Latvijas Valsts policija, foto no arhīva

Valdība apstiprināja Ruku Valsts policijas priekšnieka amatā

14
(atjaunots 10:32 14.10.2020)
Pēc pusgadu ilgas gaidīšanas Latvijas valdība pieņēma lēmumu par Valsts policijas jaunā priekšnieka kandidatūru.

RĪGA, 14. oktobris – Sputnik. Valdība apstiprinājusi Valsts policijas priekšnieka amatā Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieku Armands Ruku, teikts iestādes oficiālajā mājaslapā. Saskaņā ar spēkā esošo likumu Latvijā, Valsts policijas vadītāju ieceļ iekšlietu ministrs uz 5 gadiem pēc tam, kad kandidatūru būs atbalstījis Ministru kabinets.

Kopš 2020. gada 10. februāra Valsts policija bijusi bez vadītāja, iepriekšējais priekšnieks Ints Ķuzis 2020. gada janvārī iesniedza atlūgumu un kopš tā brīža vieta bijusi vakanta.

Toreiz Ruks nebija viens no trim publiski vērtējamajiem kandidātiem, taču iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens nolēma izvirzīt tieši viņa kandidatūru.

Pēc Ģirģena sacītā, kuri iepriekš iesniedza pieteikumus dalībai konkursā – Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Šulte un Valsts policijas Galvenās administratīvās pārvaldes priekšnieka vietnieks Normunds Grūbis – ir profesionāļi savā jomā un kvalitatīvi izpilda savus dienesta pienākumus, taču, pēc ministra domām, Valsts policijas priekšniekam ir jābūt ne vien izpildītājam, bet arī līderim ar modernu skatījumu.

Ģirģens sagaida, ka Ruks modernizēs Valsts policiju, uzlabos personāla atlasi un samazinās iekšējos riskus, tai skaitā korupcijas risku, kā arī strādās pie tā, lai uzlabotu Valsts policijas darbinieku atalgošanu.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš arī bija gandarīts ar piedāvāto kandidatūru.

14
Tagi:
Latvija, Latvijas policija
Pēc temata
Par jauno Valsts policijas vadītāju var kļūt Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks
Divi ģenerāļi un inkognito: kas pretendē uz Latvijas Valsts policijas vadītāja amatu
Latvijas zemessargs, foto no arhīva

Zemessargi saslimuši ar Covid-19 pēc mācībām: viens no viņiem nav apvilcis masku

13
(atjaunots 01:04 23.04.2021)
Pēc šaušanas mācībām viens no zemessargiem nav aplicis masku, vairāki cilvēki inficējušies ar koronavīrusu. Notiek pārbaude.

RĪGA, 23. aprīlis — Sputnik. Dienesta pārbaude sākta sakarā ar zemessargu inficēšanos ar koronavīrusu mācību laikā, informēja Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš Latvijas radio ēterā.

Kalniņš atklāja, ka, neskatoties uz pandēmiju, Zemessardze šogad organizējusi lielāku skaitu mācību. Aprīlī katru nedēļu mācībās vidēji piedalījās divi tūkstoši brīvprātīgo.

Leonīds Kalniņš atzina, ka liela nozīme ir cilvēku psiholoģijai – cilvēki pieraduši pie bīstamās situācijas un dažkārt viņu attieksme pret ieviestajiem noteikumiem, pret elementārām higiēnas prasībām nav nopietna. Konkrētajā gadījumā pēc šaušanas nodarbības cilvēks neuzvilka masku.

Pēc viņa vārdiem, tas bija izņēmums, nevis ierasta prakse mācību laikā. Tāpat zināms, ka pirms konkrētajām mācībām nav veikti Covid-19 testi.
Saskaņā ar pavēli, armijā visiem karavīriem jābūt vakcinētiem, lai nepakļautu riskam tās cīņasspēju. Pagaidām Latvijas NBS vakcinēti vienīgi kara ārsti un komandējumos nosūtītie kareivji.

Zemessargu vakcinācija ir brīvprātīga.

Saskaņā ar datiem par laika periodu līdz 15. aprīlim, inficēti 55 kareivji, 152 atradās izolācijā.

13
Tagi:
Zemessardze, vakcinācija, Latvija
Pēc temata
Dzīvā rinda visiem! Vakcinācijas punktus varēs apmeklēt ikviens
Latvijas iedzīvotāji ir gatavi vakcinācijai pret Covid-19!
Pat nemēģiniet: ko neielaidīs dzīvajā rindā vakcinācijas centros Rīgā
Bīstams precedents: Cilvēktiesību tiesa atzīst, ka piespiedu vakcinācija ir likumīga

Arī bērni slimo ar Covid-19: infekcionisti bīstas no skolu Dziesmu svētkiem

19
(atjaunots 17:53 22.04.2021)
Bērni bieži vien smagi pārcieš Covid-19, taču Dziesmu svētku laikā viņiem būs grūtāk nekā pieaugušajiem ievērot ierobežojumus.

RĪGA, 22. aprīlis — Sputnik. Bērnu slimību speciālisti ļoti piesardzībi vērtē ieceri organizēt Skolēnu dziesmu un deju svētkus: bērniem gribas būt kopā, taču tas ir tiešs vīrusa izplatības ceļš, paziņoja LSM.lv.

Šogad Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) hospitalizēti 64 bērni ar Covid-19. Otrdien, 20. aprīlī BKUS Infektoloģijas nodaļā ārstējās 4 bērni ar Covid-19. Viens no viņiem ir tikai mēnesi vecs. Viņam ir abpusējs plaušu karsonis.

"Bērni slimo, pašlaik ir četri karantīnas nodaļā, citā nodaļā ir meitenīte, kam ir ļoti smagas sekas. Mēs nevaram teikt, ka Covid bērniem nav smaga saslimšana. Mīts par vieglu Covid-19 bērniem ir tiešām mīts. Un daļai bērnu tas norit smagi," skaidroja BKUS Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece Jana Pavāre.

"Mums ir 16 pacienti, kuriem ir multi sistēmu iekaisuma sindroms, ko saucam par Covid komplikācijām. Paiet viena, divas, četras nedēļas. Ir izslimots asimptomātiski. Un tad ir straujš veselības stāvokļa pasliktinājums. Augsta temperatūra, izsitumi," viņa piezīmēja.

Šonedēļ valdība noklausījās informāciju par iespēju šovasar organizēt XII Skolēnu dziesmu un deju svētkus. Galīgais lēmums par svētku formātu tiks pieņemts maija beigās. Likums paredz, ka Dziesmu svētki notiek Mežaparka Lielajā estrādē, taču tas šovasar nav iespējams.

Bērnu ārsti ar interesi noklausījušies ziņas par svētkiem.

"Tas, ko mēs šeit redzam, no epidemioloģiskā viedokļa, ir arī atrašanās kopā vienā transportā, ja jādomā, kā jāpārvietojas. Un ir jau arī sadzīve. Bērniem ir jāpaēd. Un jāatpūšas starp koncertiem. Bērniem pašiem par sevi ir grūti ievērot distanci. Īpaši, kad ilgi nav tikušies," sacīja Pavāre.

Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvis Dzintars Mozgis norādīja, ka mazāki pasākumi skolēnu dziesmu svētkos varētu notikt pie 20 saslimušajiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Pēc viņa domām, šāds rādītājs nozīmētu, ka risks būtu zems, taču, ņemot vērā pašreizējos rādītājus, to nevarētu sasniegt pat vasaras otrajā pusē.

"Saprotams, ka risks palielinās, ja cilvēki atrodas blakus. Runa ir par bērniem, kuriem ir raksturīgs tas, ka viņi vēlas komunicēt, rotaļāties, svētku noskaņā viņi var piemirst epidemioloģiskos noteikumus," sacīja SPKC pārstāvis.

19
Tagi:
bērni, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā reģistrēti pirmie vidēji smagas Covid-19 gaitas gadījumi bērniem
"Eksperimentālā" Eirovīzija: konkurss notiks ar skatītājiem
Lidmašīna F-15E Strike Eagle, foto no arhīva

Dubulti standarti: mācības Krievijā slikti, manevri Baltijā normāla lieta

0
(atjaunots 15:51 23.04.2021)
Krievijas bruņoto spēku pārvietošanu KF teritorijā un dažu valsts teritoriālo ūdeņu rajonu slēgšanu ārvalstu karakuģiem Vašingtona uzskata par neizprovocētu eskalāciju.

Taču vienlaikus ASV Gaisa spēku iznīcinātāji Baltijas valstīs agresīvi izspēlē aviācijas triecienus "avangardā" – 150 kilometru attālumā no Sanktpēterburgas un 6000 kilometrus no Amerikas krasta. Krievija adekvāti atbild uz nepārprotamo eskalāciju un militārajiem draudiem – Rietumu kara apgabala PGA sistēmas S-400 un S-350 kontrolē katra amerikāņu iznīcinātāja lidojumu no pacelšanās līdz nosēšanās brīdim, atgādināja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Amerikāņu iznīcinātāji-bumbvedēji F-15E Strike Eagle ieradušies Igaunijā, lai tās gaisa telpā izspēlētu pilotu sadarbību ar aviācijas tēmētājiem, aviācijas triecienus avangardā un gaisa mērķu pārtveršanu. Mācību zona 21. aprīlī aptvēra Emari aviobāzes, Sāremā un Hījumā salu apkaimi, tātad aviācijas triecienu prioritārie mērķi ir iespējamā pretinieka kuģi.

Tamlīdzīgas mācības Baltijas valstīs ASV GKS organizē regulāri, it kā ar mērķi pārbaudīt cīņas gatavību. Tomēr Latviju, Lietuvu un Igauniju nekad neapdraud un nekas netraucē 48. iznīcinātāju spārna pilotiem celt cīņasspēju pastāvīgās dislokācijas vietā – Leikenhitas aviobāzē Lielbritānijā (vai dzimtenē – ASV). Patiesībā Pentagons izraudzījies Baltiju, lai izspēlētu agresīvas operācijas pret Krieviju. Tādu manevru taktiskā bezjēdzība var novest pie reģionālās krīzes. Kādā no saviem lidojumiem amerikāņu iznīcinātājs var nejauši noiet no kursa, pārkāpt Krievijas robežu. Un saņemt Krievijas PGA sistēmu triecienu, kuru redzes un darbības lokā bez grūtībām iekļaujas Baltijas valstu gaisa telpa.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēstījumā Federālajai sapulcei atklāti brīdināja partnerus: tie, kas organizē jebkādas provokācijas pret Krievijas drošības interesēm, "nožēlos nodarīto tā, kā jau sen neko nav nožēlojuši". Krievijas Bruņoto spēku koncentrācija, piemēram, Melnās jūras reģionā ļauj Pentagonam un NATO tuvāk pavērot Krievijas neverbālos argumentus.

Neveiksmīgs uzdevums

19. aprīlī vairāki desmit ASV GKS iznīcinātāju F-15 un F-16 uz nenoteiktu laiku pārvietoti no Lielbritānijas uz Poliju, uz 32. aviobāzi netālu no Laskas pilsētas, 310 kilometru attālumā no Brestas pilsētas Baltkrievijā. No šejienes ir ērtāk izspēlēt lielāku vienību gaisa operācijas.

Krievijai jebkurā virzienā savu robežu tuvumā ir liels – kvalitatīvs un kvantitatīvs – militārais pārspēks. Un tā spēj operatīvi radīt spēcīgu militāro grupējumu satriecošai atbildei (pat bez kodolieročiem).

Pentagona preses sekretārs Džons Kirbijs bumbvedēju pārvietošanu uz Baltijas reģionu novērtēja kā standarta mācības, kas nekādi nav saistītas ar situāciju uz Krievijas un Ukrainas robežas. Taču Krievija vērīgi seko partneru darbiem – viņu paziņojumi pēdējā laikā pamatīgi kritušies cenā. Vladimirs Putins pauda cerību, ka "nevienam ne prātā nenāks attiecībās ar Krieviju pārkāpt tā saucamo sarkano līniju, un to, kur tā būs iezīmēta, to mēs katrā konkrētā gadījumā noteiksim paši".

Nejaušība?

20. aprīlī, kad amerikāņu iznīcinātāji jau atradās Polijā, virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem absolūti "nejauši" lidoja divi Krievijas stratēģiskie bumbvedēji-raķešnesēji Tu-160 "Baltais gulbis". Krievijas AM atzīmēja, ka Tu-160 piesedza GKS lidmašīnu Su-35S un jūras aviācijas Su-27 ekipāžas. Stratēģi pavadīja lidojumā astoņas stundas (tātad paveica vairākus "apļus" virs Baltijas). Lidojums notika atbilstoši gaisa telpas lietošanas starptautiskajiem noteikumiem. Tomēr Krievijas stratēģiskās aviācijas patruļas ir metode stabilitātes stiprināšanai.

Stratēģiskie raķešnesēji Tu-160 lidojumā izspēlē tuvošanos vietai, no kuras tiks palaistas spārnotās raķetes pa domājamā pretinieka objektiem. Ja kādam Varšavā, Viļņā, Rīgā vai Tallinā, šķiet, ka amerikāņu iznīcinātāji padara sabiedrotos Baltijā stiprākus, viņiem nav taisnība. ASV trieciena aviācijas koncentrācija Krievijas robežu tuvumā padara valstis, kurās tā uzturas, par ļoti viegli ievainojamām un patiesi bīstamām dzīvei. Lieta tāda, ka Tu-160M var uzņemt savās tilpnēs 45 tonnu arsenālu – līdz 12 mazpamanāmās un precīzās spārnotās raķetes X-101 ar darbības attālumu līdz 5500 km, ko iespējams pielietot, neieejot pretinieka PGA darbības zonā. X-101 parastās modifikācijas lādiņš sasniedz aptuveni 400 kilogramus trotila ekvivalentā. Speciālā (X-102) aprīkota ar kodoltermisko lādiņu ar jaudu no 250 kilotonnām līdz 1 megatonnai. Divi "stratēģi" Tu-160 – tās ir 24 spārnotās raķetes, un nav grūti iztēloties iznīcības mērogu Laskas, Emari aviobāzēs un citviet reāla militārā konflikta situācijā ar Krieviju.

0
Tagi:
Pentagons, ASV GS, militārās mācības, Baltija, Krievija, PGA
Pēc temata
"NATO roku darbs": kas sācies pie Krievijas robežām
Kāpēc Latvija ielaida Rīgas gaisa telpā amerikāņu bumbvedējus?
"Pavisam citas iespējas": ko ASV vēlas izmantot cīņām gaisā
"Viņi jau pārvieto kuģus un lidmašīnas": kas notiek Melnajā jūrā