Aleksandra Čaka iela, foto no arhīva

Beztermiņa līgumu ēras gals: kas saņems kompensācijas par denacionalizāciju

97
(atjaunots 14:55 12.10.2020)
Kāpēc jautājums par kompensāciju atjaunošanu denacionalizēto māju iedzīvotājiem tika lemts sešus gadus? Kādu summu cilvēki saņems par to, ka īpašnieks varēs izdzīt viņus uz ielas?

RĪGA, 12. oktobris — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Oktobra sākumā "Saskaņa" un Latvijas Krieviju savienība svinēja nelielu politisko uzvaru – valsts piekritusi turpināt kompensāciju izmaksas denacionalizēto māju iedzīvotājiem. 2021. gadā plānots aplaimot 225 rīdziniekus un 9 jūrmalniekus. Tā kā 1993. gadā, kad denacionalizācija tika izsludināta, mājokli vienā rāvienā zaudēja apmēram 220 tūkstoši iedzīvotāju, var teikt, ka līdz šai uzvarai dzīvību izvilkusi tūkstošā daļa cilvēku.

Toreiz, 90. gados īpašumtiesības pēkšņi zaudēja apmēram katrs piektais rīdzinieks. Tagad, 2021. gadā viens no aptuveni 30 tūkstošiem rīdzinieku varēs saņemt nelielu kompensāciju par vēsturisko netaisnību. Kur īsti palikusi taisnība pārējiem desmitiem tūkstošu? Nu, pagaidām nepienākas.

Saeimas deputāte no "Saskaņas" Regīna Ločmele pastāstīja, ka konsekventi centusies panākt kompensāciju izmaksu atsākšanu denacionalizēto māju iedzīvotājiem, kopš saņēmusi mandātu.

"Jā, man ir svētki – mērķis ir sasniegts. Ar Ekonomikas ministrijas atbalstu pieņemts jauns likums par dzīvojamo telpu nomu, kura ietvaros ir runa par kompensāciju izmaksu atjaunošanu. Protams, nevar teikt, ka taisnība ir atjaunota, - tiesības uz mājokli zaudējuši simtiem tūkstošu cilvēku, bet kompensāciju saņems daži simti. Taču nākamgad to saņems tie, kam tā visvairāk vajadzīga. Nākamo divu gadu laikā, ja tiks demonstrēta politiskā griba un būs jūtams tautas spiediens, var iznākt arī citiem," teica politiķe.

No kurienes tāds dāsnums?

Kāpēc Ekonomikas ministrija pēkšņi kļuvusi tik dāsna? Kas saņems dividendes, izņemot nabadzīgos saimnieku māju iedzīvotājus? Atbilde ir vienkārša – māju īpašnieki.

Tiesībsardze Elizabete Krivcova sarunā ar Sputnik Latvija paskaidroja, ka kompensācijas radušās jaunā likuma ietvaros par dzīvojamo telpu nomu – tas bija vajadzīgs nekustamo īpašumu būvētājiem.

Jaunais dzīvoklis. Foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кряжев

Viņiem bija vajadzīgs likums nomāto mājokļu attīstībai, kas ļautu ātri un likumīgi izmest uz ielas iemītniekus par nemaksāšanu. Saskaņā ar veco likumu oficiāli bija grūti izlikt iemītniekus no mājokļa, un pat jaunajā mājā process varēja ilgt divus gadus. Ja mākleru rokās nokļuva veca māja, kurā dzīvoja cilvēki ar beztermiņa līgumiem, viņu padzīšana bija grūta, dažkārt – pat neiespējama lieta.

Tagad, kad likums būs pieņemts, viņi izmetīs uz ielas visus, ko vēlas izmest. Tie, kas dzīvoja šajos dzīvokļos jau padomju laikā un jau noguruši cīņā ar namu īpašniekiem un vēlas aiziet, saņems kompensāciju, ko visus šos gadus nesekmīgi mēģināja izkaulēt.

Cilvēktiesību komitejas jurists Deniss Gorba, kurš ilgus gadus cīnās par denacionalizēto māju iedzīvotāju tiesībām, komentējot situāciju, atzīmēja: pagaidām likumprojekts pieņemts vien otrajā lasījumā, tomēr galvenie grozījumi iekļauti, un jau tagad ir skaidrs, ka līdzšinējie beztermiņa līgumi tiks likvidēti un noslēgti no jauna. Tātad īpašnieks varēs ne tikai celt maksu, bet arī nepagarināt līgumus.

Kam ir tiesības uz kompensāciju?

Piedodiet, iesauksies vērīgs lasītājs, par ko tad īsti priecāties? Kāda uzvara? Agrāk cilvēkus nevarēja izmest uz ielas, tagad varēs, pat saskaņā ar likumu. Par to vajag raudāt, ne priecāties!

Paskatīsimies uz cilvēkiem. Lielākā daļa saimnieku māju agrāko iemītnieku jau ir izmitināti. Daļa saņēmusi kompensācijas no māju īpašniekiem, daži 2006.-2009. gg. saņēma nelielu kompensāciju no valsts un pašvaldības, lielākā daļa nesaņēma neko.

Tādus iedzīvotājus namu īpašnieki nīdēja laukā kā tarakānus, organizējot dokumentos kapitālo remontu, gadiem ilgi turot atslēgtu apkuri, ūdensvadu, kanalizāciju un elektrību. Mājas bruka kopā, tomēr iedzīvotāji tās pameta. Palika tikai izturīgākie un nabadzīgākie – tie, kam nebija, kurp iet. Vai viņi priecāsies par kompensāciju, kas, iespējams, nonāks līdz viņiem? Pārsvarā – noteikti. Jo alternatīvā būs kārtējā saldēšana. Iespējams, par kompensāciju izdosies kaut ko nopirkt vai iznomāt.

"Tiesības uz kompensāciju nebūt nesaņems visi denacionalizēto māju iedzīvotāji – tikai tie, kuri atbilst diviem noteikumiem, - paskaidroja Deniss Gorba. – Pirmkārt, tie, kuri kopš padomju laikiem un vēl joprojām dzīvo šajās mājās, otrkārt, tie, kas tagad saņem mazāk nekā minimālos ienākumus, nepilnus 400 eiro. Ierēdņi šīs kompensācijas uzskata par pabalstu trūcīgajiem, lai arī netaisnība ir redzama – pagājušā gadsimta 90. gados īpašumu atdeva visiem, ne tikai trūcīgajiem. Bet kompensāciju par valsts atņemtajiem mājokļiem saņems tikai daži – paši izturīgākie un nabadzīgākie."

Jautājuma saknes

Kāpēc runas par kompensāciju atjaunošanu ilgst sešus gadus? Tāpēc, ka apmēram 2-3 gadus, 2006.-2009. gg. cilvēki jau tādu naudu saņēma. Saimnieku māju iedzīvotājiem tika piedāvāta izvēle: saņemt no domes sociālo mājokli vai kompensāciju. Varēja vienlaikus stāvēt divās rindās, tomēr nevarēja saņemt gan vienu, gan otru.

Pie tam uz sociālo mājokli varēja pretendēt ne tikai maznodrošinātie, toties kompensācijām tas bija galvenais nosacījums. Pie tam kompensāciju gribētāju bija vairāk nekā naudas. Piemēram, 2009. gadā reģistrā pieteicās tik daudzi, ka budžetā paredzētā nauda beidzās jau pirmajā ceturksnī.

Pusi kompensācijas maksāja pašvaldība, pusi – valsts. Pēc tam vēlēšanās Rīgā uzvarēja "Saskaņa", un valsts atteicās maksāt savu daļu, "cēlsirdīgi" ierosinot pašvaldībai uzņemties visus izdevumus. "Nez kāpēc" pašvaldībai tāda vēlme neradās.

Rīgas pašvaldība ik gadus iekļāva budžetā līdzekļus savas kompensāciju daļas izmaksai, tomēr nemaksāja to, gaidot līdzekļus no valsts. Tagad, kad "Saskaņas" vara Rīgā ir beigusies, valsts piekritusi atsākt izmaksas. Jaunā dome arī nedomā likt šķēršļus. Tātad tuvākajos trīs gados izmaksas būs.

Par kādu summu ir runa?

Kādu naudu īsti saņems 225 rīdzinieki un 9 jūrmalnieki par to, ka mājas īpašniekam būs tiesības izdzīt viņus uz ielas? Vidēji apmēram 22 tūkstošus eiro. Nauda nav liela, dzīvoklim Rīgā vai Jūrmalā ar to nepietiks. Tomēr divistabu dzīvoklim vecā mājā Daugavpilī, Ventspilī vai pat kaut kur Rīgas apkaimē varētu pietikt.

"Kompensācijas lielums nav mainīts – kā to 2000. gadu sākumā sociāldemokrāts Karpovičs grāba no gaisa, tā arī palika. To veido divi elementi – 10 tūkstoši latu par dzīvokli denacionalizētā mājā un pa 3 tūkstošiem latu uz katru dzīvokļa iemītnieku. Kad latu vietā stājās eiro, summu vienkārši konvertēja. Tas ir, 14 300 eiro par tādu dzīvokli un pa 4300 eiro par katru ģimenes locekli. Visbiežāk runa ir par ģimenēm ar diviem cilvēkiem, tātad visbiežāk summa sasniedz 22 900 eiro. Vientuļie saņēma 18 600 eiro. turklāt saņēma kā mērķa maksājumu – darījumam ar nekustamo īpašumu vai kā daļu apmaksas vai nomas maksas, piemēram, par desmit gadiem.

Vai var neiet prom?

Protams, var. Tiesa, tagad nāksies tiesāties. Kompensācija ir brīvprātīga lieta. To saņems tikai tie, kas pieteikušies pašvaldības reģistrā. Daudzi to nav darījuši, jo netic, ka vispār kaut ko var saņemt.

Tagad Ekonomikas ministrija plāno 2021. gadā kompensācijām atvēlēt 2 784 151 eiro. 2022. gadā plānots izmaksāt 1,5 miljonus eiro, un vēl 2 miljonus – 2023. gadā.

Ločmele uzskata par pozitīvu signālu to, ka naudu atvēlējusi gan valsts, gan pašvaldība. Viņa paskaidroja, ka 2021. gadā kompensācijas saņems tie, kam izdevies iekļūt reģistrā un vīrišķīgi stāvēt rindā. 2022. gadā kompensācijas saņems tie, kuri atbilst kritērijiem, tomēr no reģistra izkrituši.

"Kas saņems kompensācijas 2023. gadā? Domāju, ka uz kompensācijām vajadzētu pretendēt arī tiem saimnieku māju iedzīvotājiem, kuri saņem vairāk nekā minimālo ienākumu. Nauda ir piešķirta, to vienkārši vajag panākt. Domāju, denacionalizēto namu biedrība tagad var ar mītiņu un piketu palīdzību prasīt no Rīgas domes paplašināt personu loku, kam ir tiesības uz kompensāciju. Vienkārši ir jāsaprot: beztermiņa līgumu ēra saimnieku mājās ir beigusies. Protams, nav viegli cīnīties par savām tiesībām. Taču tas, kurš neko neprasa, neko arī nesaņem," noslēgumā piebilda Ločmele.

97
Tagi:
Latvija, denacionalizācija, līgums
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijā sākusies gada ienākumu deklarāciju sniegšana: par ko jāatceras

13
(atjaunots 16:35 02.03.2021)
VID aicina nesteigties iesniegt deklarāciju par iepriekšējo gadu marta pirmajās dienās, jo EDS var neizturēt; tiesa, vairāk nekā 62 000 Latvijas iedzīvotāju jau ir snieguši ziņas par saviem ienākumiem; kā palīdzēt tiem, kuriem ir grūti aizpildīt deklarāciju tiešsaistē.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. No 1. marta Latvijas iedzīvotāji var iesniegt ienākumu deklarāciju par 2020. gadu. Šo iespēju jau ir izmantojuši 62 414 cilvēki, pastāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme intervijā TV3.

Šajā gadā pandēmijas dēļ iesniegt informāciju par ienākumiem var tikai tiešsaistē, izmantojot EDS elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Tā kā VID tāpat izmaksā bezdarbnieka pabalstu, dienests brīdina, ka EDS darbā ir iespējamas nelielas tehniskās pauzes, kas saistītas ar šo datu iegūšanu no šīs datu sistēmas pabalstu aprēķināšanai.

Pirmajās deklarāciju iesniegšanas dienās parasti rodas ažiotāža, kuras dēļ pastāv EDS pārslodzes risks, tāpēc VID aicina nemēģināt iesniegt ziņas par ienākumiem marta pirmajās dienās. Tiem, kuriem tas ir jādara, ir trīs mēneši līdz pirmajam jūnijam, bet tie, kuri noformē deklarāciju par 2020. gadu, lai saņemtu nodokļa atmaksu par pamatotiem ienākumiem, var iesniegt to triju gadu laikā.

VID mājaslapā sadalē Gada ienākumu deklarācija ir pieejamas ziņas un izglītojošs video latviešu valodā par to, kā pareizi aizpildīt ienākumu deklarāciju. Tāpat 9. martā VID rīkos bezmaksas tiešsaistes semināru, kur parādīs, kā pieslēgties EDS un aizpildīt deklarāciju.

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka nodokļu atmaksas noformēšanai Latvijas iedzīvotāji var iekļaut savu vecāku, vecvecāku, kā arī laulāto attaisnotos izdevumus par ārstniecību un izglītību. No 2020. gada deklarācijā var iekļaut izglītības un ārstniecības izdevumus arī par savām māsām un brāļiem, kuriem ir noteikta pirmās vai otrās grupas invaliditāte.

VID atgādina, ka ir arī speciālā aplikācija "Attaisnotie izdevumi", kurā vēl pirms gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas var savadīt visus maksājuma dokumentus un informāciju par tiem.

13
Tagi:
Valsts ieņēmumu dienests, Latvija
Pēc temata
"Mums liek nodarboties ar uzņēmējdarbību": latviešu māksliniece par nodokļiem
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
"Lielais divdesmitnieks" pieņēma samita gala deklarāciju: ko tā paredz
Valsts ieņēmumu dienests draud ar sodu 42 tūkstošiem nodokļu maksātāju
23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts.

Pieminekli neviens vairs neieraudzīs: nopratinātais nacionālpatriots sniedza interviju

25
(atjaunots 16:22 02.03.2021)
Viens no nopratinātajiem sakarā ar lielgabala zādzību un pieminekļa apgānīšanu Jēkabpilī paziņoja, ka "viss ir zem kontroles" un pieminekli vairs neviens neieraudzīs.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. 23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Tika nozagts lielgabals, kas rotāja memoriālu. Policijas izmeklēšana pagaidām panākumiem nevainagojās - nolaupīto lielgabalu atrast neizdevies. Tāpat nav ziņu par iespējamo vandāļu aizturēšanu, raksta nra.lv.

Taču baumas par to, ka sakarā ar lielgabala zādzību policijas redzeslokā nonākušais vietējais nacionālpatriots izrādījās patiesas. Neskatoties uz policijas izmeklēšanu, "varonis" uzdrošinājās pat sniegt nelielu interviju slavenajai latviešu publicistei Elitai Veidemanei, kura iepriekš neslēpa savu sajūsmu par lielgabala zādzību un cerēja, ka tas jau guļ Daugavas dibenā.

Gundars Kalve, Jēkabpils Latviešu biedrības valdes loceklis, savulaik – Jēkabpils domes priekšsēdētājs no Nacionālās apvienības (2013.–2014.), viens no partijas "Visu Latvijai!" dibinātājiem, lauksaimnieks un patriots, uzskaita sava sarunbiedra regālijas Elita Veidemane. Savas lauksaimniecības zemes viņš nostalģiski nosauca "Abrene". "Lai Abrene man katrā mirklī ir sasniedzama," skaidro nacionālpatriots.

Savu tiešu iesaisti notikušajā publikācijas varonis neatzīst, taču Elita Veidemane atsaucas uz kādām puspatiesībām, ko viņa atradusi " krieviskajos portālos". Tāpēc kļūst skaidrs, ka Gundars Kalve nav gluži pēdējais cilvēks, kurš kaut ko zina par pazudušā pieminekļa likteni.

" Vai tā ir taisnība, ko krievu portāli raksta?" jautā Kalvi Veidemane, un stāsta nacionālpatriotam par to, ka "lielgabals tika atrasts pie latviešu nacionālista". "Vai šis latviešu nacionālists esot jūs. Ar savu traktoru norāvāt to krāmu no pjedestāla?"

"Tas mēsls ir aizvests, un tas vairs nekad neatradīsies mūsu pilsētā. Bet vai tas bija mans traktors - to es tā neapgalvotu," izvairīgi atbild Kalve.

Taču Elita Veidemane cenšas panākt skaidrību un jautā tieši, vai Kalve to izdarījis pats. Publikācijas varonis noliedz savu tiešo līdzdalību šajā vandālisma aktā, bet saka, "es visu zinu, viss ir zem kontroles". Tāpat viņš apliecina, ka viņu nopratināja policijas darbinieki.

Vai meklēt Daugavā?

Latviešu publiciste painteresējas par nozagtā lielgabala likteni, precīzāk viņu interesē nianse, vai tā ir patiesība, ka lielgabals jau esot Latvijas policijas rīcībā

"Nē, protams. Tie ir meli," atbild Gundars Kalve.

"Ceru, ka jūs izmetāt to lūzni Daugavā?", precizē Veidemane.

"To "pieminekli" neviens un nekad vairs neieraudzīs. Tas gan varētu būt Daugavas piesārņojums, bet jādomā, ka Daugaviņa - māmuliņa piedos. Tas ir tāpat kā Melnais bruņinieks savulaik tika iemests Daugavā" atkal izvairīgi paziņo nacionālpatriots.

Uz turpmākajiem precizējošajiem žurnālistes jautājumiem telefona intervijas varonis izvairās sniegt atbildes, skaidrojot, ka tālrunim ir ausis un acis, bet sola daudz ko izstāstīt personīgi, piebilstot, ka atbrauks uz Rīgu jau 16. martā.

Intervijas beigās Elita Veidemane atkal nevar noslēpt savu satraukumu par nolaupītā lielgabala atgriešanos Jēkabpilī. Taču sarunbiedrs mierina viņu, ka tie ir meli un lielgabals vairs nekad tur neparādīsies.

"Nē, nekā tamlīdzīga. Tas tur neatradīsies vairs nekad. Tā ir melīga informācija. Pat ja hipotētiski kāds varētu pieņemt tādu variantu... Mēs tomēr dzīvojam neatkarīgā valstī, un saskaņošanai jābūt, lai arī kādu pieminekli kāds vēlētos likt. Vēlreiz tur novietot kaut ko ar okupantiem saistītu - nu, tur jābūt plānprātīgiem, lai kaut ko tādu akceptētu. Ja vajadzēs, tad arī nākamais "piemineklis" tiks novākts," sola Gundars Kalve.

Atgādinām, ka 23. februārī Jēkabpilī pazudis lielgabals no pieminekļa karavīru brāļu kapos. Kāds to naktī demontēja un aizveda nezināmā virzienā.

Jēkabpils policija meklē incidenta lieciniekus, taču nav skaidrs, vai ierosināta krimināllieta. Gadījums ir skandalozs, jo pieminekli aizsargā 1994. gadā parakstītais Krievijas un Latvijas valdību līgums. Tā 13. pants uzdod Latvijai nodrošināt šādu memoriālo būvju un apbedījumu kopšanu un labiekārtošanu, kā arī saglabāšanu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas Ārlietu ministrijai protesta notu sakarā ar vandālisma aktu attiecībā uz padomju pieminekli Jēkabpilī, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

25
Tagi:
piemineklis
Pēc temata
Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē
Latvijā vajā Saeimas deputātu Dombravu: viņš stāsta par desmitiem izskanējušu draudu
Aleksejs Šaripovs: nacionālā politika – strupceļš Latvijas attīstībā
Nacionālisti izrēķinās ar visiem krieviem: vēsturnieks par PSRS pārlieko humānismu