Dzīvojamās mājas, foto no arhīva

Latvijā sadārdzināsies nekustamo īpašumu darījumi: to ietekmēs jaunā apdrošināšana

55
(atjaunots 16:12 14.10.2020)
Turpmāk visiem starpniekiem, kuri strādā Latvijas nekustamo īpašumu nozarē, ir pienākums apdrošināt savu profesionālo darbību.

RĪGA, 14. oktobris – Sputnik. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri stājās spēkā 2. oktobrī, visiem, kas sniedz starpnieka pakalpojumus nekustamo īpašumu nozarē (nekustamā īpašuma mākleri), turpmāk būs pienākums iegādāties profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, raksta avīze "Segodņa". Jaunā kārtība skars aptuveni 1612 cilvēkus – vismaz, saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem, tieši tik daudz mākleru strādāja Latvijā 2018. gada beigās.

Obligāto risku sarakstā, kuri ir jāapdrošina māklerim, ir tiešais finanšu zaudējumu risks, kā arī gadījumu risks, kad trešajām personām var būt nepieciešama juridiskā palīdzība, ekspertīzes, ja darījuma rezultātā sekos tiesas procesi (un to rezultātā veidosies tiesas izdevumi) un citi.

Gaidām cenu pieaugumu

Bet, kā jau viss labais, šī jaunā kārtība vienlaikus kļūs par neizbēgamu garozu, bez kuras nemēdz būt pat vismīkstākā maize: mākleru pakalpojumu cenas pieaugs. Kā mums paskaidroja Latvijas Apdrošinātāju asociācijā (LAA), apdrošināšanas izmaksas, protams, segs nekustamā īpašuma darījumu starpnieki vai kompānijas, kurās viņi strādā, taču polises cena, visticamāk, tiks iekļauta pakalpojumu sniegšanās cenrādī.

Kādā mērā tas ietekmēs pakalpojuma galīgo cenu, var spriest pēc Ministru kabineta lēmuma projekta anotācijas, kur Ekonomikas ministrija sniedza provizorisku izmaksu aprēķinu.

Tā, aptuveni izdevumi apdrošināšanas prēmijai, kas ir jāsamaksā apdrošinātājam, rēķinot pēc viena māklera atbildības apdrošināšanas ar minimālo atbildības limitu 50 000 eiro gadā, ieskaitot obligāti atlīdzināmos zaudējumus, sastādīs: privātpersonai – no dažiem simtiem eiro gadā, juridiskajai personai – no 600-700 eiro gadā.

Un kas būs ar "melnajiem mākleriem"?

Tāpat nevar atmest malā arī tā saucamo "melno mākleru" pastāvēšanu. Tie ir cilvēki, kuri īsteno nelegālo biznesu nekustamo īpašumu nozarē. Skaidrs, ka šī publika diez vai ievēros Ministru kabineta noteikumus un apdrošinās savas profesionālās darbības civiltiesisko atbildību – visticamāk, nedarīs to. Attiecīgi viņu pakalpojumu cenas, lai arī ar zināmu nopietnu risku klientam, būs zemākas. Vai tas neprovocēs "nelegāļu" aktivizēšanos ar visām no tā izrietošajām bēdīgām un potenciāli bīstamām sekām klientiem?

LAA uz šo jautājumu atbildēja šādi:

– Likums par starpnieku darbību nekustamo īpašumu nozarē paredz, ka starpnieka pakalpojumus ir tiesīgas sniegt tikai tās personas, kuras ir iekļautas Ekonomikas ministrijas reģistrā. Savukārt privātpersona vai kompānija var tikt iekļauta tajā tikai tādā gadījumā, ja ir izpildījusi apdrošināšanas saistības.

Ja runāt par tā saucamajiem melnajiem mākleriem, tad ar viņiem nodarbojas nozares uzraugošā iestāde – Ekonomikas ministrija, tieši šī ministrija kontrolēs starpnieku saistību izpildi un to iekļaušanu vai izslēgšanu no vienotā reģistra. Savukārt civiltiesiskās atbildības polises esamība vai trūkums spēs palīdzēt klientiem izvērtēt, vai konkrētais starpnieks strādā likumīgi un vai viņš ir gatavs uzņemties pilnu atbildību par savu darbu vai nē.

Tādēļ visiem, kas plāno izmantot starpnieku pakalpojumus nekustamo īpašumu jomā, pirms sadarbības uzsākšanas ir vērts painteresēties, vai konkrētajam māklerim ir apdrošināšanas polise.

55
Tagi:
apdrošināšana, nekustamais īpašums, Latvija
Pēc temata
LTRK prezidents: politiķi aptvēruši, ka kadastra reforma nav gatava, un atkāpjas
TM sagatavojusi aprēķinu projektu: pēc "kadastra" nekustamā īpašuma cena pieaugs divkārt
"Kadastrs" virs tirgus cenas: kam reforma atņems mājokli, un kurš piebāzīs kabatas
Petraviča: ieguldiet naudu nekustamā īpašumā vai bērnos, ar pensiju vienalga nepietiks

Latvijā atrastas unikālas PSRS laiku vitrāžas

6
(atjaunots 22:54 16.01.2021)
Deviņas no septiņpadsmit vitrāžām, kas rotāja Latvijas PSR paviljonu Tautsaimniecības sasniegumu izstādē Maskavā, tika atrastas Rīgā un Daugavpilī; speciālisti norāda, ka 60 gadu garumā par to atrašanās vietu nebija nekādas informācijas.

RĪGA, 17. janvāris - Sputnik. Latvijā atrastas deviņas vitrāžas, kas 50. gados bija izvietotas uz Latvijas PSR paviljona fasādes Tautsaimniecības sasniegumu izstādē Maskavā, ziņoja izstādes oficiālā vietne. Vitrāžas atradis Tautsaimniecības sasniegumu izstādes pētnieks Dmitrijs Vorobjovs.

Unikālās vitrāžas no paviljona galvenās fasādes 60 gadus tika uzskatītas par pazaudētām. Latvijas PSR paviljona pārprofilēšanas gaitā 60. gados mainījās ekspozīcija un visa noformējuma koncepcija. Vitrāžas demontēja un aizveda uz Latviju. Kopumā bija 17 vitrāžas, tagad, pateicoties Vorobjovam, deviņas no tām izdevās atrast.

Ziņots , ka četras vitrāžas atrodas Rīgā. To nosaukumi ir "Rīga", "Muzejs", "Jūrmala" un "Universitāte", bet 1987. gadā restaurēšanas laikā uzrakstos krievu valodu nomainīja latviešu valoda. Izrādījās, tās rotā Rīgas ģimnāzijas bibliotēkas sienas. Vitrāžā "Rīga" attēlots galvaspilsētas siluets 50. gadu sākumā, panno "Muzejs" demonstrē Valsts latviešu un krievu mākslas muzeju, "Jūrmala" ataino Rīgas piekrastes krāšņumu, bet vitrāža "Universitāte" veltīta Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātei.

Citas piecas vitrāžas tika atrastas Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā. Vitrāžas ar nosaukumu "Ventspils", "Daugavpils" un "Meliorācija" lieliski saglabājušās, tās novietotas logu ailēs ēkas kāpņu telpā. Vēl viena vitrāža "Kuldīga" rotā kāpņu telpu, kas ved uz bēniņiem. Pēdējā atrastā vitrāža glabājas muzeja bēniņos, tas ir ornamentāls panno ar sarkanu zvaigzni, kas iepriekš rotāja ieeju Latvijas PSR paviljonā Tautsaimniecības sasniegumu izstādē.

Visas atrastās vitrāžas ir teicamā stāvoklī, speciālistiem nebūs grūti atjaunot trūkstošos elementus.

Pārējo astoņu vitrāžu atrašanas vieta šobrīd nav zināma, taču izstādes darbinieki cer, ka turpmāko pētījumu gaitā viņiem izdosies tās atrast.

6
Татьяна Жданок у памятника Освободителям в Риге в День Победы

Ždanoka: ES ierēdņi ignorē Latvijas nepilsoņu problēmas

32
(atjaunots 11:36 16.01.2021)
Neviena neievēlētie Eiropas ierēdņi ir parādījuši, ka pieņem lēmumus, nepievēršot uzmanību ne EP deputātu viedoklim, ne 1,2 miljonu ES valstu iedzīvotāju pozīcijai.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Rudenī Eiropas Parlamentā notika debates par Eiropas pilsonisko iniciatīvu "Glābšanas pakete minoritātēm". Vienotās Eiropas mazo tautu nacionālo, kultūras un valodas tiesību atbalstam savākti 1,32 miljoni parakstu, un Latvija bija viena no pirmajām valstīm ES, kurā projekts Minority SafePack guva vairāk nekā 10 tūkstošu iedzīvotāju atbalstu.

Vakar Eiropas Komisija paziņoja, ka neuzskata par nepieciešamu ierosināt jaunu likumdošanu šajā jomā, sarunā ar Sputnik Latvija pastāstīja Eiropas Parlamenta deputāte, Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētāja Tatjana Ždanoka.

"Mēs ar to esam neapmierināti, jo EP rezolūcijā skaidri norādīts, ka tādas likumdošanas pieņemša ir nepieciešama. Kā zināms, iniciatīva ietver vairākus punktus. Viens no tiem paredz veidot aģentūru valodu daudzbveidības jautājumos. Tieši to mēs, starpfrakciju deputātu grupa tradicionālo nacionālo un valodas minoritāšu tiesību jautājumos visvairāk gaidījām no Eiropas Komisijas," paskaidroja Ždanoka.

Viņa informēja, ka patlaban tiek gatavota vēstule EK priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai un EK viceprezidentei vērtību jautājumos Verai Jurovai. Tās mērķis – paust sašutumu par EK reakciju.

"Diemžēl tāda reakcija demonstrē, ka neviena neievēlēti Eiropas ierēdņi pieņem lēmumus, nepievēršot uzmanību ne deleģētu cilvēku – EP deputātu viedoklim un ignorējot 1,2 miljonu pilsoņu pozīciju no daudzām ES valstīm. Birokrāti ignorē cilcēku prasības, un tā ir antidemokrātiska rīcība. Mūsu starpfrakciju grupa pieprasis uzklausīt iniciatīvu," apsolīja Ždanoka.

Plānots, ka mazākumtautību tiesību uzlabošanās visā ES varētu ietekmēt situāciju, kas saistīta ar lielas Latvijas iedzīvotāju daļas ilggadējo diskrimināciju, kas dara kaunu valstij Eiropas daudzveidības un tolerances fonā.

Жданок: чиновники ЕС закрыли глаза на проблемы национальных меньшинств
32
Tagi:
Tatjana Ždanoka, nepilsoņi, Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Krievijas pastāvīgais pārstāvis EDSO atgādināja par krievu valodas vajāšanu Baltijā
Ždanoka nosaukusi noteikumu nepilsoņu problēmas risināšanai ES līmenī
Krievu aizsardzība apdraud Latviju? EP atkal strīdas Ždanoka un Melbārde
Ždanoka: ES jaunais budžets dāvā iespējas Latvijai, ja visa nauda netiks apēsta