Eiro monētas, foto no arhīva

"Mēs it dzīvojam dažādās valstīs": vai latviešu un krievu ienākumi atšķiras

82
(atjaunots 16:02 11.10.2020)
Nav nekāds brīnums, ka Ministru kabinets nesteidz pildīt ANO rekomendācijas un publicēt datus par krievu un latviešu ienākumiem, jo tad etniskā diskriminācija Latvijā būs pārlieku labi saskatāma.

RĪGA, 10. oktobris — Sputnik, Andrejs Solopenko. Vienā valstī dzīvojošu nacionālo grupu ienākumu manāma atšķirība ir viens no etniskās diskriminācijas faktoriem. Tāpēc šie dati Latvijā tiek apkopoti, bet netiek publicēti – citādi taču nāksies atzīt, ka valsts politika attiecībās ar mazākumtautībām ir jāpārskata.

Diskriminācijas rādītājs

Atšķirības mazākumtautību sociāli ekonomiskajā stāvoklī salīdzinājumā ar dominējošo nacionālo grupu ir visnotaļ izplatīta parādība daudzās valstīs ar etniski jauktu iedzīvotāju sastāvu. Liela atšķirība šo rādītāju ziņā liecina par etnisko diskrimināciju, kas nepārprotami manāma, izvērtējot tādus rādītājus, kā atšķirības nodarbinātības, ienākumu, bezdarba līmenī, kā arī piekļuvē izglītībai un prestižiem arodiem.

ANO komiteja rasu diskriminācijas likvidācijas jautājumos rūpīgi izpēta un analizē statistiku un uz tās pamata pieņem lēmumu par to, vai konkrētā valstī vērojama diskriminācija. Šo statistiku ANO komiteja izmanto arī vērtējot krievu tautības iedzīvotāju stāvokli Latvijā. Šiem nolūkiem tā jau pirms vairākiem gadiem ieteica valstij apkopot un publicēt ticamus darbus etnisko grupu šķērsgriezumā, kā arī atbilstoši mazākumtautību lielo grupu dzīves vietas rajoniem.

Tomēr Latvija šīs rekomendācijas nav uzklausījusi, un tamlīdzīgi statistikas dati joprojām nav parādījušies atklātā piekļuvē, lai arī zināms, ka šādi dati ir un tiek pastāvīgi apkopoti. Iespējams, valdība zina, kas notiek, tomēr, spriežot pēc visa, labāk slēpj informāciju. Acīmredzot starpība titulētās nācijas un mazākumtautību stāvokļa ziņā ir tik būtiska, ka datu publikācija tikai apstiprinās tiesībsargu viedokli par diskrimināciju, ko valdība pūlas slēpt.

It kā mēs dzīvotu dažādās valstīs

Latvijas cilvēktiesību komitejas līdzpriekšsēdētājs Vladimirs Buzajevs nesen ievēlēts Rīgas domē. Viņš uzskata, ka latviešu un nelatviešu stāvokļa starpība ir ļoti liela, ņemot vērā viņa rīcībā esošos datus.

"It kā mēs ar latviešiem dzīvotu dažādās valstīs," viņš norādīja.

Tiesībsargs uzskata, ka liela datu masīva publikācija tikai apstiprinās plaisu abu minēto grupu ekonomiskajā stāvoklī.

"Varu spriest pēc Igaunijas piemēra, kur tiek publicēta ienākumu līmeņa statistika piecās kvintilēs. Tur ir skaidri redzams, ka mazākumtautības ierindojas zemākajā kvintilē, igauņi – augstākajā. (..) Vērojama ienākumu starpības palielināšanās tendence šo grupu starpā un, iespējams, tā ir arī pie mums, tikai mēs to nezinām," pieļāva tiesībsargs.

Patiešām, Igaunijas statistikas dati rāda, ka piektajā – "bagātakajā" kvintilē 2018. gadā igauņu starpā bija 22,8% iedzīvotāji un tikai 13,1% mazākumtautību. Šāda starpība vērojama jau 15 gadus, un tas liecina, ka mazākumtautību ienākumi Igaunijā ir daudz zemāki un nekādi neizlīdzinās.

Buzajevs konstatēja, ka Latvijā tādi dati nav atklāti pieejami, tomēr atsevišķi pētījumi ir bijuši, un to gaitā datiem piekļuve bija Latvijas Universitātes profesoram Mihailam Hazanam.

"Tas bija 2000. gadu beigās – 2010. gadu sākumā, un viņš redzēja starpību algu ziņā, tiesa nenozīmīgu, tomēr skaidri saskatāmu starp Latvijā dzīvojošajiem latviešiem un mazākumtautībām," pastāstīja Buzajevs un atzīmēja, ka šāda starpība, domājams, ir visos valsts reģionos.

Publikācijas nozīme

Tiesībsargs konstatēja, ka mazākumtautības Latvijā, kuru vidū pārsvarā ir krievvalodīgie, īpaši labi redzamas ar citiem reģioniem salīdzinājumā nabadzīgajā Latgalē.

"Tomēr lielākā daļa no viņiem dzīvo lielajās pilsētās, tajās dzīves apstākļiem būtu jābūt labākiem, tomēr, saskaņā ar Hazana pētījumiem, iznāk, ka tie ir zemāki. Ja novērtētu tos reģionālajā aspektā, ko autors diemžēl nav paveicis, mēs ieraudzītu vēl daudz ko interesantu," piezīmēja tiesībsargs.

"Tas ir tāpat kā ar dzimstību, - viņš turpināja. – Zināms, ka krievu vidū Latvijā tā ir zemāka nekā latviešiem, un tūlīt izskan standarta skaidrojums – paskatieties, kādos reģionos viņi dzīvo. Latgalē ekonomiskā situācija ir sliktāka, tāpēc nedzemdē. Taču, novērtējot dzimstības statistiku atbilstoši reģioniem, ieraudzīsim, ka tā ir zemāka visur. Arī bagātajā Rīgā krievi dzemdē mazāk nekā latvieši. Tāpat ir ar ekonomiku – ja mums būtu šie dati, mēs pierādītu, ka krievu ienākumi katrā reģionā vidēji ir zemāki nekā latviešiem."

Eksperts uzskata, ka tamlīdzīgi dati noteikti ir jāsniedz atklātībā, lai visiem būtu skaidrs, kāds ir mazakumtautību stāvoklis Latvijā.

"Šajā ziņā es piekrītu ANO Rasu diskriminācijas likvidācijas komisijas slēdzienam. Tā ir autoritatīvākā instance pasaulē šajā jomā, un tā nepārprotami ieteica Latvijai apkopot un publicēt statistiku par atsevišķu etnisko grupu sociālo ekonomisko stāvokli, un žēl, ka Latvija nav sekojusi ieteikumam," paziņoja Buzajevs.

Iespējas ir

Tiesa, piebilda tiesībsargs, ja valsts dienesti šos datus savāc, ir jāpieprasa to publikācija. Šāda veida precedenti jau ir bijuši.

"Šajā ziņā man ir pozitīva pieredze, gūta, kad biju Saeimas deputāts. Vienu laiku netika publicēta bezdarba statistika etniskajā šķērsgriezumā starp tiem, kuri ir darba biržas uzskatē. Mūsu frakcija, toreiz vēl PCTVL, pēc mana ierosinājuma iesniedza jautājumu premjerministram un panāca informācijas atklāšanu," pastāstīja politiķis.

Pie tam, pēc viņa vārdiem, publicēta ne tikai pieprasītā informācija, bet arī cita, kas dažu gadu laikā deva iespēju pierādīt, ka krievu daļa bezdarbnieku vidū ir lielāka nekā iedzīvotāju sastāvā.

"Visus atrastos datus iesniedzam ANO komitejai, un tā tos pilnīgi pareizi interpretē kā etnisko diskrimināciju. Tāpēc, domāju, valdība spītējas un pat atbildei uz Komitejas ieteikumu ziņoja, ka tādi dati netiek vākti, lai arī tā nav taisnība," atzīmēja Buzajevs.

Tagad Vladimirs Buzajevs ir Rīgas domes deputāts, tāpēc plāno šajā statusā pieprasīt nepieciešamo informāciju par galvaspilsētu, kur dzīvo ievērojama daļa krievvalodīgo.

"Kā deputātam man ir tiesības ieiet jebkurā pašvaldības iestādē savas pašvaldības robežās un pieprasīt jebkādu informāciju. Protams, plānoju izmantot savas tiesības, tāpēc zināmi dati par Rīgu noteikti tiks saņemti. Tie parādīs, kāda pie mums ir situācija ar etnisko diskrimināciju," viņš piezīmēja.

82
Tagi:
latvieši, Latvija, krievvalodīgie, ienākumi
Pēc temata
Gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju nepietiek naudas ikdienas izdevumiem
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Bāzes un koeficientu kāpums: kā tagad Latvijā tiks aprēķināta minimālā pensija
Nākamā gada nodokļu izmaiņas: ne par labu nabadzīgajiem
Pensionāri, nauda. Foto no arhīva

Ķērās pie vecā: Ministru kabinets izsvītroja no likumprojekta pabalstu aprēķina metodiku

2
(atjaunots 09:41 23.10.2020)
Satversmes tiesa nolēma, ka pabalstu apmērs nedrīkst būt noteikts politiskas tirgošanās rezultātā, un Labklājības ministrija piedāvāja MK iekļaut likuma tekstā aprēķina metodoloģiju, taču šī iniciatīva neizgāja, un ne tikai šī; ko par to domā tiesībsargs un deputāti.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Šovasar Satversmes tiesa uzstājās ar ļoti uzstājīgu Latvijas sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiku, uzsverot, ka nabadzības līmenim un pabalstu apmēram jābūt noteiktam nevis ar politisku lēmumu, bet ar skaidras un pamatotas metodikas palīdzību. Politiķi īsteno šo lēmumu visnotaļ dīvainā veidā, raksta Neatkarīgā.

Tā vietā, lai pārrakstītu sociālās aizsardzības likumus, viņi paslēpa jauno nabadzības līmeņa noteikšanas metodiku likumprojekta anotācijā, neiekļaujot to tekstā.

Likums un karikatūra

Otrdien, 20. oktobrī, Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalstīja likumprojektu paketi, kas saistīti ar 2021. gada valsts budžetu, tostarp grozījumus Invaliditātes likumā, Pensiju likumā un citos. Kopumā visiem šiem grozījumiem ir jānostiprina jauns minimālais ienākumu līmenis – līmenis, pie kura cilvēks vai ģimene tiek atzīti par trūcīgiem.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece pastāstīja, ka likumos noteiktas konkrētas summas, kuras būs spēkā 2021. gadā sociālās palīdzības piešķiršanas gadījumos.  Taču jaunā minimālā ienākumu līmeņa noteikšanas metodika aprakstīta anotācijā. No Muižnieces paziņojuma izriet, ka Labklājības ministrija plānoja aprakstīt šo metodiku pašā likumā par sociālo aizsardzību, taču pēc izskatīšanas valdībā tajā palika tikai skaitļi.

Piemēram, par minimālo ienākumu robežu sociālās aizsardzības likumā teikts, ka tā apmēru nosaka attiecīgi normatīvie akti, kuri reglamentē sociālos pakalpojumus un ka minimālā ienākumu robeža sastāda ne zemāk par 109 eiro. Par to, kā šis skaitlis tiek aprēķināts, likumprojektā nav neviena vārda.

Šobrīd tikai tā anotācijā ir aprakstīta un izskaidrota metodika, ar kuras palīdzību plānots noteikt nabadzības līmeni: "Minimālo ienākumu sliekšņu apmērs nedrīkst būt zemāks par 109 eiro, kas atbilstoši relatīvajai metodei ir 20 procenti no aktuālās (2018. gada) ienākumu mediānas. Ar šo normu tiks noteikts zemākais iespējamais slieksnis, pie kura iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem ir sniedzams atbalsts no publiskajiem resursiem."

Anotācija ir tikai skaidrojošs teksts, tai nav juridiska spēka.

Uz deputātu jautājumu par to, vai var teikt, ka šāds likumprojekts izpilda Satversmes tiesas lēmumu par to, ka attiecas uz minimālā ienākumu līmeņi valstī un tā atbilstību Satversmei, Labklājības ministrijas pārstāve atbildēja: "Mēs neesam tādi eksperti, lai izvērtētu, vai Satversmes tiesas spriedums tiek izpildīts."

Tiesa, pēc viņas teiktā, likumprojektu izmainīja Ministru kabinetā, un tas nav vienīgais Labklājības ministrijas piedāvājums, kurš tika pārrakstīts.

Iejaucās deputāti

Tiesībsargs Juris Jansons uzskata par nepieņemamu to, kā valdība izpilda Satversmes tiesas lēmumu. Viņš minēja vēl kādu problemātisku lietu, kura neatbilst tiesnešu lēmumam, – normu par to, cik bieži valdība pārskatīs minimālo ienākumu līmeni. Gan tiesībsargs, gan citi eksperti norādīja, ka tas ir jādara katru gadu, taču likumprojektā, kuru valdība iesniedza Saeimā, aprakstīts, ka tas tiks darīts ne retāk par vienu reizi trīs gados.

Deputāts Andrejs Klementjevs pavaicāja, kāpēc Labklājības ministrija izvirzīja šādu normu, un, uzklausot atbildi, piedāvāja Sociālo un darba lietu komisijai iekļaut savu labojumu, lai šis līmenis tomēr tiek pārskatīts katru gadu.

"Ekonomiskā situācija mainās pietiekami strauji, lai mēs nesēdētu un negaidītu trīs gadus, lai mainītu nabadzības slieksni, jo sanāk, ka nākamreiz šo līmeni teorētiski pārskatītu tikai 2024. gadā," paziņoja Klementjevs.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece atzina, ka iestāde sākotnēji piedāvāja pārskatīt šo līmeni katru gadu, ņemot vērā aktuālo ekonomisko situāciju valstī, taču likumprojektu pārstrādāja, ņemot vērā valdības lēmumus.

"Mēs vienlaikus paudām savas bažas par šādu punktu," paziņoja Muižniece.

Viņa norādīja, ka valdības lēmuma iemesli ir jāmeklē Finanšu ministrijā.

Tiesībsarga biroja eksperte Ineta Rezevska uzsvēra, ka minimums ir jāpārskata katru gadu.

"Vēl viens būtisks jautājums, ko mēs, iespējams, nenoprotestētu, ja vien likumprojekts uz Saeimu ietu sākotnējā variantā, taču tagad tas ir jāpasaka. Mēs jautājam, kāpēc minimālo ienākumu slieksnis ir noteikts vien 20 procentu apmērā no mediānas un ne 25 vai 30 procenti? Jābūt skaidriem un zinātniski, pētījumos pamatotiem argumentiem, bet mēs šo pamatojumu neredzam!" uzsver Rezevska.
2
Tagi:
pabalsts
Pēc temata
Sociālās garantijas nepārvēlēšanas gadījumā: bijušo mēru pabalstiem iztērēs 11 milj. eiro
Nākamā gada nodokļu izmaiņas: ne par labu nabadzīgajiem
Saviem spēkiem galā netiksim: demogrāfs netic dzimstības pieaugumam pabalstu dēļ
Atlaidi darbiniekus – atgriez dīkstāves pabalstus: VID pastāstīja par attiecībām ar firmām
Ārsts. Foto no arhīva

Termiņa sadalīšana, zvani, piedzinēji: Latvijas slimnīcas atgūst parādus no pacientiem

6
(atjaunots 09:00 23.10.2020)
Daudzas slimnīcas Latvijā aktīvi piedzen parādus no pacientiem – sūta atgādinājumus, aicina apmaksāt rēķinu kaut vai pa daļām, bet ja tas nelīdz, nodod lietu parādu piedziņas kompānijām.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Latvijas klīnikas ik mēnesi nesaņem pilnā apjomā līdzekļus no maksas pakalpojumu rēķiniem. Piemēram, valsts lielākās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) pacienti šogad jau ir palikuši parādā 5 miljonus eiro, vēsta Latvijas Radio. Parādu piedziņai medicīnas iestādes izmanto dažādas metodes, tostarp vēršas pie parādu piedzinējiem.

"Katram pacientam, kas nav samaksājis, mēs sūtam SMS atgādinājumu, ka rēķins nav laikā samaksāts. Šādi mēs spējam panākt, ka 40%, kas nav samaksājuši, to samaksā pēc atgādinājuma saņemšanas. Tālākais ceļš jau ir sarežģītāks – tad mēs jau iesaistām ārpakalpojuma sniedzējus, kas nodarbojas ar ārpustiesas parāda piedziņu. Tad jau tas parāda atgūšanas procents ir mazāks – tie ir kādi 17%," pastāstīja RAKUS vadītājs Imants Paeglītis.

Savukārt Stradiņa slimnīca atteicās no parādu piedzinēju pakalpojumiem. Tas izraisa spriedzi, rada nepatīkamu vidi, paskaidroja slimnīcas pārstāve Janita Veinberga. Pēc viņas sacītā, medicīnas iestāde nosūta paziņojumus parādniekiem un aicina apmaksāt rēķinu.

Abas minētās slimnīcas atzīmēja, ka visbiežāk parāda summa nav liela, savukārt tipisks parādnieks ir pirmspensijas vecuma pacients.

Liepājas reģionālajā slimnīcā pastāstīja, ka katru mēnesi aptuveni 200 pacientu neapmaksā rēķinus, savukārt gadā uzkrājas parādi aptuveni 50 tūkstošu eiro apmērā. "Mēs Liepājas reģionālajā slimnīcā piedāvājam cilvēkiem nomaksāt parādu pa daļām.(…) Tas varētu būt atvieglojums cilvēkiem, kuri ir apzinīgi, bet kuriem varbūt uzreiz nav šo brīvo līdzekļu," pastāstīja slimnīcas pārstāve Indra Grase.

Parāda segšana pa daļām ir populāra prakse slimnīcās. Ja runa ir par miruša cilvēka parādu, tad visbiežāk to vienkārši noraksta.

Vidzemes slimnīca Valmierā ik mēnesi nesaņem aptuveni 5000 eiro, katru mēnesi aptuveni 100 parādnieku lietu nodod parādu piedziņas kompānijai. "Visbiežāk pacienti nemaksā par uzturēšanos stacionārā un akūtās palīdzības saņemšanu neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā," pastāstīja slimnīcas pārstāve Benita Brila.

Slimnīcās norāda, ka nav likumīga pamata atteikt parādniekiem medicīniskās palīdzības sniegšanā. Bieži slimnīcās nonāk bezpajumtnieki, cilvēki bez personas koda, un no viņiem nav iespējams piedzīt maksu par pakalpojumiem. Dažkārt pacienti, vēršoties klīnikā, nosauc svešu cilvēku datus, norāda nepareizu tālruņa numuru. Tiek atzīmēts, ka informāciju par parādu slimnīcai var nodot iekļaušanai reģistrā, kas perspektīvā var kļūt par šķērsli kredīta saņemšanai.

6
Tagi:
medicīna, parādi
Pēc temata
Alimentu nemaksātājiem uzrīdīs kolektorus, un tas vēl nav viss
Saeima atļāvusi Latvijas bankām dzēst daļu hipotekāro parādu
Kas sagaida Latviju, ja tā nespēs atmaksāt savu parādu
Rīdzinieki paliks bez apkures? Iedzīvotājiem var likt apmaksāt kaimiņu parādus