Ilga Šuplinska, foto no arhīva

Viņa saprot tikai spēka un agresijas valodu: LIZDA vadītāja par Šuplinsku

36
(atjaunots 00:11 13.10.2020)
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga uzskata, ka nozares vadībai ir jāciena skolotāji, nevis jāizturas pret viņiem kā pret "blusām".

RĪGA, 13. oktobris – Sputnik. Pēc izglītības un zinātnes ministres Ilzes Šuplinskas domām, Latvijas skolotāji ir nedisciplinēti, slinki un nav atvērti pārmaiņām. Savukārt skolotāju arodbiedrību festivālā "Lampa" nosauca par blusām. Tajā pašā laikā, šķiet, Latvijā ir izdomājuši veidu, kā vispār var iztikt bez skolotājiem. Par to intervijā pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga, raksta Freecity.

"Šuplinska skaidroja, ka tā viņai - Suņa gadā dzimušai - esot siksniņa pret blusām, tādām blusām kā skolotāju arodbiedrība. Tādā brīdī paliek bēdīgi, kaut gan mana humora izjūta neklibo... Ja runājam nopietni: ministrei pietrūkst profesionalitātes sadarbībā ar pedagogiem. Var būt atšķirīgi viedokļi, bet diskusijām jābūt cieņpilnām. Taču ministre pret pedagogiem attiecas ar sarkasmu, aroganci, negāciju... Ikvienu mūsu priekšlikumu viņa uztver kā kritiku. No ministres attieksmes cieš nozarē strādājošie."

Dubļu spaiņi

Pēc LIZDA vadītājas sacītā, ar ministri Šuplinsku var par kaut ko vienoties, vai nu glaudot pa spalvai, vai nu atrodoties boksa ringā.

"Ja gribam ar viņu komunicēt cieņpilni un korekti, ar profesionāliem, pētījumos pamatotiem argumentiem, ‒ šāda valoda neder. Ir vajadzīga tikai spēka un agresijas valoda, ir tikai – kurš kuru. Ja viņa man uzlej dubļu spaini un es viņai padodu roku, nākamajā reizē viņa man uzlies divus dubļu spaiņus. Bet ja es atnākšu uz ministriju un parādīšu – re, dubļu spaiņi man jau ir līdzi! – tad būs cita runāšana. Katrā ziņā LIZDA ir atvērta sadarbībai, tās pilnveidei, un to var uzlabot ministres attieksmes maiņa."

Viens skolotājs uz visām skolām?

Vanaga pastāstīja arī par Šuplinskas uzskatiem par attālinātām mācībām, kura uzskata, ka šis risinājums nav tikai priekš Covid-19 pandēmijas perioda. Ja nepietiek skolotāju (un augusta vidū Latvijā nepietika aptuveni 500 skolotāju) vai atsevišķiem nepietiek kvalifikācijas, tad skolas varēs noslēgt savā starpā līgumus, un tad skolotāju, kurš vada stundu, piemēram, Rīgas skolā, redzēs arī citu pašvaldību skolotāji. Un tas nav joks.

"Politiski šis priekšlikums iet uz pilnu jaudu. Šis priekšlikums ir iesniegts Izglītības likuma grozījumos uz otro lasījumu. Protams, krīzes gadījumos attālinātās mācības ir iespējamas, bet nevajag to ieviest kā pastāvīgu variantu! Bet tas, par ko es domāju... Nozares vadībai tomēr vajadzētu vismaz cienīt savus pedagogus. Kādam skolotājam kaut kas padodas, kādam - nepadodas, kāds ir vairāk izdedzis, kādam ir gaišāka dzirkstele acīs, bet visu laiku nosodīt, kritizēt - tas ir aplami. Skolotājam ir jāpalīdz, viņam jāpadod roka, nu, nevar taču visu laiku sist izglītības sektoru!"

36
Tagi:
skola, skolotāji, Ilga Šuplinska
Pēc temata
Skolotājas diena: Eurostat saskaitīja Latvijas skolotājus
Šuplinska aicina skolas atgriezties pie tālmācībām
Direktori sūdzas par skolotāju trūkumu, IZM nesaskata brīvas vietas
Šuplinska: datori Latvijas skolās nonāks tikai oktobra beigās
Roku dzelži, foto no arhīva

IDB atskaite: ierēdņus sāk biežāk pieķert smagu noziegumu pastrādāšanā

0
(atjaunots 11:32 21.10.2020)
Iekšējās drošības biroja vadītājs Valters Mūrnieks saista smagu noziegumu skaita palielināšanos, ko pastrādājušas amatpersonas, ar to, ka Latvijas iedzīvotāji sākuši aktīvāk cīnīties ar netaisnību un ziņot par pārkāpumiem.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Iekšējās drošības birojs (IDB) kopš 2020. gada sākuma veica izmeklēšanas pasākumus 155 krimināllietās. Analizējot tās, birojs nonācis pie secinājuma, ka ir kļuvis ievērojami vairāk lietu saistībā ar smagiem un īpaši smagiem noziegumiem, ko pastrādājušas amatpersonas, raksta Lsm.lv.

IDB norāda, ka visām izmeklējamajām lietām bijušas dažādas smaguma pakāpes, savukārt lielākā daļa no tām ir saistītas ar Latvijas amatpersonu noziedzīgajām darbībām tieši savu dienesta pienākumu veikšanas laikā.

"Analizējot IDB darba statistiku šī gada pirmajos deviņos mēnešos, redzams, ka ar smagiem un sevišķi smagiem valsts amatpersonu iespējami veiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem saistīto kriminālprocesu skaits turpina palielināties un strauji tuvojas 60% no kopējā IDB lietvedībā esošo kriminālprocesu skaita," pastāstīja biroja vadītājs Valters Mūrnieks.

Viņš atzīmēja, ka tāpat tiek manīts iedzīvotāju aktivitātes pieaugums attiecībā uz likumpārkāpumiem. Tā šogad no Latvijas iedzīvotājiem tika saņemts vairāk nekā 1000 iesniegumu.

Latvijā no pērnā gada 1. maija stājies spēkā likums par informatoru aizsardzību, kas ziņo par korupciju vai krāpšanos savā darbavietā. Informatoru likuma mērķis ir garantēt iedzīvotājiem drošu atbildīgo iestāžu informēšanas mehānismu un pasargāt viņus no vajāšanas vai atriebības no darba devēja puses.

Paredzēts, ka ikviens darbinieks varēs ziņot par korupciju, krāpšanos, amatpersonu pārkāpumiem, nedrošu ēdienu, negodīgu konkurenci, cilvēktiesību pārkāpumiem, pārkāpumiem būvniecībā, par apkārtējās vides piesārņošanu. Turpmāk kompānijās, kur strādā vairāk nekā 50 darbinieki, jāparādās iekšējai pārkāpumu iesniegumu iesniegšanas sistēmai, taču par atklātajiem pārkāpumiem katrs varēs ziņot arī atbildīgajām iestādēm vai kontaktu punktam Valsts kancelejā.

Likums garantē aizsardzību informatoriem un viņu ģimenēm, tostarp valsts aizsargā "sūdzībnieku" personas datus, sniedz bezmaksas juridisko palīdzību un atbrīvojumu no valsts nodevu samaksas, ja būs nepieciešams vērsties tiesā.

Taču par nepatiesu ziņu sniegšanu paredzēti sodi.

0
Tagi:
pārkāpums, Latvija, ierēdņi
Pēc temata
"Mēs nesēžam ierakumos": ierēdņiem nedos piesegt korupciju ar ārkārtējās situācijas režīmu
Ekonomiste: vismaz puse valsts ierēdņu Latvijā jāatlaiž
Juris Pūce: mums jānotur ierēdņu pirktspēja
Daži valsts ierēdņi izrādījušies lieki: Kariņš sola štatu samazināšanu
Starptautiskās militārās mācības Latvijā, foto no arhīva

Bet tad Covid-19: NATO valstis turpina sūtīt karavīrus uz mācībām Latvijā

2
(atjaunots 20:13 20.10.2020)
NBS komandieris pastāstīja, kā koronavīruss ietekmējis armijas ikdienu, kā kareivji var palīdzēt cīņā ar pandēmiju un kādas prasības tiek piemērotas pret ārzemju kareivjiem, kuri ierodas mācībās.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Covid-19 izplatība nesamazināja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas gatavību, taču armija bija spiesta reorganizēt daļu procesu, lai iespēju robežās norobežotu karavīrus no inficēšanās, pastāstīja TV3 intervijā NBS komandieris Leonīds Kalniņš.

"Koronavīruss nav iespaidojis mūsu kaujas gatavību, koronavīruss nav iespaidojis Latvijas aizsardzības spējas, bet tas zināmā mērā ir licis mums vairāk aktivizēt savu uzmanību, lai paglābtu savus karavīrus no šī vīrusa ietekmes. Tādā veidā mēs esam organizējuši savas ikdienas dzīves, apmācību procesu un visu pārējo, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu Latvijas aizsardzību," paziņoja viņš.

Kalniņš uzsvēra, ka nekādas atlaides ārzemju kareivjiem attiecībā uz epidemioloģisko prasību ievērošanu nav paredzētas.

"Kaut arī mūsu pēdējie kumulatīvie rādītāji ir ļoti drastiski pieauguši, joprojām Latvija ir ļoti populāra mūsu sadarbības partneriem un NATO, mūsu sabiedrotajiem, un viņi vēlas ierasties pie mums sava apmācību procesa nodrošināšanai.

Pie mums ir ieradusies Lielbritānijas dislocētā kaujas grupa Igaunijā, kas kopā ar Latvijas kaujas grupu nodrošinās apmācību procesu. Visas prasības, visiem karavīriem neatkarīgi no ranga ir tieši tādas pašas kā Latvijas pilsonim. Viņiem šeit ir jāierodas ar testiem, viņiem ir jāievēro visas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) prasības par distancēšanos, higiēnu un masku valkāšanu," paziņoja Kalniņš.

Tāpat viņš pastāstīja, ka notikusi karaspēku segmentācija, jeb izveidoti tā saucamie sociālie burbuļi, lai mācību procesā liels karavīru skaits nekrustojas savā starpā. Taču mācību kvalitāti tas neietekmē.

Militārpersonām nav aizliegts doties pie ģimenēm atpūtā, taču NBS stingri pieprasa, lai pie pirmo Covid-19 simptomu parādīšanās karavīri ziņo par to komandierim, lai varētu nodrošināt karantīnu, pat ja pēcāk noskaidrosies, ka tas nav jaunais koronavīruss.

Attiecībā uz iespējamo armijas palīdzību civilajiem dienestiem lielākas infekcijas izplatības gadījumā, Kalniņš pastāstīja, ka NBS attīsta dezinfekcijas apakšvienību potenciālu, kuras ir paredzētas militāro vienību apkalpošanai, ja tajās tiek atklāts Covid-19, bet tās spēj palīdzēt arī sabiedrībai, valsts un nevalstiskām struktūrām.

Pēc komandiera sacītā, NBS veiksmīgi izpilda rekrutēšanas plānu un uzņem dienēšanā vairāk cilvēku, nekā atbrīvo no tā. Pēc Kalniņā izjūtām, jaunieši sākuši vairāk vērtēt NBS kā stabilas nodarbināšanas iespēju.

2
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc NATO slēpj no Krievijas militārās mācības Latvijā
NATO karavīri mācīsies aizstāvēt Latviju tieši uz ielām, starp civiliedzīvotājiem
"Burvīgā Latvija": ASV kājnieki publicē fotogrāfijas no NATO mācībām