Aleksandra Čaka iela, foto no arhīva

Beztermiņa līgumu ēras gals: kas saņems kompensācijas par denacionalizāciju

50
(atjaunots 14:55 12.10.2020)
Kāpēc jautājums par kompensāciju atjaunošanu denacionalizēto māju iedzīvotājiem tika lemts sešus gadus? Kādu summu cilvēki saņems par to, ka īpašnieks varēs izdzīt viņus uz ielas?

RĪGA, 12. oktobris — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Oktobra sākumā "Saskaņa" un Latvijas Krieviju savienība svinēja nelielu politisko uzvaru – valsts piekritusi turpināt kompensāciju izmaksas denacionalizēto māju iedzīvotājiem. 2021. gadā plānots aplaimot 225 rīdziniekus un 9 jūrmalniekus. Tā kā 1993. gadā, kad denacionalizācija tika izsludināta, mājokli vienā rāvienā zaudēja apmēram 220 tūkstoši iedzīvotāju, var teikt, ka līdz šai uzvarai dzīvību izvilkusi tūkstošā daļa cilvēku.

Toreiz, 90. gados īpašumtiesības pēkšņi zaudēja apmēram katrs piektais rīdzinieks. Tagad, 2021. gadā viens no aptuveni 30 tūkstošiem rīdzinieku varēs saņemt nelielu kompensāciju par vēsturisko netaisnību. Kur īsti palikusi taisnība pārējiem desmitiem tūkstošu? Nu, pagaidām nepienākas.

Saeimas deputāte no "Saskaņas" Regīna Ločmele pastāstīja, ka konsekventi centusies panākt kompensāciju izmaksu atsākšanu denacionalizēto māju iedzīvotājiem, kopš saņēmusi mandātu.

"Jā, man ir svētki – mērķis ir sasniegts. Ar Ekonomikas ministrijas atbalstu pieņemts jauns likums par dzīvojamo telpu nomu, kura ietvaros ir runa par kompensāciju izmaksu atjaunošanu. Protams, nevar teikt, ka taisnība ir atjaunota, - tiesības uz mājokli zaudējuši simtiem tūkstošu cilvēku, bet kompensāciju saņems daži simti. Taču nākamgad to saņems tie, kam tā visvairāk vajadzīga. Nākamo divu gadu laikā, ja tiks demonstrēta politiskā griba un būs jūtams tautas spiediens, var iznākt arī citiem," teica politiķe.

No kurienes tāds dāsnums?

Kāpēc Ekonomikas ministrija pēkšņi kļuvusi tik dāsna? Kas saņems dividendes, izņemot nabadzīgos saimnieku māju iedzīvotājus? Atbilde ir vienkārša – māju īpašnieki.

Tiesībsardze Elizabete Krivcova sarunā ar Sputnik Latvija paskaidroja, ka kompensācijas radušās jaunā likuma ietvaros par dzīvojamo telpu nomu – tas bija vajadzīgs nekustamo īpašumu būvētājiem.

Jaunais dzīvoklis. Foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кряжев

Viņiem bija vajadzīgs likums nomāto mājokļu attīstībai, kas ļautu ātri un likumīgi izmest uz ielas iemītniekus par nemaksāšanu. Saskaņā ar veco likumu oficiāli bija grūti izlikt iemītniekus no mājokļa, un pat jaunajā mājā process varēja ilgt divus gadus. Ja mākleru rokās nokļuva veca māja, kurā dzīvoja cilvēki ar beztermiņa līgumiem, viņu padzīšana bija grūta, dažkārt – pat neiespējama lieta.

Tagad, kad likums būs pieņemts, viņi izmetīs uz ielas visus, ko vēlas izmest. Tie, kas dzīvoja šajos dzīvokļos jau padomju laikā un jau noguruši cīņā ar namu īpašniekiem un vēlas aiziet, saņems kompensāciju, ko visus šos gadus nesekmīgi mēģināja izkaulēt.

Cilvēktiesību komitejas jurists Deniss Gorba, kurš ilgus gadus cīnās par denacionalizēto māju iedzīvotāju tiesībām, komentējot situāciju, atzīmēja: pagaidām likumprojekts pieņemts vien otrajā lasījumā, tomēr galvenie grozījumi iekļauti, un jau tagad ir skaidrs, ka līdzšinējie beztermiņa līgumi tiks likvidēti un noslēgti no jauna. Tātad īpašnieks varēs ne tikai celt maksu, bet arī nepagarināt līgumus.

Kam ir tiesības uz kompensāciju?

Piedodiet, iesauksies vērīgs lasītājs, par ko tad īsti priecāties? Kāda uzvara? Agrāk cilvēkus nevarēja izmest uz ielas, tagad varēs, pat saskaņā ar likumu. Par to vajag raudāt, ne priecāties!

Paskatīsimies uz cilvēkiem. Lielākā daļa saimnieku māju agrāko iemītnieku jau ir izmitināti. Daļa saņēmusi kompensācijas no māju īpašniekiem, daži 2006.-2009. gg. saņēma nelielu kompensāciju no valsts un pašvaldības, lielākā daļa nesaņēma neko.

Tādus iedzīvotājus namu īpašnieki nīdēja laukā kā tarakānus, organizējot dokumentos kapitālo remontu, gadiem ilgi turot atslēgtu apkuri, ūdensvadu, kanalizāciju un elektrību. Mājas bruka kopā, tomēr iedzīvotāji tās pameta. Palika tikai izturīgākie un nabadzīgākie – tie, kam nebija, kurp iet. Vai viņi priecāsies par kompensāciju, kas, iespējams, nonāks līdz viņiem? Pārsvarā – noteikti. Jo alternatīvā būs kārtējā saldēšana. Iespējams, par kompensāciju izdosies kaut ko nopirkt vai iznomāt.

"Tiesības uz kompensāciju nebūt nesaņems visi denacionalizēto māju iedzīvotāji – tikai tie, kuri atbilst diviem noteikumiem, - paskaidroja Deniss Gorba. – Pirmkārt, tie, kuri kopš padomju laikiem un vēl joprojām dzīvo šajās mājās, otrkārt, tie, kas tagad saņem mazāk nekā minimālos ienākumus, nepilnus 400 eiro. Ierēdņi šīs kompensācijas uzskata par pabalstu trūcīgajiem, lai arī netaisnība ir redzama – pagājušā gadsimta 90. gados īpašumu atdeva visiem, ne tikai trūcīgajiem. Bet kompensāciju par valsts atņemtajiem mājokļiem saņems tikai daži – paši izturīgākie un nabadzīgākie."

Jautājuma saknes

Kāpēc runas par kompensāciju atjaunošanu ilgst sešus gadus? Tāpēc, ka apmēram 2-3 gadus, 2006.-2009. gg. cilvēki jau tādu naudu saņēma. Saimnieku māju iedzīvotājiem tika piedāvāta izvēle: saņemt no domes sociālo mājokli vai kompensāciju. Varēja vienlaikus stāvēt divās rindās, tomēr nevarēja saņemt gan vienu, gan otru.

Pie tam uz sociālo mājokli varēja pretendēt ne tikai maznodrošinātie, toties kompensācijām tas bija galvenais nosacījums. Pie tam kompensāciju gribētāju bija vairāk nekā naudas. Piemēram, 2009. gadā reģistrā pieteicās tik daudzi, ka budžetā paredzētā nauda beidzās jau pirmajā ceturksnī.

Pusi kompensācijas maksāja pašvaldība, pusi – valsts. Pēc tam vēlēšanās Rīgā uzvarēja "Saskaņa", un valsts atteicās maksāt savu daļu, "cēlsirdīgi" ierosinot pašvaldībai uzņemties visus izdevumus. "Nez kāpēc" pašvaldībai tāda vēlme neradās.

Rīgas pašvaldība ik gadus iekļāva budžetā līdzekļus savas kompensāciju daļas izmaksai, tomēr nemaksāja to, gaidot līdzekļus no valsts. Tagad, kad "Saskaņas" vara Rīgā ir beigusies, valsts piekritusi atsākt izmaksas. Jaunā dome arī nedomā likt šķēršļus. Tātad tuvākajos trīs gados izmaksas būs.

Par kādu summu ir runa?

Kādu naudu īsti saņems 225 rīdzinieki un 9 jūrmalnieki par to, ka mājas īpašniekam būs tiesības izdzīt viņus uz ielas? Vidēji apmēram 22 tūkstošus eiro. Nauda nav liela, dzīvoklim Rīgā vai Jūrmalā ar to nepietiks. Tomēr divistabu dzīvoklim vecā mājā Daugavpilī, Ventspilī vai pat kaut kur Rīgas apkaimē varētu pietikt.

"Kompensācijas lielums nav mainīts – kā to 2000. gadu sākumā sociāldemokrāts Karpovičs grāba no gaisa, tā arī palika. To veido divi elementi – 10 tūkstoši latu par dzīvokli denacionalizētā mājā un pa 3 tūkstošiem latu uz katru dzīvokļa iemītnieku. Kad latu vietā stājās eiro, summu vienkārši konvertēja. Tas ir, 14 300 eiro par tādu dzīvokli un pa 4300 eiro par katru ģimenes locekli. Visbiežāk runa ir par ģimenēm ar diviem cilvēkiem, tātad visbiežāk summa sasniedz 22 900 eiro. Vientuļie saņēma 18 600 eiro. turklāt saņēma kā mērķa maksājumu – darījumam ar nekustamo īpašumu vai kā daļu apmaksas vai nomas maksas, piemēram, par desmit gadiem.

Vai var neiet prom?

Protams, var. Tiesa, tagad nāksies tiesāties. Kompensācija ir brīvprātīga lieta. To saņems tikai tie, kas pieteikušies pašvaldības reģistrā. Daudzi to nav darījuši, jo netic, ka vispār kaut ko var saņemt.

Tagad Ekonomikas ministrija plāno 2021. gadā kompensācijām atvēlēt 2 784 151 eiro. 2022. gadā plānots izmaksāt 1,5 miljonus eiro, un vēl 2 miljonus – 2023. gadā.

Ločmele uzskata par pozitīvu signālu to, ka naudu atvēlējusi gan valsts, gan pašvaldība. Viņa paskaidroja, ka 2021. gadā kompensācijas saņems tie, kam izdevies iekļūt reģistrā un vīrišķīgi stāvēt rindā. 2022. gadā kompensācijas saņems tie, kuri atbilst kritērijiem, tomēr no reģistra izkrituši.

"Kas saņems kompensācijas 2023. gadā? Domāju, ka uz kompensācijām vajadzētu pretendēt arī tiem saimnieku māju iedzīvotājiem, kuri saņem vairāk nekā minimālo ienākumu. Nauda ir piešķirta, to vienkārši vajag panākt. Domāju, denacionalizēto namu biedrība tagad var ar mītiņu un piketu palīdzību prasīt no Rīgas domes paplašināt personu loku, kam ir tiesības uz kompensāciju. Vienkārši ir jāsaprot: beztermiņa līgumu ēra saimnieku mājās ir beigusies. Protams, nav viegli cīnīties par savām tiesībām. Taču tas, kurš neko neprasa, neko arī nesaņem," noslēgumā piebilda Ločmele.

50
Tagi:
Latvija, denacionalizācija, līgums
Starptautiskās militārās mācības Latvijā, foto no arhīva

Bet tad Covid-19: NATO valstis turpina sūtīt karavīrus uz mācībām Latvijā

2
(atjaunots 20:13 20.10.2020)
NBS komandieris pastāstīja, kā koronavīruss ietekmējis armijas ikdienu, kā kareivji var palīdzēt cīņā ar pandēmiju un kādas prasības tiek piemērotas pret ārzemju kareivjiem, kuri ierodas mācībās.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Covid-19 izplatība nesamazināja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas gatavību, taču armija bija spiesta reorganizēt daļu procesu, lai iespēju robežās norobežotu karavīrus no inficēšanās, pastāstīja TV3 intervijā NBS komandieris Leonīds Kalniņš.

"Koronavīruss nav iespaidojis mūsu kaujas gatavību, koronavīruss nav iespaidojis Latvijas aizsardzības spējas, bet tas zināmā mērā ir licis mums vairāk aktivizēt savu uzmanību, lai paglābtu savus karavīrus no šī vīrusa ietekmes. Tādā veidā mēs esam organizējuši savas ikdienas dzīves, apmācību procesu un visu pārējo, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu Latvijas aizsardzību," paziņoja viņš.

Kalniņš uzsvēra, ka nekādas atlaides ārzemju kareivjiem attiecībā uz epidemioloģisko prasību ievērošanu nav paredzētas.

"Kaut arī mūsu pēdējie kumulatīvie rādītāji ir ļoti drastiski pieauguši, joprojām Latvija ir ļoti populāra mūsu sadarbības partneriem un NATO, mūsu sabiedrotajiem, un viņi vēlas ierasties pie mums sava apmācību procesa nodrošināšanai.

Pie mums ir ieradusies Lielbritānijas dislocētā kaujas grupa Igaunijā, kas kopā ar Latvijas kaujas grupu nodrošinās apmācību procesu. Visas prasības, visiem karavīriem neatkarīgi no ranga ir tieši tādas pašas kā Latvijas pilsonim. Viņiem šeit ir jāierodas ar testiem, viņiem ir jāievēro visas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) prasības par distancēšanos, higiēnu un masku valkāšanu," paziņoja Kalniņš.

Tāpat viņš pastāstīja, ka notikusi karaspēku segmentācija, jeb izveidoti tā saucamie sociālie burbuļi, lai mācību procesā liels karavīru skaits nekrustojas savā starpā. Taču mācību kvalitāti tas neietekmē.

Militārpersonām nav aizliegts doties pie ģimenēm atpūtā, taču NBS stingri pieprasa, lai pie pirmo Covid-19 simptomu parādīšanās karavīri ziņo par to komandierim, lai varētu nodrošināt karantīnu, pat ja pēcāk noskaidrosies, ka tas nav jaunais koronavīruss.

Attiecībā uz iespējamo armijas palīdzību civilajiem dienestiem lielākas infekcijas izplatības gadījumā, Kalniņš pastāstīja, ka NBS attīsta dezinfekcijas apakšvienību potenciālu, kuras ir paredzētas militāro vienību apkalpošanai, ja tajās tiek atklāts Covid-19, bet tās spēj palīdzēt arī sabiedrībai, valsts un nevalstiskām struktūrām.

Pēc komandiera sacītā, NBS veiksmīgi izpilda rekrutēšanas plānu un uzņem dienēšanā vairāk cilvēku, nekā atbrīvo no tā. Pēc Kalniņā izjūtām, jaunieši sākuši vairāk vērtēt NBS kā stabilas nodarbināšanas iespēju.

2
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc NATO slēpj no Krievijas militārās mācības Latvijā
NATO karavīri mācīsies aizstāvēt Latviju tieši uz ielām, starp civiliedzīvotājiem
"Burvīgā Latvija": ASV kājnieki publicē fotogrāfijas no NATO mācībām
Latvijas armijas oficieris, foto no arhīva

Lieta nav formā: Latvijas NBS palūdza slavenības pārliecināt cilvēkus iet dienēt

3
(atjaunots 20:04 20.10.2020)
Otrdien, 20. oktobrī, startēja kampaņa "Esi formā", kuras gaitā Latvijas slavenībām uz sava piemēra ir jāmaina populārai viedoklis sabiedrībā, ka dienēšanā uzņem tikai fiziski spēcīgus un izturīgus cilvēkus.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) uzsākuši speciālu kampaņu, lai piesaistītu dienēšanai pēc iespējas vairāk cilvēku. Ar sabiedrībā pazīstamu cilvēku palīdzību NBS aicinās Latvijas iedzīvotājus iestāties mehanizētajā kājnieku brigādē, raksta Lsm.lv.

​Kājnieku brigādes komandieris Sandris Gaugers paziņo, ka parasti NBS uzņem 700 cilvēkus gadā, lai gan šogad tika atzīmēta ažiotāža, pieteikumus iesniedza vairāk nekā 1600 cilvēku. Tādēļ pieņemts lēmumu palielināt vakanto vietu skaitu vismaz par 500.

NBS uzsāka kampaņu ar nosaukumu "Esi formā", kurā Latvijā pazīstama personas tiešajā ēterā demonstrēs savas sporta iemaņas, kas parādīs iedzīvotājiem, ka nav obligāti jābūt spēcīgam un izturīgam, lai kļūtu par Latvijas armijas daļu.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka NBS cer uz intereses celšanos par dienēšanu armijā krīzes valstī dēļ.

Lielā Tēvijas kara laiku lādiņi, foto no arhīva
ГУ МЧС по Воронежской области

Toreiz NBS komandieris Leonīds Kalniņš atzīmēja, ka 2020. gadā NBS plāno uzņemt savās rindās 900-1000 jaunu kareivju. Turklāt komandieris atgādināja, ka kopš 2017. gada NBS kareivju skaits palielinājies par tūkstoti.

Tāpat Kalniņš aicināja iet dienēt armijā tos, kas krīzes dēļ ir zaudējuši darbu, jo NBS garantē jauniesauktajiem stabilu atalgojumu no 900 eiro, karjeras izaugsmi, kā arī sociālās garantijas, tai skaitā veselības apdrošināšanu un garantēto pensiju.

Vakar publicētajā intervijā Kalniņš pastāstīja par koronavīrusa ietekmi uz Latvijas armijas kaujas gatavību. Pēc viņa sacītā, koronavīruss nav ietekmējis Latvijas aizsardzības potenciālu, taču lika organizēt savu darbību savādāk, lai nepakļautu inficēšanās riskam lielu skaitu karavīru.

3
Tagi:
Nacionālie bruņotie spēki, Latvija
Pēc temata
Nerunā latviski, tādēļ apjuka: NBS komandieris izvērtēja rīdzinieku reakciju uz manevriem
Latvijas NBS uzspridzināja padomju mantojumu
Noderēs britu bruņutransportieriem: Latvijas NBS saņēmuši raķetes "Spike"
Kādiem nolūkiem Latvijas NBS vienreizējās lietošanas granātmetēji AT4
Baltijas menca, foto no arhīva

Latvijai neizdevās atstāvēt savas tiesības ķert mencas Baltijas jūrā

0
(atjaunots 11:40 21.10.2020)
ES lauksaimniecības ministri noteica zvejniecības kvotas Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un Somu līcī.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. ES Lauksaimniecības un zvejniecības padome publicēja datus par zvejas kvotām Baltijas jūrā 2021. gadā.

ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu izķeršanu Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Tāpat tika samazinātas siļķes zvejas kvotas Baltijas jūras rietumu un centrālajā daļā un laša zvejas kvota Somu līcī.

Toties tika nolemts atļaut palielināt reņģu zvejas kvotas Rīgas jūras līcī par 15%, salīdzinājumā ar šo gadu, rietumu Baltijas mencas, plekstes, šprotu un lašu zvejas kvotas Baltijas jūras galvenajā baseinā.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, 2021. gadā Latvija Baltijas jūrā drīkstēs nozvejot 2705 tonnas reņģu, Rīgas jūras līcī – 21 230 tonnu. Ķilavu zvejas kvota noteikta 30 817 tonnu apmērā, kas ir par 6% vairāk nekā 2020. gadā. Laša zvejas kvotas nākamgad palielināsies par 9%, salīdzinājumā ar šo gadu.

2021. gadā Latvijas mencas zvejas kvota Baltijas jūras rietumdaļā sastādīs 144 tonnas, savukārt mencas piezvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā – 51 tonnu. Laša zvejas kvota nākamgad ieplānota 12 445 gabalu apmērā.

0
Tagi:
Eiropas Savienība, menca, Baltijas jūra, zvejniecība, Latvija
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs