Levits aicina jauniešus domāt latviešu valodā
(atjaunots 11:58 15.10.2020)
Prezidents aicināja jauniešus Latvijā un visā pasaulē uzņemt īsu video par to, kāpēc katram ir tuva un dārga dzimtā valoda.RĪGA, 15. oktobris – Sputnik. Prezidents Egils Levits vērsās pie jauniešiem ar aicinājumu kļūt par latviešu valodas sargiem, jo bez tās nevar pastāvēt Latvijas valsts.
Viņš aicina jauniešus runāt un domāt latviešu valodā, kā arī rūpēties par to, ka valoda netiek piesārņota ar aizguvumiem no svešvalodām.
"Par latviešu valodas atzīšanu ir cīnījušās vismaz astoņas, deviņas latviešu paaudzes pirms jums. Bet jūsu loma ir īpaša! Noturēt sasniegto, ik dienu lietojot latviešu valodu un laika gaitā to pilnveidojot, modernizējot," sacīja prezidents.
Viņš atzina, ka svešvalodas zināt ir nepieciešams un noderīgi, taču "tikai dzimtajā valodā mēs varam pilnībā izteikt vārdos to, ko mēs patiesi jūtam".Valsts vadītājs aicināja jauniešus palīdzēt saviem draugiem, ja kāds saka, ka viņam nepietiek vārdu. Iespējams, šajā situācija noderēs sen aizmirst vecvārds, vai arī var izdomāt jaunu.
Tāpat prezidents aicināja jauniešus Latvijā un visā pasaulē uzņemt īsu video par to, kāpēc katram ir tuva un dārga dzimtā valoda, un padalīties ar šo video.
Šī nav pirmā reizi, kad prezidents aicina stiprināt latviešu valodu valstī. Piemēram, tikšanās laikā ar Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas valdi viņš nosauca par "absurdu" situāciju, kad valsts valodas lietojums ģimenē sastāda vien 60%. Atzīmēsim, ka 40% Latvijas iedzīvotāju pieder pie mazākumtautībām.
Bet kā tad Covid-19: NATO valstis turpina sūtīt karavīrus uz mācībām Latvijā
(atjaunots 20:13 20.10.2020)
NBS komandieris pastāstīja, kā koronavīruss ietekmējis armijas ikdienu, kā kareivji var palīdzēt cīņā ar pandēmiju un kādas prasības tiek piemērotas pret ārzemju kareivjiem, kuri ierodas mācībās.RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Covid-19 izplatība nesamazināja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas gatavību, taču armija bija spiesta reorganizēt daļu procesu, lai iespēju robežās norobežotu karavīrus no inficēšanās, pastāstīja TV3 intervijā NBS komandieris Leonīds Kalniņš.
"Koronavīruss nav iespaidojis mūsu kaujas gatavību, koronavīruss nav iespaidojis Latvijas aizsardzības spējas, bet tas zināmā mērā ir licis mums vairāk aktivizēt savu uzmanību, lai paglābtu savus karavīrus no šī vīrusa ietekmes. Tādā veidā mēs esam organizējuši savas ikdienas dzīves, apmācību procesu un visu pārējo, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu Latvijas aizsardzību," paziņoja viņš.
Kalniņš uzsvēra, ka nekādas atlaides ārzemju kareivjiem attiecībā uz epidemioloģisko prasību ievērošanu nav paredzētas.
"Kaut arī mūsu pēdējie kumulatīvie rādītāji ir ļoti drastiski pieauguši, joprojām Latvija ir ļoti populāra mūsu sadarbības partneriem un NATO, mūsu sabiedrotajiem, un viņi vēlas ierasties pie mums sava apmācību procesa nodrošināšanai.
Pie mums ir ieradusies Lielbritānijas dislocētā kaujas grupa Igaunijā, kas kopā ar Latvijas kaujas grupu nodrošinās apmācību procesu. Visas prasības, visiem karavīriem neatkarīgi no ranga ir tieši tādas pašas kā Latvijas pilsonim. Viņiem šeit ir jāierodas ar testiem, viņiem ir jāievēro visas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) prasības par distancēšanos, higiēnu un masku valkāšanu," paziņoja Kalniņš.
Tāpat viņš pastāstīja, ka notikusi karaspēku segmentācija, jeb izveidoti tā saucamie sociālie burbuļi, lai mācību procesā liels karavīru skaits nekrustojas savā starpā. Taču mācību kvalitāti tas neietekmē.
Militārpersonām nav aizliegts doties pie ģimenēm atpūtā, taču NBS stingri pieprasa, lai pie pirmo Covid-19 simptomu parādīšanās karavīri ziņo par to komandierim, lai varētu nodrošināt karantīnu, pat ja pēcāk noskaidrosies, ka tas nav jaunais koronavīruss.
Attiecībā uz iespējamo armijas palīdzību civilajiem dienestiem lielākas infekcijas izplatības gadījumā, Kalniņš pastāstīja, ka NBS attīsta dezinfekcijas apakšvienību potenciālu, kuras ir paredzētas militāro vienību apkalpošanai, ja tajās tiek atklāts Covid-19, bet tās spēj palīdzēt arī sabiedrībai, valsts un nevalstiskām struktūrām.
Pēc komandiera sacītā, NBS veiksmīgi izpilda rekrutēšanas plānu un uzņem dienēšanā vairāk cilvēku, nekā atbrīvo no tā. Pēc Kalniņā izjūtām, jaunieši sākuši vairāk vērtēt NBS kā stabilas nodarbināšanas iespēju.
Lieta nav formā: Latvijas NBS palūdza slavenības pārliecināt cilvēkus iet dienēt
(atjaunots 20:04 20.10.2020)
Otrdien, 20. oktobrī, startēja kampaņa "Esi formā", kuras gaitā Latvijas slavenībām uz sava piemēra ir jāmaina populārai viedoklis sabiedrībā, ka dienēšanā uzņem tikai fiziski spēcīgus un izturīgus cilvēkus.RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) uzsākuši speciālu kampaņu, lai piesaistītu dienēšanai pēc iespējas vairāk cilvēku. Ar sabiedrībā pazīstamu cilvēku palīdzību NBS aicinās Latvijas iedzīvotājus iestāties mehanizētajā kājnieku brigādē, raksta Lsm.lv.
Vai Tu esi formā?⁉️
— NBS (@Latvijas_armija) October 20, 2020
❓Vai Latvijā zināmas personas spēs izpildīt tādus pašus vingrinājumus, ko ikdienā pilda Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīri?
➡️ Skaties tiešraidi Mehanizētās brigādes Facebook lapā un uzzini arī Tu!#Esiforma#MehanizetaBrigade pic.twitter.com/ZmhlJ3ao8l
Kājnieku brigādes komandieris Sandris Gaugers paziņo, ka parasti NBS uzņem 700 cilvēkus gadā, lai gan šogad tika atzīmēta ažiotāža, pieteikumus iesniedza vairāk nekā 1600 cilvēku. Tādēļ pieņemts lēmumu palielināt vakanto vietu skaitu vismaz par 500.
NBS uzsāka kampaņu ar nosaukumu "Esi formā", kurā Latvijā pazīstama personas tiešajā ēterā demonstrēs savas sporta iemaņas, kas parādīs iedzīvotājiem, ka nav obligāti jābūt spēcīgam un izturīgam, lai kļūtu par Latvijas armijas daļu.
Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka NBS cer uz intereses celšanos par dienēšanu armijā krīzes valstī dēļ.
Toreiz NBS komandieris Leonīds Kalniņš atzīmēja, ka 2020. gadā NBS plāno uzņemt savās rindās 900-1000 jaunu kareivju. Turklāt komandieris atgādināja, ka kopš 2017. gada NBS kareivju skaits palielinājies par tūkstoti.
Tāpat Kalniņš aicināja iet dienēt armijā tos, kas krīzes dēļ ir zaudējuši darbu, jo NBS garantē jauniesauktajiem stabilu atalgojumu no 900 eiro, karjeras izaugsmi, kā arī sociālās garantijas, tai skaitā veselības apdrošināšanu un garantēto pensiju.
Vakar publicētajā intervijā Kalniņš pastāstīja par koronavīrusa ietekmi uz Latvijas armijas kaujas gatavību. Pēc viņa sacītā, koronavīruss nav ietekmējis Latvijas aizsardzības potenciālu, taču lika organizēt savu darbību savādāk, lai nepakļautu inficēšanās riskam lielu skaitu karavīru.
Latvijai neizdevās atstāvēt savas tiesības ķert mencas Baltijas jūrā
(atjaunots 11:40 21.10.2020)
ES lauksaimniecības ministri noteica zvejniecības kvotas Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un Somu līcī.RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. ES Lauksaimniecības un zvejniecības padome publicēja datus par zvejas kvotām Baltijas jūrā 2021. gadā.
ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu izķeršanu Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.
Tāpat tika samazinātas siļķes zvejas kvotas Baltijas jūras rietumu un centrālajā daļā un laša zvejas kvota Somu līcī.
Toties tika nolemts atļaut palielināt reņģu zvejas kvotas Rīgas jūras līcī par 15%, salīdzinājumā ar šo gadu, rietumu Baltijas mencas, plekstes, šprotu un lašu zvejas kvotas Baltijas jūras galvenajā baseinā.
Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, 2021. gadā Latvija Baltijas jūrā drīkstēs nozvejot 2705 tonnas reņģu, Rīgas jūras līcī – 21 230 tonnu. Ķilavu zvejas kvota noteikta 30 817 tonnu apmērā, kas ir par 6% vairāk nekā 2020. gadā. Laša zvejas kvotas nākamgad palielināsies par 9%, salīdzinājumā ar šo gadu.
2021. gadā Latvijas mencas zvejas kvota Baltijas jūras rietumdaļā sastādīs 144 tonnas, savukārt mencas piezvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā – 51 tonnu. Laša zvejas kvota nākamgad ieplānota 12 445 gabalu apmērā.