Airbus a220-300. airBaltic

Latvija airBaltic varētu lūgt valdībai piešķirt vēl līdzekļus, lai izdzīvotu

23
(atjaunots 14:33 15.10.2020)
Ja krīze ievilksies, lidsabiedrībai airBaltic būs nepieciešami papildu līdzekļi, paziņoja tās vadītājs Martins Gauss, taču nekonkretizēja, kad tas varētu notikt.

RĪGA, 15. oktobris – Sputnik. Šogad Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic plāno pārvest aptuveni 1,5 miljonus pasažieru pret 5 miljoniem pagājušajā gadā, pastāstīja Latvijas Televīzijas raidījuma "Rīta panorāma" intervijā kompānijas vadītājs Martins Gauss. Ja krīze ievilksies, lidsabiedrībai varētu būt nepieciešama jauna līdzekļu ieplūdināšana no valsts puses.

"Katrai krīzei pienāk gals un aviokompānija ir sagatavojusies izaugsmei pēc krīzes. Šobrīd mēs sakām, ka neiesim pie valdības un neprasīsim vairāk naudas, jo mēs jau esam to saņēmuši. Taču mēs esam ļoti smagi ietekmēti, un, ja situācija turpināsies tāda, kā šobrīd, kādu dienu mums būs nepieciešami papildu līdzekļi," sacīja Gauss. Kad finansējums būs nepieciešams, viņš vēl nezina.

Kompānija airBaltic turpina izmaksāt klientiem naudu par atceltajiem reisiem – ap šo brīdi šim mērķim ir iztērēts vairāk 80 miljoni eiro.

Iepriekš ziņots, ka konsolidētie airBaltic zaudējumi 2020. gada pirmajā pusgadā sastādīja gandrīz 185 miljonus eiro. Grupas ienākumi pirmajā pusgadā sastādīja 82,5 miljonus eiro, kas ir par 62% mazāk, nekā analoģiskā periodā pērn, savukārt koncerna zaudējumi pieauguši gandrīz septiņas reizes un sastādīja 184,77 miljonus eiro.

Šī gada pirmajā pusgadā airBaltic pārveda 810 317 pasažierus, kas ir par 64% mazāk, nekā analoģiskā periodā pērn. Veikto reisu skaits ir samazinājies par 58% – līdz 12 501 lidojumam.

Eiropas Komisija atļāva ieguldīt Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic pamatkapitālā 250 miljonus eiro, novedot valsts daļu kompānijā līdz 91%. Galvenos nacionālās lidsabiedrības atbalstīšanas nepieciešamības iemeslus nodefinēja Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits: "airBaltic un aviācijas nozare kopā Latvijā rada 2,5% no IKP (2018. gada dati). Kumulatīvais efekts no tās darbības līdz 2025. gadam sastāda aptuveni 5 miljardus eiro. No airBaltic ir atkarīgs arī veiksmīgs Rīgas lidostas darbs, jo ārvalstu pārvadātāji nav ieinteresēti tik blīva tīkla uzturēšanā, kādu nodrošina airBaltic. Tā ir lielākā reģiona kompānija, kurai līdzīgas nav nedz Lietuvā, nedz Igaunijā."

Pēc Linkaita sacītā, valstij ir jāatgūst līdzekļi, kas ir ieguldīti airBaltic, 5-7 gadu laikā.

23
Tagi:
airBaltic
Pēc temata
Ieguldījām visu, ko varējām: ministrs cer iztikt bez jaunām dotācijām aviācijai
Kārtējais skandāls ar airBaltic: lidsabiedrība pārdod biļetes uz neeksistējošiem reisiem
Kam vajadzīgs airBaltic, ja nebūs tūristu? Latvija grauj vēl vienu ekonomikas sektoru
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
LU

Latvijas augstskolas pārgājušas pie attālinātām studijām

10
(atjaunots 16:48 26.10.2020)
Praktiskās nodarbības Latvijas augstskolu stundentiem joprojām notiks klātienē, tomēr lekcijas būs organizētas attālināti.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. No šīsdienas līdz 15. novembrim mācību process augstākajās mācibu iestādēs būs daļēji attālināts, vēsta Tvnet.

Šo lēmumu valdība pieņēma aizvadītās nedēļas nogalē, jo nesenie Covid-19 izplatības gadījumi valstī cita starpā saistīti ar augstskolu studentiem.

Grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai pieņemti ar mērķi ierobežot studentu pulcēšanos.

Mācību process augstskolās būs daļēji attālināts – lekcijas notiks attālināti, bet iemaņu iegūšanai nozīmīgas praktiskās nodarbības ļauts organizēt klātienē, ievērojot stingrus drošības pasākumus.

Attālinātās mācības sākušās arī skolu vecākajās klasēs, tomēr skolēniem nodrošināta iespēja tām sagatavoties.

Slimību profilakses un kontroles dati liecina, ka augstākais Covid-19 izplatības līmenis konstatēts mācību iestādēs un bērnu kolektīvos, otro vietu ieņem saslimušo ģimenes locekļi un kontaktpersonas.

10
Tagi:
augstākā izglītība, izglītība, koronavīruss
Pēc temata
Šuplinska aicina skolas atgriezties pie tālmācībām
Skolotāji aizvien biežāk slimo ar Covid-19
Latvijas skolotāji pieprasa valsts kompensācijas par izdevumiem attālinātajam darbam
Liepājas skolas nelabprāt pāriet pie tālmācībām
Banku karte

Interneta pirkumu epidēmija: ko iedzīvotāji visbiežāk pērk tīmeklī

10
(atjaunots 16:47 26.10.2020)
Pēc stingro ierobežojumu periodā, kad pirkumi internetā bija piespiedu pasākumus, iedzīvotājiem tomēr saglabājies ieradums visu iegādāties tīmeklī, liecina bankas Citadele dati.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Dati, kas apkopoti par pirkumiem internetā 2020. gadā, liecina, ka iepirkšanās tīmeklī ir sasniegusi kolosālus apmērus, tomēr mainījies pirkumu sortiments, atzīmēja banka "Citadele".

Karantīnas laikā Latvijā bija populāri gandrīz visu iegādāties attālināti, internetā. Agrāko pieprasījumu, piemēram, naktsmītņu un aviobiļešu rezervāciju nomainīja parasti ikdienas sadzīves pirkumu.

Par stabilu nišu kafejnīcām un restorāniem kļuva ēdienu piegāde mājās. Septembrī ēdienu piegādes pasūtījumu skaits pārsniedza pavasarī sasniegtos rādītājus, vēsta Press.lv.

Bankas "Citadele" speciālisti atzīmēja, ka pavasarī pāreja pie interneta pirkumiem bija piespiedu lieta, ņemot vērā ārkārtejo situāciju valstī, bet tagad šī tendence saglabājusies ērtību un komforta labad. Pircēji ir pieraduši, ka iespējams droši iegādāties pārtiku, apģērbu, sadzīves iekārtas, neapmeklējot veikalu.

Uzņēmēji ir uztvēruši šīs tendences un tagad plašak piedāvā visu informāciju elektroniskā formātā, kā arī paplašinājuši iespējas iegādāties preces un pakalpojumus internetā.

Bankas "Citadele" karšu un norēķinu operāciju nodaļas vadītājs Andris Lazdiņš norādīja, ka uzņēmēji sākuši plašāk interesēties par e-komerciju. Domājot par konkurenci ar starptautiskajiem interneta veikaliem, firmas Latvijā sākušas būtiski mainīt biznesa formātu, kļūst pieejamākas un ērtākas Latvijas iedzīvotājiem.

Jāpiebilst, ka šī gada pavasarī aviobiļešu iegāde Latvijā sarukusi 20 reizes, vairākkārt mazinājusies mitekļu rezervēšana. Naktsmītņu pieprasījuma nelielo lejupslīdi sekmēja iekšzemes tūrisma saglabāšanās, kā arī braucieni uz kaimiņvalstīm.

10
Tagi:
internets
Pēc temata
Latvijā atļauts pasūtīt zāles ar piegādi uz mājām: kā tas darbojas
Meklēja darbu, bet pazaudēja naudu: Interneta krāpnieki atkal uzbrūk
Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi
Piegāde kaut vai pusnaktī: kā Covid-19 izmainījis pārtikas pasūtīšanu tiešsaistē Latvijā
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, foto no arhīva

Putins ierosinājis pasākumus spriedzes mazināšanai Eiropā

0
(atjaunots 20:09 26.10.2020)
INF līgums bija svarīgs elements starptautiskās drošības un stratēģiskās stabilitātes arhitektūrā, uzskata Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins sniedzis paziņojumu par papildu soļiem situācijas deeskalācijai Eiropā apstākļos, kad darbību pārtraucis Līgums par vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm (INF), vēsta RIA Novosti

"Līgums INF bija svarīgs elements starptautiskās drošības un stratēģiskās stabilitātes arhitektūrā. Īpaša loma Līgumam bija prognozējamības un savaldības uzturēšanas aspektā raķešu jomā Eiropas teritorijā," teikts dokumentā, ko publicēja Kremļa preses dienests.

Pagājušajā gadā ASV ar vienpusēju lēmumu izstājās no INF, pie tam pārmetot Krievijai līguma pārkāpumus. Maskava noliedza visas apsūdzības un bija gatavi nodemonstrēt raķeti, kas radījusi šaubas, tomēr Vašingtona nenāca pretī.

Putins uzskata līguma laušanu par kļūdu, kas "pastiprina raķešu bruņojuma sacensību izvēršanās, konfrontācijas potenciāla pieauguma risku un tālāku ceļu pie nekontrolējamas eskalācijas".

Valsts vadītājs atzīmēja, ka, ņemot vērā spriedzi Krievijas un NATO attiecībās acīmredzami arī draudi Eiropas drošībai.

"Šajos apstākļos nepieciešami aktīvi centieni mazināt uzticības deficītu, stiprināt reģionālo un globālo stabilitāti, kā arī mazināt riskus, ko rada savstarpēja nesapratne un domstarpības raķešu bruņojuma jomā," viņš uzsvēra.

Ierosinājumi

Prezidents ieteica izstrādāt instrumentus, kas ļautu mazināt spriedzi un satraukumu.

"Piemēram, runa varētu būt par pārbaudes pasākumiem kompleksiem "Aegis Ashore" ar starta iekārtām Mk-41 ASV un NATO bāzēs Eiropā, kā arī raķetēm 9M729 Krievijas Federācijas BS objektos Kaļiņingradas apgabalā," teikts paziņojumā.

Uzsvērts, ka visu darbību pamatā jābūt abpusēju soļu principam: Maskava ir gatava atteikties no raķešu 9M729 izvēršanas Krievijas Eiropas teritorijā, taču ar noteikumu, ja NATO spers līdzīgus soļus.

"Mēs apstiprinām gatavību pieturēties pie Krievijas Federācijas iepriekš izsludinātā moratorija sauszemes bāzes vidēja un maza darbības rādiusa raķešu izvēršanai, kamēr atbilstošajos reģionos neparādīsies analoģiskas klases ASV ražots raķešu bruņojums," paziņoja Putins un piezīmēja, ka Krievija vēl aizvien cer uz atbildes moratoriju.

Noslēgumā viņš vēlreiz uzsvēra, ka Maskava ir gatava kopīgam darbam, un pauda cerību, ka arī tās partneri meklēs iespējas, kā uzturēt stabilitāti un novērst raķešu krīzes pasaulē bez INF.

0
Tagi:
Eiropa, Putins, NEW START līgums
Pēc temata
Vladimirs Putins par Rietumu apsūdzībām: mani tas neuztrauc
Skandāls pa visu Baltiju: kāpēc Igaunijas politiķis uzlielījis Putinu