierosinājumu piešķirt pašvaldībām piekļuvi plašākai informācijai par inficētajiem atbalsta arī daļa Dundagas iedzīvotāju, sevišķi tie, kuri paši sabiedriskajās vietās ir redzējuši cilvēkus, kuriem it kā būtu jāievēro pašizolācija.

Bažas ir arī Datu valsts inspekcijai: tur uztraucas, ka mazās pašvaldībās var sākties informācijas noplūde un sāksies raganu medības.

"Tie ir sensitīvie dati. Jo vairāk cilvēku to zina, jo lielāks noplūdes risks. Tā informācija var tikt izmantota pret cilvēku. Var būt riski, ka kāds rīkojas agresīvi," saka Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka.

Dundagas novada domē uzsvēra, ka viņi spētu saglabāt sensitīvos datus, jo pretējā gadījumā amatpersonas būtu atbildīgas likuma priekšā.

30
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Policija nerīkos reidus, lai "izķertu" cilvēkus bez sejas aizsargmaskām
"Sporta Latvijā nav un nebūs": sociālajos tīklos kritizē jaunos ierobežojumus Covid-19 dēļ
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Covid-19 liek Latvijas iedzīvotājiem atteikties no ikgadējā atvaļinājuma

Latviešu biezpiena sieriņš ar matrjoškas piegaršu

21
(atjaunots 16:37 07.05.2021)
Norvēģijā dzīvojošajai latvietei bija galīgi sabojāta Latvijas neatkarības atjaunošanas diena, kad vietējā veikala plauktā viņa ieraudzīja Latvijas biezpiena sieriņu ar matrjošku un Krievijas karogu uz iepakojuma.

RĪGA, 7. maijs — Sputnik. Zane no Oslo pasūdzējās Bez Tabu Sūdzību dēlī par sabojāto Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu un pat pieprasīja atrast vainīgo, raksta Skaties.lv.

Lai gan sieviete dzīvo un strādā Norvēģijā, viņa tomēr svinīgi atzīmē Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu un šī gada 4. maijs arī nebija izņēmums.

Gatavojoties svinībām, viņa klāja balto galdautu un devās uz veikalu. Tur, norvēģu veikala plauktā, sieviete ieraudzīja Latvijas biezpiena sieriņus un bija tik priecīga, ka nespēja noticēt savai laimei.

Taču sajūsmu drīz vien nomainīja dziļāka vilšanās. Zane to apraksta kā "dunča dūriens sirdī". Ieskatoties "Austrumeiropas delikatesē" (tāds bija norvēģu uzraksts uz sieriņa iepakojuma), sieviete ieraudzīja matrjošku. Bet uz matrjoškas Krievijas karoga krāsas!

Turklāt uz sieriņa bija rakstīts "ražots Latvijā", bet pats produkts "iepakots "Baltais" kastē, pēc BAZA Nordic AS pasūtījuma", uzsver Zane, piebilstot, ka viņai, "divdesmitdivgadīgai jaunietei, nolaidās rokas" un sieriņu viņa nav pirkusi.

Tagad sieviete ļoti vēlas uzzināt, kurš ir atbildīgs par tādu sirdi plosošu nepatriotisku mārketingu.

Interesanti, ka komentāros zem šī sašutuma pilnas publikācijas lietotāji pievērsa uzmanību tam, ka nav gluži skaisti būt tādai patriotei un dzīvot ārzemēs.

Jāatzīmē, ka tā nav pirmā reize, kad patrioti ir sašutuši par Latvijas preču iepakojumiem. Janvārī, kāds Latvijas iedzīvotājs rakstīja "Sūdzību dēlī" par to, ka jūtas aizskarts ar valodas daudzveidību uz šķīstošās kafijas iepakojuma.

"Kāpēc uz Latvijā ražotas kafijas, kuru tirgo Latvijā, etiķetēs lieto krievu valodu?" vaicāja vērīgs pilsonis.

Turklāt viņu aizvainoja Eiropas Savienības saīsinājums, ko uz etiķetes uzrakstīts kā EU, nevis latviski — ES.

Starp citu, Latvijā nav aizliegts sniegt informāciju krievu valodā uz produktu iesaiņojumiem un etiķetēm. Galvenais, lai pirmām kārtām informācija tiktu sniegta latviešu valodā.

Matrjoškas un Krievijas karogs Latvijā pagaidām arī nav aizliegti.

21
Tagi:
latvieši
Pēc temata
No vitrīnas – pažobelē. Baltija iegrimusi jaunā "neatkarībā"
Izmirs visi un latviešu valoda nebūs vajadzīga?
Tikai 30 neatkarības gadi, un ar Latviju ir cauri. Ko raksta latviešu mediji

No 2022. gada Latvijā pieaugs ģimenes valsts pabalsta apmērs

7
(atjaunots 14:35 07.05.2021)
Pabalsts par vienu bērnu palielināsies no 11,38 līdz 25 eiro; ja ģimenē ir trīs bērni, ik mēnesi tā saņems 225 eiro, patlaban pabalsts par trešo bērnu ir 34,14 eiro, par otro – 22,76 eiro.

RĪGA, 7. maijs — Sputnik. 6. maijā Latvijas parlaments galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, kas paredz ģimenes valsts pabalsta palielināšanu, sākot ar 2022. gadu.

Grozījumus virzīja Labklājības ministrija.

Likumprojekts paredz, ka no 2022. gada 1. janvāra par vienu bērnu, kas atrodas faktiskā ģimenes aprūpē līdz 20 gadu vecumam valsts maksās 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem līdz 20 gadu vecumam – 100 eiro mēnesī (50 eiro par katru bērnu), par trim bērniem līdz 20 gadu vecumam - 225 euro mēnesī (75 euro katram bērnam). Par katru nākamo bērnu ģimenē pabalsts būs 100 eiro par katru bērnu.

Patlaban pabalsta apmērs par pirmo bērnu ir 11,38 euro, par otro - 22,76 euro, par trešo - 34,14 euro, par ceturto un katru nākamo bērnu - 50,07 euro.

Tādējādi, piemēram, ja vecākiem ir trīs bērni, tad viņi saņems pabalstu 225 eiro apmērā. Tagad viņi saņem 134,28 eiro. Tas nozīmē, ka, sākot ar 2022. gadu, ģimenes ienākumi, kurā aug trīs bērni, palielināsies par 90,72 eiro, kas ir būtisks atbalsts ģimenēm ar bērniem.

Pēc Labklājības ministrijas aplēsēm, papildu nepieciešamais finansējums ģimenes pabalstiem 2022. gadā un turpmāk ik gadu ir 81,4 miljoni eiro gadā.

Ģimenes valsts pabalsts, kas tika ieviests 1992. gadā, pašlaik ir vienīgais universālais pabalsts, ko regulāri saņem visas ģimenes ar bērniem Latvijā.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gada sākumā Latvijā dzīvoja 359 457 bērni vecumā līdz 17 gadiem.

7
Tagi:
pabalsts, Latvija
Pēc temata
500 eiro pabalsti bērniem var radīt problēmas ģimenēs
Ne visi pensionāri saņems savus 200 eiro: kā nepieļaut pabalsta ieturēšanu par parādiem
Lūdz izmaksāt 500 eiro pabalstu arī studentiem
Naudu nodzēra, bērnam nopirka šokolādīti: kā iztērēja 500 eiro pabalstu