Eiro monētas, foto no arhīva

"Mēs it dzīvojam dažādās valstīs": vai latviešu un krievu ienākumi atšķiras

91
(atjaunots 16:02 11.10.2020)
Nav nekāds brīnums, ka Ministru kabinets nesteidz pildīt ANO rekomendācijas un publicēt datus par krievu un latviešu ienākumiem, jo tad etniskā diskriminācija Latvijā būs pārlieku labi saskatāma.

RĪGA, 10. oktobris — Sputnik, Andrejs Solopenko. Vienā valstī dzīvojošu nacionālo grupu ienākumu manāma atšķirība ir viens no etniskās diskriminācijas faktoriem. Tāpēc šie dati Latvijā tiek apkopoti, bet netiek publicēti – citādi taču nāksies atzīt, ka valsts politika attiecībās ar mazākumtautībām ir jāpārskata.

Diskriminācijas rādītājs

Atšķirības mazākumtautību sociāli ekonomiskajā stāvoklī salīdzinājumā ar dominējošo nacionālo grupu ir visnotaļ izplatīta parādība daudzās valstīs ar etniski jauktu iedzīvotāju sastāvu. Liela atšķirība šo rādītāju ziņā liecina par etnisko diskrimināciju, kas nepārprotami manāma, izvērtējot tādus rādītājus, kā atšķirības nodarbinātības, ienākumu, bezdarba līmenī, kā arī piekļuvē izglītībai un prestižiem arodiem.

ANO komiteja rasu diskriminācijas likvidācijas jautājumos rūpīgi izpēta un analizē statistiku un uz tās pamata pieņem lēmumu par to, vai konkrētā valstī vērojama diskriminācija. Šo statistiku ANO komiteja izmanto arī vērtējot krievu tautības iedzīvotāju stāvokli Latvijā. Šiem nolūkiem tā jau pirms vairākiem gadiem ieteica valstij apkopot un publicēt ticamus darbus etnisko grupu šķērsgriezumā, kā arī atbilstoši mazākumtautību lielo grupu dzīves vietas rajoniem.

Tomēr Latvija šīs rekomendācijas nav uzklausījusi, un tamlīdzīgi statistikas dati joprojām nav parādījušies atklātā piekļuvē, lai arī zināms, ka šādi dati ir un tiek pastāvīgi apkopoti. Iespējams, valdība zina, kas notiek, tomēr, spriežot pēc visa, labāk slēpj informāciju. Acīmredzot starpība titulētās nācijas un mazākumtautību stāvokļa ziņā ir tik būtiska, ka datu publikācija tikai apstiprinās tiesībsargu viedokli par diskrimināciju, ko valdība pūlas slēpt.

It kā mēs dzīvotu dažādās valstīs

Latvijas cilvēktiesību komitejas līdzpriekšsēdētājs Vladimirs Buzajevs nesen ievēlēts Rīgas domē. Viņš uzskata, ka latviešu un nelatviešu stāvokļa starpība ir ļoti liela, ņemot vērā viņa rīcībā esošos datus.

"It kā mēs ar latviešiem dzīvotu dažādās valstīs," viņš norādīja.

Tiesībsargs uzskata, ka liela datu masīva publikācija tikai apstiprinās plaisu abu minēto grupu ekonomiskajā stāvoklī.

"Varu spriest pēc Igaunijas piemēra, kur tiek publicēta ienākumu līmeņa statistika piecās kvintilēs. Tur ir skaidri redzams, ka mazākumtautības ierindojas zemākajā kvintilē, igauņi – augstākajā. (..) Vērojama ienākumu starpības palielināšanās tendence šo grupu starpā un, iespējams, tā ir arī pie mums, tikai mēs to nezinām," pieļāva tiesībsargs.

Patiešām, Igaunijas statistikas dati rāda, ka piektajā – "bagātakajā" kvintilē 2018. gadā igauņu starpā bija 22,8% iedzīvotāji un tikai 13,1% mazākumtautību. Šāda starpība vērojama jau 15 gadus, un tas liecina, ka mazākumtautību ienākumi Igaunijā ir daudz zemāki un nekādi neizlīdzinās.

Buzajevs konstatēja, ka Latvijā tādi dati nav atklāti pieejami, tomēr atsevišķi pētījumi ir bijuši, un to gaitā datiem piekļuve bija Latvijas Universitātes profesoram Mihailam Hazanam.

"Tas bija 2000. gadu beigās – 2010. gadu sākumā, un viņš redzēja starpību algu ziņā, tiesa nenozīmīgu, tomēr skaidri saskatāmu starp Latvijā dzīvojošajiem latviešiem un mazākumtautībām," pastāstīja Buzajevs un atzīmēja, ka šāda starpība, domājams, ir visos valsts reģionos.

Publikācijas nozīme

Tiesībsargs konstatēja, ka mazākumtautības Latvijā, kuru vidū pārsvarā ir krievvalodīgie, īpaši labi redzamas ar citiem reģioniem salīdzinājumā nabadzīgajā Latgalē.

"Tomēr lielākā daļa no viņiem dzīvo lielajās pilsētās, tajās dzīves apstākļiem būtu jābūt labākiem, tomēr, saskaņā ar Hazana pētījumiem, iznāk, ka tie ir zemāki. Ja novērtētu tos reģionālajā aspektā, ko autors diemžēl nav paveicis, mēs ieraudzītu vēl daudz ko interesantu," piezīmēja tiesībsargs.

"Tas ir tāpat kā ar dzimstību, - viņš turpināja. – Zināms, ka krievu vidū Latvijā tā ir zemāka nekā latviešiem, un tūlīt izskan standarta skaidrojums – paskatieties, kādos reģionos viņi dzīvo. Latgalē ekonomiskā situācija ir sliktāka, tāpēc nedzemdē. Taču, novērtējot dzimstības statistiku atbilstoši reģioniem, ieraudzīsim, ka tā ir zemāka visur. Arī bagātajā Rīgā krievi dzemdē mazāk nekā latvieši. Tāpat ir ar ekonomiku – ja mums būtu šie dati, mēs pierādītu, ka krievu ienākumi katrā reģionā vidēji ir zemāki nekā latviešiem."

Eksperts uzskata, ka tamlīdzīgi dati noteikti ir jāsniedz atklātībā, lai visiem būtu skaidrs, kāds ir mazakumtautību stāvoklis Latvijā.

"Šajā ziņā es piekrītu ANO Rasu diskriminācijas likvidācijas komisijas slēdzienam. Tā ir autoritatīvākā instance pasaulē šajā jomā, un tā nepārprotami ieteica Latvijai apkopot un publicēt statistiku par atsevišķu etnisko grupu sociālo ekonomisko stāvokli, un žēl, ka Latvija nav sekojusi ieteikumam," paziņoja Buzajevs.

Iespējas ir

Tiesa, piebilda tiesībsargs, ja valsts dienesti šos datus savāc, ir jāpieprasa to publikācija. Šāda veida precedenti jau ir bijuši.

"Šajā ziņā man ir pozitīva pieredze, gūta, kad biju Saeimas deputāts. Vienu laiku netika publicēta bezdarba statistika etniskajā šķērsgriezumā starp tiem, kuri ir darba biržas uzskatē. Mūsu frakcija, toreiz vēl PCTVL, pēc mana ierosinājuma iesniedza jautājumu premjerministram un panāca informācijas atklāšanu," pastāstīja politiķis.

Pie tam, pēc viņa vārdiem, publicēta ne tikai pieprasītā informācija, bet arī cita, kas dažu gadu laikā deva iespēju pierādīt, ka krievu daļa bezdarbnieku vidū ir lielāka nekā iedzīvotāju sastāvā.

"Visus atrastos datus iesniedzam ANO komitejai, un tā tos pilnīgi pareizi interpretē kā etnisko diskrimināciju. Tāpēc, domāju, valdība spītējas un pat atbildei uz Komitejas ieteikumu ziņoja, ka tādi dati netiek vākti, lai arī tā nav taisnība," atzīmēja Buzajevs.

Tagad Vladimirs Buzajevs ir Rīgas domes deputāts, tāpēc plāno šajā statusā pieprasīt nepieciešamo informāciju par galvaspilsētu, kur dzīvo ievērojama daļa krievvalodīgo.

"Kā deputātam man ir tiesības ieiet jebkurā pašvaldības iestādē savas pašvaldības robežās un pieprasīt jebkādu informāciju. Protams, plānoju izmantot savas tiesības, tāpēc zināmi dati par Rīgu noteikti tiks saņemti. Tie parādīs, kāda pie mums ir situācija ar etnisko diskrimināciju," viņš piezīmēja.

91
Tagi:
latvieši, Latvija, krievvalodīgie, ienākumi
Pēc temata
Gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju nepietiek naudas ikdienas izdevumiem
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Bāzes un koeficientu kāpums: kā tagad Latvijā tiks aprēķināta minimālā pensija
Nākamā gada nodokļu izmaiņas: ne par labu nabadzīgajiem
Zīdainis. Foto no arhīva

Zemākā dzimstība 100 gadu laikā: demogrāfija Latvijā krītas neredzētā ātrumā

15
(atjaunots 16:13 21.01.2021)
2020. gada beigās Latvija ir pārspējusi pati savu simts gadus veco antirekordu: decembrī valstī dzimuši tikai 1273 bērni. Gada laikā aizgājēju skaits apsteidzis jaundzimušo skaitu vairāk nekā par 11 tūkstošiem.

RĪGA, 21. janvāris — Sputnik. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2020. gada decembris izcēlies ar zemāko dzimstību pēdējo 100 gadu laikā, ziņots CSP vietnē.

Kopā aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēti 17,5 tūkstoši jaundzimušo – par 1,3 tūkstošiem, jeb 6,9% mazāk nekā 2019. gadā (18,8 tūkstoši).

​Pie tam, CSP atzīmēja, kopš 2020. gada jūlija jaundzimušo skaits ar katru mēnesi kritās. Pērnā gada otrajā pusē jaundzimušo skaits bija par 11,4% mazāks nekā 2019. gada jūlijā-decembrī. 2020. gada decembrī civilā stāvokļa reģistrācijas iestādes fiksēti 1273 jaundzimušie – par 17,2% mazāk nekā 2019. gada decembri. Tas ir mazākais jaundzimušo skaits decembrī pēdējā gadsimta laikā.

Pie tam CSP atskaitījās arī par to, ka 2020. gadā mirušo skaits par 11,2 tūkstošiem pārsniedzis jaundzimušo skaitu. 2020. gada decembrī jaundzimušo bija par 1905 mazāk nekā mirušo.

Saskaņā ar CSP datiem, 2021. gada 1. janvārī Latvijas iedzīvotāju skaits sastādīja 1,894 milj. cilvēku.

15
Tagi:
demogrāfija, mirstība, dzimstība
Pēc temata
Oto Ozols: drīz Latvijā nebūs jaunu cilvēku
Bezdarba statistika Latvijā: Covid-19 krīze ieskāvusi pilsētas un pasaudzējusi laukus
Kad Latvijā varētu sākties jauns masveida atlaišanas gadījumu vilnis
Decembrī mirstība Latvijā pieaugusi par ceturtdaļu
CSN

Sarežģīts krustojums, retākā mašīna un roku veiklība: krāpnieki Rīgas ielās

51
(atjaunots 17:07 20.01.2021)
Ik gadu Latvijas apdrošināšanas kompānijām Latvijā izkrāp desmitiem tūkstošu eiro par tīšām izraisītiem ceļu satiksmes negadījumiem

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Rīgā ir daži krustojumi, ko krāpnieki izmanto, lai sarīkotu tīšu CSN un pēc tam piepelnītos, izkrāpjot naudu no apdrošināšanas kompānijām, informē Latvijas Televīzija.

Viena no tādām vietām atrodas Brīvības pieminekļa pakājē. Ik gadu, izskatot ceļu satiksmes negadījumus šajā krustojumā, ir pamatotas bažas par krāpniecības gadījumiem.

"Tie, kuri brauc no Brīvības ielas, var veikt šeit tikai pagriezienu pa kreisi: no kreisās malējās un vidējās joslas principā var tēmēt jebkurā no trim joslām, kas ir uz Raiņa bulvāra. Šī situācija parasti izraisa konfliktu par vidējās joslas ieņemšanu," satiksmes drošības speciālists Oskars Irbītis.

Autovadītāji, kas brauc pa Brīvības bulvāra vidējo joslu, veicot pagriezienu uz Raiņa bulvāri, bieži ieņem vidējo joslu, arī visi autovadītāji, kas brauc pa kreiso joslu un vēlas doties uz stacijas pusi, tāpat ieņem vidējo joslu, un sākas problēmas.

"Krustojuma vidū, kad sākas manevri, sāk strādāt labās rokas princips, un principā, tas, kurš nāk no vidējās joslas, tam ir priekšroka – viņš var ieņemt jebkuru joslu, it kā gar degunu nobraucot tam, kurš atrodas kreisajā malējā joslā uz Brīvības ielas. Tā ir viena no vietām, kas ir ļoti piemērota krāpšanas gadījumu īstenošanai," stāsta Irbītis.

Rīgā ir autovadītāji, kuri dodas ielās "kā uz darbu", lai izraisītu sadursmes un vēlāk piedzītu naudu no apdrošinātājiem. Uzņēmumi katru gadu saskaras ar desmitiem šādu gadījumu, tomēr pierādīt, ka tā bija krāpniecība ir sarežģīti. No likuma viedokļa pret krāpniekiem nav jābrauc.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētāja Jāņa Abāšina vārdiem, līdzīgas vietas, ko izmanto krāpnieki, izmanto krāpnieki, ir Deglava un Stirnu ielas pagrieziens un Mūkusalas aplis.

"Parasti šīs krāpšanas notiek ar retākām mašīnām, sauksim tā – mašīnām, kādu uz mūsu ielām ir ļoti maz. Lai šādas mašīnas saremontētu, ir ļoti ilgi jāgaida rezerves daļas vai šo rezerves daļu nav, un tad apdrošinātājs ir sagatavojis tāmi – tāme ir gatava, un ir jāgaida mēnesis vai divi šīs rezerves daļas. Un klients saka – maksājiet man naudā! Tad apdrošinātājs izmaksā naudā, un tad šo automašīnu salabo nevis solīdi servisā, bet auto saremontē kaut kur garāžā pilnīgi pa lēto," paskaidroja Abāšins.

Pēc viņa vārdiem, izķert tādus krāpniekus var, kad tiek piefiksēts, ka tie ar apskaužamu regularitāti nonāk līdzīgā satiksmes negadījumā.

"Zinot to, ka tagad ļoti daudziem mašīnās ir kameras, zinot to, ka daudziem telefoni filmē mašīnās, un zinot to, ka šis cilvēks reizi trīs mēnešos parādās kā cietušais apdrošinātāju datu bāzēs, tad paiet laiciņš un šādus cilvēkus izķer," viņš teica.

Neskatoties uz to, ka Brīvības bulvāra un Raiņa bulvāra krustojums jau sen sevi ir pierādījis kā pateicīgu vietu krāpniecībai, nekādi satiksmes uzlabojumi joprojām nebija veikti.

51
Tagi:
CSN
Pēc temata
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda
Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk gūst traumas CSNg ar elektriskajiem skrejriteņiem

Ko nu iesākt? Igauņu armiju pārvarējis ģenerālis Sals

0
(atjaunots 16:36 21.01.2021)
Igaunijā noticis tas, par ko visi tur nopietni bažījās. Republikas bruņotos spēkus neitralizējis un sakāvis reālais, ne iedomātais pretinieks.

Šoziem igauņu karavīri beidzot visu ir sapratuši par valsts nacionālā karoga krāsām. Viņu karogs apzimē baltu sniegu apakšā, aukstas zilas debesis augšā un vienu treknu melnu joslu pa vidu. Pēc visiem tiem manevriem svaigā gaisā acīs tumst un zobi klab, konstatēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans.

Tapas poligonā ar vareno igauņu armiju gadījusies varena nelaime. Noticis tas, no kā visi baidījās. Armiju neitralizējis un sakāvis reālais, ne iedomātais pretinieks. Tātad tomēr iebrucis. Un ne jau kaut kur pamalē, - viņu pašu mācībās. Tur, kur igauņi paši, nu, vai pēc  vecāko brāļu scenārija lemj, ko un kā viņiem uzvarēt. Uzvar gan vienmēr vienus un tos pašus krievus.

Bet te... varbūt pandēmija iejaucās, varbūt puiši neiespringa pēc svētkiem, tomēr viņi pavisam piemirsuši, ka ģenerālis Sals dien Krievijas armijā. Jāpiebilst gan, ka pie viņiem bija -12. No krievu viedokļa tas drīzāk bija kapteinis Vēsums. Tik un tā igauņu karavīri dabūja cepures, bet izrādījās, ka tās nemaz nesilda pat tādā laikā. Bet citu viņiem nav. Tikai vieglas galvassegas ar sintētisko kažoku. Kepkas.

Tikai puteņos kļūst skaidrs, ka jēgas no tām pamaz. Ātri uzsūc valgmi, pārklājas ar ledu. Piedevām vēl tik tikko turas uz galvas – krīt nost ne tikai aktīvu kustību dēļ – to pat vējš nopūš. Nav jau gluži tā, ka igauņi būtu tādi siltumnīcas dīgsti, tomēr sals it nemaz nevairo cīņasspēju, ja ekipējums, tā sakot, neiet krastā. Varēja tak paši tos manevrus "nosačkot". Būtu vismaz pagaidījuši. Citādi tak skudriņas skrien. Nē, nekā nebija. Lūdzu, te jums būs apstākļi, tur – klajas debesis. Nē, sals veselībai par labu nenāk, tie ir tīrie meli. Krievu propaganda.

Igauņi teju vai nepameta kvazicīņas lauku. Jā, karsti gan ir igauņu puiši, bet ar nosalušām ausīm neko daudz nesakarosi. Labi, ka komandieri apžēlojās un atļāva puišiem uzvilkt kapuces, lai arī noteikumi to neparedz. Vismaz sasildījas, ja ne uzvarēja.

Pavisam cita lieta ir ausaines: siltas, uzticamas, ar dabisku kažokādu – tagad atceras tie, kam gadījies ostīt pulveri vēl padomju laikos. Paklusām gan, jo te par tādām atmiņām var pa taisno no Tapas uz etapu aiziet. It īpaši, ja ar tādām pašām skumjām atcerēsies kokardi, kas to ausaini rotāja.

Bet Igaunijā pat bez īsta sala pagadās īsti atsaldētie. Tie, kas ar Krieviju karo, paši savos kabinetos sēdēdami. Bet karavīri jau nav pie vainas. Viņiem dota pavēle. Protams, viņi gatavi pildīt jebkuru pavēli, pat nosaldēt ausis, lai vecmāmiņai iespītētu. Vecmāmiņai – ne jau ļaunākajam ienaidniekam. Ja nu kļūs kurli pašā nepiemērotākajā brīdī un nesadzirdēs ienaidnieka doto, iespējams, labāko padomu viņu dzīvītē – padodieties vai tiksiet iznīcināti.  

0
Tagi:
armija
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc pat NATO Baltija nevar iztikt bez Krievijas
Labs biznesa projekts: 15 gadu laikā NATO izsūknējusi no Latvijas 5 miljardus eiro
NATO karavīri Baltijā sūdzas: viņus "izseko krievi"