Aleksandrs Čaka iela Rīgā, foto no arhīva

Oto Ozols: drīz Latvijā nebūs jaunu cilvēku

115
(atjaunots 15:17 14.10.2020)
Pēc dažām paaudzēm latviešu tautai varēs pārvilkt krustu, tā aizies vēsturē kā kurši un līvi, uzskata publicists.

RĪGA, 14. oktobris – Sputnik. Latvija piedzīvo īstu demogrāfisko katastrofu, savukārt valdība jau daudzu gadu garumā nevelta šim jautājumam pienācīgu uzmanību, paziņoja radio Baltkom ēterā žurnālists un publicists Oto Ozols.

Saskaņā ar demogrāfu datiem, galvenais Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanās iemesls nav dabiska iedzīvotāju skaita krišanās, bet gan migrācija. Saskaņā ar CSP datiem, 2004.-2019. gadā no valsts emigrēja nedaudz vairāk par 360 tūkstošiem cilvēku jeb gandrīz 20% valsts iedzīvotāju. Vislielākais prombraucēju skaits bija vecumā no 25 līdz 44 gadiem (45% no visiem aizbraukušajiem). 2014. gadā vairāk nekā 90% Latvijas iedzīvotāju bija draugi vai tuvinieki ārzemēs.

Šādas straujas jauno iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ Latvija zaudē iespēju uzturēt savu ekonomiku, uzskata Ozols.

"Latvijai nav politikas attiecībā uz migrāciju. Atklāti sakot, Latvijā demogrāfijas situācija ir vienkārši katastrofāla. Ārkārtīgi maza jaunā paaudze, salīdzinājumā ar vecāko. Latvijā ir vislielākais cilvēku zudums pasaulē, ja skatās pēc kopējā skaita. Drīz vienkārši nebūs jaunu cilvēku, kas uztur ekonomiku, IKP, nebūs, kam uzturēt valsti," pateica Ozols.

Pēc viņa sacītā, demogrāfijas ainu var pielabot Latvijas tirgus atvēršana strādniekiem no citām valstīm, taču tas samazinās latviešu īpatsvaru valstī.

"No Ukrainas, Baltkrievijas darbaspēks var atnākt. Nedomāju, ka tas ir drauds Latvijai, tie ir gudri, izglītoti cilvēki. Cits jautājums – ja viņi atbrauks uz šejieni, tad pēc vienas divām paaudzēm šie cilvēki varētu pārsniegt latviešu skaitu. Tīri aritmētiski. Ja šobrīd Latvijā ir aptuveni 200 tūkstoši jauno potenciālo vecāku, bet no Ukrainas un Baltkrievijas katru gadu atbrauks 10-20 tūkstoši cilvēku, tad krievvalodīgo skaits šeit ātri palielināsies. Un latviski runājošie kļūs par mazākumtautību," brīdina Ozols.

Atbildību par izgāzušos demogrāfijas politiku viņš pirmām kārtām uzveļ partijai "Jaunā Vienotība".

"Man ir skumji to teikt, taču pēc skaitļiem, pēc dažām paaudzēm latviešu tautai varēs pārvilkt krustu. Mēs aiziesim vēsturē kā līvi vai kurši. Un tās ir valdības kļūdu un attieksmes sekas, kuru pēdējos 10 gadus kontrolē "Vienotība". Tā vienmēr ir sabotējusi un bremzējusi demogrāfijas atbalsta politiku," norādīja Ozols.

Iepriekš skaidras demogrāfijas politikas trūkumu valstī atzīmēja arī Latvijas prezidents Egils Levits. Uzstājoties Saeimas rudens sesijas atklāšanā, viņš paziņoja, ka demogrāfijas politika iepriekš netika uzskatīta par konsolidētu, prioritāru, trūka pietiekama finansējuma.

115
Tagi:
demogrāfija, latvieši, Latvija
Pēc temata
Demogrāfs: šogad dzimstība Latvijā varētu uzstādīt jaunu antirekordu
Migranti no Baltkrievijas varēs uzlabot demogrāfiju Latvijā
Demogrāfs: tāda ir dzīve – mēs novecojam
Demogrāfs: pandēmija vedīs pie tālāka dzimstības krituma Latvijā
Rīgas Centrāltirgus, foto no arhīva

"Baraholka": Centrāltirgus Piena paviljona rekonstrukcija šausmina rīdziniekus

21
(atjaunots 23:17 17.04.2021)
Piena paviljonu Rīgas Centrāltirgū aizpildījuši nelieli apģērba veikaliņi. Tomēr rīdzinieki nav mierā ar pārmaiņām un sašutuši konstatē, ka tā neesot nekāda Eiropa.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule savā lapā Twitter pastāstīja, kādu iespaidu uz viņu atstājis Centrāltirgus Piena paviljons pēc rekonstrukcijas, stāsta Mixnews.lv.

Pēc rekonstrukcijas paviljonu aizpildījuši nelieli apģērbu veikaliņi. Tie atstāja uz Cipuli nomācošu iespaidu.

"Šis ir ... bez vārdiem ... Te nu bija - Eiropa, nacionālā identitāte un zaļi domājošie hipsteri ...

Postpadomju kultūrvides renesanse. Reāli spokaini," Cipule komentēja Ivana Nikonova fotogrāfijas, ko publicēja savā mikroblogā.

​Savukārt Nikonovs atzina, ka pats sākumā nav noticējis – viņam pat šķitis, ka nonācis kaut kādā Krievijas provinciālajā pilsētiņā, nevis visvairāk apmeklētajā tūrisma objektā Latvijā.

​Komentētājam Ģirtam Birziņam šķita, ka rekonstruētais paviljons pārvietojies laikā, ne telpā.

"90-tie atgriežas ne tikai Purvciemā, bet arī Centrāltirgū! Gaidām Gerkens tipa veikalu ekspansiju ar lētiem un smirdīgiem Āzijas trikotāžas izstrādājumiem!" viņš raksta.

Avīzes "Diena" žurnāliste Agnese Margevica arī nevarēja klusēt – arī viņa uzskata, ka Centrāltirgus jauninājums ir ceļojums laikā un telpā.

​Lasītāja Ieva Raiskuma lauzīja galvu, kas apstiprinājis tādu paviljona dizainu – vai tiešam tas paticis gan būvvaldei, gan arhitektiem, gan dizaineriem?

​Komentētājs Kaspars Zandbergs konstatēja, ka notikušās pārmaiņas ir traģiskas: "Šis ir traģiski! "Mantojums", labdien! Vai šāda vēsturisko paviljonu izcūkāšana ir pieļaujama?"

​Savukārt apmeklētājs ar lietotājvārdu Erwin Usman pat vērsās pie Rīgas mēra Mārtiņa Staķa ar prasību atstādināt tirgus vadību un izsludināt jaunu atklātu iepirkumu.

​Pēc tam Rīgas mēram tika uzdota vēl virkne jautājumu, taču viņš uz tiem vēl nav reaģējis.

Atgādināsim, ka laikā, kad Piena paviljonā plaukst "baraholka", Gastronomijas paviljonā strādā masveida vakcinācijas punkts Covid-19 profilaksei.

21
Tagi:
Rīga, veikals, Rīgas Centrāltirgus
Pēc temata
Melnā josla: Centrāltirgus zaudējumi gada laikā dubultojušies
Iepakoja pankūkas ar nemazgātām rokām: antisanitārie apstākļi Rīgas Centrāltirgū
Centrāltirgū meklēja kontrabandas preces
Rail Baltica Centrālā mezgla būvdarbu oficiālā atklāšana Rīgā, foto no arhīva

Rail Baltica Rīgā tuvojas padomju laika pazemes bunkuram

32
(atjaunots 01:34 17.04.2021)
Rīgā pilnā sparā turpinās dzelzceļa mezgla rekonstrukcija Centrālajā stacijā: tuvākajā laikā padomju laiku bumbu patvertnes vietā sāksies jaunās Rail Baltica stacijas būvdarbi.

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. No 2020. gada 17. novembra celtniecības uzņēmumu apvienība "BERERIX", ko veido beļģu "BESIX Group", Latvijas "RERE Būve" un itāļu "Rizzani de Eccher" strādā pie dzelzceļa mezgla rekonstrukcijas Centrālajā stacijā dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica vajadzībām, raksta Mixnews.lv.

"Izrakumi" pilnā sparā rit ap staciju no Satiksmes ministrijas ēkas puses, tur tiks pārvietoti inženieru tīkli. Pie tam, no dienvidu puses slēgti trīs sliežu ceļi.

Jau maijā celtnieki plāno sākt norakt dzelzceļa uzbērumu un demontēt sliedes uz slēgtajiem ceļiem. Savukārt padomju laika bunkura-bumbu patvertnes vietā tiks likti pamati jaunajai stacijai.

Pie tam celtnieki sola neapturēt ne dzelzceļa stacijas, ne autoostas darbu visos darbu posmos.

Atgādināsim, ka, saskaņā ar plāniem, līdz 2022. gadam stacija tiks pārbūvēta no Latgales priekšpilsētas puses, bet 2024. gadā – tās centrālā daļa. 2025. gadā plānots noslēgt visus būvdarbus. Vienlaikus 2022.-2025. gg. jāuzbūvē jauns dzelzceļa tilts pār Daugavu.

Stacija pārvērtīsies līdz nepazīšanai – taps jaunas dzelzceļa platformas ar eskalatoriem un liftiem, virs tām izbūvēs jumtu no vairākām sekcijām. Uzgaidāmā telpa atradīsies vienu stāvu virs platformas. Zem stacijas ieplānota autostāvvieta.

Kopumā tiks izbūvēti Eiropas standartam atbilstoši sliežu ceļi 2,6 kilometru garumā – no Lāčplēša ielas līdz Jelgavas ielai. Plānots uzbūvēt sešus jaunus ceļu pārvadus pār Lāčplēša, Dzirnavu, Prāgas, Maskavas, Mūkusalas un Jelgavas ielām.

Dzelzceļa uzbērums tiks noraksts, tā vietā parādīsies estakāde, pa kuru kursēs vilcieni. Parādīsies arī atsevišķi gājēju celiņi. Piedevām Rīgā parādīsies jauna iela, savienojot Elizabetes un Timoteja ielas.

32
Tagi:
Latvija, Rīga, Rail Baltica
Pēc temata
Baltijā jau izlemts, kā krāsot Rail Baltica pieturu jumtus, bet Polija velk garumā
Meževičs: Rīga, Viļņa un Tallina kļuvušas par sīviem ienaidniekiem Rail Baltica dēļ
Ekonomists: Rail Baltica kļuvusi par sūkni naudas izsūknēšanai no Baltijas valstīm
Latvieši – uz Berlīni, tanki – uz Ādažiem. Vai Rail Baltica kļūs par veiksmes stāstu

Parīzes Dievmātes katedrāli atjauno pēc briesmīgā ugunsgrēka

0
(atjaunots 23:53 17.04.2021)
  • Meitene skrien Parīzes Dievmātes katedrāles fonā restaurācijas laikā
  • Parīzes Dievmātes katedrāles restaurācija
  • Strādnieki turpina Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukciju
  • Žurnālistiem demonstrē, kā tiek atjaunota Parīzes Dievmātes katedrāles jumta sadegusī daļa
  • Parīzes Dievmātes katedrāli iejož dzelzs sastatnes
  • Ar dzelzs sastatņu palīdzību strādnieki turpina rekonstrukciju grūti pieejamās ēkas zonās
  • Garāmgājēji Parīzes Dievmātes katedrāles fonā restaurācijas laikā
  • Strādnieks Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukcijas darbā
  • Ugunsgrēkā cietusī Parīzes Dievmātes katedrāles daļa
  • Strādnieks Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukcijas darbā
Divus gadus pēc briesmīgā ugunsgrēka, kas teju iznīcināja vienu no Parīzes galvenajiem pieminekļiem - Parīzes Dievmātes katedrāli, vēl aizvien turpinās ēkas atjaunošanas darbi.

2019. gadā Parīzes Dievmātes katedrāle Francijas galvaspilsētas centrā nopietni cieta spēcīgā ugunsgrēkā. Taču jau tolaik Francijas valdība apliecināja, ka darīs visu iespējamo, lai katedrāli atjaunotu.

Ēkas rekonstrukcijai tika savākti ziedojumi – 830 miljoni eiro. Tagad strādnieki turpina rūpīgu restaurāciju.

Pirms diviem gadiem cilvēki ar šausmām skatījās, kā liesmo gadsimtiem vecā ēka. Tagad paskatīsimies, ka tiek atjaunots arhitektūras piemineklis.

Katedrāles atjaunošanas darbus sola paveikt līdz 2025. gadam.

0
  • Meitene skrien Parīzes Dievmātes katedrāles fonā restaurācijas laikā
    © AP Photo / Francois Mori

    Meitene skrien Parīzes Dievmātes katedrāles fonā restaurācijas laikā

  • Parīzes Dievmātes katedrāles restaurācija
    © REUTERS / Benoit Tessier

    Parīzes Dievmātes katedrāles restaurācija

  • Strādnieki turpina Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukciju
    © REUTERS / Benoit Tessier

    Strādnieki turpina Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukciju

  • Žurnālistiem demonstrē, kā tiek atjaunota Parīzes Dievmātes katedrāles jumta sadegusī daļa
    © REUTERS / Benoit Tessier

    Žurnālistiem demonstrē, kā tiek atjaunota Parīzes Dievmātes katedrāles jumta sadegusī daļa

  • Parīzes Dievmātes katedrāli iejož dzelzs sastatnes
    © AP Photo / Francois Mori

    Parīzes Dievmātes katedrāli iejož dzelzs sastatnes

  • Ar dzelzs sastatņu palīdzību strādnieki turpina rekonstrukciju grūti pieejamās ēkas zonās
    © REUTERS / Benoit Tessier

    Ar dzelzs sastatņu palīdzību strādnieki turpina rekonstrukciju grūti pieejamās ēkas zonās

  • Garāmgājēji Parīzes Dievmātes katedrāles fonā restaurācijas laikā
    © AFP / Anne-Christine Poujoulat

    Garāmgājēji Parīzes Dievmātes katedrāles fonā restaurācijas laikā

  • Strādnieks Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukcijas darbā
    © AP Photo / Francois Mori

    Strādnieks Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukcijas darbā

  • Ugunsgrēkā cietusī Parīzes Dievmātes katedrāles daļa
    © REUTERS / Pool / Benoit Tessier

    Ugunsgrēkā cietusī Parīzes Dievmātes katedrāles daļa

  • Strādnieks Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukcijas darbā
    © REUTERS / Pool / Benoit Tessier

    Strādnieks Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukcijas darbā

Tagi:
Parīzes Dievmātes katedrāle, Francija
Pēc temata
Sanktpēterburgas rūpnīca palīdz atjaunot Parīzes Dievmātes katedrāles pulksteni
Arhitekti piedāvā Parīzes Dievmātes katedrāles projektu ar stikla jumtu un fermu
"Mazā Černobiļa": pēc ugunsgrēka Dievmātes katedrālē Parīze ir pilna ar svinu
Pēc ugunsgrēka Parīzes Dievmātes katedrālē konstatēts svina piesārņojums augsnē