RĪGA, 14. oktobris – Sputnik. Ekonomists Jānis Hermanis padalījās Twitter tabulā ar Eurostat datiem par ES valstīm, kuras pērn bijušas zemāk par vidējo IKP līmeni uz iedzīvotāju.

"IKP uz iedzīvotāju (% pret ES-27 vidējo līmeni) dalībvalstīs, kurās 2019.g. tas bija zem vidējā rādītāja," uzrakstīja Jānis Hermanis, atsaucoties uz Eurostat datiem.

​Grafikā var redzēt, ka Latvija šajā "topā" ieņem ceturto vietu no apakšas – Latviju apdzen pat Rumānija. Pēc IKP līmeņa uz iedzīvotāju sliktāk par Latviju izskatās tikai Grieķija, Horvātija un Bulgārija.

Sociālo tīklu lietotāji asi reaģēja uz šiem datiem un aktīvi komentēja kārtējo Latvijas "veiksmes stāstu".

Tā, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks, tagadējais Latvijas Bankas padomes loceklis, bija lakonisks.

"Skarba realitāte. Latviju apdzen arī Rumānija..." novērtēja situāciju Vilks.

​Daži pievērsa uzmanību visu trīs Baltijas valstu rādītāju atšķirībai.

"Latvija arvien straujāk atraujas no Lietuvas un Igaunijas," atzīmēja zinātnieks Guntars Vaivars.

​"Jo Latvijai vēl arvien nav skaidras industrializācijas un eksporta-vilktas attīstības stratēģijas - tāpēc mūs tikko apdzina Rumānija," izdara secinājumu ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs.

​Vienkāršie iedzīvotāji bija asāki savos vērtējumos un nekautrējās izteikties skarbāk.

"Veiksmes stāsts," sarkastiski uzrakstīja patriotiskā baikeru kluba "Dieva Suņi" pārstāvji.

​"Ne raudāt, ne dziedāt, tik dancot jestrāk (un dancināt politiķus)," atbalsta ņirgāšanās toni lietotājs aivarsb.

​"Biedējoši," nonāk pie secinājuma Viktors Dāboliņš.

​"Paldies, Jaunā Vienotība, par 10 varas gados sasniegto!!! Malači! Tā turēt. Esam gaismas gada attālumā no Ziemeļvalstīm," pievienojas sarkastiskajam noskaņojumam lietotājs HB.

​"Nekas, tūlīt piežmiegsim MU (minkrouzņēmumus – Sputnik) un visus pārējos mazos un "ļaunprātīgos" nodokļu nemaksātājus un būsim pirmie... no apakšas, bet pirmie..." pārliecināts Zemgus Zaharāns.

​"Un oligarhi arī nav pie varas. Ko banku "kapitālais remonts" vien paveica!" pauž izbrīnu Jānis Rudzupuķe.

​Acīmredzamā mazākumā, taču bija arī tādi komentētāji, kuri saskatīja pozitīvo šajā statistikā.

"Kā uz to paskatās... varētu arī teikt - Latvija apsteidz Grieķiju..." meklē plusus bēdīgajā situācijā pazīstama latviešu žurnāliste Baiba Strautmane.

​"Ko jūs skarbu redzat reālajā Latvijas dzīvē? Man grūti komentēt skaitļus, bet ap sevi redzu ilgu labklājības celšanos," pārsteidza visus ar optimistisko secinājumu lietotājs te pienāca Kindzulis.

​Saskaņā ar dažu banku ekonomistu vērtējumiem, Latvijas IKP šī gada otrajā ceturksnī arī piedzīvoja ievērojamu kritumu un gada skatījumā samazinājās par 9,8%. Šis ceturksnis bija smagākais posms priekš ekonomikas, kad ierobežojumu ieviešana strauji apturēja ekonomisko aktivitāti, bet atsevišķās nozarēs, kas saistītas ar tūrismu, sabiedrisko ēdināšanu un izklaidēm, samazināja to līdz pašam minimumam.

Eksperti uzskata, ka bezdarbs var pieaugt un situācija atkal var kļūt nenoteiktāka, kas var ietekmēt patērētāju aktivitāti. Var pieaugt mājsaimniecību un uzņēmumu skaits, kas kļūs piesardzīgāki, redzot vīrusa globālo ietekmi un progresa trūkumu.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Saeimas deputāts, bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis komentēja Latvijas un Lietuvas ostu darbības rezultātus 2020. gadā. Dati liecina: Latvijas politika tranzīta jomā ir cietusi absolūtu fiasko, uzskata politiķis.

Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Osta vēstīja, ka pērn pārkrāvusi 47,7 miljonus tonnu kravu – par 3,2% vairāk nekā 2019. gadā.

© Sputnik / Sergey Melkonov

Rīgas ostas kravu apgrozījums krities par 28% Krievijas kravu krīzes dēļ

Savukārt kravu plūsma caur Latvijas ostām aizvadītajā gadā joprojām samazinājās.

Rīgas ostas kravu apgrozījums pērn krities par 27,6%, līdz 23,7 milj. tonnu, Ventspils ostas – par 36,9%, līdz 12,9 milj. tonnu, Liepājas – par 10%, līdz 6,6 milj. tonnu.

Koncerns "Tallinna Sadam" (Tallinas osta), kas kontrolē piecas ostas, paziņoja, ka to kravu apgrozījums pērn bijis par 7% lielāks, nekā 2019. gadā – 21,3 milj. tonnu.

Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot rādītājus, paziņoja, ka kravu apstrādes lejupslīde Latvijas ostās cita starpā skaidrojama arī ar valdības politiku.

"Absolūts fiasko Latvijas tranzīta politikā vienā grafikā. Aizvadītajā gadā Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedzis triju pašu lielāko Latvijas ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) summāro kravu apgrozījumu. Bet 2003. gadā Klaipēda vairāk nekā 2 reizes atpalika no Latvijas "trijnieka"!

Grafiks liecina, ka pēdējo divu gadu laikā tagadējā valdība paspējusi ieguldīt savu artavu Rīgas un Ventspils ostu attīstībā," Dombrovskis konstatēja savā lapā Facebook.