Meitene sabiedriskā transporta pieturā Rīgā, foto no arhīva

Pagalmi ir šausmīgi: radioklausītājs lūdz Rīgas varu novērsties no transporta revolūcijas

26
(atjaunots 13:22 11.10.2020)
Baltkom klausītājs palūdza Rīgas varasvīrus kaut uz brīdi pievērst uzmanību izdangātajiem ceļiem galvaspilsētas ielās.

RĪGA, 11. oktobris — Sputnik. Radio Baltkom programmas "Vakara interaktīvs" klausītājs, kurš stādījās priekšā kā Anatolijs, lūdza Rīgas varasiestādes pievērst uzmanību pagalmu teritorijām pilsētā.

Anatolijs atzīmēja, ka staigāt pa pagalmiem ir šausmīgi – bērni un sirmgalvji klūp izdangātā asfalta un bedru dēļ. Klausītājam šķita: ja dome ķertos pie ceļu atjaunošanas pagalmu atjaunošanas, nodokļu maksātājiem būtu labāk saprotams, kur aiziet viņu nauda.

Pie tam Anatolijs teica, ka Rīgas vadības iecerētā transporta revolūcija, viņaprāt, ir laba lieta, tomēr atgādināja, ka pirms vēlēšanām solīts salabot autostāvvietas un ceļus.

Jāpiebilst, ka bedres Rīgā vērojamas ne tikai pagalmos vien. Pēdējo mēnešu laikā notikuši vairāki incidenti – galvaspilsētas ielās iebrukušas automašīnas. Par šo iegruvumu iemeslu tiek uzskatīta novecojusī notekūdeņu sistēma: spēcīgo lietavu dēļ ūdens izskalojis zemi zem asfalta.

Jūras ģeologs, speciālists ekstremālu dabas situāciju modelēšanas jomā Konstantins Ranks paskaidroja, ka Rīga celta uz smilšu un mālu iežu slāņa, zem kura atrodami kaļķakmens un ģipša slāņi – ūdenī viegli šķīstoši ieži. Spēcīgu lietavu rezultātā var veidoties tā saucamie karsta dobumi, kas pēc tam iebrūk zem spiediena no augšas.

Tādu dobumu remonts pilsētai izmaksā dārgi: piemēram, bedres remontdarbi Ziepniekkalnā tika novērtēti 19 tūkstošu eiro apmērā.

Transporta revolūcija Rīgā

Iepriekš Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis paziņoja, ka Rīgas dome plāno lielas pārmaiņas galvaspilsētas reģionā. Viņš uzskata, ka tas došot iespēju saņemt milzu investīcijas, ko pēc tam varēšot ieguldīt transporta infrastruktūras projektos. Galu galā galvaspilsētā būšot tīrāks gaiss – ogļskābās gāzes izmeši būtiski samazināsies.

Ķirsis stāstīja, ka valdība esot gatava piešķirt lielus līdzekļus – vairāk nekā divus miljardus eiro projektu īstenošanai no atveseļošanas un stabilitātes mehānisma budžeta. Tomēr jāizstrādā konkrēts plāns, ko var paveikt līdz 2026. gadam. Šis plāns esot vajadzīgs līdz oktobra beigām.

Ierosinājumi jau saņemti. To vidū ir autobusu nomaiņa pret ekoloģiski tīrākiem transporta līdzekļiem, tramvaja līniju pagarināšana un kustības ātruma palielināšana, metrobusa (ātrgaitas autobusa) līnijas izveide pa Deglava ielu līdz Rīgas robežai, ūdens transporta attīstība, kas ļaus nākotnē veidot ūdens satiksmi līdz pat Ķekavai. Plānos ir arī jaunas joslas sabiedriskā transporta vajadzībām, gudrie luksofori un tā tālāk.

Acīmredzot, daļu naudas, ko valdība plāno atvēlēt visām šīm vajadzībām, radioklausītājs iesaka novirzīt ceļu remontam pagalmos.

26
Tagi:
ceļi, Rīga, sabiedriskais transports
Pēc temata
Rīgā nepaspēj lāpīt bedres uz ceļiem
Rīgā zem asfalta iegāzies kārtējais automobilis, šoreiz tā bija kravas mašīna
Atkal sastrēgumi: turpināsies Rīgas ielu un tiltu remonts
Nils Ušakovs par to, kas slēpjas zem Rīgas asfalta
Starptautiskās militārās mācības Latvijā, foto no arhīva

Bet tad Covid-19: NATO valstis turpina sūtīt karavīrus uz mācībām Latvijā

2
(atjaunots 20:13 20.10.2020)
NBS komandieris pastāstīja, kā koronavīruss ietekmējis armijas ikdienu, kā kareivji var palīdzēt cīņā ar pandēmiju un kādas prasības tiek piemērotas pret ārzemju kareivjiem, kuri ierodas mācībās.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Covid-19 izplatība nesamazināja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas gatavību, taču armija bija spiesta reorganizēt daļu procesu, lai iespēju robežās norobežotu karavīrus no inficēšanās, pastāstīja TV3 intervijā NBS komandieris Leonīds Kalniņš.

"Koronavīruss nav iespaidojis mūsu kaujas gatavību, koronavīruss nav iespaidojis Latvijas aizsardzības spējas, bet tas zināmā mērā ir licis mums vairāk aktivizēt savu uzmanību, lai paglābtu savus karavīrus no šī vīrusa ietekmes. Tādā veidā mēs esam organizējuši savas ikdienas dzīves, apmācību procesu un visu pārējo, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu Latvijas aizsardzību," paziņoja viņš.

Kalniņš uzsvēra, ka nekādas atlaides ārzemju kareivjiem attiecībā uz epidemioloģisko prasību ievērošanu nav paredzētas.

"Kaut arī mūsu pēdējie kumulatīvie rādītāji ir ļoti drastiski pieauguši, joprojām Latvija ir ļoti populāra mūsu sadarbības partneriem un NATO, mūsu sabiedrotajiem, un viņi vēlas ierasties pie mums sava apmācību procesa nodrošināšanai.

Pie mums ir ieradusies Lielbritānijas dislocētā kaujas grupa Igaunijā, kas kopā ar Latvijas kaujas grupu nodrošinās apmācību procesu. Visas prasības, visiem karavīriem neatkarīgi no ranga ir tieši tādas pašas kā Latvijas pilsonim. Viņiem šeit ir jāierodas ar testiem, viņiem ir jāievēro visas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) prasības par distancēšanos, higiēnu un masku valkāšanu," paziņoja Kalniņš.

Tāpat viņš pastāstīja, ka notikusi karaspēku segmentācija, jeb izveidoti tā saucamie sociālie burbuļi, lai mācību procesā liels karavīru skaits nekrustojas savā starpā. Taču mācību kvalitāti tas neietekmē.

Militārpersonām nav aizliegts doties pie ģimenēm atpūtā, taču NBS stingri pieprasa, lai pie pirmo Covid-19 simptomu parādīšanās karavīri ziņo par to komandierim, lai varētu nodrošināt karantīnu, pat ja pēcāk noskaidrosies, ka tas nav jaunais koronavīruss.

Attiecībā uz iespējamo armijas palīdzību civilajiem dienestiem lielākas infekcijas izplatības gadījumā, Kalniņš pastāstīja, ka NBS attīsta dezinfekcijas apakšvienību potenciālu, kuras ir paredzētas militāro vienību apkalpošanai, ja tajās tiek atklāts Covid-19, bet tās spēj palīdzēt arī sabiedrībai, valsts un nevalstiskām struktūrām.

Pēc komandiera sacītā, NBS veiksmīgi izpilda rekrutēšanas plānu un uzņem dienēšanā vairāk cilvēku, nekā atbrīvo no tā. Pēc Kalniņā izjūtām, jaunieši sākuši vairāk vērtēt NBS kā stabilas nodarbināšanas iespēju.

2
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc NATO slēpj no Krievijas militārās mācības Latvijā
NATO karavīri mācīsies aizstāvēt Latviju tieši uz ielām, starp civiliedzīvotājiem
"Burvīgā Latvija": ASV kājnieki publicē fotogrāfijas no NATO mācībām
Latvijas armijas oficieris, foto no arhīva

Lieta nav formā: Latvijas NBS palūdza slavenības pārliecināt cilvēkus iet dienēt

3
(atjaunots 20:04 20.10.2020)
Otrdien, 20. oktobrī, startēja kampaņa "Esi formā", kuras gaitā Latvijas slavenībām uz sava piemēra ir jāmaina populārai viedoklis sabiedrībā, ka dienēšanā uzņem tikai fiziski spēcīgus un izturīgus cilvēkus.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) uzsākuši speciālu kampaņu, lai piesaistītu dienēšanai pēc iespējas vairāk cilvēku. Ar sabiedrībā pazīstamu cilvēku palīdzību NBS aicinās Latvijas iedzīvotājus iestāties mehanizētajā kājnieku brigādē, raksta Lsm.lv.

​Kājnieku brigādes komandieris Sandris Gaugers paziņo, ka parasti NBS uzņem 700 cilvēkus gadā, lai gan šogad tika atzīmēta ažiotāža, pieteikumus iesniedza vairāk nekā 1600 cilvēku. Tādēļ pieņemts lēmumu palielināt vakanto vietu skaitu vismaz par 500.

NBS uzsāka kampaņu ar nosaukumu "Esi formā", kurā Latvijā pazīstama personas tiešajā ēterā demonstrēs savas sporta iemaņas, kas parādīs iedzīvotājiem, ka nav obligāti jābūt spēcīgam un izturīgam, lai kļūtu par Latvijas armijas daļu.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka NBS cer uz intereses celšanos par dienēšanu armijā krīzes valstī dēļ.

Lielā Tēvijas kara laiku lādiņi, foto no arhīva
ГУ МЧС по Воронежской области

Toreiz NBS komandieris Leonīds Kalniņš atzīmēja, ka 2020. gadā NBS plāno uzņemt savās rindās 900-1000 jaunu kareivju. Turklāt komandieris atgādināja, ka kopš 2017. gada NBS kareivju skaits palielinājies par tūkstoti.

Tāpat Kalniņš aicināja iet dienēt armijā tos, kas krīzes dēļ ir zaudējuši darbu, jo NBS garantē jauniesauktajiem stabilu atalgojumu no 900 eiro, karjeras izaugsmi, kā arī sociālās garantijas, tai skaitā veselības apdrošināšanu un garantēto pensiju.

Vakar publicētajā intervijā Kalniņš pastāstīja par koronavīrusa ietekmi uz Latvijas armijas kaujas gatavību. Pēc viņa sacītā, koronavīruss nav ietekmējis Latvijas aizsardzības potenciālu, taču lika organizēt savu darbību savādāk, lai nepakļautu inficēšanās riskam lielu skaitu karavīru.

3
Tagi:
Nacionālie bruņotie spēki, Latvija
Pēc temata
Nerunā latviski, tādēļ apjuka: NBS komandieris izvērtēja rīdzinieku reakciju uz manevriem
Latvijas NBS uzspridzināja padomju mantojumu
Noderēs britu bruņutransportieriem: Latvijas NBS saņēmuši raķetes "Spike"
Kādiem nolūkiem Latvijas NBS vienreizējās lietošanas granātmetēji AT4
Baltijas menca, foto no arhīva

Latvijai neizdevās atstāvēt savas tiesības ķert mencas Baltijas jūrā

0
(atjaunots 11:40 21.10.2020)
ES lauksaimniecības ministri noteica zvejniecības kvotas Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un Somu līcī.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. ES Lauksaimniecības un zvejniecības padome publicēja datus par zvejas kvotām Baltijas jūrā 2021. gadā.

ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu izķeršanu Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Tāpat tika samazinātas siļķes zvejas kvotas Baltijas jūras rietumu un centrālajā daļā un laša zvejas kvota Somu līcī.

Toties tika nolemts atļaut palielināt reņģu zvejas kvotas Rīgas jūras līcī par 15%, salīdzinājumā ar šo gadu, rietumu Baltijas mencas, plekstes, šprotu un lašu zvejas kvotas Baltijas jūras galvenajā baseinā.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, 2021. gadā Latvija Baltijas jūrā drīkstēs nozvejot 2705 tonnas reņģu, Rīgas jūras līcī – 21 230 tonnu. Ķilavu zvejas kvota noteikta 30 817 tonnu apmērā, kas ir par 6% vairāk nekā 2020. gadā. Laša zvejas kvotas nākamgad palielināsies par 9%, salīdzinājumā ar šo gadu.

2021. gadā Latvijas mencas zvejas kvota Baltijas jūras rietumdaļā sastādīs 144 tonnas, savukārt mencas piezvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā – 51 tonnu. Laša zvejas kvota nākamgad ieplānota 12 445 gabalu apmērā.

0
Tagi:
Eiropas Savienība, menca, Baltijas jūra, zvejniecība, Latvija
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs