RĪGA, 14. oktobris – Sputnik. Igaunijas prāmju kompānijas Tallink Grupp sakaru direktore Katri Linka paziņoja, ka kompānija atkal ir spiesta uz laiku apturēt savas viesnīcas Tallink Hotel Riga darbību jauno braucienu ierobežojumu un mazā viesu skaita dēļ, raksta jauns.lv. Linka atzīmēja, ka viesnīca būs slēgta līdz 2021. gada pavasarim, taču gadījumā, ja situācija tūrisma nozarē uzlabosies, tā atvērs savas durvis priekšlaicīgi.
Zināms, ka Tallink Hotel Riga jau bija apturējusi savu darbu no 18. marta līdz 1. jūnijam valstī izsludinātā ārkārtējās situācijas režīma dēļ. Tallink Grupp atstās atvērtas divas savas viesnīcas no četrām, kuras atrodas Tallinā, – Tallink Spa & Conference Hotel un Tallink Express Hotel.
Tallink Hotels valdes loceklis Ave Svartsa paziņoja, ka šobrīd uzsākts darbinieku atlaišanas process, savukārt palikušie darbinieki nodarbosies ar jaunu risinājumu izstrādi klientu piesaistīšanai koronavīrusa periodā.
Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka kompānija Tallink Grupp šobrīd piedzīvo ne tos labākos laikus. Tā, uz doto brīdi tā jau bijusi spiesta atlaist vairāk nekā 500 darbinieku Latvijā, savukārt vadība nav pārliecināta, ka izdosies saglabāt reisus no Rīgas uz Stokholmu un Helsinkiem. Igaunijas valdība jau piešķīra kompānijai 100 miljonus eiro, taču, spriežot pēc visa, ar to izrādījies par maz.
Aptuveni tikpat slikti klājas lietām arī viesnīcu biznesā. Daži speciālisti jau nopietni runā, ka Rīgas viesnīcas varētu nepārdzīvot gaidāmo ziemu. Daļa tūrisma sektora uzņēmumu un viesnīcu jau ir aizvērušies ciet, savukārt tie, kas ir palikuši, cerēja noturēties vismaz līdz nākamajam pavasarim, kad nozarē parasti sākas kustība. Taču atbildīgās ministrijas ir devušas noprast, ka ir jāpārkvalificējas, jo tieša naudas atbalsta vairs nebūs.
RĪGA, 22. aprīlis — Sputnik. Ziņas par to, ka vakcinācijai pret Covid-19 veltītā informatīvā avīze tiks izplatīta vienīgi latviešu valodā, radījusi neizpratni atsevišķu Latvijas elites pārstāvju vidū. Izrādījies, ka ar "sarežģītajiem" iedzīvotāju slāņiem (proti, krievvalodīgajiem) saziņu sakārtot neļauj viņu pašu pieņemtie likumi. Paradoksālā situācija radījusi kritikas un izsmiekla vētru sociālajos tīklos. Piemēram, polittehnologs Jurģis Liepnieks smējās par tiem, kuri 30 gadus darījuši visu iespējamo, lai ignorētu krievvalodīgos iedzīvotājus.
"Smieklīgi. 30 gadus tiek darīts viss, lai ignorētu Latvijas krievus, diskreditētu visus viņu politiķus, organizācijas, un visādi izslēgtu krievu valodu no saziņas. Pēkšņi izrādās – esošie pašu pieņemtie un gadiem pastiprinātie likumi neļauj izdod vakcinācijas avīzi. Sašutums! – rakstīja polittehnologs Jurģis Liepnieks savā lapā Twitter un piebilda: - Te gribas teikt - определитесь. Ir mums viņi vajadzīgi vai nav? Ir viņi MŪSU krievi vai nē?"
Smieklīgi. 30 gadus tiek darīts viss, lai ignorētu Latvijas krievus, diskreditētu visus viņu politiķus, organizācijas, un visādi izslēgtu krievu valodu no saziņas.
— Jurģis Liepnieks (@JurgisLiepnieks) April 20, 2021
Pēkšņi izrādās – esošie pašu pieņemtie un gadiem pastiprinātie likumi neļauj izdod vakcinācijas avīzi. Sašutums!
Tomēr komentētāju viedokļi dalījās – dažs apgalvoja, ka neviens krievus nav ignorējis, citi norādīja, ka avīze vispār nav vajadzīga nekādā valodā, trešie piekrita autoram.
"Pa ko cepiens. Latvju valstiskuma pamats ir naids, tad - pret vāciem, tagad - pret krieviem. Ar to ari pa skuju taku ejam. Bezcerīgi," uzskata Ojārs Bojārs.
Pa ko cepiens. Latvju valstiskuma pamats ir naids, tad - pret vāciem, tagad - pret krieviem. Ar to ari pa skuju taku ejam. Bezcerīgi.
— ojarsBojars (@turqx) April 20, 2021
"Mūsu krievi mums ir vajadzīgi, bet ja viņi arī paši vēlas būt “mūsu krievi”, tad slaveno avīzi droši var saņemt un lasīt latviešu valodā!" uzskata Mārtiņš Jansons.
Mūsu krievi mums ir vajadzīgi, bet ja viņi arī paši vēlas būt “mūsu krievi”, tad slaveno avīzi droši var saņemt un lasīt latviešu valodā!
— Martins Jansons (@JansonsM) April 20, 2021
"Vakcinācijas avīzi VISPĀR nevajag izdot ne latviešu, ne krievu valodā. Tā ir tāda pat nauda izmešana kā vakcinācijas birojs. Fakcinācijas birojs un fakcinācijas avīze," viedokli pauda Dzintra Simsone.
Vakcinācijas avīzi VISPĀR nevajag izdot ne latviešu, ne krievu valodā. Tā ir tāda pat nauda izmešana kā vakcinācijas birojs.
— Dzintra Simpson (@DzSimpson) April 21, 2021
Fakcinācijas birojs un fakcinācijas avīze.
Asu diskusiju raisīja arī žurnālista Kārļa Arāja tvīts – viņu pārsteidza Valsts valodas centra uzstājība, kura lēmums nosaka – avīzes krievu valodā nebūs.
"Par vakcinācijas avīzi letanews.lv vēsta, ka VVC pie vainas, ka nebūs avīze arī Rus valodā. Mums ir kopiena, kur skepse pret vakcināciju ir ļoti augsta, bet informēt viņus nedrīkst...." Kārlis Arājs bija ļoti pārsteigts.
Par vakcinācijas avīzi @letanewslv vēsta, ka @_vvc pie vainas, ka nebūs avīze arī Rus valodā. Mums ir kopiena, kur skepse pret vakcināciju ir ļoti augsta, bet informēt viņus nedrīkst.... pic.twitter.com/P3BvKLSb2I
— Kārlis Arājs (@karlis_arajs) April 20, 2021
Žurnālista tvītu pavadīja pat stihiska zibakcija ar lūgumiem "Latvijas Pastam" atsūtīt iedzīvotājiem avīzi krievu valodā. Tās pamatā ir salīdzinoši nesenie likuma grozījumi, kas liedz Latvijas Pastam piegādāt iedzīvotājiem jebkādus informatīvos materiālus krievu valodā, ja vien cilvēks nav to īpaši palūdzis.
Diskusijā iesaistījās pat pats "Latvijas Pasts".
"Vēršam uzmanību, ka Latvijas Pasts var piegādāt materiālus jebkurā valodā, taču nevaram zināt un mums nav jāzina, kādu valodu lieto konkrētas pastkastītes īpašnieks, tāpēc mūsu ieteikums Vakcinācijas birojam šā jautājuma risināšanai bija veidot vienu avīzi divās valodās," situāciju komentēja "Latvijas Pasts".
Vēršam uzmanību, ka Latvijas Pasts var piegādāt materiālus jebkurā valodā, taču nevaram zināt un mums nav jāzina, kādu valodu lieto konkrētas pastkastītes īpašnieks, tāpēc mūsu ieteikums @VakcinacijaLV birojam šā jautājuma risināšanai bija veidot vienu avīzi divās valodās
— Latvijas Pasts (@latvijas_pasts) April 21, 2021
Sašutumu par to, ka nav iespējams izdot avīzi krievu valodā, pauda arī citas sabiedrībā pazīstamas personas.
"Murgs. LTV7 ziņu no rudens TV nav, citu vietēju programmu televīzijā vietējiem krieviem nav, avīzes gandrīz izmirušas, vakcīnu skepse augsta: bet krieviski vakcinācijas avīzi piegādāt nevar, jo...JO? Mums vajag pūļa imunitāti vai kā?" bija sašutusi redaktore un žurnāliste Sanita Jemberga.
Murgs. LTV7 ziņu no rudens TV nav, citu vietēju programmu televīzijā vietējiem krieviem nav, avīzes gandrīz izmirušas, vakcīnu skepse augsta: bet krieviski vakcinācijas avīzi piegādāt nevar, jo...JO? Mums vajag pūļa imunitāti vai kā? https://t.co/EcfJ2hPY8j
— Sanita Jemberga (@jemberga) April 20, 2021
"Kā mēs plānojam sasniegt pūļa imunitāti, ja nevar nieka informatīvu avīzi drukāt abās valodās, lai sasniegtu ~40% iedzīvotāju? Es saprotu, ka valsts valoda ir viena. Pirms 10 gadiem būtu kliegusi, ka krieviski nevajag. Šobrīd es saprotu, ka jāuzrunā cilvēks tam saprotamā valodā!" rakstīja Aina.
Kā mēs plānojam sasniegt pūļa imunitāti, ja nevar nieka informatīvu avīzi drukāt abās valodās, lai sasniegtu ~40% iedzīvotāju? Es saprotu, ka valsts valoda ir viena. Pirms 10 gadiem būtu kliegusi, ka krieviski nevajag. Šobrīd es saprotu, ka jāuzrunā cilvēks tam saprotamā valodā! https://t.co/wYG9RcocFn
— Aina (@SemjAina) April 20, 2021
"Super ideja par avīzi tikai latviešu valodā. Nebūs mums pūļa imunitātes, dzīvosim mūžīgos ierobežojumos un tad gan tie krievi redzēs. Šahs un mats, Vaļas tante no kaimiņu mājas, nebūs tad viņai citas iespējas, ka vien Straumēnus no galvas citēt," sarkastiski atzīmēja politikas un vēstures zinātniskā pētniece Una Bergmane.
Super ideja par avīzi tikai latviešu valodā. Nebūs mums pūļa imunitātes, dzīvosim mūžīgos ierobežojumos un tad gan tie krievi redzēs. Šahs un mats, Vaļas tante no kaimiņu mājas, nebūs tad viņai citas iespējas, ka vien Straumēnus no galvas citēt.
— Una Bergmane (@UnaBergmane) April 21, 2021
"Vakcinācijas komunikācija krievu valodā ir zilonis trauku veikalā, ko kļūst grūti ignorēt.Taču atgādināšu,ka valsts nedrīkst ar iedzīvotājiem komunicēt RU arī par tik jutīgām tēmām kā seksuālā&reproduktīvā&psihiskā veselība, vēža skrīnings. Tas ir taisns ceļš uz sabiedrības veselības nevienlīdzību," vēl virkni ignorētu problēmu iezīmēja Ilzes Viņķeles bijusī asistente un VM darbiniece Marta Krivade.
Vakcinācijas kom-ja RU ir zilonis trauku veikalā, ko kļūst grūti ignorēt.Taču atgādināšu,ka valsts nedrīkst ar iedzīvotājiem komunicēt RU arī par tik jutīgām tēmām kā seksuālā&reproduktīvā&psihiskā veselība, vēža skrīnigs. Tas ir taisns ceļš uz sabiedrības veselības nevienlīdzību
— Marta Krivade (@martakrivade) April 21, 2021
"Atvainojiet, vai godātais premjera kungs tikai nule nonācis līdz šai sensacionālajai atklāsmei?" nosmīnēja mūzikas žurnālists un kritiķis Edgars Raginskis par Kariņa repliku – sak, par vakcīnām vajagot runāt arī krieviski.
Atvainojiet, vai godātais premjera kungs tikai nule nonācis līdz šai sensacionālajai atklāsmei? https://t.co/rajgA8kOp9
— Edgars Raginskis (@koleegjis) April 21, 2021
Atgādināsim, ka informatīvo avīzi, kas veltīta vakcinācijai, plānots izplatīt no maija vidus vienīgi latviešu valodā. Saziņa ar valsts krievvalodīgajiem iedzīvotājiem par vakcināciju nav īsti gluda, piemēram, nesen sociālajā reklāmā krievu valodā sabiedriskajā transport tika pieļauta kļūda, un tā aicināja cilvēkus vakcinēties, lai apciemotu vecvecmāmiņu un vecvectētiņu.
RĪGA, 22. aprīlis — Sputnik. Vakcinācijas sociālās reklāmas kampaņa liek krievvalodīgajiem neviļus lauzīt galvu – kļūda vai draudi, stāsta Press.lv.
Zināms, ka Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) Covid-19 vakcinācijas kampaņā nolēma iesaistīt sabiedrībā pazītamas personas, kam jāpaskaidro, kāpēc vajag vakcinēties.
Kampaņā "Divi miljoni iemeslu vakcinēties. Un kāds ir tavējais?" piedalījās arī bijušais valsts izlases futbolists, Latvijas futbola federācijas bijušais prezidents Kaspars Gorkšs. Ar viņa iemeslu radās aizķeršanās, pareizāk sakot, ar tā tulkojumu.
Latviski viņš vakcinēsies, "jo grib aizbraukt ciemos pie veccevākiem".
Taču ar tulkojumu kaut kas aizgāja greizi – galu galā "Rīgas satiksmes" autobusā cilvēki pamanīja reklāmu krievu valodā ar Gorkšu: "Es vakcinēšos, jo gribu tikties ar vecvecmāmiņu un vecvectētiņu."
Diezin vai kādam būs vēlēšanās vakcinēties, ja reklāma tevi sola sūtīt pie senčiem.
Press.lv atzīmēja, ka Vakcinācijas birojs jau saņēmis informāciju par šo pārpratumu un sola visu precizēt pie reklāmas autoriem.
Protams, neviens nav pasargāts no kļūmēm. Toties redzams, ka Vakcinācijas birojs vismaz mēģina sakārtot saziņu ar krieviem, kā jau bija solījis.
Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča apliecināja, ka birojs izstrādā plānu saziņai ar valsts krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Lai veidotu daļu ar šo iedzīvotāju daļu, bija paredzēts pat "atvēlēt" īpasu biroja pārstāvi.
Tas ir valstiskas nozīmes jautājums, atzīmēja birojā, jo, nepiesaistot 40% iedzīvotāju, kam krievu valoda ir dzimtā, nav iespējams sasniegt nosprausto mērķi – vakcinēt 70% valsts pieaugušo iedzīvotāju.
Juhņēviča programmā "Doma laukums" Latvijas radio 4 ēterā pat stāstīja, ka krievvalodīgie ir viena no galvenajām mērķa auditorijām. Tiesa, uz visiem jautājumiem viņa nes kāpēc atbildēja tikai latviski, lai arī krievu valodu pārvalda.
RĪGA, 22. aprīlis – Sputnik. Korporācija "Rosatom" tiks izslēgta no konkursa dalībnieku saraksta par AES "Dukovani" paplašināšanas būvdarbiem Čehijā, pavēstīja valsts rūpniecības un tirdzniecības ministrs Karels Havlīčeks. Pēc viņa vārdiem, ir grūti iedomāties, ka pēc nesenajiem notikumiem Krievijas valsts korporācijai tiks piedāvāts piedalīties drošības pārbaudes procesā.
Runa ir par apsūdzībām, kas Prāgā izskanējušas pret Krievijas specdienestiem – Čehijā uzskata, ka Krievijas izlūki esot organizējuši sprādzienu munīcijas noliktavā Vrbeticē 2014. gadā.
Politologs Jurijs Svetovs intervijā radio Sputnik pastāstīja, ka tas ir uzbrukums Krievijas korporācijai, kas konkurē ekonomikai nozīmīgā nozarē.
"Mēs novērojam uzbrukumu "Rosatom" no visdažādākajām pusēm, jo tā ir sekmīga kompānija, kas iekarojusi labu reputāciju, kas būvē elektrostacijas dažādās valstīs. paskatieties uz visu balagānu, kas griežas ap AES Baltkrievijā. To uzbūvēja "Rosatom". Tās pamatos ir visas iespējamās pārbaudes izgājis projekts. Tomēr trīs Baltijas valstis pastāvīgi kliedz par to, ka AES "apdraud" visu Eiropu. Krievijai pat izvirzīta prasība, lai tā pierādītu, ka Latvijai un Lietuvai piegādātā elektrība nav ražota BelAES, jo pagaidām visi ir vienā lokā BRELL," norādīja politologs.
Pēc Svetova domām, notikumi Čehijā ir vajadzīgi, lai radītu trokšņa efektu, kas novērsīs pasaules uzmanību no situācijas Baltkrievijā un Prāgas nodoma iepirkt Krievijas vakcīnu "Sputnik V". Viņš piebilda, ka, visticamākais, šajā gadījumā triecienu saņems "Rosatom".