Kas atbildēs par "sarkano teroru"? Advokāte pastāstīja, kas notiek ar bankām Latvijā

161
(atjaunots 14:09 09.10.2020)
Zvērināta advokāte Daiga Siliņa metusi izaicinājumu masveida pašnāvību seansam – viņa skaidri un gaiši pastāstīja, kas notiek banku sistēmā pēc "kapitālremonta", uzskata Vjačeslavs Dombrovskis.

RĪGA, 9. oktobris — Sputnik. Zvērināta advokāte Daiga Siliņa negatīvi novērtēja metodes, ar kādām Latvijā cīnās pret noziedzīgā ceļā iegūtiem līdzekļiem. Viņa konstatēja, ka pašreizējos principus, kas tiek izmantoti bankas attiecībās ar klientiem, grūti nosaukt par demokrātiskiem. Atbildei Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa nosūtīja iesniegumu Zvērināto advokātu padomes Ētikas komisijai, stāsta Baltic Course. Daigas Siliņas viedokli publicējuši vairāki mediji, tas plaši izplatījies sociālajos tīklos.

Advokāte raksta:

Pilnīga bankas un valsts kontrole pār cilvēka naudu

Šodien bankām likumā noteikts pienākums veikt sava klienta izpēti, pārbaudīt sava klienta naudas izcelsmi, kā arī darījumus un ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam (FID), Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par savām aizdomām. Tāpat tām ir jāziņo VID par katru klientu (fizisku personu), kura konta apgrozījums gadā pārsniedz 15 tūkst. eiro. Tas ir radījis pilnīgu bankas un valsts kontroli pār cilvēka tiesībām rīkoties ar savu privāto īpašumu. Turklāt banka var pieprasīt ziņas ne tikai par pašu klientu, bet arī viņa ģimenes locekļiem un jebkuru darījumu, kurā iesaistīta personīgā manta.

Bankām ir iedota pilnīga rīcības brīvība attiecībā pret klientu un, ja viņš vēlas turpināt sadarbību, viņam ir bezierunu pienākums pakļauties tās prasībām. Kredītiestādes šodien pilda tiesībsargājošo iestāžu funkcijas un fiskālo pienākumu pret sistēmu, nevis fokusējas uz savu pamatdarbību - paredzamu un saprotamu finanšu pakalpojumu sniegšanu.

Šī situācija nav radusies tādēļ, ka bankām ir kļuvis garlaicīgi un tās grib sev radīt jaunus izaicinājumus, bet tādēļ, ka valsts uzraudzības un kontroles pienākumus pārnesusi uz privāttiesību subjektiem (bankas, notāri, advokāti, grāmatveži u.c.). Faktiski aizdomās tiek turēti visi, kuru rīcībā ir vairāk nekā 15 tūkst. eiro. No tiesību viedokļa raugoties, tas ir bīstams apstāklis, ja cilvēks likuma un finanšu iestādes priekšā ir nostādīts bezspēka pozīcijā, rokās turot formālus un nepielietojamus tiesību aizsardzības instrumentus. Šāda kārtība ir pretrunā ne vien ar Satversmi, bet arī Eiropā nostiprinātajām cilvēktiesībām.

Turīgs cilvēks (uzņēmējs) Latvijā ir sinonīms finanšu noziedzniekam

Mūsu likumdevēju izpratnē aizdomas ir pietiekams iemesls, lai finanšu līdzekļus klasificētu kā noziedzīgi iegūtus. No advokāta viedokļa raugoties, šāda pieeja 99% gadījumu nozīmē subjektīvu un vienpusēju lietu interpretāciju, kas nav pieļaujama attiecībās starp banku un klientu. Tas ir absurdi, ka FID var sagatavot rīkojumu ar formulējumu, ka "konti saistīti ar aizdomīgiem darījumiem" vai arī "veiktie darījumi, iespējams, saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju". Tas nozīmē, ka FID patiesībā nav reālu pierādījumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, bet tikai aizdomas. Bet ar to pietiek, un tā vairs nav FID, bet gan naudas īpašnieka problēma, kuram ir jāpierāda, ka viņš ir nevainīgs, nevis pretēji - valstij jākonstatē un jāpierāda viņa vaina.

Ja Latvijā šāds process tiek ierosināts pēc Krimināllikuma 195. panta, tad viens no kriminālprocesa pamatprincipiem ir nevainīguma prezumpcija, kas nodrošina to, ka nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums un visas šaubas jātulko par labu apsūdzētajam. Diemžēl šis princips vairs nedarbojas un kriminālprocesi tiek uzsākti ne tāpēc, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums, bet gan, lai atņemtu īpašniekam tiesības rīkoties ar naudu, pieņemot, ka viņš nespēs ticami pierādīt līdzekļu likumīgu izcelsmi.

Vienlaikus ne bankai, ne FID un arī ne prokuratūrai nav jāsniedz paskaidrojumi vai precizējumi par iemesliem, kādēļ cilvēka nauda ir iesaldēta. Cilvēkiem pat nav skaidrs, kurš darījums tieši ir ticis klasificēts kā aizdomīgs un ko darīt, lai atgūtu iesaldēto naudu. Savukārt procesa virzītāja pienākumos neietilpst komunikācija ar šo cilvēku un sniegt atbildi, vai cilvēka iesniegti pierādījumi/iebildumi ir ticami.

Par to, cik formāli valsts izmeklē finanšu darījumus, liecina 2015. gadā publiskotais "Kroll" ziņojums, kurā bija izvirzītas aizdomas par Latvijas banku saistību ar miljarda eiro zādzību no Moldovas bankām. Tas viss beidzās ar to, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nevis veica darbības, lai parbaudītu vai šis ziņojums ir patiess, bet gan vienkārši sodīja visas ziņojumā pieminētās bankas, neskatoties uz to, ka pats "Kroll" atzina, ka ziņojums nebija pilnīgs izmeklēšanas dokuments. Mūsu uzraugiem neienāca pat prātā aizstāvēt Latvijas bankas un Latvijas biznesa intereses.

Šī brīža FID darbība un process par noziedzīgi iegūtu naudu ir analoģisks "Sarkanajam teroram", proti, valsts cīnās ar cilvēkiem, kuriem ir nauda, ar mērķi to atņemt, jo valsts ieskatā, ja tev ir daudz naudas, tad ir pilnīgi skaidrs, ka tā ir noziedzīgi iegūta. Pavērojot politikas veidošanā iesaistīto cilvēku attieksmi, ir jaušama tīri cilvēcīga skaudība pret tiem, kuriem ir nauda; valstī tiek veicināta ziņu "pienešana", radīts "mehānisms" naudas atņemšanai.

Investori apies Latviju ar līkumu

Eiropā neviens īsti nespēj saprast šobrīd pie mums notiekošo noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas jomā. Ja kāds spētu patiešām iedziļināties, tad mēs saņemtu nevis FID un FKTK solītās uzslavas par piemēra rādīšanu citām valstīm, bet gan nokļūtu lielā skandālā, kurā sagrūtu pēdējie uzticības pīlāri mūsu finanšu sistēmai un valdības rīcībspējai.

Nepieciešams tikai viens pacietīgs un cīnīties gatavs bankas klients, kuram ir iesaldēta nauda un kurš būs pietiekami drosmīgs vērsties pret valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Un brīdī, kad radīsies pirmais precedents, kurā būs izcīnīta taisnība pret valsti, tiks iekustināta ļoti bīstama ķēdes reakcija, jo kā secināms pēc FID iesaldētās naudas rekordiem - Latvijā tikai šogad iesaldēti 391,44 miljoni eiro, no kuriem 314,64 miljoni eiro ir likvidācijas procesā esošo banku līdzekļi.

Šādas prasības Latvijā jau tiek gatavotas, un tas ir tikai laika jautājums, kad politiķiem nāksies meklēt naudu, lai samaksātu valstij piešķirtos sodus un bankas klientiem piešķirtās kompensācijas. Diemžēl tie nebūs institūciju vadītāji vai deputāti, kuri to darīs no sava maka, bet gan iedzīvotāji no savām nodokļu iemaksām.

Tāpat nedrīkst ignorēt, ka lieli investori un noguldītāji jau šobrīd par Latviju runā neglaimojoši. Šī vairs nav vide, kurā viņi būs gatavi ieguldīt savu naudu. Neviens cilvēks negrib, ka viņa nauda tiek uzskatīta par iegūtu "nenoskaidrota noziedzīga nodarījuma rezultātā", ka secīgi tā vispirms ir iesaldējama, pēc tam arestējama pēc Krimināllikuma 195. panta, paziņojot ieguldītājam par tiesībām sniegt "ticamus" paskaidrojumus par naudas izcelsmi, un ka šī stāsta iznākums, iespējams, būs zināms vien pēc diviem gadiem. Ir pēdējais brīdis mainīt attieksmi un ieviesto sistēmu, lai neatmestu Latvijas reģionālo konkurētspēju finanšu piesaistes jomā par vairākām desmitgadēm atpakaļ.

Cīnoties pa vienam, uzvaru pret sistēmu nevarēs gūt

Gandrīz šokējoši, ka advokāti un arī daudzi nozares uzraudzībā iesaistītie eksperti baidās publiski norādīt un aizrādīt par pieļautajām kļūdām. Cilvēki nav gatavi runāt publiski, jo baidās uzmīt uz kājas valsts institūciju lepnībai, kas pie šādas totālās varas stāvokļa var kaitēt viņu advokātu praksei, klientiem un arī aktīvajām lietām. Demokrātiskā valstī no tā nebūtu jābaidās. Un tas liek aizdomāties.

Banku klientu tiesību aizstāvjiem ir jāapvieno spēki un kopīgi jārisina šis jautājums, vēršoties ne vien Ģenerālprokuratūrā, bet arī pie Saeimas deputātiem. Turklāt tas jādara līdz brīdim, kad kāds ir gatavs ieklausīties un atzīt nepilnības sistēmā. Cīnoties pa vienam pret tik smagu mašinēriju, uzvarēt būs ļoti grūti.

Znotiņas prasība

Kad mediji publicēja Siliņas viedokli, FID vadītāja Ilze Znotiņa nosūtīja iesniegumu Zvērināto advokātu padomes Ētikas komisijai, kurā apgalvoja, ka Siliņa ar savu publikāciju apdraudot sabiedrības intereses un drošību. Nav zināms, kad plānots izskatīt minēto iesniegumu.

Кas atbildēs par "sarkano teroru"?

Siliņas rakstu komentēja arī Latvijas bijušais ekonomikas ministrs Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš lauza galvu: kas atbildēs par banku sistēmas "kapitālremonta" sekām – kaitējumu banku reputācijai un līdzekļu aizplūdumu.

"Piezīmēšu, ka šodien par finanšu sistēmas "kapitālā remonta" rezultātiem  ļoti kritiski izteicās aizsardzības ministrs, Latvijas bankas prezidents, premjerministrs Kariņš un prezidents Levits. Iespējams, finanšu izlūkošanas vadītāja kādam pasūdzēsies arī par viņiem.

Tomēr arī augstākminētajām amatpersonām ir jāatbild uz jautājumu - kurš uzņemsies visu atbildību par "kapitālā remonta" rezultātiem? Vai "sarkanā terora" rezultātiem? Vai arī - kas tas īsti bija?" Dombrovskis stāstīja savā lapā Facebook.

Tie, kas ierosināja attiecīgos likumprojektus? Tas ir - valdība.

Tie, kas pieņēma likumprojektus? Tas ir - Saeima.

Tie, kas izsludināja šos likumus (un neuzlika veto)? Tas ir - Prezidents.

Tie, kas izpilda un interpretē šos likumus? Tas ir - FKTK, FID.

Tie, kas pakļaujas šiem likumiem, kā arī FKTK un FID prasībām? Tas ir - komercbankas.

Kurš īsti ir atbildīgs ??

PS Reiz noklausījos divu ārvalstnieku (valsti neminēšu) dialogu. Pieredzējušākais (darbā ar  Latviju) instruēja jauno: "Esi ļoti uzmanīgs ar latviešiem! Ja teiksi viņiem - "lec!", tad viņi var arī izlēkt pa logu!". Ļoti izpildīgi."

161
Tagi:
Vjačeslavs Dombrovskis, bankas, Latvija
Pēc temata
Analītiķis: Latvijas skaistā dzīve ir beigusies, palikušas tikai šprotes
Valsts atbalsta vietā aizlika kāju priekšā: slēgta Liepājas zivju konservu rūpnīca
Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā
"Ar ugunsmetēju ir nodedzinājis visu": Latvijas bankas pasūdzējās FID un saņēma atbildi
Akcija Nemirstīgais pulks Rīgā, 2019. gada 9. maijā

Jūrmalā atļauta 9. maija akcija "Nemirstīgais pulks"

11
(atjaunots 12:16 06.05.2021)
Jūrmalas dome šogad atļāvusi piemiņas akciju "Nemirstīgais pulks" par godu 9. maijam – Uzvaras dienai.

RĪGA, 6. maijs — Sputnik. Jūrmalas pilsētas dome devusi atļauju rīkot akciju "Nemirstīgais pulks" 9. maijā, pastāstīja pasākuma organizators Jānis Kuzins. Taču akcijā varēja piedalīties tikai 10 cilvēki.

Kuzins pastāstīja TASS, ka, atbildot uz viņa pieprasījumu, Jūrmalas dome ziņoja, ka neiebilst pret akciju "Nemirstīgais pulks", ja tiks ievērotas visas prasības. Patlaban ļauts organizēt sapulces, gājienus un piketus, kuros piedalās ne vairāk kā 10 cilvēki, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus un nodrošinot dalībniekiem gaismu atstarojošas vestes.

Gājiens notiks 9. maijā no pl. 16:00 līdz 18:30 no Slokas autoostas līdz vietējiem brāļu kapiem, teica Kuzins.

Vienlaikus Rīgā "Nemirstīgais pulks" šogad nenotiks, taču organizatori aicina paņemt savu tuvinieku fotogrāfijas, kuri karoja pret fašismu Lielā Tēvijas kara gados, ierasties pie pieminekļa un pēc ziedu nolikšanas iziet savu "Nemirstīgo pulku".

"Katru gadu gandrīz visā pasaulē uzvarētāju pēcteči paceļ virs galvām savus varoņus: tēvus, vectēvus, vecvectēvus… Nemirstīgais pulks, tāpat kā ģimenes atmiņa ir bezgalīgi! Nāciet ar savu varoņu portretiem pie pieminekļa, ievērojot visus noteikumus un dodieties individuālajā Nemirstīgajā pulkā!" teikts organizatoru paziņojumā Facebook.

Sabiedriskā akcija "Nemirstīgais pulks" notiek 9. maijā – Uzvaras dienā Krievijā un citās valstīs. Gājiena laikā cilvēki nes savu tuvinieku, Lielā Tēvijas kara dalībnieku fotogrāfijas. Akcija "Nemirstīgais pulks" pirmo reizi tika organizēta 2012. gadā Tomskā pēc vietējo teležurnālistu iniciatīvas. Kopš 2015. gadā akcija oficiāli atzīta par Viskrievijas pasākumu.

Aprīlī kustības "Krievijas Nemirstīgais pulks" centrālā štāba līdzpriekšsēdētāja Jeļena Cunajeva pastāstīja, ka "Nemirstīgā pulka" tradicionālais gājiens šodien varētu notikt 24. jūnijā, ja to pieļaus epidemioloģiskā situācija. 9. maijā, kā jau iepriekš plānots, pasākums notiks tiešsaistes formātā.

Baltijas valstīs 1.-10. maijā notiek interneta akcija "Nemirstīgais pulks - Baltija". Akcijas dalībnieki var īpaši izveidotā lapā Facebook pastāstīt par savu tuvinieku likteni Lielajā Tēvijas karā un publicēt fotogrāfijas.

Tās organizators – nekomerciālā apvienība Baltinpress (Tallina), "Komsomoļskaja Pravda" Ziemeļeiropā un Baltijas krievu sadraudzības "Tautieši" vietne.


11
Tagi:
Uzvaras diena, Jūrmala, Nemirstīgais pulks
Pēc temata
"Nemirstīgais pulks" noslēdza virtuālo gājienu
Translācijai "Nemirstīgais pulks tiešsaistē" ir vairāk nekā 20 miljoni skatījumu
Nekādas politikas: cilvēki visā pasaulē stājas "Nemirstīgā pulka" rindās
Margarita Dragile par uzbrukumiem "Nemirstīgajam pulkam" un formastērpa aizliegumu
Bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs noliek ziedus pie Uzvaras pieminekļa, foto no arhīva

"Divi aspekti": Ušakovs pabrīdināja tos, kuri 9. maijā apmeklēs Uzvaras pieminekli

25
(atjaunots 12:07 06.05.2021)
Uzvaras dienā, dodoties nolikt ziedus pie Uzvaras pieminekļa, jāpatur prātā divi ļoti nozīmīgi aspekti, brīdināja bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs.

RĪGA, 6. maijs — Sputnik. Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs neslēpa savu prieku par to, ka izdevies salauzt Rīgas varas pretestību un lēmumu ierobežot piekļuvi piemineklim Rīgas Atbrīvotājiem Uzvaras dienā. Viņš aicināja visus 9. maijā nolikt ziedus pieminekļa pakājē. Savas domas politiķis pastāstīja Facebook.

Atgādināsim, ka 30. aprīlī Rīgas izpilddirektora pienākumu izpildītāja Elīna Trautmane, drošības kontroles iestāžu un citu atbildīgo pašvaldības iestāžu pārstāvji apspriedās par svētku pasākumiem un nolēma ierobežot piekļuvi Uzvaras piemineklim 8. un 9. maijā.

Brīvu piekļuvi piemineklim atbalstīt apsolīja "Saskaņa" un Latvijas Krievu savienība. Vakar LKS informēja, ka viņiem izdevies uzvarēt sadursmē ar Rīgas vadību un nosargāt Uzvaras dienu. Piekļuve Uzvaras piemineklim 9. maijā netiks slēgta, visi, kas to vēlas, varēs nolikt ziedus.

Pie tam LKS lūdz stingri ievērot epidemioloģiskās drošības pasākumus, ievērot distanci un neuzkavēties pie monumenta ilgu laiku.

To pašu savā lapā Facebook ieteica arī bijušais Rīgas mērs. Līdztekus epidemioloģiskajām prasībām viņš aicina nepārkāpt sabiedrisko kārtību.

"Divi ļoti svarīgi aspekti. Pirmkārt, lūdzu, ievērojiet visus nepieciešamos ierobežojumus – maskas, distance un tā tālāk. Ir svarīgi neaplipināt vienam otru svētku laikā. Otrkārt, lūdzu, ievērojiet policijas prasības – policisti rūpējas par kārtību un drošību. Arī tas ir ļoti svarīgi svētku laikā," brīdināja Ušakovs.

Atgādināsim, ka 2020. gadā Uzvaras dienā tiem, kuri ieradās ar ziediem pie Uzvaras pieminekļa, neradās nekādas problēmas ar policiju. Cilvēki ievēroja ierobežojošos pasākumus – distancējās un nepulcējās grupās.

25
Tagi:
Latvija, Uzvaras diena, Uzvaras piemineklis, Nils Ušakovs
Pēc temata
"Mēs neatteiksimies no Uzvaras dienas!" LKS sola, ka triks ar pandēmiju Rīgā neizdosies
Ierobežojumi nav pieļaujami: Ušakovs aicina "apbērt Uzvaras pieminekli ar ziediem"
Rīga izdomājusi, kā samaitāt Uzvaras dienu: slēgs piekļuvi Uzvaras piemineklim
"Georga lentīte" Latvijā būs: kā saņemt Uzvaras simbolu