Latvieši tautastērpos, foto no arhīva

Latvieši no diasporas: arvien grūtāk apliecināt latviskumu maz naudas

41
(atjaunots 18:14 15.10.2020)
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija aprunājās ar tautiešu organizācijām. Ar to tiek domāti, protams, LR valstpiederīgie, pie kuriem prezidents Egils Levits nesen vērsās šādi: "Latviešiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas, ir ļoti svarīga loma…"

RĪGA, 15. oktobris – Sputnik. Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdes laikā, kura notika videokonferences formātā, deputātiem bija iespēja iepazīties ar dažādu organizāciju pozīcijām, kuras zināmi atšķiras savās niansēs, raksta BВ.lv.

Eiropas Latviešu apvienība ikgadējās sanāksmes rezolūcijā atzīmēja, ka attiecībā uz diasporu "joprojām pastāv iedalīšana "rietumu" un citos latviešos", taču ir nepieciešama dubultpilsonības prakses paplašināšana arī citās valstīs dzīvojošajiem.

Tostarp, valstu skaitā, kurām varētu tikt piemērota dubultpilsonība, tiek minētas Izraēla, Ukraina un Gruzija. Par Krieviju pagaidām pat nebilst ne vārda, neraugoties uz to, ka tur dzīvo daudz etnisko latviešu.

Kristīne Saulīte, Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdētāja, pārstāvēja organizācija, kas tika izveidota 1950. gadā ar prioritāru mērķi – cīņa "pret Latvijas okupāciju". Šodien uzdevumi ir "salīdzinoši nemainīgi": pirmajā vietā ir drošība, otrajā – latviskuma audzināšana.

Amerikas latviešu apvienība – lielākā "trimdas" struktūra aiz okeāna – vada 21 skolu. Tās prioritātēs ir Ziemeļatlantijas alianses militārās klātbūtnes paplašināšana Latvijā, ārzemēs dzīvojošo bērnu tālmācības, Nacionālā arhīva sistemātiskā diasporas informātivo materiālu vākšana un apkopošana un, protams, "pretošanās Krievijas propagandai".

Saulītes kundze konstatēja, ka ārzemju latviešu aktivitātei uzgūlās virsū Covid-19: "Kultūras dienas Sidnejā šogad, diemžēl, nenotiks… Visu taisīsim attālināti."

Taču, pēc aktīvistes sacītā, "viena no galvenākajām vietām, kur latvieši turas kopā, ir baznīca". Neskaitot pārējo, Saulītes kundze nodemonstrēja slaidu, kurā figurēja naudas summu piesavināšana no PBLA diasporas projektiem. Interesants izkārtojums: Eiropa – 40 projekti, Krievija – divi.

"Viss kārtībā, problēmu mums nav," prātojot pateica Saeimas komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins no "Jaunās Vienotības".

Elīna Pinto no Eiropas Latviešu apvienības atzīmēja, ka koronavīrusa gadā diaspora izrādīja radošu pieeju. Sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru izdevās nodrošināt lingvistikas nodarbību nepārtraukšanu. Turklāt latviski tiek pasniegta programmēšana, robotehnika, folklora. Par Covid-19 laiku "tumšo pusi" Pinto nosauca diasporas aktīvistu "izdegšanu" – neskaitot sabiedriskās slodzes pieaugumu, daudzi ir zaudējuši oficiālo darbu.

"Cilvēki atrodas ekonomiskās nepārliecības situācijā. Grūtāk kļūst "apliecināt latviskumu" vācot ziedojumus, apstājusies tūrisma uzņēmumu, emigrantu sabiedriskās ēdināšanas saimnieciskā darbība," sacīja Pinto.

Tādēļ viņa piedāvāja nodot daļu līdzekļu, kuri iepriekš tika piešķirti dažādiem svētkiem, "ikdienas cilvēku" apmaksai. Jo dienas kārtībā ir masveida tautas pārvietošanās. Savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra šādā laikā liek satraukties ārzemēs dzīvojošajiem pensionāriem ar prasībām apstiprināt savu dzīvesvietu.

41
Tagi:
latvieši
Pēc temata
Latvieši aizbrauks, bet atbrauks bagāti amerikāņi: fantastiskais Latvijas attīstības plāns
Te jums nav Anglija: Londonas mēra vēstule izraisa sašutumu Twitter latviešu segmentā
Emigrācija padara Latviju latviskāku: kas patīk un kas nepatīk emigrantiem ārzemēs
Televizors un tālvadības pulti, foto no arhīva

"Dāvana" krievu skatītājiem: no TV ētera padzen pēdējo vietējo kanālu krievu valodā

16
(atjaunots 07:42 27.02.2021)
Līdz septembrim no LTV7 pilnībā pazudīs saturs krievu valodā. To apstiprināja NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Ceturtdien, 25. februārī Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija nolēma apspriest situāciju ar elektroniskajiem medijiem mazākumtautību auditorijai. Varētu domāt, ka pēc vairāku desmitu krievu valodā strādājošo televīzijas kanālu slēgšanas Latvijas sabiedriskajai apraidei strauji paveicies. Tomēr tik vienkārši nemaz nav, stāsta ВВ.lv.

Stratēģisks uzdevums

Jaunievedumi paredz – līdz septembrim saturs krievu valodā no LTV7 pilnībā pazudīs. To apstiprināja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš. Paliks tikai radio un internets. Un to pat ar zināmu lepnumu dēvē par jauno "multivides platformu".

Tikšanās bija īpaši aktuāla, ņemot vērā topošo multivides platformu. To sēdes sākumā paziņoja komisijas vadītājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība"). Lai sabiedrība būtu saliedēta, kā viņš izteicās, uzaicināta visa NEPLP vadība un virkne citu ierēdņu. LTV programmu direktore Rita Ruduša paziņoja, ka norādītās platformas koncepcija top jau kopš 2016. gada, tas esot "liela stratēģiska uzdevuma elements".

Viņa pastāstīja, ka darbs rit gluži kā visā Eiropā – priekšroka tiek dota digitālajai televīzijai. Diemžēl, viņa atzina, cilvēki aizvien retās skatās tradicionālo televīziju – no 2017. gada "biežo skatītāju" daļa sarukusi no 36% līdz 19%.

Ruduša apliecināja, ka LTV veic nopietnu darbu – tā ir nopietna žurnālistika, vizualizācija. Viņa informēja, ka LTV orientējas uz ekonomiski aktīvo auditoriju, 20-55 gadu vevuma grupu. Fokusā ir pilsētnieki ar augstāko izglītību, kam raksturīga lojalitāte un uzticība, kuri ieinteresēti Latvijas sociāli ekonomiskajos un politiskajos procesos.

Sabiedriskās televīzijas pārstāve novērtēja, ka patlaban Zaķusalā un Doma laukumā tapusī produkcija interesē 392 tūkstošus Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju. Ruduša norādīja, ka auguši tematiskie raidījumi, personiski izcelts sporta žurnālists Vladimirs Ivanovs.

Digitālais modelis paredz "ļoti minimālu personālu". Cita starpā to apkalpo kameras-roboti. Patlaban mediju kanālos vajadzīgi "universālie karavīri", kas prot visu. 2021. gada septembrī sola panākt principiāli jaunu kvalitāti. Tiek iepirktas iekārtas un aparatūra. Rezultātā teorētiski vajadzētu izdoties "daudzveidīgai un spilgtai" apraidei.

Mihails Joffe
© Sputnik / Александр Натрускин

Tagad ir vakuums

Taču tas plānots nelatviešiem paredzētai apraidei, atzina NEPLP vadītājs. Padomes locekle Ieva Kalderauska norādīja, ka minētajā kategorijā var iekļaut aptuveni 37% Latvijas iedzīvotāju – vairāk nekā 715 tūkstošus cilvēku.

Pavisam drīz ne viņi, ne arī citi skatītāji neieraudzīs republikāniskajā kanālā LTV7 pārraides krievu valodā.

NEPLP šajā jautājumā ir mazliet neskaidra pozīcija: lai arī LTV7 ir salīdzināmi augsta atpazīstamība un piekļuva, pērn LTV nesasniedza virkni nosprausto sabiedriskā labuma mērķu, kas vēlreiz apliecina, ka vajadzīgas pārmaiņas.

Tomēr Āboliņš vēlreiz uzsvēra, ka līdz septembrim no LTV7 pilnībā pazudīs saturs krievu valodā. Paliks tikai radio un internets.

Savā prezentācijā Kalderauska apsolīja nodrošināt mazākumtautību pārstāvniecību. Vienlaikus Saeimas komisijas sēdē neviens no šīs kategorijas nebija aicināts piedalīties.

16
Tagi:
NEPLP, krievu valoda, televīzijas kanāli
Pēc temata
"Sāksim badoties": REN TV atbildēja uz translācijas pārtraukšanu Latvijā
Grib, lai sāk domāt latviski: politiķis par krievu telekanālu atslēgšanu
Latvija uz gadu aizliegusi RTR retranslāciju valsts teritorijā
Latvijā aizliegta vēl 16 Krievijas telekanālu retranslācija

Koncepcija mainījusies: valdība pārdomājusi un veikalus neatvērs

34
(atjaunots 07:59 26.02.2021)
Veikali ar platību līdz 300 kvadrātmetriem, kam bija plānots ļaut pārdot visu savu sortimentu, tomēr neatsāks darbu 1. martā.

RĪGA, 26. februāris — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas valdība atlikusi lēmumu par veikalu iespējamu atvēršanu no 1. marta. Pagaidām tirdzniecības paplašināšana atlikta par nedēļu.

Ministru kabineta sēdē otrdien pieņemts konceptuāls lēmums par to, ka no 1. marta ar paaugstinātiem drošības padākumiem varēs strādāt visi veikali, kuru platība nepārsniedz 300 kvadrātmetrus, un tiem būs ļauts pārdot visu savas produkcijas sortimentu.

Tomēr nākamo divu dienu laikā parādījās korekcijas. Vispirms mediķi (ar veselības ministru priekšgalā) pauda bažas par iespējamu trešo koronavīrusa vilni, pēc tam prezidents piezīmēja: ja pieņemto atvieglojumu rezultātā infekcijas gadījumu skaits atkal pieaugs, ministriem nāksies uzņemties politisku atbildību.

Galu galā ceturtdienas sēdē tika nolemts: tagad nav piemērotākais laiks drošības pasākumu liberalizācijai un veikalu atvēršanai. Šādu viedokli pauda gan premjerministrs Krišjānis Kariņš, gan veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs piedāvāja operatīvās pārvaldes valdības grupai sagatavot kritērijus, kuru ievērošanas gadījumā veikali gūs iespēju strādāt. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens valdības sēdē visai emocionāli konstatēja, ka valdība ar tādiem soļiem raida nepareizus signālus medijiem un sabiedrībai. Turklāt, iekšlietu ministrs atzīmēja, atverot mazos veikalus, cilvēki mazākos pulkos dotos pēc pirkumiem uz lielveikaliem (kam patlaban ļauts strādāt), samazinātos rindas, kurās cilvēki dažkārt neievēro paredzēto distanci.

Patlaban valdība izskata Ekonomikas ministrijas ierosinājumu, kas paredz atļauju mazajiem veikaliem strādāt no 9. marta, nevis no mēneša sākuma. Prasības veikaliem nav mainītas – durvis varēs vērt veikali ar atsevišķu ieeju, kuru platība nepārsniedz 300 kvadrātmetrus.

Skaidrs, ka tamlīdzīga viedokļa maiņa Ministru kabinetā nedāvā stabilitātes sajūtu uzņēmējiem un nepalielina iedzīvotāju ticību valdības lēmumu loģikai un prognozējamībai.

34
Tagi:
ierobežojumi, valdība
Pēc temata
Apetīte aug Covid laikā. Latvijas valdības tēriņi pandēmijas laikā modina šaubas
Pensionāriem piešķirs 100 miljonus eiro, bet pabalstus saņems ne visi: kādi ir varianti
"Tur ir trakomāja": Paulu pārdomāja vakcinēt februārī
Pacientu šķirošana un policijas iejaukšanās: kas satrauc Latvijas iedzīvotājus
NATO

Amerikāņu ģenerālis uzskata, ka Krievija apdraud ASV pastāvēšanu

0
(atjaunots 08:46 27.02.2021)
Maskava izmanto netradiionālus instrumentus, piemēram, privātās militārās kompānijas, cenšoties iebiedēt, novājināt un sašķelt ASV un to sabiedrotos, uzskata amerikāņu ģenerālis.

RĪGA, 27. februāris – Sputnik. Krievija destabilizē situāciju visā pasaulē un apdraud Savienotās Valstis, kā arī vairākus to sabiedrotos.

Šādu viedokli paudis ASV Bruņoto spēku Eiropā komandieris, NATO apvienoto spēku Eiropā virspavēlnieks ģenerālis Tods Volterss, vēsta RIA Novosti.

Viņa uzrunā Gaisa kara asociācijas simpozija ietvaros, ko citēja Pentagons, atzīmēts, ka, neskatoties uz "vispārējo nosodījumu" un sankciju politiku, Krievijas "ļaundabīgās darbības" novērojamas Eiropā un vairākos citos pasaules reģionos.

Maskava izmanto netradicionālus instrumentus, piemēram, privātās militārās kompānijas, cenšoties iebiedēt, novājināt un sašķelt ASV un to sabiedrotos, turpināja Volterss.

Ģenerālis piebilda, ka vienlaikus Krievija cenšoties saglabāt savu padomju laika ietekmes sfēru un šiem nolūkiem pret virkni pēcpadomju valstu izmantojot spēku un piespiešanu.

Iepriekš radio Sputnik informēja: Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova salīdzināja  ar cirku ES iespējamās sankcijas Alekseja Navaļnija lietā.

ASV spēku Eiropā un NATO apvienoto spēku Eiropā virspavēlnieka ģenerāļa Toda Voltersa izteikumi par Krievijas draudiem ir rutīna, atkārtojas tas, kas izskanējis pēdējo gadu laikā dažādos līmeņos, - tā Voltersa izteikumus komentēja Krievijas Starptautisko lietu padomes direktors Ivans Timofejevs.

ASV un NATO cenšas dēmonizēt Krieviju, uzskata militārais eksperts.

"Viņi to atkārto jau ļoti sen, vismaz pēdējos septiņus gadus, iespējams, pat ilgāk. Tāpēc Volterss neko jaunu nav paziņojis – tas viss rakstīts daudzos NATO un ASV dokumentos. Varēja arī kaut ko oriģinālāku izdomāt. Tā ir rutīna, vienu un to pašu stāsta dažādos līmeņos. Kārtējais ģenerālis atkārtojis to, ko stāsta jau vairākus gadus," Timofejevs konstatēja sarunā ar RIA Novosti.

Voltersa izteikumi nekādi nav saistīti ar ES jaunajām sankcijām pret Maskavu.

"Vienkārši attiecības ir sliktas, tāpēc ideoloģija un sankcijas iet roku rokā, un valda iluzija, ka tās ir koordinētas lietas. Patiesībā tā nav. Nebūt ne vienmēr," atzīmēja KSLP direktors.

 

0
Tagi:
draudi, Krievija, ASV
Pēc temata
Krievijas ĀM: Savienoto Valstu manevri Melnajā jūrā apdraud mieru
Zaharova atbildēja uz NATO izteikumiem par draudiem no Krievijas puses
Krievijā komentēja ASV paniku par "vienotību ar NATO" un "graušanu"