Brīvības piemineklis un Latvijas karogs, foto no arhīva

"Arī Rumānija apdzen": pēc IKP uz iedzīvotāju Latvija atkal velkas astē

47
(atjaunots 10:18 14.10.2020)
Sociālo tīklu lietotāji sūrojas – Latvija atkal paliek Eiropas Savienības valstu astē pēc IKP līmeņa uz iedzīvotāju; valsti apdzinusi pat Rumānija.

RĪGA, 14. oktobris – Sputnik. Ekonomists Jānis Hermanis padalījās Twitter tabulā ar Eurostat datiem par ES valstīm, kuras pērn bijušas zemāk par vidējo IKP līmeni uz iedzīvotāju.

"IKP uz iedzīvotāju (% pret ES-27 vidējo līmeni) dalībvalstīs, kurās 2019.g. tas bija zem vidējā rādītāja," uzrakstīja Jānis Hermanis, atsaucoties uz Eurostat datiem.

​Grafikā var redzēt, ka Latvija šajā "topā" ieņem ceturto vietu no apakšas – Latviju apdzen pat Rumānija. Pēc IKP līmeņa uz iedzīvotāju sliktāk par Latviju izskatās tikai Grieķija, Horvātija un Bulgārija.

Sociālo tīklu lietotāji asi reaģēja uz šiem datiem un aktīvi komentēja kārtējo Latvijas "veiksmes stāstu".

Tā, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks, tagadējais Latvijas Bankas padomes loceklis, bija lakonisks.

"Skarba realitāte. Latviju apdzen arī Rumānija..." novērtēja situāciju Vilks.

​Daži pievērsa uzmanību visu trīs Baltijas valstu rādītāju atšķirībai.

"Latvija arvien straujāk atraujas no Lietuvas un Igaunijas," atzīmēja zinātnieks Guntars Vaivars.

​"Jo Latvijai vēl arvien nav skaidras industrializācijas un eksporta-vilktas attīstības stratēģijas - tāpēc mūs tikko apdzina Rumānija," izdara secinājumu ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs.

​Vienkāršie iedzīvotāji bija asāki savos vērtējumos un nekautrējās izteikties skarbāk.

"Veiksmes stāsts," sarkastiski uzrakstīja patriotiskā baikeru kluba "Dieva Suņi" pārstāvji.

​"Ne raudāt, ne dziedāt, tik dancot jestrāk (un dancināt politiķus)," atbalsta ņirgāšanās toni lietotājs aivarsb.

​"Biedējoši," nonāk pie secinājuma Viktors Dāboliņš.

​"Paldies, Jaunā Vienotība, par 10 varas gados sasniegto!!! Malači! Tā turēt. Esam gaismas gada attālumā no Ziemeļvalstīm," pievienojas sarkastiskajam noskaņojumam lietotājs HB.

​"Nekas, tūlīt piežmiegsim MU (minkrouzņēmumus – Sputnik) un visus pārējos mazos un "ļaunprātīgos" nodokļu nemaksātājus un būsim pirmie... no apakšas, bet pirmie..." pārliecināts Zemgus Zaharāns.

​"Un oligarhi arī nav pie varas. Ko banku "kapitālais remonts" vien paveica!" pauž izbrīnu Jānis Rudzupuķe.

​Acīmredzamā mazākumā, taču bija arī tādi komentētāji, kuri saskatīja pozitīvo šajā statistikā.

"Kā uz to paskatās... varētu arī teikt - Latvija apsteidz Grieķiju..." meklē plusus bēdīgajā situācijā pazīstama latviešu žurnāliste Baiba Strautmane.

​"Ko jūs skarbu redzat reālajā Latvijas dzīvē? Man grūti komentēt skaitļus, bet ap sevi redzu ilgu labklājības celšanos," pārsteidza visus ar optimistisko secinājumu lietotājs te pienāca Kindzulis.

​Saskaņā ar dažu banku ekonomistu vērtējumiem, Latvijas IKP šī gada otrajā ceturksnī arī piedzīvoja ievērojamu kritumu un gada skatījumā samazinājās par 9,8%. Šis ceturksnis bija smagākais posms priekš ekonomikas, kad ierobežojumu ieviešana strauji apturēja ekonomisko aktivitāti, bet atsevišķās nozarēs, kas saistītas ar tūrismu, sabiedrisko ēdināšanu un izklaidēm, samazināja to līdz pašam minimumam.

Eksperti uzskata, ka bezdarbs var pieaugt un situācija atkal var kļūt nenoteiktāka, kas var ietekmēt patērētāju aktivitāti. Var pieaugt mājsaimniecību un uzņēmumu skaits, kas kļūs piesardzīgāki, redzot vīrusa globālo ietekmi un progresa trūkumu.

47
Tagi:
sociālie tīkli, Rumānija, Latvija, IKP
Pēc temata
Latvija izrādījusies starp ES valstīm ar vismazāko IKP
Atkal samazināta Latvijas IKP prognoze: kas bremzē ekonomiku un ko gaidīt 2020.gadā
Valdis Keris: kāpēc Latvijai tērēt 4% IKP aizsardzībai, ja iedzīvotāji izmirst
Latvijas IKP pieaugs, bezdarbs saruks, bet algas - palielināsies
Neatkarīgā deputāte Jūlija Stepaņenko

Jūlija Stepaņenko gatava organizēt referendumu par ģimeni

12
(atjaunots 13:58 17.01.2021)
Ģimenes – vīrieša un sievietes savienības – aizstāvji ir gatavi līdz pēdējam cīnīties par šī jēdziena iekļaušanu Satversmē.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Ja likumprojekts par Satversmes grozījumiem, kuri nosaka ģimenes – vīrieša un sievietes savienības jēdzienu, netiks pieņemts Saeimā pirmajā lasījumā, deputāti ir gatavi sākt parakstu vākšanu par referendumu, pastāstīja neatkarīgā deputāte Jūlija Stepaņenko radio Baltkom ēterā.

Iepriekš Saeima iesniedza izskatīšanai komisijām Nacionālās apvienības sagatavotos Satversmes 110. panta grozījumus, kas paredz nostiprināt jēdzienu par ģimeni kā vīrieša un sievietes savienību.

Daudzi šiem grozījumiem nepiekrīt vai vismaz uzskata, ka patlaban nav tiem piemērots brīdis. Piemēram, premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") paziņoja, ka patlaban šis jautājums neesot uzmanības centrā. Frakcija "Saskaņa" paziņoja, ka balsojumā nepiedalīsies.

Savukārt Jūlija Stepaņenko ir gatava darīt visu iespējamo, lai panāktu grozījumus Satversmē.

"Ja mums pietrūks 3-4 balsis, mēs jau esam gatavi iet uz tautas referendumu. Grozījumu redakcija mums ir gandrīz gatava, tiek izstrādāta anotācija," viņa pastāstīja.

"Iespējams, to varētu vēlreiz koriģēt, jo mums bijušas vairākas juristu sapulces, kas grozījumu sagatavoja. Tā vēl sīkāk skaidros, uz ko attieksies grozījumi, lai cilvēkiem nerastos jautājumi: "Ai, es esmu vientuļa mamma, mani apvaino, manis te nav." Varbūt tādā aspektā mūsu redakcija nebija tik juridiski perfekta, tā sakot, toties saprotamāka cilvēkiem, kuru viedokli mēs plānojam vaicāt," pastāstīja Stepaņenko.

Par pamatu mēģinājumiem grozīt Satversmi kļuva Satversmes tiesas spriedums, kas paredzēja, ka Satversmē noteiktā ģimeņu aizsardzība paredz valsts pienākumu aizsargāt arī viendzimuma ģimenes.

Vienlaikus Igaunijā jautājums par ģimenes jautājumam veltītu referendumu ir slēgts – trešdien parlaments nobalsoja pret jautājuma "Vai laulībām Igaunijā joprojām jābūt vīrieša un sievietes savienībai?" piedāvāšanu referendumam 2021. gada 18. aprīlī, vēstīja Postimees. Reformu partijas priekšsēdētāja Kaija Kallasa konstatēja, ka referendumam izgāzties likusi opozīcijas taktika: piemēram, pirmdien balsojuma rezultāts būtu citāds.

Atgādināsim, ka trešdien premjerministrs Jiri Ratass atkāpās no amata un paziņoja, ka koalīcija ar partiju EKRE, kas pieprasīja referendumu, ir pārtraukta. Demisija bija saistīta ar korupcijas skandālu, kurā izrādījās iejaukta Centra partija.

Prezidente Kersti Kaljulaida uzticēja valdības veidošanu Kallasai – vienai no skaļākajiem referenduma kritiķiem.

12
Pēc temata
Pirmais vīrs, otrais vīrs: līdz Saeimai nokļuvušas viendzimuma attiecības
Rinkēvičs parakstīja petīciju par viendzimuma partnerattiecībām
Romas pāvests atbalstīja viendzimuma pāru civilās savienības
Urbanovičs: ar likumu nevar atrisināt viendzimuma savienību reģistrācijas problēmu
Strūklaka Tautu draudzība, Tautsaimniecības sasniegumu izstādē Maskavā

Latvijā atrastas unikālas PSRS laiku vitrāžas

18
(atjaunots 22:23 17.01.2021)
Deviņas no septiņpadsmit vitrāžām, kas rotāja Latvijas PSR paviljonu Tautsaimniecības sasniegumu izstādē Maskavā, tika atrastas Rīgā un Daugavpilī; speciālisti norāda, ka 60 gadu garumā par to atrašanās vietu nebija nekādas informācijas.

RĪGA, 17. janvāris - Sputnik. Latvijā atrastas deviņas vitrāžas, kas 50. gados bija izvietotas uz Latvijas PSR paviljona fasādes Tautsaimniecības sasniegumu izstādē Maskavā, ziņoja izstādes oficiālā vietne. Vitrāžas atradis Tautsaimniecības sasniegumu izstādes pētnieks Dmitrijs Vorobjovs.

Unikālās vitrāžas no paviljona galvenās fasādes 60 gadus tika uzskatītas par pazaudētām. Latvijas PSR paviljona pārprofilēšanas gaitā 60. gados mainījās ekspozīcija un visa noformējuma koncepcija. Vitrāžas demontēja un aizveda uz Latviju. Kopumā bija 17 vitrāžas, tagad, pateicoties Vorobjovam, deviņas no tām izdevās atrast.

Ziņots , ka četras vitrāžas atrodas Rīgā. To nosaukumi ir "Rīga", "Muzejs", "Jūrmala" un "Universitāte", bet 1987. gadā restaurēšanas laikā uzrakstos krievu valodu nomainīja latviešu valoda. Izrādījās, tās rotā Rīgas ģimnāzijas bibliotēkas sienas. Vitrāžā "Rīga" attēlots galvaspilsētas siluets 50. gadu sākumā, panno "Muzejs" demonstrē Valsts latviešu un krievu mākslas muzeju, "Jūrmala" ataino Rīgas piekrastes krāšņumu, bet vitrāža "Universitāte" veltīta Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātei.

Citas piecas vitrāžas tika atrastas Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā. Vitrāžas ar nosaukumu "Ventspils", "Daugavpils" un "Meliorācija" lieliski saglabājušās, tās novietotas logu ailēs ēkas kāpņu telpā. Vēl viena vitrāža "Kuldīga" rotā kāpņu telpu, kas ved uz bēniņiem. Pēdējā atrastā vitrāža glabājas muzeja bēniņos, tas ir ornamentāls panno ar sarkanu zvaigzni, kas iepriekš rotāja ieeju Latvijas PSR paviljonā Tautsaimniecības sasniegumu izstādē.

Visas atrastās vitrāžas ir teicamā stāvoklī, speciālistiem nebūs grūti atjaunot trūkstošos elementus.

Pārējo astoņu vitrāžu atrašanas vieta šobrīd nav zināma, taču izstādes darbinieki cer, ka turpmāko pētījumu gaitā viņiem izdosies tās atrast.

18
Tagi:
Latvija, Maskava
Rīgas Brīvosta, foto no arhīva

Absolūts fiasko: Dombrovskis komentēja Baltijas ostu rādītājus

19
(atjaunots 14:18 17.01.2021)
Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Pērn Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedza Ventspils, Rīgas un Liepājas kopējos rādītājus.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Saeimas deputāts, bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis komentēja Latvijas un Lietuvas ostu darbības rezultātus 2020. gadā. Dati liecina: Latvijas politika tranzīta jomā ir cietusi absolūtu fiasko, uzskata politiķis.

Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Osta vēstīja, ka pērn pārkrāvusi 47,7 miljonus tonnu kravu – par 3,2% vairāk nekā 2019. gadā.

Savukārt kravu plūsma caur Latvijas ostām aizvadītajā gadā joprojām samazinājās.

Rīgas ostas kravu apgrozījums pērn krities par 27,6%, līdz 23,7 milj. tonnu, Ventspils ostas – par 36,9%, līdz 12,9 milj. tonnu, Liepājas – par 10%, līdz 6,6 milj. tonnu.

Koncerns "Tallinna Sadam" (Tallinas osta), kas kontrolē piecas ostas, paziņoja, ka to kravu apgrozījums pērn bijis par 7% lielāks, nekā 2019. gadā – 21,3 milj. tonnu.

Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot rādītājus, paziņoja, ka kravu apstrādes lejupslīde Latvijas ostās cita starpā skaidrojama arī ar valdības politiku.

"Absolūts fiasko Latvijas tranzīta politikā vienā grafikā. Aizvadītajā gadā Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedzis triju pašu lielāko Latvijas ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) summāro kravu apgrozījumu. Bet 2003. gadā Klaipēda vairāk nekā 2 reizes atpalika no Latvijas "trijnieka"!

Grafiks liecina, ka pēdējo divu gadu laikā tagadējā valdība paspējusi ieguldīt savu artavu Rīgas un Ventspils ostu attīstībā," Dombrovskis konstatēja savā lapā Facebook.

19
Tagi:
tranzīts, Liepāja, Ventspils, Rīgas brīvosta, osta, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Nevar kompensēt apjomus no Krievijas: kravu apgrozījums Ventspilī krities par 37%
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Rīgas osta izdomājusi, kā konkurēt ar Krievijas ostām Baltijas jūrā