Latvijā sadārdzināsies nekustamo īpašumu darījumi: kā to ietekmēs jaunā apdrošināšana
(atjaunots 16:12 14.10.2020)
Turpmāk visiem starpniekiem, kuri strādā Latvijas nekustamo īpašumu nozarē, ir pienākums apdrošināt savu profesionālo darbību.RĪGA, 14. oktobris – Sputnik. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri stājās spēkā 2. oktobrī, visiem, kas sniedz starpnieka pakalpojumus nekustamo īpašumu nozarē (nekustamā īpašuma mākleri), turpmāk būs pienākums iegādāties profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, raksta avīze "Segodņa". Jaunā kārtība skars aptuveni 1612 cilvēkus – vismaz, saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem, tieši tik daudz mākleru strādāja Latvijā 2018. gada beigās.
Obligāto risku sarakstā, kuri ir jāapdrošina māklerim, ir tiešais finanšu zaudējumu risks, kā arī gadījumu risks, kad trešajām personām var būt nepieciešama juridiskā palīdzība, ekspertīzes, ja darījuma rezultātā sekos tiesas procesi (un to rezultātā veidosies tiesas izdevumi) un citi.
Gaidām cenu pieaugumu
Bet, kā jau viss labais, šī jaunā kārtība vienlaikus kļūs par neizbēgamu garozu, bez kuras nemēdz būt pat vismīkstākā maize: mākleru pakalpojumu cenas pieaugs. Kā mums paskaidroja Latvijas Apdrošinātāju asociācijā (LAA), apdrošināšanas izmaksas, protams, segs nekustamā īpašuma darījumu starpnieki vai kompānijas, kurās viņi strādā, taču polises cena, visticamāk, tiks iekļauta pakalpojumu sniegšanās cenrādī.
Kādā mērā tas ietekmēs pakalpojuma galīgo cenu, var spriest pēc Ministru kabineta lēmuma projekta anotācijas, kur Ekonomikas ministrija sniedza provizorisku izmaksu aprēķinu.
Tā, aptuveni izdevumi apdrošināšanas prēmijai, kas ir jāsamaksā apdrošinātājam, rēķinot pēc viena māklera atbildības apdrošināšanas ar minimālo atbildības limitu 50 000 eiro gadā, ieskaitot obligāti atlīdzināmos zaudējumus, sastādīs: privātpersonai – no dažiem simtiem eiro gadā, juridiskajai personai – no 600-700 eiro gadā.
Un kas būs ar "melnajiem mākleriem"?
Tāpat nevar atmest malā arī tā saucamo "melno mākleru" pastāvēšanu. Tie ir cilvēki, kuri īsteno nelegālo biznesu nekustamo īpašumu nozarē. Skaidrs, ka šī publika diez vai ievēros Ministru kabineta noteikumus un apdrošinās savas profesionālās darbības civiltiesisko atbildību – visticamāk, nedarīs to. Attiecīgi viņu pakalpojumu cenas, lai arī ar zināmu nopietnu risku klientam, būs zemākas. Vai tas neprovocēs "nelegāļu" aktivizēšanos ar visām no tā izrietošajām bēdīgām un potenciāli bīstamām sekām klientiem?
LAA uz šo jautājumu atbildēja šādi:
– Likums par starpnieku darbību nekustamo īpašumu nozarē paredz, ka starpnieka pakalpojumus ir tiesīgas sniegt tikai tās personas, kuras ir iekļautas Ekonomikas ministrijas reģistrā. Savukārt privātpersona vai kompānija var tikt iekļauta tajā tikai tādā gadījumā, ja ir izpildījusi apdrošināšanas saistības.
Ja runāt par tā saucamajiem melnajiem mākleriem, tad ar viņiem nodarbojas nozares uzraugošā iestāde – Ekonomikas ministrija, tieši šī ministrija kontrolēs starpnieku saistību izpildi un to iekļaušanu vai izslēgšanu no vienotā reģistra. Savukārt civiltiesiskās atbildības polises esamība vai trūkums spēs palīdzēt klientiem izvērtēt, vai konkrētais starpnieks strādā likumīgi un vai viņš ir gatavs uzņemties pilnu atbildību par savu darbu vai nē.
Tādēļ visiem, kas plāno izmantot starpnieku pakalpojumus nekustamo īpašumu jomā, pirms sadarbības uzsākšanas ir vērts painteresēties, vai konkrētajam māklerim ir apdrošināšanas polise.
Tagi:
Dzīvā rinda visiem! Vakcinācijas punktus varēs apmeklēt ikviens
(atjaunots 09:51 16.04.2021)
Brīvdienās ikviens interesents varēs ierasties vienā no vakcinācijas punktiem septiņās Latvijas pilsētās, un vakcinēties Covid-19 profilaksei, ja paspēs, pirms izsīks vakcīnas krājumi.RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Šajā nedēļas nogalē vakcinācijas punktos Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Jelgavā, Jūrmalā un Cēsīs ikviens varēs vakcinēties Covid-19 profilaksei dzīvās rindas kārtībā. To pastāstīja Vakcinācijas projektu biroja pārstāve Agnese Strazda, vēsta Mixnews.lv.
Tiesa, pieejams tikai AstraZeneca preparāts.
Prioritārās vakcinācijas grupās iekļautie cilvēki tomēr saņems priekšrocības – viņi tiks aicināti veidot speciālu rindu, kurā varēs vakcīnu saņemt ātrāk. Pārējiem tāpat tiks organizēta atsevišķa rinda.
Tiklīdz vakcinācijas punktā izsīks preparāta krājumi, iedzīvotāju pieņemšana tiks pārtraukta, punkts – slēgts.
15. aprīlī Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča jau pastāstīja, ka drīz vien Latvija varēšot atvērt masveida vakcinācijas punktu durvis ne tikai cilvēkiem no prioritārajām grupām, bet arī visiem, kas vēlas vakcinēties.
Atgādināsim, ka aizvadītajā nedēļas nogalē Rīgā noritēja eksperiments ar dzīvo rindu divos vakcinācijas punktos – konferenču centrā "Atta" un izstāžu zālē Ķīpsalā. Vakcinācijas birojs atzina, ka eksperiments ir izdevies, lai arī no diviem tūkstošiem vakcīnas devu, kas bija piegādātas šajos vakcinācijas centros, izdevies izmantot tikai 1034.
Pie tam saņemt vakcīnu varēja vienīgi cilvēki no prioritārajām grupām. Šajā kategorijā iekļauti cilvēki vecumā no 60 gadiem, hroniski pacienti, personas, kas dzīvo kopā ar hroniski slimiem bērniem un bērniem ar imūnsupresiju, kā arī personas, kas kopj smagi slimus cilvēkus mājās.
Juhņēviča atzīmēja, ka tuvākajā laikā dzīvo rindu varēs piedāvāt visiem, ir tikai viena problēma – vakcīnu trūkums. Kamēŗ preparātu apjoms nav liels, prioritārajām grupām tiek dota priekšroka.
Jāpiebilst, ka 14. aprīlī Dānija informēja, ka plāno pilnībā atteikties no AstraZeneca vakcīnas lietošanas, – varasiestādes norāda, ka preparāts retos gadījumos var radīt trombu veidošanos.
Tiklīdz parādījās ziņas par Dānijas lēmumu, Latvijas veselības ministrs Daniels Pavļuts savā lapā Twitter ziņoja, ka VM nekavējoties sazināsies ar Dānijas valdību, lai uzzinātu noraidīto vakcīnas devu tālāko likteni, jo Latvija vēlētos tās saņemt savām vajadzībām.
Nedēļas nogalē lielajos vakcinācijas centros ar AstraZeneca vakcīnu varēs vakcinēties ikviens. Izmantojiet iespēju! Vairāk informācijas: https://t.co/Pzov03aJOD
— Vakcinācija Latvijā (@VakcinacijaLV) April 15, 2021
Latvijas ārlietu ministrs devies uz Kijevu – "atbalstīt Ukrainu"
(atjaunots 08:30 16.04.2021)
Baltijas valstu ārlietu ministri devušies vizītē uz Kijevu "paust atbalstu un demonstrēt solidaritāti". RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Kamēr Ukrainas Bruņotie spēki savelk smago tehniku pie saskarsmes līnijas Donbasā, lai sāktu jaunu posmu karā ar pašu valsts pilsoņiem, Baltijas valstu ārlietu ministru delegācija dodas uz Kijevu, lai demonstrētu solidaritāti, vēsta BВ.lv.
Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, Igaunijas ārlietu ministri Evu Mariju Līmetsu un Lietuvas ārlietu ministru Gabrielu Landsberģi ielūdza apmeklēt Kijevu Ukrainas ārlietu ministrs Dmitrijs Kuļeba.
With my Estonian and Lithuanian colleagues @eliimets and @GLandsbergis in #Vilnius before departure to #Kyiv to show support and solidarity with #Ukraine 🇱🇻 🇪🇪 🇱🇹 🤝 🇺🇦 pic.twitter.com/w4vckOmdEI
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) April 15, 2021
Baltijas valstu ārlietu ministri dodas vizītē uz Ukrainu, lai paustu atbalstu un saņemtu detalizētu informāciju par situāciju. Tāpat ministri plāno apspriest sadarbības stiprināšanu drošības jomā un Ukrainas Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas attīstību.
©
Foto : U.S. Army photo / Kimberly Spinner
Atgādināsim, ka 2021. gada maijā-jūnijā ieplānotas NATO mācības "Defender Europe 2021". Manevru gaitā plānots izspēlēt uzbrukuma un aizsardzības darbības Austrumeiropā un Baltijas valstīs. NATO manevros piedalīsies arī Ukraina.
Iepriekš Ukrainas pārstāvis trīspusējā kontaktu grupā Donbasa lietās Aleksejs Arestovičs, uzstājoties Ukrainas televīzijā, iepriekš paziņoja, ka mācībās "Defender Europe" tiks izspēlēts "karš ar Krieviju".