Covid-19 antivielu tests, foto no arhīva

Dienā pietiks ar 4000: Latvijā pārstās veikt Covid-19 testu visiem gribētājiem

49
(atjaunots 11:30 14.10.2020)
Latvijas speciālisti uzskata, ka nevajag veikt Covid-19 testu visiem pēc kārtas, bet gan ir jāievieš prioritārās grupas, paziņoja Ilze Viņķele.

RĪGA, 14. oktobris – Sputnik. Rindas uz Covid-19 izmeklējumiem var samazināt, no jauna iedalot testējamos prioritārās grupās, paziņoja Ilze Viņķele, vēsta tvnet.lv.

Pēc Viņķeles sacītā, pavasarī, kad Latvijā samazinājās koronavīrusa infekcijas izplatība, testēšanas apjomu saglabāšanas nolūkos tika atcelti iepriekš noteiktie testēšanās kvalifikācijas kritēriji. Testu varēja veikt ikviens, kas to vēlējās. Taču šobrīd situācija ir mainījusies – pēdējo nedēļu laikā vērojams Covid-19 saslimstības pieaugums, kas savukārt palielināja gribētāju skaitu nodot analīzes.

"Lai arī vairākās valstīs testēti tiek visi, tomēr mūsu speciālistu ieskatā tas nav nepieciešams - Latvijā veikto testu kapacitāte 4000 dienā ir pietiekama. Tāpēc, lai mazinātu rindas uz Covid-19 testu veikšanu, jāatgriežas pie pavasarī lietotā algoritma, kad testējamie tiek prioritarizēti," sacīja Viņķele. Par kritērijiem var kļūt, piemēram, simptomu klātbūtne vai ģimenes ārsta nosūtījums.

49
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
ES eksperti: Latvija labi pielāgojas Covid-19 krīzes apstākļiem
"Smaga laušanās ar lāčiem": Viņķele par valdības sēdi Covid-19 jautājumā
Skolotāji aizvien biežāk slimo ar Covid-19
Visi kaut ko dara nepareizi: infekcionists skaidroja Covid-19 uzliesmojumu
manavakcina.lv

"Определитесь. Ir viņi mūsu krievi vai nē?": polittehnologs par vakcināciju Latvijā

17
(atjaunots 13:06 22.04.2021)
Polittehnologs Jurģis Liepnieks izsmej paradoksālo situāciju ap vakcinācijai veltīto informatīvo avīzi, ko iespējams laist klajā vienīgi latviešu valodā.

RĪGA, 22. aprīlis — Sputnik. Ziņas par to, ka vakcinācijai pret Covid-19 veltītā informatīvā avīze tiks izplatīta vienīgi latviešu valodā, radījusi neizpratni atsevišķu Latvijas elites pārstāvju vidū. Izrādījies, ka ar "sarežģītajiem" iedzīvotāju slāņiem (proti, krievvalodīgajiem) saziņu sakārtot neļauj viņu pašu pieņemtie likumi. Paradoksālā situācija radījusi kritikas un izsmiekla vētru sociālajos tīklos. Piemēram, polittehnologs Jurģis Liepnieks smējās par tiem, kuri 30 gadus darījuši visu iespējamo, lai ignorētu krievvalodīgos iedzīvotājus.

"Smieklīgi. 30 gadus tiek darīts viss, lai ignorētu Latvijas krievus, diskreditētu visus viņu politiķus, organizācijas, un visādi izslēgtu krievu valodu no saziņas. Pēkšņi izrādās – esošie pašu pieņemtie un gadiem pastiprinātie likumi neļauj izdod vakcinācijas avīzi. Sašutums! – rakstīja polittehnologs Jurģis Liepnieks savā lapā Twitter un piebilda: - Te gribas teikt - определитесь. Ir mums viņi vajadzīgi vai nav? Ir viņi MŪSU krievi vai nē?"

​Tomēr komentētāju viedokļi dalījās – dažs apgalvoja, ka neviens krievus nav ignorējis, citi norādīja, ka avīze vispār nav vajadzīga nekādā valodā, trešie piekrita autoram.

"Pa ko cepiens. Latvju valstiskuma pamats ir naids, tad - pret vāciem, tagad - pret krieviem. Ar to ari pa skuju taku ejam. Bezcerīgi," uzskata Ojārs Bojārs.

​"Mūsu krievi mums ir vajadzīgi, bet ja viņi arī paši vēlas būt “mūsu krievi”, tad slaveno avīzi droši var saņemt un lasīt latviešu valodā!" uzskata Mārtiņš Jansons.

​"Vakcinācijas avīzi VISPĀR nevajag izdot ne latviešu, ne krievu valodā. Tā ir tāda pat nauda izmešana kā vakcinācijas birojs. Fakcinācijas birojs un fakcinācijas avīze," viedokli pauda Dzintra Simsone.

​Asu diskusiju raisīja arī žurnālista Kārļa Arāja tvīts – viņu pārsteidza Valsts valodas centra uzstājība, kura lēmums nosaka – avīzes krievu valodā nebūs.

"Par vakcinācijas avīzi letanews.lv vēsta, ka VVC pie vainas, ka nebūs avīze arī Rus valodā. Mums ir kopiena, kur skepse pret vakcināciju ir ļoti augsta, bet informēt viņus nedrīkst...." Kārlis Arājs bija ļoti pārsteigts.

​Žurnālista tvītu pavadīja pat stihiska zibakcija ar lūgumiem "Latvijas Pastam" atsūtīt iedzīvotājiem avīzi krievu valodā. Tās pamatā ir salīdzinoši nesenie likuma grozījumi, kas liedz Latvijas Pastam piegādāt iedzīvotājiem jebkādus informatīvos materiālus krievu valodā, ja vien cilvēks nav to īpaši palūdzis.

Diskusijā iesaistījās pat pats "Latvijas Pasts".

"Vēršam uzmanību, ka Latvijas Pasts var piegādāt materiālus jebkurā valodā, taču nevaram zināt un mums nav jāzina, kādu valodu lieto konkrētas pastkastītes īpašnieks, tāpēc mūsu ieteikums Vakcinācijas birojam šā jautājuma risināšanai bija veidot vienu avīzi divās valodās," situāciju komentēja "Latvijas Pasts".

​Sašutumu par to, ka nav iespējams izdot avīzi krievu valodā, pauda arī citas sabiedrībā pazīstamas personas.

"Murgs. LTV7 ziņu no rudens TV nav, citu vietēju programmu televīzijā vietējiem krieviem nav, avīzes gandrīz izmirušas, vakcīnu skepse augsta: bet krieviski  vakcinācijas avīzi piegādāt nevar, jo...JO? Mums vajag pūļa imunitāti vai kā?" bija sašutusi redaktore un žurnāliste Sanita Jemberga.

​"Kā mēs plānojam sasniegt pūļa imunitāti, ja nevar nieka informatīvu avīzi drukāt abās valodās, lai sasniegtu ~40% iedzīvotāju? Es saprotu, ka valsts valoda ir viena. Pirms 10 gadiem būtu kliegusi, ka krieviski nevajag. Šobrīd es saprotu, ka jāuzrunā cilvēks tam saprotamā valodā!" rakstīja Aina.

​"Super ideja par avīzi tikai latviešu valodā. Nebūs mums pūļa imunitātes, dzīvosim mūžīgos ierobežojumos un tad gan tie krievi redzēs. Šahs un mats, Vaļas tante no kaimiņu mājas, nebūs tad viņai citas iespējas, ka vien Straumēnus no galvas citēt," sarkastiski atzīmēja politikas un vēstures zinātniskā pētniece Una Bergmane.

​"Vakcinācijas komunikācija krievu valodā ir zilonis trauku veikalā, ko kļūst grūti ignorēt.Taču atgādināšu,ka valsts nedrīkst ar iedzīvotājiem komunicēt RU arī par tik jutīgām tēmām kā seksuālā&reproduktīvā&psihiskā veselība, vēža skrīnings. Tas ir taisns ceļš uz sabiedrības veselības nevienlīdzību," vēl virkni ignorētu problēmu iezīmēja Ilzes Viņķeles bijusī asistente un VM darbiniece Marta Krivade.

​"Atvainojiet, vai godātais premjera kungs tikai nule nonācis līdz šai sensacionālajai atklāsmei?" nosmīnēja mūzikas žurnālists un kritiķis Edgars Raginskis par Kariņa repliku – sak, par vakcīnām vajagot runāt arī krieviski.

​Atgādināsim, ka informatīvo avīzi, kas veltīta vakcinācijai, plānots izplatīt no maija vidus vienīgi latviešu valodā. Saziņa ar valsts krievvalodīgajiem iedzīvotājiem par vakcināciju nav īsti gluda, piemēram, nesen sociālajā reklāmā krievu valodā sabiedriskajā transport tika pieļauta kļūda, un tā aicināja cilvēkus vakcinēties, lai apciemotu vecvecmāmiņu un vecvectētiņu.

17
Tagi:
vakcinācija, krievvalodīgie, latviešu valoda
Pēc temata
"Lai dzīvo mana tauta": latviešu zvaigznes vakcinācijas kampaņā
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā
Kļūda vai draudi? Sociālās reklāmas tulkojums sūta krievus pie senčiem
Solaris

Kļūda vai draudi? Sociālās reklāmas tulkojums sūta krievus pie senčiem

18
(atjaunots 10:17 22.04.2021)
Saziņa ar krievvalodīgajiem iedzīvotājiem Latvijā atdūrusies pret tulkojuma grūtībām: tas, kas latviski skanēja kā iespēja apciemot vecmāmiņu un vectētiņu, krievu valodā pārvērties par solījumu sūtīt pie senčiem.

RĪGA, 22. aprīlis — Sputnik. Vakcinācijas sociālās reklāmas kampaņa liek krievvalodīgajiem neviļus lauzīt galvu – kļūda vai draudi, stāsta Press.lv.

Zināms, ka Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) Covid-19 vakcinācijas kampaņā nolēma iesaistīt sabiedrībā pazītamas personas, kam jāpaskaidro, kāpēc vajag vakcinēties.

Kampaņā "Divi miljoni iemeslu vakcinēties. Un kāds ir tavējais?" piedalījās arī bijušais valsts izlases futbolists, Latvijas futbola federācijas bijušais prezidents Kaspars Gorkšs. Ar viņa iemeslu radās aizķeršanās, pareizāk sakot, ar tā tulkojumu.

Latviski viņš vakcinēsies, "jo grib aizbraukt ciemos pie veccevākiem".

Taču ar tulkojumu kaut kas aizgāja greizi – galu galā "Rīgas satiksmes" autobusā cilvēki pamanīja reklāmu krievu valodā ar Gorkšu: "Es vakcinēšos, jo gribu tikties ar vecvecmāmiņu un vecvectētiņu."

Diezin vai kādam būs vēlēšanās vakcinēties, ja reklāma tevi sola sūtīt pie senčiem.

Press.lv atzīmēja, ka Vakcinācijas birojs jau saņēmis informāciju par šo pārpratumu un sola visu precizēt pie reklāmas autoriem.

Protams, neviens nav pasargāts no kļūmēm. Toties redzams, ka Vakcinācijas birojs vismaz mēģina sakārtot saziņu ar krieviem, kā jau bija solījis.

Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča apliecināja, ka birojs izstrādā plānu saziņai ar valsts krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Lai veidotu daļu ar šo iedzīvotāju daļu, bija paredzēts pat "atvēlēt" īpasu biroja pārstāvi.

Tas ir valstiskas nozīmes jautājums, atzīmēja birojā, jo, nepiesaistot 40% iedzīvotāju, kam krievu valoda ir dzimtā, nav iespējams sasniegt nosprausto mērķi – vakcinēt 70% valsts pieaugušo iedzīvotāju.

Juhņēviča programmā "Doma laukums" Latvijas radio 4 ēterā pat stāstīja, ka krievvalodīgie ir viena no galvenajām mērķa auditorijām. Tiesa, uz visiem jautājumiem viņa nes kāpēc atbildēja tikai latviski, lai arī krievu valodu pārvalda.

18
Tagi:
krievvalodīgie, krievu valoda, latviešu valoda
Pēc temata
Mēģinājums izgāzies: kā Vakcinācijas birojs kontaktējās ar krievu auditoriju
"Reāli kaitniecība": LTV raidījumam pārmet vakcinācijas sabotāžu
"Lai dzīvo mana tauta": latviešu zvaigznes vakcinācijas kampaņā
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu

Global Times: Rietumi nespēj samierināties ar Krievijas pastāvēšanu

0
(atjaunots 13:07 22.04.2021)
Ķīniešu žurnālists uzskata, ka ar Maskavu notikusi ģeopolitiska traģēdija: līdz ar rietumvalstīm tai virsū "metušies" arī bijušie sabiedrotie.

RĪGA, 22. aprīlisSputnikĶīniešu žurnālists Hu Siczins savā rakstā Global Times pastāstīja, ka Krievija ir milzīgs baltais lācis, pret ko Rietumi pastāvīgi jūt nepatiku, vēsta RIA Novosti.

Žurnālists konstatēja, ka pēdējā laikā pret Kremli uzstājas valstis, kas agrāk bija PSRS sastāvā vai veidoja Varšavas līguma organizāciju. Pēc viņa domām, ar Maskavu notikusi ģeopolitiska traģēdija: līdz ar rietumvalstīm tai virsū "metušies" arī bijušie sabiedrotie.

Raksta autors atgādināja, ka, lai arī Krievija īstenojusi demokrātiskās reformas un kļuvusi par Rietumu parauga konstitucionālu valsti ar daudzpartiju sistēmu, to joprojām dēvē par "autoritatīvu" un nemana valstī notikušās pārmaiņas.

Pēc žurnālista domām, tas ir "ļoti bēdīgi". Viņš izteica pieņēmumu, ka pārmaiņas valsts politiskajā sistēmā nekādi neietekmē Rietumu viedokli: tas atkarīgs no ģeopolitisko attiecību rakstura ar Krieviju, tomēr ar tās pastāvēšanu citas valstis nevar samierināties.

0
Tagi:
Krievija, Rietumvalstis
Pēc temata
Vladimirs Putins: Krievijas nākotnes pamatā ir patriotisms
Eiropai neļauj atbrīvoties no Krievijas savaldīšanas saistībām
Putina preses sekretārs novērtēja aukstā kara varbūtību starp ASV un Krieviju
ASV atkal vēlas mācīt, kā dzīvot. Īpaši aicināta Krievija un Ķīna