RĪGA, 15. oktobris – Sputnik. Šogad Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic plāno pārvest aptuveni 1,5 miljonus pasažieru pret 5 miljoniem pagājušajā gadā, pastāstīja Latvijas Televīzijas raidījuma "Rīta panorāma" intervijā kompānijas vadītājs Martins Gauss. Ja krīze ievilksies, lidsabiedrībai varētu būt nepieciešama jauna līdzekļu ieplūdināšana no valsts puses.
"Katrai krīzei pienāk gals un aviokompānija ir sagatavojusies izaugsmei pēc krīzes. Šobrīd mēs sakām, ka neiesim pie valdības un neprasīsim vairāk naudas, jo mēs jau esam to saņēmuši. Taču mēs esam ļoti smagi ietekmēti, un, ja situācija turpināsies tāda, kā šobrīd, kādu dienu mums būs nepieciešami papildu līdzekļi," sacīja Gauss. Kad finansējums būs nepieciešams, viņš vēl nezina.
Kompānija airBaltic turpina izmaksāt klientiem naudu par atceltajiem reisiem – ap šo brīdi šim mērķim ir iztērēts vairāk 80 miljoni eiro.
Iepriekš ziņots, ka konsolidētie airBaltic zaudējumi 2020. gada pirmajā pusgadā sastādīja gandrīz 185 miljonus eiro. Grupas ienākumi pirmajā pusgadā sastādīja 82,5 miljonus eiro, kas ir par 62% mazāk, nekā analoģiskā periodā pērn, savukārt koncerna zaudējumi pieauguši gandrīz septiņas reizes un sastādīja 184,77 miljonus eiro.
Šī gada pirmajā pusgadā airBaltic pārveda 810 317 pasažierus, kas ir par 64% mazāk, nekā analoģiskā periodā pērn. Veikto reisu skaits ir samazinājies par 58% – līdz 12 501 lidojumam.
Eiropas Komisija atļāva ieguldīt Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic pamatkapitālā 250 miljonus eiro, novedot valsts daļu kompānijā līdz 91%. Galvenos nacionālās lidsabiedrības atbalstīšanas nepieciešamības iemeslus nodefinēja Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits: "airBaltic un aviācijas nozare kopā Latvijā rada 2,5% no IKP (2018. gada dati). Kumulatīvais efekts no tās darbības līdz 2025. gadam sastāda aptuveni 5 miljardus eiro. No airBaltic ir atkarīgs arī veiksmīgs Rīgas lidostas darbs, jo ārvalstu pārvadātāji nav ieinteresēti tik blīva tīkla uzturēšanā, kādu nodrošina airBaltic. Tā ir lielākā reģiona kompānija, kurai līdzīgas nav nedz Lietuvā, nedz Igaunijā."
Pēc Linkaita sacītā, valstij ir jāatgūst līdzekļi, kas ir ieguldīti airBaltic, 5-7 gadu laikā.
RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Saskaņā ar portāla Firmas.lv datiem, Latvijā tika reģistrēta holdingkompānija AS "Swedbank Baltics", vēsta Bb.lv.
Šis holdings, kura pamatkapitāls ir 35 000 eiro, savā paspārnē apvienos visas Baltijā strādājošās Swedbank grupas bankas, lai stiprinātu klātbūtni reģionā.
AS "Swedbank Baltics" dibinātājs ir Zviedrijas Swedbank.
Kā paskaidroja Swedbank grupas prezidents Jenss Henriksons, pie pārmaiņām bankā strādāja jau gadu.
"Ar šo soli mēs vienkāršosim lēmumu pieņemšanu un palielināsim caurspīdību bankas pārvaldības struktūrā, lai pilnvērtīgi turpinātu ilgtermiņa stratēģijas īstenošanu mūsu mājas tirgos – Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Zviedrijā," atzīmēja viņš paziņojumā medijiem.
AS "Swedbank Baltics" pakļautībā būs uzņēmumu grupa ar vienotu uzraudzības mehānismu. Par darbības caurskatāmību uzraudzības institūcijām būs atbildīgs holdings.
AS "Swedbank Baltics" plāno uzsākt pilnvērtīgu darbību 2021. gada vidū. Līdz tam plānots saņemt visas nepieciešamās regulatoru atļaujas.
Holdingam būs nepieciešami darbinieki visos Swedbank mājas tirgos.
Kā iepriekš atzīmēja "Swedbank Grupas" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops, holdingkompānijas reģistrācija nekādi neietekmēs bankas klientus vai darbiniekus, bet palīdzēs pastiprināt Swedbank vadības pilnvaras. Jaunās holdinga kompānijas nodibināšana Latvijā palīdzēs pielāgoties Latvijas tirgus un uzraudzības prasībām.
Swedbank ir lielākā banka Baltijas valstīs. Tās klienti ir aptuveni trīs miljoni fizisku personu un apmēram, 280 000 uzņēmumu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, darbinieku skaits pārsniedz 6 000 cilvēku.
RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Raimondu Paulu vakcinēs pret koronavīrusu 1. martā, ziņo tvnet.lv.
Iepriekš ziņots, ka Pauls saņēma Veselības ministriju uzaicinājumu vakcinēties pret Covid-19. Viņš paziņoja, ka izmantos šo iespēju un saņems poti februāra beigās. Tomēr komunikācijas procesā ar vakcinācijas biroju tika noskaidrots, ka līdz martam vakcinēties neizdosies.
"Kaut kāda runa par februāra beigām bija, bet nekas precīzi nebija teikts. Tur taču tagad ir trakomāja – tad viens piezvana, tad otrs – kā jau parasti," paskaidroja Maestro.
Tāpat Pauls informēja, ka viņam zvanījusi biroja vadītāja Eva Juhņeviča. Par sarunas saturu Pauls detalizēti nestāstīja, taču atzīmēja, ka pa jokam jautājis Juhnevičai, kad ierasties uz Dziesmu svētku mēģinājumu – viņa ir bijusi Dziesmu un deju svētku izpilddirektore.
Iepriekš Pauls ziņoja, ka iedzīvotājiem jāvakcinējas, lai novērstu Covid-19 izplatību, turklāt viņš pastāstīja, ka atbalsta Latvijas valdības kampaņu. Tāpat Maestro atzīmēja, ka lielo informācijas daudzumu varētu pasniegt konkrētāk un skaidrāk, izceļot svarīgāko, kas cilvēkiem jāzina par vakcīnām un to efektivitāti.