RĪGA, 14. oktobris – Sputnik. Latvija piedzīvo īstu demogrāfisko katastrofu, savukārt valdība jau daudzu gadu garumā nevelta šim jautājumam pienācīgu uzmanību, paziņoja radio Baltkom ēterā žurnālists un publicists Oto Ozols.
Saskaņā ar demogrāfu datiem, galvenais Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanās iemesls nav dabiska iedzīvotāju skaita krišanās, bet gan migrācija. Saskaņā ar CSP datiem, 2004.-2019. gadā no valsts emigrēja nedaudz vairāk par 360 tūkstošiem cilvēku jeb gandrīz 20% valsts iedzīvotāju. Vislielākais prombraucēju skaits bija vecumā no 25 līdz 44 gadiem (45% no visiem aizbraukušajiem). 2014. gadā vairāk nekā 90% Latvijas iedzīvotāju bija draugi vai tuvinieki ārzemēs.
Šādas straujas jauno iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ Latvija zaudē iespēju uzturēt savu ekonomiku, uzskata Ozols.
"Latvijai nav politikas attiecībā uz migrāciju. Atklāti sakot, Latvijā demogrāfijas situācija ir vienkārši katastrofāla. Ārkārtīgi maza jaunā paaudze, salīdzinājumā ar vecāko. Latvijā ir vislielākais cilvēku zudums pasaulē, ja skatās pēc kopējā skaita. Drīz vienkārši nebūs jaunu cilvēku, kas uztur ekonomiku, IKP, nebūs, kam uzturēt valsti," pateica Ozols.
Pēc viņa sacītā, demogrāfijas ainu var pielabot Latvijas tirgus atvēršana strādniekiem no citām valstīm, taču tas samazinās latviešu īpatsvaru valstī.
"No Ukrainas, Baltkrievijas darbaspēks var atnākt. Nedomāju, ka tas ir drauds Latvijai, tie ir gudri, izglītoti cilvēki. Cits jautājums – ja viņi atbrauks uz šejieni, tad pēc vienas divām paaudzēm šie cilvēki varētu pārsniegt latviešu skaitu. Tīri aritmētiski. Ja šobrīd Latvijā ir aptuveni 200 tūkstoši jauno potenciālo vecāku, bet no Ukrainas un Baltkrievijas katru gadu atbrauks 10-20 tūkstoši cilvēku, tad krievvalodīgo skaits šeit ātri palielināsies. Un latviski runājošie kļūs par mazākumtautību," brīdina Ozols.
Atbildību par izgāzušos demogrāfijas politiku viņš pirmām kārtām uzveļ partijai "Jaunā Vienotība".
"Man ir skumji to teikt, taču pēc skaitļiem, pēc dažām paaudzēm latviešu tautai varēs pārvilkt krustu. Mēs aiziesim vēsturē kā līvi vai kurši. Un tās ir valdības kļūdu un attieksmes sekas, kuru pēdējos 10 gadus kontrolē "Vienotība". Tā vienmēr ir sabotējusi un bremzējusi demogrāfijas atbalsta politiku," norādīja Ozols.
Iepriekš skaidras demogrāfijas politikas trūkumu valstī atzīmēja arī Latvijas prezidents Egils Levits. Uzstājoties Saeimas rudens sesijas atklāšanā, viņš paziņoja, ka demogrāfijas politika iepriekš netika uzskatīta par konsolidētu, prioritāru, trūka pietiekama finansējuma.
RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule savā lapā Twitter pastāstīja, kādu iespaidu uz viņu atstājis Centrāltirgus Piena paviljons pēc rekonstrukcijas, stāsta Mixnews.lv.
Pēc rekonstrukcijas paviljonu aizpildījuši nelieli apģērbu veikaliņi. Tie atstāja uz Cipuli nomācošu iespaidu.
"Šis ir ... bez vārdiem ... Te nu bija - Eiropa, nacionālā identitāte un zaļi domājošie hipsteri ...
Postpadomju kultūrvides renesanse. Reāli spokaini," Cipule komentēja Ivana Nikonova fotogrāfijas, ko publicēja savā mikroblogā.
Šis ir ... bez vārdiem ...
— Liene Cipule (@LieneCipule) April 16, 2021
Te nu bija - Eiropa, nacionālā identitāte un zaļi domājošie hipsteri ...
Postpadomju kultūrvides renesanse. Reāli spokaini. https://t.co/8o8c9F1sEK
Savukārt Nikonovs atzina, ka pats sākumā nav noticējis – viņam pat šķitis, ka nonācis kaut kādā Krievijas provinciālajā pilsētiņā, nevis visvairāk apmeklētajā tūrisma objektā Latvijā.
Wow, piena paviljons pēc rekonstrukcijas tika pārveidots par baraholku 90to stilā. pic.twitter.com/AuBF1kplpB
— Ivans Nikonovs (@IvansNikonovs) April 16, 2021
Komentētājam Ģirtam Birziņam šķita, ka rekonstruētais paviljons pārvietojies laikā, ne telpā.
"90-tie atgriežas ne tikai Purvciemā, bet arī Centrāltirgū! Gaidām Gerkens tipa veikalu ekspansiju ar lētiem un smirdīgiem Āzijas trikotāžas izstrādājumiem!" viņš raksta.
90-tie atgriežas ne tikai Purvciemā, bet arī Centrāltirgū! Gaidām Gerkens tipa veikalu ekspansiju ar lētiem un smirdīgiem Āzijas trikotāžas izstrādājumiem!
— Ģirts Birziņš (@nostradamusboy) April 16, 2021
Avīzes "Diena" žurnāliste Agnese Margevica arī nevarēja klusēt – arī viņa uzskata, ka Centrāltirgus jauninājums ir ceļojums laikā un telpā.
Centrāltirgus piedāvā ceļojumu laikā un telpā. Matrjošku trūkst. https://t.co/9g9j1GJgdN
— AM (@AgneseMargevica) April 16, 2021
Lasītāja Ieva Raiskuma lauzīja galvu, kas apstiprinājis tādu paviljona dizainu – vai tiešam tas paticis gan būvvaldei, gan arhitektiem, gan dizaineriem?
Bet, bet, bet - bet kaut kādas būvvaldes, kaut kādi pilsētas dizaineri arhiekti vai kas tak šo visu akceptēja un pēc tam pieņēma? Šīs šausmas? Te riktīgi jāsaka - vārdus studijā!
— Ieva Raiskuma (@IevaRaiskuma) April 16, 2021
Komentētājs Kaspars Zandbergs konstatēja, ka notikušās pārmaiņas ir traģiskas: "Šis ir traģiski! "Mantojums", labdien! Vai šāda vēsturisko paviljonu izcūkāšana ir pieļaujama?"
Šis ir traģiski! @Mantojums labdien! Vai šāda vēsturisko paviljonu izcūkāšana ir pieļaujama?
— Kaspars Zandbergs (@Kaspars_Zn) April 16, 2021
Savukārt apmeklētājs ar lietotājvārdu Erwin Usman pat vērsās pie Rīgas mēra Mārtiņa Staķa ar prasību atstādināt tirgus vadību un izsludināt jaunu atklātu iepirkumu.
@MStakis Kas tas ir? Tas ir normāli? Rīgas Centrāltirgum ir liels liels liels potenciāls pilsētai un valstij. Cik gadus ir bijis haoss. Ir jāatbrīvo visa tirgus vadība un jāizsludina atklāts konkurss. Tagad!!!
— Erwin Usman (@ErvinUsman) April 16, 2021
Pēc tam Rīgas mēram tika uzdota vēl virkne jautājumu, taču viņš uz tiem vēl nav reaģējis.
Atgādināsim, ka laikā, kad Piena paviljonā plaukst "baraholka", Gastronomijas paviljonā strādā masveida vakcinācijas punkts Covid-19 profilaksei.
RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. No 2020. gada 17. novembra celtniecības uzņēmumu apvienība "BERERIX", ko veido beļģu "BESIX Group", Latvijas "RERE Būve" un itāļu "Rizzani de Eccher" strādā pie dzelzceļa mezgla rekonstrukcijas Centrālajā stacijā dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica vajadzībām, raksta Mixnews.lv.
"Izrakumi" pilnā sparā rit ap staciju no Satiksmes ministrijas ēkas puses, tur tiks pārvietoti inženieru tīkli. Pie tam, no dienvidu puses slēgti trīs sliežu ceļi.
Jau maijā celtnieki plāno sākt norakt dzelzceļa uzbērumu un demontēt sliedes uz slēgtajiem ceļiem. Savukārt padomju laika bunkura-bumbu patvertnes vietā tiks likti pamati jaunajai stacijai.
Pie tam celtnieki sola neapturēt ne dzelzceļa stacijas, ne autoostas darbu visos darbu posmos.
Atgādināsim, ka, saskaņā ar plāniem, līdz 2022. gadam stacija tiks pārbūvēta no Latgales priekšpilsētas puses, bet 2024. gadā – tās centrālā daļa. 2025. gadā plānots noslēgt visus būvdarbus. Vienlaikus 2022.-2025. gg. jāuzbūvē jauns dzelzceļa tilts pār Daugavu.
Stacija pārvērtīsies līdz nepazīšanai – taps jaunas dzelzceļa platformas ar eskalatoriem un liftiem, virs tām izbūvēs jumtu no vairākām sekcijām. Uzgaidāmā telpa atradīsies vienu stāvu virs platformas. Zem stacijas ieplānota autostāvvieta.
Kopumā tiks izbūvēti Eiropas standartam atbilstoši sliežu ceļi 2,6 kilometru garumā – no Lāčplēša ielas līdz Jelgavas ielai. Plānots uzbūvēt sešus jaunus ceļu pārvadus pār Lāčplēša, Dzirnavu, Prāgas, Maskavas, Mūkusalas un Jelgavas ielām.
Dzelzceļa uzbērums tiks noraksts, tā vietā parādīsies estakāde, pa kuru kursēs vilcieni. Parādīsies arī atsevišķi gājēju celiņi. Piedevām Rīgā parādīsies jauna iela, savienojot Elizabetes un Timoteja ielas.
2019. gadā Parīzes Dievmātes katedrāle Francijas galvaspilsētas centrā nopietni cieta spēcīgā ugunsgrēkā. Taču jau tolaik Francijas valdība apliecināja, ka darīs visu iespējamo, lai katedrāli atjaunotu.
Ēkas rekonstrukcijai tika savākti ziedojumi – 830 miljoni eiro. Tagad strādnieki turpina rūpīgu restaurāciju.
Pirms diviem gadiem cilvēki ar šausmām skatījās, kā liesmo gadsimtiem vecā ēka. Tagad paskatīsimies, ka tiek atjaunots arhitektūras piemineklis.
Katedrāles atjaunošanas darbus sola paveikt līdz 2025. gadam.
Meitene skrien Parīzes Dievmātes katedrāles fonā restaurācijas laikā
Parīzes Dievmātes katedrāles restaurācija
Strādnieki turpina Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukciju
Žurnālistiem demonstrē, kā tiek atjaunota Parīzes Dievmātes katedrāles jumta sadegusī daļa
Parīzes Dievmātes katedrāli iejož dzelzs sastatnes
Ar dzelzs sastatņu palīdzību strādnieki turpina rekonstrukciju grūti pieejamās ēkas zonās
Garāmgājēji Parīzes Dievmātes katedrāles fonā restaurācijas laikā
Strādnieks Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukcijas darbā
Ugunsgrēkā cietusī Parīzes Dievmātes katedrāles daļa
Strādnieks Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukcijas darbā