Latvijā atgriežas obligātais sejas aizsargmasku režīms
(atjaunots 19:40 13.10.2020)
No šodienas Latvijā paplašinās vietu saraksts, kur tiek ieviesta obligāta sejas maskas lietošana; no 7. oktobra šī prasība tiek ieviesta sabiedriskajā transportā, taču pieaugošā Covid-19 gadījumu skaita valstī dēļ saraksts tiks papildināts.RĪGA, 14. oktobris – Sputnik. Sakarā ar Covid-19 gadījumu skaita pieaugumu obligāto sejas aizsargmasku valkāšanu ievieš arī tirdzniecības vietās, kultūras un reliģijas iestādēs, stacijās, pasta nodaļās un citās cilvēku pulcēšanās vietās, teikts Riga.lv Facebook grupā. Jaunās prasības stājas spēkā no šodienas, 14. oktobra.
Vietu sarakstā, kur jālieto sejas maskas, tāpat tiek iekļautas degvielas uzpildes stacijas, bibliotēkas, izstāžu zāles. Tātad var secināt, ka sejas maskas lietošana kļuvusi obligāta visur, izņemot mājas un ielu. Papildu prasības varētu stāties spēkā no 17. oktobra.
No 7. oktobra Latvijas sabiedriskajā transportā atkal ir kļuvis obligāti lietot sejas maskas, kuras aizsedz muti un degunu. Sejas aizsargmasku režīma ievērošanu sabiedriskajā transportā uzraudzīs sabiedriskā transporta kontrolieri un konduktori. Viņiem ir tiesības izsēdināt cilvēku, kurš ignorēs viņu prasību uzvilkt aizsarglīdzekli. Konflikta situācijas gadījumā kontrolieriem un konduktoriem palīgā nāks policija.
Tagi:
Bankomāti "mūk" prom no ielām, skaidrā nauda pieejama mazāk
(atjaunots 09:05 22.01.2021)
Kāpēc Latvijas pilsētu ielās pazūd bankomāti? Vai tad tos lieto retāk? Izrādās, cilvēki tomēr skaidro naudu noņem, un bankomāti vēl aizvien ir populāri.RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Iespējams, esat pamanījuši, ka daudzi bankomāti vairs neatrodas ierastajās vietās. Tos aizvien biežāk pārvieto iekštelpās. Šādu tendenci apstiprina Latvijas lielāko banku pārstāvji. Daudzi bankomāti, kas bija pieejami visu diennakti, tiek pārvietoti uz lielveikalu vai citu plaši apmeklētu būvju iekštelpām un turpmāk pieejami tikai konkrētās iestādes darba laikā, stāsta Skaties.lv, atsaucoties uz "900 sekundes".
Centrtieces spēks
Viens piemērs: Sarkandaugavā, Rīgā, Tilta ielā agrāk bija Swedbank filiāle, un bankomāts pieejams no ielas, tagad šādas iespējas vairs nav
"Bankomāti maina atrašanās vietu," apstiprināja Swedbank pārstāvis Jānis Krops, norādot, ka bankomātu izzušana ir tikai šķietama. Swedbank ir gandrīz 370 bankomāti Latvijā, un aizvadītajā gadā to skaits pat par diviem bankomātiem esot pieaudzis. Tomēr ielās tie redzami arvien retāk.
"Te ir taisnība, ka bankomāti mēdz "migrēt" uz tirdzniecību centriem, vienkārši tāpēc, ka mēs tur biežāk uzturamies," atzina Swedbank pārstāvis.
Ne tikai Swedbank bankomāti ir biežāk pieejami lielveikalos, tāpat notiek arī ar citām Latvijas populārākajām bankām.
"Mēs skatāmies, lai tos bankomātus tiešām izmanto," norādīja bankas Citadele valdes loceklis Vladislavs Mironovs. Viņš atgādināja, ka lielveikalos bankomātus lieto vairāk cilvēku. Taču tas ir tikai viens no pārmaiņu iemesliem.
"Jā, vairāk tie bankomāti pārceļo uz iekštelpām, tas saistīts arī ar drošības apsvērumiem, jo iekštelpās cilvēki jūtas drošāk un pieprasījums lielāks," piebilda bankas valdes loceklis.
Banku pārstāvji spiesti atzīt, ka bankomāti, kas izvietoti ielās, cieš no vandālisma. "Cilvēki mēģina salauzt kaut ko," konstatēja SEB Bankas pārstāve Jeļena Novaka. Viņa atzina, ka bankomātu pārcelšana uz iekštelpām diemžēl nozīmē ierobežotu pieejamību: "Jāsaprot, ka bankomāts ir iekšā, tad pieejamība ir saistīta ar veikala darba laiku, ja bankomāts ārā, tad tas pieejams diennakti."
Negribam maksāt "svešiem"
Taču ir arī labās ziņas. Piemēram, SEB banka ir atjaunojusi iespēju lauku novados izņemt naudu mazumtirdzniecības veikalos, kuru sarakstu var atrast bankas mājaslapā. Tāpat arī citu banku mājaslapās ir sadarbības veikalu saraksti.
Tomēr aizvien biežāk seniori žēlojas, ka sarūk bankomātu un banku filiāļu skaits – kad vajadzīga skaidrā nauda, sirmgalvji spiesti izmantot "svešas" bankas bankomātu.
"Es ar savu Swedbank kartiņu noņēmu nelielu summu Luminor bankomātā. Komisija bija 2,15 eiro! Patvaļa! Man taču ir grūti aiziet līdz citam bankomātam!" bija sašutis pensionārs.
Patiešām, tagad senioriem ir daudz vairāk grūtību, ņemot vērā izmaiņas ierastajā dzībē. Bankas organizē optimizāciju, filiāļu un bankomātu skaits sarūk, tomēr skaidrā nauda vēl aizvien ir vajadzīga. Īpaši neērti ir pensionāriem – ne visiem ir dators, ne visi saprot, kā un kas darbojas.
Piedevām lielas raizas sagādā komisijas nauda, ko banka iekasē par naudas saņemšanu no "sveša" bankomāta. Tātad tās summa ir jānoskaidro iepriekš.
Noņem retāk, toties biežāk
Bankas Luminor sabiedrisko attiecību vadītāja Inese Kronberga pastāstīja, ka pērn vidējā no bankomātiem izņemtās naudas summa nav mainījusies, tomēr pandēmijas ietekmē krities bankomātu lietošanas biežums, tātad cilvēki izņem naudu retāk, toties lielākas summas.
Tomēr salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm no bankomātiem izņemtās summas ir vismazākās. Lietuvā tās ir par 32% lielākas, Igaunijā – par 18%. Pirmajos pandēmijas mēnešos bija vērojama liela bankomātu izmantošanas un izņemto summu lejupslīde.
Iedzīvotāji aizvien aktīvāk izmanto dažādus bezskaidras naudas norēķinus, tomēr skaidrās naudas nozīme nebūt nekrītas. Pērn augustā līdz 32% kritās skaidrās naudas īpatsvars norēķinos – tas ir zemākais rādītājs pēdējos gados. Tomēr no bankomātiem izņemtās skaidrās naudas apjoms ir aptuveni saglabājies.
Perevoščikovs: slimnīcas ir pārpildītas, ierobežojumus neatcels
(atjaunots 08:35 22.01.2021)
Ierobežojošo pasākumu ievērošana varētu palīdzēt novērst jaunu vīrusa štammu izplatīšanos, un būtu pāragri tos atcelt.RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Latvijā septiņu dienu periodā samazinājies slimnīcās stacionēto Covid-19 pacientu skaits, taču ierobežojumu atcelšanai nav pamata, pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvis, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs, vēsta Tvnet.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē epidemiologs informēja: septiņu dienu laikā stacionēti 759 cilvēki, par 18% mazāk nekā iepriekšējā periodā. Neskatoties uz to, joprojām daudziem pacientiem nepieciešama stacionēšana, tāpat nepieņemami liels ir aizpildīto gultasvietu rādītājs.
"Vēl sliktāk ir tas, ka starp šiem stacionāros ievietotajiem pieaug to pacientu skaits, kuriem ir īpaši smags veselības stāvoklis. Pēdējie dati liecina, ka ir virs 90 cilvēkiem, turklāt šiem īpašiem smagā stāvoklī esošiem pacientiem ir nepieciešams ilgāk pavadīt laiku stacionārā," paskaidroja Perevoščikovs.
Epidemiologs atzīmēja, ka citās ES valstīs stingrie pasākumi palīdzējuši mazināt inficēšanās gadījumus, taču, tiklīdz pasākumi tika mīkstināti, tas noveda pie jauna Covid-19 skaita pieauguma.
"Pat Francija ar saviem stingrajiem ierobežojošajiem pasākumiem turpina tos ieviest pie tāda saslimstības līmeņa, kas ir divas reizes zemāks nekā patlaban Latvijā. Līdzīgi ir arī Vācijā, kur saslimstība ir divas reizes zemāka nekā patlaban Latvijā," viņš uzsvēra.
Epidemiologi ir noraizējušies arī par jaunu, "lipīgāku" vīrusa štammu parādīšanos Eiropā.
"Tie dramatiskie scenāriji saistībā ar jauno koronavīrusa paveidu ir redzami Īrijā, kur vērojams trešais pacēlums, kas vairākas reizes pārsniedz gan pirmo, gan otro vīrusa pacēlumu. Līdzīgas tendences vērojamas Portugālē, kur, visticamāk, ievests Brazīlijas celms," piebilda Perevoščikovs.
Latvijā jau reģistrēti pieci "britu" vīrusa štamma gadījumi.
Perevoščikovs paskaidroja, ka speciālisti turpina strādāt ar konkrēiem gadījumiem, un piebilda: ļoti iespējams, ka ir vēl nereģistrēti gadījumi.
Speciālists uzskata, ka ierobežojošo pasākumu ievērošana var palīdzēt novērst jauno koronavīrusa štammu izplatību, taču daļa iedzīvotāju vēl joprojām tos neievēro.
Tāpat Perevoščikovs atgādināja veselības ministra Daniela Pavļuta teikto par to, ka ierobežojumu pakāpenisku mīkstināšanu valstī varēšot apspriest, ka divu nedēļu kopējā saslimstība saruks no 689 gadījumiem līdz apmēram 200 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.