Latvijā sadārdzināsies nekustamo īpašumu darījumi: kā to ietekmēs jaunā apdrošināšana
(atjaunots 16:12 14.10.2020)
Turpmāk visiem starpniekiem, kuri strādā Latvijas nekustamo īpašumu nozarē, ir pienākums apdrošināt savu profesionālo darbību.RĪGA, 14. oktobris – Sputnik. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri stājās spēkā 2. oktobrī, visiem, kas sniedz starpnieka pakalpojumus nekustamo īpašumu nozarē (nekustamā īpašuma mākleri), turpmāk būs pienākums iegādāties profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, raksta avīze "Segodņa". Jaunā kārtība skars aptuveni 1612 cilvēkus – vismaz, saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem, tieši tik daudz mākleru strādāja Latvijā 2018. gada beigās.
Obligāto risku sarakstā, kuri ir jāapdrošina māklerim, ir tiešais finanšu zaudējumu risks, kā arī gadījumu risks, kad trešajām personām var būt nepieciešama juridiskā palīdzība, ekspertīzes, ja darījuma rezultātā sekos tiesas procesi (un to rezultātā veidosies tiesas izdevumi) un citi.
Gaidām cenu pieaugumu
Bet, kā jau viss labais, šī jaunā kārtība vienlaikus kļūs par neizbēgamu garozu, bez kuras nemēdz būt pat vismīkstākā maize: mākleru pakalpojumu cenas pieaugs. Kā mums paskaidroja Latvijas Apdrošinātāju asociācijā (LAA), apdrošināšanas izmaksas, protams, segs nekustamā īpašuma darījumu starpnieki vai kompānijas, kurās viņi strādā, taču polises cena, visticamāk, tiks iekļauta pakalpojumu sniegšanās cenrādī.
Kādā mērā tas ietekmēs pakalpojuma galīgo cenu, var spriest pēc Ministru kabineta lēmuma projekta anotācijas, kur Ekonomikas ministrija sniedza provizorisku izmaksu aprēķinu.
Tā, aptuveni izdevumi apdrošināšanas prēmijai, kas ir jāsamaksā apdrošinātājam, rēķinot pēc viena māklera atbildības apdrošināšanas ar minimālo atbildības limitu 50 000 eiro gadā, ieskaitot obligāti atlīdzināmos zaudējumus, sastādīs: privātpersonai – no dažiem simtiem eiro gadā, juridiskajai personai – no 600-700 eiro gadā.
Un kas būs ar "melnajiem mākleriem"?
Tāpat nevar atmest malā arī tā saucamo "melno mākleru" pastāvēšanu. Tie ir cilvēki, kuri īsteno nelegālo biznesu nekustamo īpašumu nozarē. Skaidrs, ka šī publika diez vai ievēros Ministru kabineta noteikumus un apdrošinās savas profesionālās darbības civiltiesisko atbildību – visticamāk, nedarīs to. Attiecīgi viņu pakalpojumu cenas, lai arī ar zināmu nopietnu risku klientam, būs zemākas. Vai tas neprovocēs "nelegāļu" aktivizēšanos ar visām no tā izrietošajām bēdīgām un potenciāli bīstamām sekām klientiem?
LAA uz šo jautājumu atbildēja šādi:
– Likums par starpnieku darbību nekustamo īpašumu nozarē paredz, ka starpnieka pakalpojumus ir tiesīgas sniegt tikai tās personas, kuras ir iekļautas Ekonomikas ministrijas reģistrā. Savukārt privātpersona vai kompānija var tikt iekļauta tajā tikai tādā gadījumā, ja ir izpildījusi apdrošināšanas saistības.
Ja runāt par tā saucamajiem melnajiem mākleriem, tad ar viņiem nodarbojas nozares uzraugošā iestāde – Ekonomikas ministrija, tieši šī ministrija kontrolēs starpnieku saistību izpildi un to iekļaušanu vai izslēgšanu no vienotā reģistra. Savukārt civiltiesiskās atbildības polises esamība vai trūkums spēs palīdzēt klientiem izvērtēt, vai konkrētais starpnieks strādā likumīgi un vai viņš ir gatavs uzņemties pilnu atbildību par savu darbu vai nē.
Tādēļ visiem, kas plāno izmantot starpnieku pakalpojumus nekustamo īpašumu jomā, pirms sadarbības uzsākšanas ir vērts painteresēties, vai konkrētajam māklerim ir apdrošināšanas polise.
Tagi:
Termiņa sadalīšana, zvani, piedzinēji: kā Latvijas slimnīcas atgūst parādus no pacientiem
(atjaunots 09:00 23.10.2020)
Daudzas slimnīcas Latvijā aktīvi piedzen parādus no pacientiem – sūta atgādinājumus, aicina apmaksāt rēķinu kaut vai pa daļām, bet ja tas nelīdz, nodod lietu parādu piedziņas kompānijām.RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Latvijas klīnikas ik mēnesi nesaņem pilnā apjomā līdzekļus no maksas pakalpojumu rēķiniem. Piemēram, valsts lielākās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) pacienti šogad jau ir palikuši parādā 5 miljonus eiro, vēsta Latvijas Radio. Parādu piedziņai medicīnas iestādes izmanto dažādas metodes, tostarp vēršas pie parādu piedzinējiem.
"Katram pacientam, kas nav samaksājis, mēs sūtam SMS atgādinājumu, ka rēķins nav laikā samaksāts. Šādi mēs spējam panākt, ka 40%, kas nav samaksājuši, to samaksā pēc atgādinājuma saņemšanas. Tālākais ceļš jau ir sarežģītāks – tad mēs jau iesaistām ārpakalpojuma sniedzējus, kas nodarbojas ar ārpustiesas parāda piedziņu. Tad jau tas parāda atgūšanas procents ir mazāks – tie ir kādi 17%," pastāstīja RAKUS vadītājs Imants Paeglītis.
©
Sputnik / Алексей Сухоруков
Savukārt Stradiņa slimnīca atteicās no parādu piedzinēju pakalpojumiem. Tas izraisa spriedzi, rada nepatīkamu vidi, paskaidroja slimnīcas pārstāve Janita Veinberga. Pēc viņas sacītā, medicīnas iestāde nosūta paziņojumus parādniekiem un aicina apmaksāt rēķinu.
Abas minētās slimnīcas atzīmēja, ka visbiežāk parāda summa nav liela, savukārt tipisks parādnieks ir pirmspensijas vecuma pacients.
Liepājas reģionālajā slimnīcā pastāstīja, ka katru mēnesi aptuveni 200 pacientu neapmaksā rēķinus, savukārt gadā uzkrājas parādi aptuveni 50 tūkstošu eiro apmērā. "Mēs Liepājas reģionālajā slimnīcā piedāvājam cilvēkiem nomaksāt parādu pa daļām.(…) Tas varētu būt atvieglojums cilvēkiem, kuri ir apzinīgi, bet kuriem varbūt uzreiz nav šo brīvo līdzekļu," pastāstīja slimnīcas pārstāve Indra Grase.
Parāda segšana pa daļām ir populāra prakse slimnīcās. Ja runa ir par miruša cilvēka parādu, tad visbiežāk to vienkārši noraksta.
Vidzemes slimnīca Valmierā ik mēnesi nesaņem aptuveni 5000 eiro, katru mēnesi aptuveni 100 parādnieku lietu nodod parādu piedziņas kompānijai. "Visbiežāk pacienti nemaksā par uzturēšanos stacionārā un akūtās palīdzības saņemšanu neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā," pastāstīja slimnīcas pārstāve Benita Brila.
Slimnīcās norāda, ka nav likumīga pamata atteikt parādniekiem medicīniskās palīdzības sniegšanā. Bieži slimnīcās nonāk bezpajumtnieki, cilvēki bez personas koda, un no viņiem nav iespējams piedzīt maksu par pakalpojumiem. Dažkārt pacienti, vēršoties klīnikā, nosauc svešu cilvēku datus, norāda nepareizu tālruņa numuru. Tiek atzīmēts, ka informāciju par parādu slimnīcai var nodot iekļaušanai reģistrā, kas perspektīvā var kļūt par šķērsli kredīta saņemšanai.
Latvija iztērēs 405 miljonus eiro, lai sagatavotos atslēgšanai no BRELL
(atjaunots 08:43 23.10.2020)
Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plāns 2021.-2030. gadam paredz investīcijas 405 miljonu eiro apmērā.RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators "Augstsprieguma tīkls" (AST) no 2021. līdz 2030. gadam plāno ieguldīt attīstībā 405 miljonus eiro. Par to liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātais Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plāns, vēsta BNN.
Lielākā daļa izdevumu būs saistīta ar tīkla caurlaides spēju palielināšanu un Baltijas reģiona elektroenerģijas pārvades drošības veicināšanu ar mērķi īstenot 2025. gadā iziešanu no enerģijas gredzena BRELL un sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
"Šodien apstiprinātais plāns ir cieši saistīts ar Eiropas pārvades sistēmu operatoru asociācijas ENTSO-E desmit gadu attīstības plānu, lai sasniegtu vienu no Eiropas stratēģiskajiem mērķiem enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā – Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropu," komentēja plānu AST valdes priekšsēdētājs Varis Broks.
Baltijas valstis joprojām strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju energosistēmu tā dēvētajā BRELL gredzenā un ir atkarīgas no dispečeru punkta Maskavā un Krievijas elektroenerģijas tīkla. Lietuva, Latvija un Igaunija paziņoja, ka līdz 2025. gadam plāno izstāties no BRELL enerģijas gredzena.
Apstiprinātais scenārijs paredz veikt sinhronizāciju caur pašreizējo savienojumu LitPol Link un jauno jūras kabeli starp Lietuvu un Poliju, kā arī sinhronajiem kompensatoriem, kuri tiks iekārtoti visās Baltijas valstīs.
Krievija veic nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu izstāšanos no valsts energosistēmas. Kaļiņingradas apgabala enerģētiskās drošības labad uzbūvētas Majakovskas un Talahovksas TES ar 156 MW jaudu, kā arī Pregoļskas gāzes TES ar 456 MW jaudu.
Šogad plānots noslēgt Primorskas ogļu TES būvdarbus. Tās jauda būs 198 MW. Šī stacija strādās "aukstās rezerves" režīmā.
Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem koordinē Eiropas Komisija. Tās viceprezidents enerģētiskās savienības jautājumos Marošs Šefčovičs pavēstīja, ka neviens nevēlas saskarties ar nepatīkamiem pārsteigumiem elektroenerģijas piegādes jomā – ne Baltijas valstis, ne Krievija vai Baltkrievija, tāpēc puses plānveidīgi risina tehniskās konsultācijas.
Tagi: