Meitene sabiedriskā transporta pieturā Rīgā, foto no arhīva

Pagalmi ir šausmīgi: radioklausītājs lūdz Rīgas varu novērsties no transporta revolūcijas

28
(atjaunots 13:22 11.10.2020)
Baltkom klausītājs palūdza Rīgas varasvīrus kaut uz brīdi pievērst uzmanību izdangātajiem ceļiem galvaspilsētas ielās.

RĪGA, 11. oktobris — Sputnik. Radio Baltkom programmas "Vakara interaktīvs" klausītājs, kurš stādījās priekšā kā Anatolijs, lūdza Rīgas varasiestādes pievērst uzmanību pagalmu teritorijām pilsētā.

Anatolijs atzīmēja, ka staigāt pa pagalmiem ir šausmīgi – bērni un sirmgalvji klūp izdangātā asfalta un bedru dēļ. Klausītājam šķita: ja dome ķertos pie ceļu atjaunošanas pagalmu atjaunošanas, nodokļu maksātājiem būtu labāk saprotams, kur aiziet viņu nauda.

Pie tam Anatolijs teica, ka Rīgas vadības iecerētā transporta revolūcija, viņaprāt, ir laba lieta, tomēr atgādināja, ka pirms vēlēšanām solīts salabot autostāvvietas un ceļus.

Jāpiebilst, ka bedres Rīgā vērojamas ne tikai pagalmos vien. Pēdējo mēnešu laikā notikuši vairāki incidenti – galvaspilsētas ielās iebrukušas automašīnas. Par šo iegruvumu iemeslu tiek uzskatīta novecojusī notekūdeņu sistēma: spēcīgo lietavu dēļ ūdens izskalojis zemi zem asfalta.

Jūras ģeologs, speciālists ekstremālu dabas situāciju modelēšanas jomā Konstantins Ranks paskaidroja, ka Rīga celta uz smilšu un mālu iežu slāņa, zem kura atrodami kaļķakmens un ģipša slāņi – ūdenī viegli šķīstoši ieži. Spēcīgu lietavu rezultātā var veidoties tā saucamie karsta dobumi, kas pēc tam iebrūk zem spiediena no augšas.

Tādu dobumu remonts pilsētai izmaksā dārgi: piemēram, bedres remontdarbi Ziepniekkalnā tika novērtēti 19 tūkstošu eiro apmērā.

Transporta revolūcija Rīgā

Iepriekš Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis paziņoja, ka Rīgas dome plāno lielas pārmaiņas galvaspilsētas reģionā. Viņš uzskata, ka tas došot iespēju saņemt milzu investīcijas, ko pēc tam varēšot ieguldīt transporta infrastruktūras projektos. Galu galā galvaspilsētā būšot tīrāks gaiss – ogļskābās gāzes izmeši būtiski samazināsies.

Ķirsis stāstīja, ka valdība esot gatava piešķirt lielus līdzekļus – vairāk nekā divus miljardus eiro projektu īstenošanai no atveseļošanas un stabilitātes mehānisma budžeta. Tomēr jāizstrādā konkrēts plāns, ko var paveikt līdz 2026. gadam. Šis plāns esot vajadzīgs līdz oktobra beigām.

Ierosinājumi jau saņemti. To vidū ir autobusu nomaiņa pret ekoloģiski tīrākiem transporta līdzekļiem, tramvaja līniju pagarināšana un kustības ātruma palielināšana, metrobusa (ātrgaitas autobusa) līnijas izveide pa Deglava ielu līdz Rīgas robežai, ūdens transporta attīstība, kas ļaus nākotnē veidot ūdens satiksmi līdz pat Ķekavai. Plānos ir arī jaunas joslas sabiedriskā transporta vajadzībām, gudrie luksofori un tā tālāk.

Acīmredzot, daļu naudas, ko valdība plāno atvēlēt visām šīm vajadzībām, radioklausītājs iesaka novirzīt ceļu remontam pagalmos.

28
Tagi:
ceļi, Rīga, sabiedriskais transports
Pēc temata
Rīgā nepaspēj lāpīt bedres uz ceļiem
Rīgā zem asfalta iegāzies kārtējais automobilis, šoreiz tā bija kravas mašīna
Atkal sastrēgumi: turpināsies Rīgas ielu un tiltu remonts
Nils Ušakovs par to, kas slēpjas zem Rīgas asfalta
Latvijas un NATO karogs, foto no arhīva

Latvijas mediji: NATO - demokrātiskā dzīvesveida garants Latvijā?

5
(atjaunots 12:03 18.01.2021)
Politologs Veiko Spolītis apgalvo, ka NATO ir demokrātisku valstu vienotība - labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Kopš 2016. gada dažu lielvaru vadītāju divdomīgie spriedelējumi par NATO nākotni rosināja ģenerālsekretāru J. Stoltenbergu pēc 2019. gada alianses septiņdesmitās jubilejas svinībām paziņot, ka "vecajo padome" sagatavos alianses nākotnes politiskās attīstības redzējumu, Latvijas Avīzē stāsta politologs Veiko Spolītis.

NATO aizsargās "mūsu demokrātisko dzīvesveidu"?

Tagad "daži" lielvalstu vadītāji atkāpjas vēsturē un gandrīz vienlaikus NATO galvenajā mītnē Briselē tika publicēts ziņojums "NATO 2030: vienoti jaunam laikmetam", kas kalpos par stratēģisku priekšrakstu Eiroatlantiskās kopienas turpmākajai attīstībai.

Ziņojuma autori secina, ka pirmo reizi trīsdesmit gadu laikā no 2014. gada NATO ir nepieredzēti pastiprinājusi kolektīvās aizsardzības militāro komponentu. Lai alianse darbotos militāri nevainojami, NATO ilgtspējai ir nepieciešams politiskais komponents jeb organizatoriskā pieskaņošanās un dalībvalstu vienotība.

"Alianse ir pārdzīvojusi PSRS sabrukumu, Suecas krīzi, dalībvalstu atšķirīgos uzskatus par Vjetnamas karu, militārās huntas alianses dalībvalstīs, spīvas debates par kodolieroču izvietošanu Eiropā, domstarpības par NATO paplašināšanu un Irākas karu. Neskatoties uz to, vienoti principi, demokrātiskās institūcijas un tas, ka visi sabiedrotie ir ieguvēji no kolektīvās drošības, ir ļāvis NATO palikt vienotai."

Spolītis ieskatās 2030. gadā un redz, kā NATO kolektīvā aizsardzība aizsargās Eiroatlantiskās telpas iedzīvotājus no fiziskas drošības apdraudējumiem un aizsargās demokrātisko dzīvesveidu.

Izaicinājumi

Gandrīz uz septiņdesmit lapām uzskaitīti Eiroatlantiskās drošības kopienas izaicinājumi un rekomendācijas to risinājumiem. Apdraudējumi nav sarindoti prioritārā secībā, saraksts ir paredzami iespaidīgs, un pirmo reizi NATO vēsturē tiek minēta Ķīna.

Пресс-служба Минобороны РФ

Citi mūsu izaicinājumi, apgalvo politologs, bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, ir Krievija, nekontrolēta tehnoloģiju attīstība, terorisms, dienvidu puslodē notiekošais, masu iznīcināšanas ieroču kontrole, enerģijas piegāžu drošība, globālā sasilšana un tās sekas, pandēmiju izplatība, cilvēkdrošība, hibrīdie un kiberdraudi, kosmosā notiekošais un visbeidzot stratēģiskā komunikācija un dezinformācijas izplatība.

Izaicinājumu saraksts ir pietiekami plašs, lai pārliecinātos, ka neviena NATO dalībvalsts ar šiem izaicinājumiem nevar tikt galā viena. Līdzīga sapratne ir izveidojusies arī Eiropas Savienībā, un darba dalīšana, lai veicamie uzdevumi nepārklātos, būs viens no institucionālās savietojamības uzdevumiem divu starptautisko organizāciju starpā.

Lai risinātu šos stratēģiskos uzdevumus, dalībvalstu pārvaldes kvalitātes uzlabojumi ar digitālajiem risinājumiem un mākslīgā intelekta palīdzību būs neizbēgami. Tas nozīmē, ka likuma varas nostiprināšana un cīņa ar korupciju dalībvalstīs tiks pastiprināta, jo, lai civilmilitārā kontrole efektīvi darbotos, ir nepieciešama pašpietiekama un izglītota pilsoniskā sabiedrība.

"Situācijā, kur mūsu austrumu kaimiņš ir NATO pasludinājis par galveno ienaidnieku, mums nav jāizgudro jauns ritenis," ir pārliecināts autors. Labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai, raksta Spolītis, ir demokrātisku valstu vienotība.

Tāpēc ziņojuma autori secina: "Mieram, kuru eiropieši ir baudījuši pēdējos septiņdesmit gadus, ir izņēmuma raksturs, un NATO saglabājas, lai nodrošinātu šo nenovērtējamo sasniegumu."

NATO uzstādījums paliek nemainīgs: "Viens par visiem un visi par vienu," Spolītis noslēgumā atsauca atmiņā musketieru devīzi.

Jā, tas jau ir labāk, nekā "visi pret vietu". Savā iepriekšējā rakstā Latvijas Avīzē Spolītis minēja tādu piemēru, skaidrodams, kāpēc NATO valstīm nevajagot baidīties no Krievijas.

"Lietderīgi atgādināt, ka NATO valstu iedzīvotāju skaits pārsniedz Krieviju deviņas reizes," viņš atzīmēja, acīmredzot, cerībā, ka mūsdienīgi bruņoto lielvalsti varēs ar cepurēm apmētāt... Tiesa gan, autors ir aizmirsis vēsturi – tas nevienam un nekad nav izdevies.

5
Tagi:
Latvija, NATO
Sniegs Rīgā, foto no arhīva

Namīpašniekus Rīgā sodīs par sniegu uz jumtiem

9
(atjaunots 11:50 18.01.2021)
Rīgas dome vērsusies pie namu īpašniekiem un pārvaldniekiem ar lūgumu rūpīgi sekot jumtu un pagalma teritoriju stāvoklim sniegputeņu laikā. Maksimālais sods par prasību pārkāpumu – 1400 eiro.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Sakarā ar bagātīgajiem sniegputeņiem un mainīgajiem laikapstākļiem Rīgas dome lūdz namu īpašniekus un pārvaldniekus sekot jumtu un pagalma teritoriju stāvoklim atbilstoši normatīvo aktu prasībām, raksta Bb.lv.

Rīgas dome atgādināja, ka teritoriju uzkopšanas un ēku uzturēšanas noteikumi paredz arī sniega un ledus novākšanu no gājēju ietvēm un koplietošanas celiņiem pagalmos. Sniegs jānotīra ik dienas rīta pusē, lai nepakļautu gājējus riskam.

Vienlaikus namu īpašnieki un pārvaldnieki atbild par balkonu, lodžiju un jumtu stāvokli. Sods par minēto objektu neatbilstošu uzturēšanu var sasniegt 1400 eiro juridiskām personām un 350 eiro – fiziskām personām.

Pagalmu un ēku stāvokli pārbauda Rīgas domes administratīvā inspekcija. No 2020. gada decembra tā ierosinājusi jau 31 administratīvā pārkāpuma lietu par pagalmu un ēku neatbilstošu stāvokli ziemas periodā.

Tāpat Rīgas dome atgādināja, ka jumtu tīrīšana jāuzdod profesionāļiem – jumtu tīrīšana saviem spēkiem vai piesaistot privātpersonas nav pieļaujama. Uz jumta var atrasties tikai profesionālis, nodrošināts ar visām nepieciešamajām iekārtām darbu veikšanai augstumā.

9
Tagi:
sniegs, Rīgas dome
Pēc temata
Jaungada dāvana no austrumiem: Latvijai tuvojas sniegputenis