RĪGA, 14. oktobris – Sputnik. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri stājās spēkā 2. oktobrī, visiem, kas sniedz starpnieka pakalpojumus nekustamo īpašumu nozarē (nekustamā īpašuma mākleri), turpmāk būs pienākums iegādāties profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, raksta avīze "Segodņa". Jaunā kārtība skars aptuveni 1612 cilvēkus – vismaz, saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem, tieši tik daudz mākleru strādāja Latvijā 2018. gada beigās.

Obligāto risku sarakstā, kuri ir jāapdrošina māklerim, ir tiešais finanšu zaudējumu risks, kā arī gadījumu risks, kad trešajām personām var būt nepieciešama juridiskā palīdzība, ekspertīzes, ja darījuma rezultātā sekos tiesas procesi (un to rezultātā veidosies tiesas izdevumi) un citi.

Gaidām cenu pieaugumu

Bet, kā jau viss labais, šī jaunā kārtība vienlaikus kļūs par neizbēgamu garozu, bez kuras nemēdz būt pat vismīkstākā maize: mākleru pakalpojumu cenas pieaugs. Kā mums paskaidroja Latvijas Apdrošinātāju asociācijā (LAA), apdrošināšanas izmaksas, protams, segs nekustamā īpašuma darījumu starpnieki vai kompānijas, kurās viņi strādā, taču polises cena, visticamāk, tiks iekļauta pakalpojumu sniegšanās cenrādī.

© Sputnik / Sergey Melkonov

Reirs pastāstīja, kāda būs nekustamā nodokļa likme pēc kadastra reformas

Kādā mērā tas ietekmēs pakalpojuma galīgo cenu, var spriest pēc Ministru kabineta lēmuma projekta anotācijas, kur Ekonomikas ministrija sniedza provizorisku izmaksu aprēķinu.

Tā, aptuveni izdevumi apdrošināšanas prēmijai, kas ir jāsamaksā apdrošinātājam, rēķinot pēc viena māklera atbildības apdrošināšanas ar minimālo atbildības limitu 50 000 eiro gadā, ieskaitot obligāti atlīdzināmos zaudējumus, sastādīs: privātpersonai – no dažiem simtiem eiro gadā, juridiskajai personai – no 600-700 eiro gadā.

Un kas būs ar "melnajiem mākleriem"?

Tāpat nevar atmest malā arī tā saucamo "melno mākleru" pastāvēšanu. Tie ir cilvēki, kuri īsteno nelegālo biznesu nekustamo īpašumu nozarē. Skaidrs, ka šī publika diez vai ievēros Ministru kabineta noteikumus un apdrošinās savas profesionālās darbības civiltiesisko atbildību – visticamāk, nedarīs to. Attiecīgi viņu pakalpojumu cenas, lai arī ar zināmu nopietnu risku klientam, būs zemākas. Vai tas neprovocēs "nelegāļu" aktivizēšanos ar visām no tā izrietošajām bēdīgām un potenciāli bīstamām sekām klientiem?

LAA uz šo jautājumu atbildēja šādi:

Press.lv

"Tas ir vienkārši neprāts": Švecova kritizē kadastra reformu

– Likums par starpnieku darbību nekustamo īpašumu nozarē paredz, ka starpnieka pakalpojumus ir tiesīgas sniegt tikai tās personas, kuras ir iekļautas Ekonomikas ministrijas reģistrā. Savukārt privātpersona vai kompānija var tikt iekļauta tajā tikai tādā gadījumā, ja ir izpildījusi apdrošināšanas saistības.

Ja runāt par tā saucamajiem melnajiem mākleriem, tad ar viņiem nodarbojas nozares uzraugošā iestāde – Ekonomikas ministrija, tieši šī ministrija kontrolēs starpnieku saistību izpildi un to iekļaušanu vai izslēgšanu no vienotā reģistra. Savukārt civiltiesiskās atbildības polises esamība vai trūkums spēs palīdzēt klientiem izvērtēt, vai konkrētais starpnieks strādā likumīgi un vai viņš ir gatavs uzņemties pilnu atbildību par savu darbu vai nē.

Tādēļ visiem, kas plāno izmantot starpnieku pakalpojumus nekustamo īpašumu jomā, pirms sadarbības uzsākšanas ir vērts painteresēties, vai konkrētajam māklerim ir apdrošināšanas polise.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Rudenī Eiropas Parlamentā notika debates par Eiropas pilsonisko iniciatīvu "Glābšanas pakete minoritātēm". Vienotās Eiropas mazo tautu nacionālo, kultūras un valodas tiesību atbalstam savākti 1,32 miljoni parakstu, un Latvija bija viena no pirmajām valstīm ES, kurā projekts Minority SafePack guva vairāk nekā 10 tūkstošu iedzīvotāju atbalstu.

Vakar Eiropas Komisija paziņoja, ka neuzskata par nepieciešamu ierosināt jaunu likumdošanu šajā jomā, sarunā ar Sputnik Latvija pastāstīja Eiropas Parlamenta deputāte, Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētāja Tatjana Ždanoka.

"Mēs ar to esam neapmierināti, jo EP rezolūcijā skaidri norādīts, ka tādas likumdošanas pieņemša ir nepieciešama. Kā zināms, iniciatīva ietver vairākus punktus. Viens no tiem paredz veidot aģentūru valodu daudzbveidības jautājumos. Tieši to mēs, starpfrakciju deputātu grupa tradicionālo nacionālo un valodas minoritāšu tiesību jautājumos visvairāk gaidījām no Eiropas Komisijas," paskaidroja Ždanoka.

Viņa informēja, ka patlaban tiek gatavota vēstule EK priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai un EK viceprezidentei vērtību jautājumos Verai Jurovai. Tās mērķis – paust sašutumu par EK reakciju.

© Sputnik / Sergey Melkonov

Latvietis nostājies "ņegru" pusē: etniskais jautājums ir pārāks par demokrātiju?

"Diemžēl tāda reakcija demonstrē, ka neviena neievēlēti Eiropas ierēdņi pieņem lēmumus, nepievēršot uzmanību ne deleģētu cilvēku – EP deputātu viedoklim un ignorējot 1,2 miljonu pilsoņu pozīciju no daudzām ES valstīm. Birokrāti ignorē cilcēku prasības, un tā ir antidemokrātiska rīcība. Mūsu starpfrakciju grupa pieprasis uzklausīt iniciatīvu," apsolīja Ždanoka.

Plānots, ka mazākumtautību tiesību uzlabošanās visā ES varētu ietekmēt situāciju, kas saistīta ar lielas Latvijas iedzīvotāju daļas ilggadējo diskrimināciju, kas dara kaunu valstij Eiropas daudzveidības un tolerances fonā.