RĪGA, 14. oktobris – Sputnik. Ekonomists Jānis Hermanis padalījās Twitter tabulā ar Eurostat datiem par ES valstīm, kuras pērn bijušas zemāk par vidējo IKP līmeni uz iedzīvotāju.

"IKP uz iedzīvotāju (% pret ES-27 vidējo līmeni) dalībvalstīs, kurās 2019.g. tas bija zem vidējā rādītāja," uzrakstīja Jānis Hermanis, atsaucoties uz Eurostat datiem.

​Grafikā var redzēt, ka Latvija šajā "topā" ieņem ceturto vietu no apakšas – Latviju apdzen pat Rumānija. Pēc IKP līmeņa uz iedzīvotāju sliktāk par Latviju izskatās tikai Grieķija, Horvātija un Bulgārija.

Sociālo tīklu lietotāji asi reaģēja uz šiem datiem un aktīvi komentēja kārtējo Latvijas "veiksmes stāstu".

Tā, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks, tagadējais Latvijas Bankas padomes loceklis, bija lakonisks.

"Skarba realitāte. Latviju apdzen arī Rumānija..." novērtēja situāciju Vilks.

​Daži pievērsa uzmanību visu trīs Baltijas valstu rādītāju atšķirībai.

"Latvija arvien straujāk atraujas no Lietuvas un Igaunijas," atzīmēja zinātnieks Guntars Vaivars.

​"Jo Latvijai vēl arvien nav skaidras industrializācijas un eksporta-vilktas attīstības stratēģijas - tāpēc mūs tikko apdzina Rumānija," izdara secinājumu ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs.

​Vienkāršie iedzīvotāji bija asāki savos vērtējumos un nekautrējās izteikties skarbāk.

"Veiksmes stāsts," sarkastiski uzrakstīja patriotiskā baikeru kluba "Dieva Suņi" pārstāvji.

​"Ne raudāt, ne dziedāt, tik dancot jestrāk (un dancināt politiķus)," atbalsta ņirgāšanās toni lietotājs aivarsb.

​"Biedējoši," nonāk pie secinājuma Viktors Dāboliņš.

​"Paldies, Jaunā Vienotība, par 10 varas gados sasniegto!!! Malači! Tā turēt. Esam gaismas gada attālumā no Ziemeļvalstīm," pievienojas sarkastiskajam noskaņojumam lietotājs HB.

​"Nekas, tūlīt piežmiegsim MU (minkrouzņēmumus – Sputnik) un visus pārējos mazos un "ļaunprātīgos" nodokļu nemaksātājus un būsim pirmie... no apakšas, bet pirmie..." pārliecināts Zemgus Zaharāns.

​"Un oligarhi arī nav pie varas. Ko banku "kapitālais remonts" vien paveica!" pauž izbrīnu Jānis Rudzupuķe.

​Acīmredzamā mazākumā, taču bija arī tādi komentētāji, kuri saskatīja pozitīvo šajā statistikā.

"Kā uz to paskatās... varētu arī teikt - Latvija apsteidz Grieķiju..." meklē plusus bēdīgajā situācijā pazīstama latviešu žurnāliste Baiba Strautmane.

​"Ko jūs skarbu redzat reālajā Latvijas dzīvē? Man grūti komentēt skaitļus, bet ap sevi redzu ilgu labklājības celšanos," pārsteidza visus ar optimistisko secinājumu lietotājs te pienāca Kindzulis.

​Saskaņā ar dažu banku ekonomistu vērtējumiem, Latvijas IKP šī gada otrajā ceturksnī arī piedzīvoja ievērojamu kritumu un gada skatījumā samazinājās par 9,8%. Šis ceturksnis bija smagākais posms priekš ekonomikas, kad ierobežojumu ieviešana strauji apturēja ekonomisko aktivitāti, bet atsevišķās nozarēs, kas saistītas ar tūrismu, sabiedrisko ēdināšanu un izklaidēm, samazināja to līdz pašam minimumam.

Eksperti uzskata, ka bezdarbs var pieaugt un situācija atkal var kļūt nenoteiktāka, kas var ietekmēt patērētāju aktivitāti. Var pieaugt mājsaimniecību un uzņēmumu skaits, kas kļūs piesardzīgāki, redzot vīrusa globālo ietekmi un progresa trūkumu.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins sniedzis paziņojumu par papildu soļiem situācijas deeskalācijai Eiropā apstākļos, kad darbību pārtraucis Līgums par vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm (INF), vēsta RIA Novosti. 

"Līgums INF bija svarīgs elements starptautiskās drošības un stratēģiskās stabilitātes arhitektūrā. Īpaša loma Līgumam bija prognozējamības un savaldības uzturēšanas aspektā raķešu jomā Eiropas teritorijā," teikts dokumentā, ko publicēja Kremļa preses dienests.

Pagājušajā gadā ASV ar vienpusēju lēmumu izstājās no INF, pie tam pārmetot Krievijai līguma pārkāpumus. Maskava noliedza visas apsūdzības un bija gatavi nodemonstrēt raķeti, kas radījusi šaubas, tomēr Vašingtona nenāca pretī.

© Sputnik / Natalia Seliverstova

ASV noraida Putina ierosinājumu pagarināt līgumu NEW START

Putins uzskata līguma laušanu par kļūdu, kas "pastiprina raķešu bruņojuma sacensību izvēršanās, konfrontācijas potenciāla pieauguma risku un tālāku ceļu pie nekontrolējamas eskalācijas".

Valsts vadītājs atzīmēja, ka, ņemot vērā spriedzi Krievijas un NATO attiecībās acīmredzami arī draudi Eiropas drošībai.

"Šajos apstākļos nepieciešami aktīvi centieni mazināt uzticības deficītu, stiprināt reģionālo un globālo stabilitāti, kā arī mazināt riskus, ko rada savstarpēja nesapratne un domstarpības raķešu bruņojuma jomā," viņš uzsvēra.

Ierosinājumi

Prezidents ieteica izstrādāt instrumentus, kas ļautu mazināt spriedzi un satraukumu.

"Piemēram, runa varētu būt par pārbaudes pasākumiem kompleksiem "Aegis Ashore" ar starta iekārtām Mk-41 ASV un NATO bāzēs Eiropā, kā arī raķetēm 9M729 Krievijas Federācijas BS objektos Kaļiņingradas apgabalā," teikts paziņojumā.

© Sputnik / Алексей Дружинин

Par pandēmiju, ekonomiku, sankcijām. Putins uzstājās kluba "Valdai" sēdē

Uzsvērts, ka visu darbību pamatā jābūt abpusēju soļu principam: Maskava ir gatava atteikties no raķešu 9M729 izvēršanas Krievijas Eiropas teritorijā, taču ar noteikumu, ja NATO spers līdzīgus soļus.

"Mēs apstiprinām gatavību pieturēties pie Krievijas Federācijas iepriekš izsludinātā moratorija sauszemes bāzes vidēja un maza darbības rādiusa raķešu izvēršanai, kamēr atbilstošajos reģionos neparādīsies analoģiskas klases ASV ražots raķešu bruņojums," paziņoja Putins un piezīmēja, ka Krievija vēl aizvien cer uz atbildes moratoriju.

Noslēgumā viņš vēlreiz uzsvēra, ka Maskava ir gatava kopīgam darbam, un pauda cerību, ka arī tās partneri meklēs iespējas, kā uzturēt stabilitāti un novērst raķešu krīzes pasaulē bez INF.