Kas atbildēs par "sarkano teroru"? Advokāte pastāstīja, kas notiek ar bankām Latvijā

89
(atjaunots 14:09 09.10.2020)
Zvērināta advokāte Daiga Siliņa metusi izaicinājumu masveida pašnāvību seansam – viņa skaidri un gaiši pastāstīja, kas notiek banku sistēmā pēc "kapitālremonta", uzskata Vjačeslavs Dombrovskis.

RĪGA, 9. oktobris — Sputnik. Zvērināta advokāte Daiga Siliņa negatīvi novērtēja metodes, ar kādām Latvijā cīnās pret noziedzīgā ceļā iegūtiem līdzekļiem. Viņa konstatēja, ka pašreizējos principus, kas tiek izmantoti bankas attiecībās ar klientiem, grūti nosaukt par demokrātiskiem. Atbildei Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa nosūtīja iesniegumu Zvērināto advokātu padomes Ētikas komisijai, stāsta Baltic Course. Daigas Siliņas viedokli publicējuši vairāki mediji, tas plaši izplatījies sociālajos tīklos.

Advokāte raksta:

Pilnīga bankas un valsts kontrole pār cilvēka naudu

Šodien bankām likumā noteikts pienākums veikt sava klienta izpēti, pārbaudīt sava klienta naudas izcelsmi, kā arī darījumus un ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam (FID), Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par savām aizdomām. Tāpat tām ir jāziņo VID par katru klientu (fizisku personu), kura konta apgrozījums gadā pārsniedz 15 tūkst. eiro. Tas ir radījis pilnīgu bankas un valsts kontroli pār cilvēka tiesībām rīkoties ar savu privāto īpašumu. Turklāt banka var pieprasīt ziņas ne tikai par pašu klientu, bet arī viņa ģimenes locekļiem un jebkuru darījumu, kurā iesaistīta personīgā manta.

Bankām ir iedota pilnīga rīcības brīvība attiecībā pret klientu un, ja viņš vēlas turpināt sadarbību, viņam ir bezierunu pienākums pakļauties tās prasībām. Kredītiestādes šodien pilda tiesībsargājošo iestāžu funkcijas un fiskālo pienākumu pret sistēmu, nevis fokusējas uz savu pamatdarbību - paredzamu un saprotamu finanšu pakalpojumu sniegšanu.

Šī situācija nav radusies tādēļ, ka bankām ir kļuvis garlaicīgi un tās grib sev radīt jaunus izaicinājumus, bet tādēļ, ka valsts uzraudzības un kontroles pienākumus pārnesusi uz privāttiesību subjektiem (bankas, notāri, advokāti, grāmatveži u.c.). Faktiski aizdomās tiek turēti visi, kuru rīcībā ir vairāk nekā 15 tūkst. eiro. No tiesību viedokļa raugoties, tas ir bīstams apstāklis, ja cilvēks likuma un finanšu iestādes priekšā ir nostādīts bezspēka pozīcijā, rokās turot formālus un nepielietojamus tiesību aizsardzības instrumentus. Šāda kārtība ir pretrunā ne vien ar Satversmi, bet arī Eiropā nostiprinātajām cilvēktiesībām.

Turīgs cilvēks (uzņēmējs) Latvijā ir sinonīms finanšu noziedzniekam

Mūsu likumdevēju izpratnē aizdomas ir pietiekams iemesls, lai finanšu līdzekļus klasificētu kā noziedzīgi iegūtus. No advokāta viedokļa raugoties, šāda pieeja 99% gadījumu nozīmē subjektīvu un vienpusēju lietu interpretāciju, kas nav pieļaujama attiecībās starp banku un klientu. Tas ir absurdi, ka FID var sagatavot rīkojumu ar formulējumu, ka "konti saistīti ar aizdomīgiem darījumiem" vai arī "veiktie darījumi, iespējams, saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju". Tas nozīmē, ka FID patiesībā nav reālu pierādījumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, bet tikai aizdomas. Bet ar to pietiek, un tā vairs nav FID, bet gan naudas īpašnieka problēma, kuram ir jāpierāda, ka viņš ir nevainīgs, nevis pretēji - valstij jākonstatē un jāpierāda viņa vaina.

Ja Latvijā šāds process tiek ierosināts pēc Krimināllikuma 195. panta, tad viens no kriminālprocesa pamatprincipiem ir nevainīguma prezumpcija, kas nodrošina to, ka nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums un visas šaubas jātulko par labu apsūdzētajam. Diemžēl šis princips vairs nedarbojas un kriminālprocesi tiek uzsākti ne tāpēc, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums, bet gan, lai atņemtu īpašniekam tiesības rīkoties ar naudu, pieņemot, ka viņš nespēs ticami pierādīt līdzekļu likumīgu izcelsmi.

Vienlaikus ne bankai, ne FID un arī ne prokuratūrai nav jāsniedz paskaidrojumi vai precizējumi par iemesliem, kādēļ cilvēka nauda ir iesaldēta. Cilvēkiem pat nav skaidrs, kurš darījums tieši ir ticis klasificēts kā aizdomīgs un ko darīt, lai atgūtu iesaldēto naudu. Savukārt procesa virzītāja pienākumos neietilpst komunikācija ar šo cilvēku un sniegt atbildi, vai cilvēka iesniegti pierādījumi/iebildumi ir ticami.

Par to, cik formāli valsts izmeklē finanšu darījumus, liecina 2015. gadā publiskotais "Kroll" ziņojums, kurā bija izvirzītas aizdomas par Latvijas banku saistību ar miljarda eiro zādzību no Moldovas bankām. Tas viss beidzās ar to, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nevis veica darbības, lai parbaudītu vai šis ziņojums ir patiess, bet gan vienkārši sodīja visas ziņojumā pieminētās bankas, neskatoties uz to, ka pats "Kroll" atzina, ka ziņojums nebija pilnīgs izmeklēšanas dokuments. Mūsu uzraugiem neienāca pat prātā aizstāvēt Latvijas bankas un Latvijas biznesa intereses.

Šī brīža FID darbība un process par noziedzīgi iegūtu naudu ir analoģisks "Sarkanajam teroram", proti, valsts cīnās ar cilvēkiem, kuriem ir nauda, ar mērķi to atņemt, jo valsts ieskatā, ja tev ir daudz naudas, tad ir pilnīgi skaidrs, ka tā ir noziedzīgi iegūta. Pavērojot politikas veidošanā iesaistīto cilvēku attieksmi, ir jaušama tīri cilvēcīga skaudība pret tiem, kuriem ir nauda; valstī tiek veicināta ziņu "pienešana", radīts "mehānisms" naudas atņemšanai.

Investori apies Latviju ar līkumu

Eiropā neviens īsti nespēj saprast šobrīd pie mums notiekošo noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas jomā. Ja kāds spētu patiešām iedziļināties, tad mēs saņemtu nevis FID un FKTK solītās uzslavas par piemēra rādīšanu citām valstīm, bet gan nokļūtu lielā skandālā, kurā sagrūtu pēdējie uzticības pīlāri mūsu finanšu sistēmai un valdības rīcībspējai.

Nepieciešams tikai viens pacietīgs un cīnīties gatavs bankas klients, kuram ir iesaldēta nauda un kurš būs pietiekami drosmīgs vērsties pret valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Un brīdī, kad radīsies pirmais precedents, kurā būs izcīnīta taisnība pret valsti, tiks iekustināta ļoti bīstama ķēdes reakcija, jo kā secināms pēc FID iesaldētās naudas rekordiem - Latvijā tikai šogad iesaldēti 391,44 miljoni eiro, no kuriem 314,64 miljoni eiro ir likvidācijas procesā esošo banku līdzekļi.

Šādas prasības Latvijā jau tiek gatavotas, un tas ir tikai laika jautājums, kad politiķiem nāksies meklēt naudu, lai samaksātu valstij piešķirtos sodus un bankas klientiem piešķirtās kompensācijas. Diemžēl tie nebūs institūciju vadītāji vai deputāti, kuri to darīs no sava maka, bet gan iedzīvotāji no savām nodokļu iemaksām.

Tāpat nedrīkst ignorēt, ka lieli investori un noguldītāji jau šobrīd par Latviju runā neglaimojoši. Šī vairs nav vide, kurā viņi būs gatavi ieguldīt savu naudu. Neviens cilvēks negrib, ka viņa nauda tiek uzskatīta par iegūtu "nenoskaidrota noziedzīga nodarījuma rezultātā", ka secīgi tā vispirms ir iesaldējama, pēc tam arestējama pēc Krimināllikuma 195. panta, paziņojot ieguldītājam par tiesībām sniegt "ticamus" paskaidrojumus par naudas izcelsmi, un ka šī stāsta iznākums, iespējams, būs zināms vien pēc diviem gadiem. Ir pēdējais brīdis mainīt attieksmi un ieviesto sistēmu, lai neatmestu Latvijas reģionālo konkurētspēju finanšu piesaistes jomā par vairākām desmitgadēm atpakaļ.

Cīnoties pa vienam, uzvaru pret sistēmu nevarēs gūt

Gandrīz šokējoši, ka advokāti un arī daudzi nozares uzraudzībā iesaistītie eksperti baidās publiski norādīt un aizrādīt par pieļautajām kļūdām. Cilvēki nav gatavi runāt publiski, jo baidās uzmīt uz kājas valsts institūciju lepnībai, kas pie šādas totālās varas stāvokļa var kaitēt viņu advokātu praksei, klientiem un arī aktīvajām lietām. Demokrātiskā valstī no tā nebūtu jābaidās. Un tas liek aizdomāties.

Banku klientu tiesību aizstāvjiem ir jāapvieno spēki un kopīgi jārisina šis jautājums, vēršoties ne vien Ģenerālprokuratūrā, bet arī pie Saeimas deputātiem. Turklāt tas jādara līdz brīdim, kad kāds ir gatavs ieklausīties un atzīt nepilnības sistēmā. Cīnoties pa vienam pret tik smagu mašinēriju, uzvarēt būs ļoti grūti.

Znotiņas prasība

Kad mediji publicēja Siliņas viedokli, FID vadītāja Ilze Znotiņa nosūtīja iesniegumu Zvērināto advokātu padomes Ētikas komisijai, kurā apgalvoja, ka Siliņa ar savu publikāciju apdraudot sabiedrības intereses un drošību. Nav zināms, kad plānots izskatīt minēto iesniegumu.

Кas atbildēs par "sarkano teroru"?

Siliņas rakstu komentēja arī Latvijas bijušais ekonomikas ministrs Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš lauza galvu: kas atbildēs par banku sistēmas "kapitālremonta" sekām – kaitējumu banku reputācijai un līdzekļu aizplūdumu.

"Piezīmēšu, ka šodien par finanšu sistēmas "kapitālā remonta" rezultātiem  ļoti kritiski izteicās aizsardzības ministrs, Latvijas bankas prezidents, premjerministrs Kariņš un prezidents Levits. Iespējams, finanšu izlūkošanas vadītāja kādam pasūdzēsies arī par viņiem.

Tomēr arī augstākminētajām amatpersonām ir jāatbild uz jautājumu - kurš uzņemsies visu atbildību par "kapitālā remonta" rezultātiem? Vai "sarkanā terora" rezultātiem? Vai arī - kas tas īsti bija?" Dombrovskis stāstīja savā lapā Facebook.

Tie, kas ierosināja attiecīgos likumprojektus? Tas ir - valdība.

Tie, kas pieņēma likumprojektus? Tas ir - Saeima.

Tie, kas izsludināja šos likumus (un neuzlika veto)? Tas ir - Prezidents.

Tie, kas izpilda un interpretē šos likumus? Tas ir - FKTK, FID.

Tie, kas pakļaujas šiem likumiem, kā arī FKTK un FID prasībām? Tas ir - komercbankas.

Kurš īsti ir atbildīgs ??

PS Reiz noklausījos divu ārvalstnieku (valsti neminēšu) dialogu. Pieredzējušākais (darbā ar  Latviju) instruēja jauno: "Esi ļoti uzmanīgs ar latviešiem! Ja teiksi viņiem - "lec!", tad viņi var arī izlēkt pa logu!". Ļoti izpildīgi."

89
Tagi:
Vjačeslavs Dombrovskis, bankas, Latvija
Pēc temata
Analītiķis: Latvijas skaistā dzīve ir beigusies, palikušas tikai šprotes
Valsts atbalsta vietā aizlika kāju priekšā: slēgta Liepājas zivju konservu rūpnīca
Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā
"Ar ugunsmetēju ir nodedzinājis visu": Latvijas bankas pasūdzējās FID un saņēma atbildi
Banku karte

Interneta pirkumu epidēmija: ko iedzīvotāji visbiežāk pērk tīmeklī

1
(atjaunots 16:47 26.10.2020)
Pēc stingro ierobežojumu periodā, kad pirkumi internetā bija piespiedu pasākumus, iedzīvotājiem tomēr saglabājies ieradums visu iegādāties tīmeklī, liecina bankas Citadele dati.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Dati, kas apkopoti par pirkumiem internetā 2020. gadā, liecina, ka iepirkšanās tīmeklī ir sasniegusi kolosālus apmērus, tomēr mainījies pirkumu sortiments, atzīmēja banka "Citadele".

Karantīnas laikā Latvijā bija populāri gandrīz visu iegādāties attālināti, internetā. Agrāko pieprasījumu, piemēram, naktsmītņu un aviobiļešu rezervāciju nomainīja parasti ikdienas sadzīves pirkumu.

Par stabilu nišu kafejnīcām un restorāniem kļuva ēdienu piegāde mājās. Septembrī ēdienu piegādes pasūtījumu skaits pārsniedza pavasarī sasniegtos rādītājus, vēsta Press.lv.

Bankas "Citadele" speciālisti atzīmēja, ka pavasarī pāreja pie interneta pirkumiem bija piespiedu lieta, ņemot vērā ārkārtejo situāciju valstī, bet tagad šī tendence saglabājusies ērtību un komforta labad. Pircēji ir pieraduši, ka iespējams droši iegādāties pārtiku, apģērbu, sadzīves iekārtas, neapmeklējot veikalu.

Uzņēmēji ir uztvēruši šīs tendences un tagad plašak piedāvā visu informāciju elektroniskā formātā, kā arī paplašinājuši iespējas iegādāties preces un pakalpojumus internetā.

Bankas "Citadele" karšu un norēķinu operāciju nodaļas vadītājs Andris Lazdiņš norādīja, ka uzņēmēji sākuši plašāk interesēties par e-komerciju. Domājot par konkurenci ar starptautiskajiem interneta veikaliem, firmas Latvijā sākušas būtiski mainīt biznesa formātu, kļūst pieejamākas un ērtākas Latvijas iedzīvotājiem.

Jāpiebilst, ka šī gada pavasarī aviobiļešu iegāde Latvijā sarukusi 20 reizes, vairākkārt mazinājusies mitekļu rezervēšana. Naktsmītņu pieprasījuma nelielo lejupslīdi sekmēja iekšzemes tūrisma saglabāšanās, kā arī braucieni uz kaimiņvalstīm.

1
Tagi:
internets
Pēc temata
Latvijā atļauts pasūtīt zāles ar piegādi uz mājām: kā tas darbojas
Meklēja darbu, bet pazaudēja naudu: Interneta krāpnieki atkal uzbrūk
Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi
Piegāde kaut vai pusnaktī: kā Covid-19 izmainījis pārtikas pasūtīšanu tiešsaistē Latvijā
Covid-19

Covid-19 slimnīcās: ārsti ir uz spēku izsīkuma robežas

5
(atjaunots 16:47 26.10.2020)
Veselības ministrija uzskata, ka pašreizējās Covid-19 dinamikas apstākļos slimnīcu pārprofilēšana nav vajadzīga, gultasvietu pietiek. Vienlaikus aug risks inficēties veselības aprūpes iestādē, bet ārsti ir spiesti strādāt palielinātas slodzes apstākļos un bez piemaksām.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Valstī pieaug Covid-19 izplatība, līdz ar to būtiski palielinājusies slimnīcu slodze. Veselības ministrija norāda, ka slimnīcas spēj uzņemt un ārstēt visus Covid-19 pacientus, kuriem tas nepieciešams, tomēr Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs uzsver, ka mediķi ir pārslogoti un uz izsīkuma robežas. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka viens no inficēšanās ceļiem ar Covid-19 pašlaik ir medicīnas iestādes, un tas dara epidemiologus ļoti bažīgus, stāsta Neatkarīgā.

Aizvien tuvāk kritiskajai robežai

Covid-19 pacientu skaits slimnīcās ar katru dienu pieaug. Nacionālais veselības dienests vēsta, ja stacionāros atrodas vairāk nekā simt Covid-19 pacienti, no kuriem smaga slimības gaita ir septiņiem.

Veselības ministrija analizējusi datus par slimnīcās ievietotajiem pacientiem un slimnīcu kapacitāti un secinājusi, ka pie esošās inficēšanās dinamikas gultasvietu slimnīcās pietiek. VM norāda, ka pagaidām nekādi pārkārtojumi vai ierobežojumi veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā nav vajadzīgi. Veselības ministre Ilze Viņķele norāda, ka 250 Covid-19 pacientu gultasvietas ir robeža, pie kuras nav būtiski jāpārkārto visu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana.

Veselības ministrija norāda, ka slimnīcām pašlaik svarīgi īstenot vienotu pieeju Covid-19 pacientiem un sekot hospitalizācijas plānam. Vienlaikus, ja pieaugs saslimšana un pacientu skaits ar smagu veselības stāvokli, ārstniecības iestādēs ir izveidoti gultu un nodaļu pārprofilēšanas plāni, kas ļaus nodrošināt papildu gultasvietas.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis pastāstīja, ka katru dienu slimnīcā nogādā dažādu skaitu pacientu, tomēr pēdējās dienās stacionēto pacientu skaits audzis. Latvijas Infektoloģijas centrā, kas ir viens no Rīgas Austrumu slimnīcas stacionāriem, kur primāri ievieto Covid-19 pacientus, ārstējās vidēji 70 pacienti. Rīgas Austrumu slimnīcā ir izstrādāti kritēriji, kā organizēt pacientu stacionēšanu, ja ar Infektoloģijas centra jaudu nepietiktu. Tādā gadījumā pacienti tiktu nogādāti Tuberkulozes un plaušu slimību centrā un Gaiļezera Toksikoloģijas un sepses klīnikā.

Kopējais Covid-19 pacientiem plānotais slimnīcas gultasvietu skaits pašlaik precīzi nav pasakāms, jo tas nav saistīts tikai ar gultasvietām – pieaugošajam Covid-19 pacientu skaitam vajadzīgs arī medicīnas personāls. Slimnīcai ir nepieciešami papildu resursi, un, ja ārstiem, māsām un atbalsta personālam lielāka uzmanība jākoncentrē uz Covid-19 pacientiem, iespējams, slimnīcai būtu jāierobežo ambulatorie pakalpojumi vai plānveida uzņemšana.

Mediķi ir pārslogoti

Atšķirība no ārkārtas situācijas pavasarī, mediķiem, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem, piemaksas nav paredzētas, atgādināja Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs. Viņš uzsvēra, ka mediķi ir pārslogoti un faktiski nekāda risinājuma pašlaik nav.

Viens no risinājumiem būtu papildu darba samaksa par darbu pastiprinātas slodzes apstākļos, kā arī pārkārtojumi veselības aprūpē. Vairākās slimnīcās resurss Covid-19 pacientu ārstēšanai jau tuvojas izsīkumam, jo jāņem vērā, ka koronavīrusa pacientu ārstēšana prasa pilnīgi citus epidemioloģiskās drošības pasākumus un tas ietekmē visu stacionāru.

Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka aug inficēšanās risks ārstniecības iestādēs, un arī šis apstāklis būtiski ietekmē slimnīcu spēju uzņemt pacientus - ar Covid-19 vai bez.

5
Tagi:
ārsti, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Viņķele: visiem kopā jābūt piesardzīgiem
Darba devēji lūgti parūpēties par drošības pasākumiem Covid-19 uzliesmojumu ierobežošanai
Pašvaldības vēlas saņemt vairāk informācijas par Covid-19 slimniekiem