Trenažieru zālē

"Sporta Latvijā nav un nebūs": sociālajos tīklos kritizē jaunos ierobežojumus Covid-19 dēļ

56
(atjaunots 10:09 15.10.2020)
Sociālo tīklu lietotāji sūrojas par jaunajiem ierobežojumiem saistībā ar situācijas saasināšanos sakarā ar Covid-19 epidēmiju valstī – kāpēc restorānos sēdēt drīkst, bet ar sportu nodarboties ir aizliegts.

RĪGA, 15. oktobris – Sputnik. Pazīstama Latvijas žurnāliste Anita Daukšte, ilgus gadus esošā Neatkarīgās Rīta Avīzes (NRA) galvenā redaktore, ir pārsteigta ar ieviestajiem noteikumiem koronavīrusa uzliesmojuma Latvijā dēļ.

"Covid-19 visvairāk izplatās ģimenē, skolā un darba kolektīvā, bet maskas jāvelk veikalā un bibliotēkā. Ar Covid-19 vissmagāk slimo mazkustīgie un aptaukojušies, bet aizliedz sporta nodarbības. Vairākās pašvaldībās nav ar Covid-19 slimo, bet ierobežojumi visā Latvijā," uzskaita Facebook lapā jauno ierobežojumu dīvainības Anita Daukšte.

Vēl vienu publikāciju ar neizpratni par jaunajiem ierobežojumiem savā Facebook lapā publicēja sportists un fitnesa treneris Kaspars Vilde. Tajā viņš padalījās domās sakarā ar aizvakardienas valdības aizliegumu grupveida sporta nodarbību rīkošanai iekštelpās.

"Piedodiet atvainojiet, bet buhāt līdz vempra stāvoklim ir atļauts, bet cilvēkiem trenera klātbūtnē, bez nekādas pieskaršanās vienam otram, lai rūpētos par savu veselību ir aizliegts?" brīnās viņš un turpina: "Te vispār ir kāds sakars šim visam, vai kārtējais bizness valdībai? Tjipa, sporta klubi un treneri nemaksā gana lielus nodokļus, tādēļ tos var klapēt ciet? Jūs to nopietni?"

Viņš atzīmē, ka ne visi var atļauties trenēties privātā kārtībā un tāpēc apmeklē grupveida treniņus. Cilvēkiem ir jārūpējas par savu veselību: "A kas te notiek? Dzeriet, dzeriet alkašu tauta, dzeriet. Bet dejot, nē, sportam, nē, veselībai, nē, sporta pasākumiem, nē, viss, kas ir labs iet viens liels, trekns NĒ!"

Sportists uzskata, ka varasiestādes izrāda infantilismu un tā vietā, lai parūpētos par nācijas veselību, rīkojas taisni pretēji.

"Cik aklam un stulbam ir jābūt, lai kāds šim visam vispār piekristu? Grupu nodarbībām ir jābūt, dejot ir jāatļauj, kustēties ir jāatļauj, dzīvot veselīgi ir jāatļauj," raksta Vilde.

No kritikas neatturējās pat Valērijas Kargins – Latvijas uzņēmējs, viens no Parex bankas dibinātājiem, kurš savulaik tika atzīts par vienu no biznesa līderiem Eiropā. Savā Twitter lapā viņš uzrakstīja, ka ar šādiem no jauna ieviestiem noteikumiem sporta Latvijā vairs nebūs, savukārt Latvijas sportistu nākotne ir zem lielas jautājuma zīmes. Tāpat Kargins piebilda, ka nesaprot, kādēļ restorānā drīkst sēdēt 4 cilvēki pie galda, bet sportistiem ir jāatceļ savi treniņi grupās. Tāpat viņam nav skaidrs, kāpēc ir atceltas vietējās sacensības, bet starptautiskie turnīri drīkst notikt.

​Bērnu kapueiras akadēmijas vadītāja arī pastāstīja par savām domām attiecībā uz ierobežojumiem un grūtībām darbā.

Atgādināsim, ka no vakardienas Latvijā tika paplašināts vietu saraksts, kur obligāti ir jālieto sejas maska. No 7. oktobra šo prasību ieviesa braucieniem sabiedriskajā transportā, taču Covid-19 gadījumu skaita pieauguma dēļ valstī tika paplašināts maskas lietošanas vietu saraksts.

Turpmāk maska ir obligāti jālieto tirdzniecības vietās, kultūras un reliģijas iestādēs, stacijās pasta nodaļās un citās cilvēku pulcēšanās vietās.

56
Tagi:
sports, koronavīruss
Pēc temata
ES eksperti: Latvija labi pielāgojas Covid-19 krīzes apstākļiem
Darba devēji lūgti parūpēties par drošības pasākumiem Covid-19 uzliesmojumu ierobežošanai
Dienā pietiks ar 4000: Latvijā pārstās veikt Covid-19 testu visiem gribētājiem
Pārsniedza simtu: Latvijā 102 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi
Televizors un tālvadības pulti, foto no arhīva

"Dāvana" krievu skatītājiem: no TV ētera padzen pēdējo vietējo kanālu krievu valodā

13
(atjaunots 07:42 27.02.2021)
Līdz septembrim no LTV7 pilnībā pazudīs saturs krievu valodā. To apstiprināja NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Ceturtdien, 25. februārī Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija nolēma apspriest situāciju ar elektroniskajiem medijiem mazākumtautību auditorijai. Varētu domāt, ka pēc vairāku desmitu krievu valodā strādājošo televīzijas kanālu slēgšanas Latvijas sabiedriskajai apraidei strauji paveicies. Tomēr tik vienkārši nemaz nav, stāsta ВВ.lv.

Stratēģisks uzdevums

Jaunievedumi paredz – līdz septembrim saturs krievu valodā no LTV7 pilnībā pazudīs. To apstiprināja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš. Paliks tikai radio un internets. Un to pat ar zināmu lepnumu dēvē par jauno "multivides platformu".

Tikšanās bija īpaši aktuāla, ņemot vērā topošo multivides platformu. To sēdes sākumā paziņoja komisijas vadītājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība"). Lai sabiedrība būtu saliedēta, kā viņš izteicās, uzaicināta visa NEPLP vadība un virkne citu ierēdņu. LTV programmu direktore Rita Ruduša paziņoja, ka norādītās platformas koncepcija top jau kopš 2016. gada, tas esot "liela stratēģiska uzdevuma elements".

Viņa pastāstīja, ka darbs rit gluži kā visā Eiropā – priekšroka tiek dota digitālajai televīzijai. Diemžēl, viņa atzina, cilvēki aizvien retās skatās tradicionālo televīziju – no 2017. gada "biežo skatītāju" daļa sarukusi no 36% līdz 19%.

Ruduša apliecināja, ka LTV veic nopietnu darbu – tā ir nopietna žurnālistika, vizualizācija. Viņa informēja, ka LTV orientējas uz ekonomiski aktīvo auditoriju, 20-55 gadu vevuma grupu. Fokusā ir pilsētnieki ar augstāko izglītību, kam raksturīga lojalitāte un uzticība, kuri ieinteresēti Latvijas sociāli ekonomiskajos un politiskajos procesos.

Sabiedriskās televīzijas pārstāve novērtēja, ka patlaban Zaķusalā un Doma laukumā tapusī produkcija interesē 392 tūkstošus Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju. Ruduša norādīja, ka auguši tematiskie raidījumi, personiski izcelts sporta žurnālists Vladimirs Ivanovs.

Digitālais modelis paredz "ļoti minimālu personālu". Cita starpā to apkalpo kameras-roboti. Patlaban mediju kanālos vajadzīgi "universālie karavīri", kas prot visu. 2021. gada septembrī sola panākt principiāli jaunu kvalitāti. Tiek iepirktas iekārtas un aparatūra. Rezultātā teorētiski vajadzētu izdoties "daudzveidīgai un spilgtai" apraidei.

Mihails Joffe
© Sputnik / Александр Натрускин

Tagad ir vakuums

Taču tas plānots nelatviešiem paredzētai apraidei, atzina NEPLP vadītājs. Padomes locekle Ieva Kalderauska norādīja, ka minētajā kategorijā var iekļaut aptuveni 37% Latvijas iedzīvotāju – vairāk nekā 715 tūkstošus cilvēku.

Pavisam drīz ne viņi, ne arī citi skatītāji neieraudzīs republikāniskajā kanālā LTV7 pārraides krievu valodā.

NEPLP šajā jautājumā ir mazliet neskaidra pozīcija: lai arī LTV7 ir salīdzināmi augsta atpazīstamība un piekļuva, pērn LTV nesasniedza virkni nosprausto sabiedriskā labuma mērķu, kas vēlreiz apliecina, ka vajadzīgas pārmaiņas.

Tomēr Āboliņš vēlreiz uzsvēra, ka līdz septembrim no LTV7 pilnībā pazudīs saturs krievu valodā. Paliks tikai radio un internets.

Savā prezentācijā Kalderauska apsolīja nodrošināt mazākumtautību pārstāvniecību. Vienlaikus Saeimas komisijas sēdē neviens no šīs kategorijas nebija aicināts piedalīties.

13
Tagi:
NEPLP, krievu valoda, televīzijas kanāli
Pēc temata
"Sāksim badoties": REN TV atbildēja uz translācijas pārtraukšanu Latvijā
Grib, lai sāk domāt latviski: politiķis par krievu telekanālu atslēgšanu
Latvija uz gadu aizliegusi RTR retranslāciju valsts teritorijā
Latvijā aizliegta vēl 16 Krievijas telekanālu retranslācija

Koncepcija mainījusies: valdība pārdomājusi un veikalus neatvērs

34
(atjaunots 07:59 26.02.2021)
Veikali ar platību līdz 300 kvadrātmetriem, kam bija plānots ļaut pārdot visu savu sortimentu, tomēr neatsāks darbu 1. martā.

RĪGA, 26. februāris — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas valdība atlikusi lēmumu par veikalu iespējamu atvēršanu no 1. marta. Pagaidām tirdzniecības paplašināšana atlikta par nedēļu.

Ministru kabineta sēdē otrdien pieņemts konceptuāls lēmums par to, ka no 1. marta ar paaugstinātiem drošības padākumiem varēs strādāt visi veikali, kuru platība nepārsniedz 300 kvadrātmetrus, un tiem būs ļauts pārdot visu savas produkcijas sortimentu.

Tomēr nākamo divu dienu laikā parādījās korekcijas. Vispirms mediķi (ar veselības ministru priekšgalā) pauda bažas par iespējamu trešo koronavīrusa vilni, pēc tam prezidents piezīmēja: ja pieņemto atvieglojumu rezultātā infekcijas gadījumu skaits atkal pieaugs, ministriem nāksies uzņemties politisku atbildību.

Galu galā ceturtdienas sēdē tika nolemts: tagad nav piemērotākais laiks drošības pasākumu liberalizācijai un veikalu atvēršanai. Šādu viedokli pauda gan premjerministrs Krišjānis Kariņš, gan veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs piedāvāja operatīvās pārvaldes valdības grupai sagatavot kritērijus, kuru ievērošanas gadījumā veikali gūs iespēju strādāt. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens valdības sēdē visai emocionāli konstatēja, ka valdība ar tādiem soļiem raida nepareizus signālus medijiem un sabiedrībai. Turklāt, iekšlietu ministrs atzīmēja, atverot mazos veikalus, cilvēki mazākos pulkos dotos pēc pirkumiem uz lielveikaliem (kam patlaban ļauts strādāt), samazinātos rindas, kurās cilvēki dažkārt neievēro paredzēto distanci.

Patlaban valdība izskata Ekonomikas ministrijas ierosinājumu, kas paredz atļauju mazajiem veikaliem strādāt no 9. marta, nevis no mēneša sākuma. Prasības veikaliem nav mainītas – durvis varēs vērt veikali ar atsevišķu ieeju, kuru platība nepārsniedz 300 kvadrātmetrus.

Skaidrs, ka tamlīdzīga viedokļa maiņa Ministru kabinetā nedāvā stabilitātes sajūtu uzņēmējiem un nepalielina iedzīvotāju ticību valdības lēmumu loģikai un prognozējamībai.

34
Tagi:
ierobežojumi, valdība
Pēc temata
Apetīte aug Covid laikā. Latvijas valdības tēriņi pandēmijas laikā modina šaubas
Pensionāriem piešķirs 100 miljonus eiro, bet pabalstus saņems ne visi: kādi ir varianti
"Tur ir trakomāja": Paulu pārdomāja vakcinēt februārī
Pacientu šķirošana un policijas iejaukšanās: kas satrauc Latvijas iedzīvotājus

Video ierakstā nokļuvusi pieminekļa sagraušana Jēkabpilī

0
(atjaunots 08:46 27.02.2021)
Sputnik Latvija rīcībā nonācis video ieraksts, kurā redzams, kā pa ielu Jēkabpilī brauc traktors ar priekšmetu – tas ļoti atgādina lielgabalu no padomju karavīriem veltītā monumenta postamenta. Lielgabals tika nolaupīts 23. februāra naktī.

Vietējie iedzīvotāji, kuri 23. februārī atnāca nolikt ziedus pie monumenta par godu Tēvijas aizstāvja dienai, nākamajā dienā konstatēja – lielgabals ir nolaupīts. Sabiedriskie darbinieki ziņoja pašvaldībai un policijai. Policijas Zemgales reģionālā pārvalde ierosinājusi kriminālprocesu par lielgabala zādzību.

Krievijas vēstniecība Rīgā un KF pastāvīgā pārstāvniecība EDSO nosodīja padomju varoņiem-atbrīvotājiem veltītā pieminekļa apgānīšanu un aicināja vietējās varasietādes pienācīgi izmeklēt incidentu.

"Notiekošo vērtējam kā īstākā neonacistiskā revanšisma izpausmi, kam nav un nevar būt vietas civilizētā Eiropas valstī," paziņoja diplomātiskā misija.

0