Avīzes latviešu valodā, foto no arhīva

Krievija sagrābj medijus Latvijā par to stāsta paši mediji

123
(atjaunots 12:40 11.10.2020)
Dodiet naudu, citādi krievi atnāks! Izmisuma pilnu rakstu publicējusi Latvijas Raidorganizāciju asociācija.

Latvijas Raidorganizāciju asociācija publicējusi atklātu vēstuli portālā Pietiek.com. Patiesībā to vajadzētu lasīt ar nopietnu sejas izteiksmi un centīgi slāpēt sarkasma uzplūdus.

Pamācieties, kā vajag šantažēt valdību, pieprasot naudu. Tagad noteikti neuzdrīkstēsies atteikt!

Tēvzeme atkal ir briesmās, dodiet naudu!

"Bez atbilstoša valsts atbalsta komercmedijiem vietējā satura ražošanai 2021. gadā Latvijas informatīvo telpu pārņems Krievijas politiskajām interesēm atbilstošs saturs. Citu valstu mediji pārņem Latvijas informatīvo telpu! Tas nav skaļš vai kliedzošs virsraksts - tā ir realitāte. To apliecina mediju lietošanas statistika un reklāmas līdzekļu aizplūšana uz citu valstu medijiem (tiesa, nekāda statistika nav publicēta – red.)."

Tālāk tiek piesaukta autoritāte:

"Latvijas mediju veidotā satura nozīmi demokrātiskā sabiedrībā un Latvijas drošības nodrošināšanā uzsver arī valsts prezidents Egīls Levits. Viņš ir norādījis, ka informatīvā politika ir ārkārtīgi svarīga ģeopolitisku iemeslu dēļ, kā arī tādēļ, ka Latvijā lasītāju, klausītāju un skatītāju skaits nav pārmērīgi liels. Līdz ar to viņš atzīst, ka tā ir pat demokrātijas prasība, lai valsts izveidotu sistēmu, kas nodrošina Latvijas skatītājam, lasītājam, klausītājam pietiekamu kvalitatīvas informācijas klāstu neiejaucoties saturā.

Globālās situācijas dēļ, kad sociālie tīkli un ārvalstu digitālās platformas pārņem informatīvo telpu un reklāmas tirgu laikā, kad ievērojamus zaudējumus rada COVID-19 krīze, Latvijas komercmediji zaudē finansiālo stabilitāti, un rodas reāls apdraudējums Latvijas informatīvajai telpai. Tāpēc līdzās sabiedriskajiem medijiem arī komercmedijiem ir nepieciešams finansiāls valsts atbalsts.

Latvijas medijiem pieejamais reklāmas tirgus jau desmit gadus, katru gadu ir zaudējis vairāk nekā 50 miljonus EUR, un šos līdzekļus šobrīd iegūst citu valstu mediji. COVID-19 krīze ir radījusi vēl papildu triecienu tā jau trauslajai Latvijas informatīvajai telpai, Latvijas medijiem atņemot vēl 15-20 miljonus EUR 2020. gadā. Šādos apstākļos Latvijas mediju iespējas ir ierobežotas.

Mediju krīzes apstākļos Latvijas komercmediji vairs nevarēs nodrošināt vietējā satura veidošanu pietiekamā apjomā un kvalitātē. Bet informatīvajā telpā ir daudz un būs vēl vairāk alternatīva satura. Pastāv reāli draudi, ka Krievijas mediji Latvijas informatīvajā telpā kļūs vēl ietekmīgāki un kaimiņzemes redaktori turpmāk noteiks mūsu kultūras un sociālās prioritātes, kā arī centīsies graut Latvijas politisko, ekonomisko un sociālo ilgtspēju, stabilitāti, veidojot sabiedrisko domu sev vēlamā virzienā.

Latvijas mediji ir spēcīgākais instruments cīņā par Latvijas informatīvās telpas uzturēšanu ar kvalitatīvu vietējo saturu. Tādēļ Latvijas mediji sadarbībā ar Latvijas Raidorganizāciju asociāciju lūdz valdības un Saeimas izpratni par Latvijas informatīvās telpas apdraudējuma nopietnību un lūdz nekavējoties nodrošināt informatīvās telpas aizsardzību, piešķirot komercmedijiem nepieciešamos līdzekļus vietējā satura veidošanai 2021. gadā."

Vārdkopa "informatīvā telpa" šajā īsajā tekstā izmantota veselas desmit reizes! Tas vien jau ir pietiekams iemesls, lai atlaistu no darba vēstules redaktoru.

Interesanta ir lasītāju atbilde vēstulei veltītajos komentāros.

Citu starpā interesantu domu pauž komentētājs ar lietotājvārdu "Vientiesis": "Lielākā nelaime, ka mūsu tauta pieņem visu par patiesību, ko tai iebaro masu mediji. Sabiedriskie mediji ir galvenie tautas muļķošanas rupori. Kamēr nebūs alternatīvas, nekas nemainīsies. Ir jābūt viedokļu dažādību iespējai izteikties. Jābūt arī partijām ar labo, kreiso novirzienu. Pašreiz visas partijas ir neoliberālajā spārnā un atšķiras tikai ar etnisko piederību."

Par dažu latviešu valodā strādājošo interneta mediju viedokli pauda komentētājs "Če Gevara": "Sevišķi izceļas tautas zombēšanā melīgie interneta portāli Delfi, Tvnet, Apollo, neļaujot normāliem cilvēkiem pievienot komentārus, publicējot vienpusīgu informāciju, īstas smirdošu atkritumu bedres, kas saņem valsts finansējumu, kur vēl trakāk var būt?"

Sarunā iesaistījās lasītājs "Acīmredzama patiesība", kam tāpat ir visnotaļ negatīvs viedoklis par plašsaziņas līdzekļu objektivitāti: "To valdības slavēšanas mašīnu nevar skatīties. Ar nodokļiem žņaudz, "veiksmes stāsta" ietekmē bezcerīgi atpalika no kaimiņvalstīm, bet man par šo ---u vēl jāmaksā? Nē, paldies!"

123
Tagi:
mediji, Latvija
Pēc temata
Latvija iet pa iznīcības ceļu, raksta latviešu mediji
EDSO uzzināja, kā Latvijā aizvāc nevēlamos medijus
Latvija briesmās, dodiet naudu! Latviešu mediji arī vēlas nokost gabaliņu "draudu"
Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs uzticas mediju sniegtajai informācijai
Latvijas un NATO karogs, foto no arhīva

Latvijas mediji: NATO - demokrātiskā dzīvesveida garants Latvijā?

6
(atjaunots 12:03 18.01.2021)
Politologs Veiko Spolītis apgalvo, ka NATO ir demokrātisku valstu vienotība - labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Kopš 2016. gada dažu lielvaru vadītāju divdomīgie spriedelējumi par NATO nākotni rosināja ģenerālsekretāru J. Stoltenbergu pēc 2019. gada alianses septiņdesmitās jubilejas svinībām paziņot, ka "vecajo padome" sagatavos alianses nākotnes politiskās attīstības redzējumu, Latvijas Avīzē stāsta politologs Veiko Spolītis.

NATO aizsargās "mūsu demokrātisko dzīvesveidu"?

Tagad "daži" lielvalstu vadītāji atkāpjas vēsturē un gandrīz vienlaikus NATO galvenajā mītnē Briselē tika publicēts ziņojums "NATO 2030: vienoti jaunam laikmetam", kas kalpos par stratēģisku priekšrakstu Eiroatlantiskās kopienas turpmākajai attīstībai.

Ziņojuma autori secina, ka pirmo reizi trīsdesmit gadu laikā no 2014. gada NATO ir nepieredzēti pastiprinājusi kolektīvās aizsardzības militāro komponentu. Lai alianse darbotos militāri nevainojami, NATO ilgtspējai ir nepieciešams politiskais komponents jeb organizatoriskā pieskaņošanās un dalībvalstu vienotība.

"Alianse ir pārdzīvojusi PSRS sabrukumu, Suecas krīzi, dalībvalstu atšķirīgos uzskatus par Vjetnamas karu, militārās huntas alianses dalībvalstīs, spīvas debates par kodolieroču izvietošanu Eiropā, domstarpības par NATO paplašināšanu un Irākas karu. Neskatoties uz to, vienoti principi, demokrātiskās institūcijas un tas, ka visi sabiedrotie ir ieguvēji no kolektīvās drošības, ir ļāvis NATO palikt vienotai."

Spolītis ieskatās 2030. gadā un redz, kā NATO kolektīvā aizsardzība aizsargās Eiroatlantiskās telpas iedzīvotājus no fiziskas drošības apdraudējumiem un aizsargās demokrātisko dzīvesveidu.

Izaicinājumi

Gandrīz uz septiņdesmit lapām uzskaitīti Eiroatlantiskās drošības kopienas izaicinājumi un rekomendācijas to risinājumiem. Apdraudējumi nav sarindoti prioritārā secībā, saraksts ir paredzami iespaidīgs, un pirmo reizi NATO vēsturē tiek minēta Ķīna.

Пресс-служба Минобороны РФ

Citi mūsu izaicinājumi, apgalvo politologs, bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, ir Krievija, nekontrolēta tehnoloģiju attīstība, terorisms, dienvidu puslodē notiekošais, masu iznīcināšanas ieroču kontrole, enerģijas piegāžu drošība, globālā sasilšana un tās sekas, pandēmiju izplatība, cilvēkdrošība, hibrīdie un kiberdraudi, kosmosā notiekošais un visbeidzot stratēģiskā komunikācija un dezinformācijas izplatība.

Izaicinājumu saraksts ir pietiekami plašs, lai pārliecinātos, ka neviena NATO dalībvalsts ar šiem izaicinājumiem nevar tikt galā viena. Līdzīga sapratne ir izveidojusies arī Eiropas Savienībā, un darba dalīšana, lai veicamie uzdevumi nepārklātos, būs viens no institucionālās savietojamības uzdevumiem divu starptautisko organizāciju starpā.

Lai risinātu šos stratēģiskos uzdevumus, dalībvalstu pārvaldes kvalitātes uzlabojumi ar digitālajiem risinājumiem un mākslīgā intelekta palīdzību būs neizbēgami. Tas nozīmē, ka likuma varas nostiprināšana un cīņa ar korupciju dalībvalstīs tiks pastiprināta, jo, lai civilmilitārā kontrole efektīvi darbotos, ir nepieciešama pašpietiekama un izglītota pilsoniskā sabiedrība.

"Situācijā, kur mūsu austrumu kaimiņš ir NATO pasludinājis par galveno ienaidnieku, mums nav jāizgudro jauns ritenis," ir pārliecināts autors. Labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai, raksta Spolītis, ir demokrātisku valstu vienotība.

Tāpēc ziņojuma autori secina: "Mieram, kuru eiropieši ir baudījuši pēdējos septiņdesmit gadus, ir izņēmuma raksturs, un NATO saglabājas, lai nodrošinātu šo nenovērtējamo sasniegumu."

NATO uzstādījums paliek nemainīgs: "Viens par visiem un visi par vienu," Spolītis noslēgumā atsauca atmiņā musketieru devīzi.

Jā, tas jau ir labāk, nekā "visi pret vietu". Savā iepriekšējā rakstā Latvijas Avīzē Spolītis minēja tādu piemēru, skaidrodams, kāpēc NATO valstīm nevajagot baidīties no Krievijas.

"Lietderīgi atgādināt, ka NATO valstu iedzīvotāju skaits pārsniedz Krieviju deviņas reizes," viņš atzīmēja, acīmredzot, cerībā, ka mūsdienīgi bruņoto lielvalsti varēs ar cepurēm apmētāt... Tiesa gan, autors ir aizmirsis vēsturi – tas nevienam un nekad nav izdevies.

6
Tagi:
Latvija, NATO
Sniegs Rīgā, foto no arhīva

Namīpašniekus Rīgā sodīs par sniegu uz jumtiem

10
(atjaunots 11:50 18.01.2021)
Rīgas dome vērsusies pie namu īpašniekiem un pārvaldniekiem ar lūgumu rūpīgi sekot jumtu un pagalma teritoriju stāvoklim sniegputeņu laikā. Maksimālais sods par prasību pārkāpumu – 1400 eiro.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Sakarā ar bagātīgajiem sniegputeņiem un mainīgajiem laikapstākļiem Rīgas dome lūdz namu īpašniekus un pārvaldniekus sekot jumtu un pagalma teritoriju stāvoklim atbilstoši normatīvo aktu prasībām, raksta Bb.lv.

Rīgas dome atgādināja, ka teritoriju uzkopšanas un ēku uzturēšanas noteikumi paredz arī sniega un ledus novākšanu no gājēju ietvēm un koplietošanas celiņiem pagalmos. Sniegs jānotīra ik dienas rīta pusē, lai nepakļautu gājējus riskam.

Vienlaikus namu īpašnieki un pārvaldnieki atbild par balkonu, lodžiju un jumtu stāvokli. Sods par minēto objektu neatbilstošu uzturēšanu var sasniegt 1400 eiro juridiskām personām un 350 eiro – fiziskām personām.

Pagalmu un ēku stāvokli pārbauda Rīgas domes administratīvā inspekcija. No 2020. gada decembra tā ierosinājusi jau 31 administratīvā pārkāpuma lietu par pagalmu un ēku neatbilstošu stāvokli ziemas periodā.

Tāpat Rīgas dome atgādināja, ka jumtu tīrīšana jāuzdod profesionāļiem – jumtu tīrīšana saviem spēkiem vai piesaistot privātpersonas nav pieļaujama. Uz jumta var atrasties tikai profesionālis, nodrošināts ar visām nepieciešamajām iekārtām darbu veikšanai augstumā.

10
Tagi:
sniegs, Rīgas dome
Pēc temata
Jaungada dāvana no austrumiem: Latvijai tuvojas sniegputenis