Kas atbildēs par "sarkano teroru"? Advokāte pastāstīja, kas notiek ar bankām Latvijā

140
(atjaunots 14:09 09.10.2020)
Zvērināta advokāte Daiga Siliņa metusi izaicinājumu masveida pašnāvību seansam – viņa skaidri un gaiši pastāstīja, kas notiek banku sistēmā pēc "kapitālremonta", uzskata Vjačeslavs Dombrovskis.

RĪGA, 9. oktobris — Sputnik. Zvērināta advokāte Daiga Siliņa negatīvi novērtēja metodes, ar kādām Latvijā cīnās pret noziedzīgā ceļā iegūtiem līdzekļiem. Viņa konstatēja, ka pašreizējos principus, kas tiek izmantoti bankas attiecībās ar klientiem, grūti nosaukt par demokrātiskiem. Atbildei Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa nosūtīja iesniegumu Zvērināto advokātu padomes Ētikas komisijai, stāsta Baltic Course. Daigas Siliņas viedokli publicējuši vairāki mediji, tas plaši izplatījies sociālajos tīklos.

Advokāte raksta:

Pilnīga bankas un valsts kontrole pār cilvēka naudu

Šodien bankām likumā noteikts pienākums veikt sava klienta izpēti, pārbaudīt sava klienta naudas izcelsmi, kā arī darījumus un ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam (FID), Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par savām aizdomām. Tāpat tām ir jāziņo VID par katru klientu (fizisku personu), kura konta apgrozījums gadā pārsniedz 15 tūkst. eiro. Tas ir radījis pilnīgu bankas un valsts kontroli pār cilvēka tiesībām rīkoties ar savu privāto īpašumu. Turklāt banka var pieprasīt ziņas ne tikai par pašu klientu, bet arī viņa ģimenes locekļiem un jebkuru darījumu, kurā iesaistīta personīgā manta.

Bankām ir iedota pilnīga rīcības brīvība attiecībā pret klientu un, ja viņš vēlas turpināt sadarbību, viņam ir bezierunu pienākums pakļauties tās prasībām. Kredītiestādes šodien pilda tiesībsargājošo iestāžu funkcijas un fiskālo pienākumu pret sistēmu, nevis fokusējas uz savu pamatdarbību - paredzamu un saprotamu finanšu pakalpojumu sniegšanu.

Šī situācija nav radusies tādēļ, ka bankām ir kļuvis garlaicīgi un tās grib sev radīt jaunus izaicinājumus, bet tādēļ, ka valsts uzraudzības un kontroles pienākumus pārnesusi uz privāttiesību subjektiem (bankas, notāri, advokāti, grāmatveži u.c.). Faktiski aizdomās tiek turēti visi, kuru rīcībā ir vairāk nekā 15 tūkst. eiro. No tiesību viedokļa raugoties, tas ir bīstams apstāklis, ja cilvēks likuma un finanšu iestādes priekšā ir nostādīts bezspēka pozīcijā, rokās turot formālus un nepielietojamus tiesību aizsardzības instrumentus. Šāda kārtība ir pretrunā ne vien ar Satversmi, bet arī Eiropā nostiprinātajām cilvēktiesībām.

Turīgs cilvēks (uzņēmējs) Latvijā ir sinonīms finanšu noziedzniekam

Mūsu likumdevēju izpratnē aizdomas ir pietiekams iemesls, lai finanšu līdzekļus klasificētu kā noziedzīgi iegūtus. No advokāta viedokļa raugoties, šāda pieeja 99% gadījumu nozīmē subjektīvu un vienpusēju lietu interpretāciju, kas nav pieļaujama attiecībās starp banku un klientu. Tas ir absurdi, ka FID var sagatavot rīkojumu ar formulējumu, ka "konti saistīti ar aizdomīgiem darījumiem" vai arī "veiktie darījumi, iespējams, saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju". Tas nozīmē, ka FID patiesībā nav reālu pierādījumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, bet tikai aizdomas. Bet ar to pietiek, un tā vairs nav FID, bet gan naudas īpašnieka problēma, kuram ir jāpierāda, ka viņš ir nevainīgs, nevis pretēji - valstij jākonstatē un jāpierāda viņa vaina.

Ja Latvijā šāds process tiek ierosināts pēc Krimināllikuma 195. panta, tad viens no kriminālprocesa pamatprincipiem ir nevainīguma prezumpcija, kas nodrošina to, ka nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums un visas šaubas jātulko par labu apsūdzētajam. Diemžēl šis princips vairs nedarbojas un kriminālprocesi tiek uzsākti ne tāpēc, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums, bet gan, lai atņemtu īpašniekam tiesības rīkoties ar naudu, pieņemot, ka viņš nespēs ticami pierādīt līdzekļu likumīgu izcelsmi.

Vienlaikus ne bankai, ne FID un arī ne prokuratūrai nav jāsniedz paskaidrojumi vai precizējumi par iemesliem, kādēļ cilvēka nauda ir iesaldēta. Cilvēkiem pat nav skaidrs, kurš darījums tieši ir ticis klasificēts kā aizdomīgs un ko darīt, lai atgūtu iesaldēto naudu. Savukārt procesa virzītāja pienākumos neietilpst komunikācija ar šo cilvēku un sniegt atbildi, vai cilvēka iesniegti pierādījumi/iebildumi ir ticami.

Par to, cik formāli valsts izmeklē finanšu darījumus, liecina 2015. gadā publiskotais "Kroll" ziņojums, kurā bija izvirzītas aizdomas par Latvijas banku saistību ar miljarda eiro zādzību no Moldovas bankām. Tas viss beidzās ar to, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nevis veica darbības, lai parbaudītu vai šis ziņojums ir patiess, bet gan vienkārši sodīja visas ziņojumā pieminētās bankas, neskatoties uz to, ka pats "Kroll" atzina, ka ziņojums nebija pilnīgs izmeklēšanas dokuments. Mūsu uzraugiem neienāca pat prātā aizstāvēt Latvijas bankas un Latvijas biznesa intereses.

Šī brīža FID darbība un process par noziedzīgi iegūtu naudu ir analoģisks "Sarkanajam teroram", proti, valsts cīnās ar cilvēkiem, kuriem ir nauda, ar mērķi to atņemt, jo valsts ieskatā, ja tev ir daudz naudas, tad ir pilnīgi skaidrs, ka tā ir noziedzīgi iegūta. Pavērojot politikas veidošanā iesaistīto cilvēku attieksmi, ir jaušama tīri cilvēcīga skaudība pret tiem, kuriem ir nauda; valstī tiek veicināta ziņu "pienešana", radīts "mehānisms" naudas atņemšanai.

Investori apies Latviju ar līkumu

Eiropā neviens īsti nespēj saprast šobrīd pie mums notiekošo noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas jomā. Ja kāds spētu patiešām iedziļināties, tad mēs saņemtu nevis FID un FKTK solītās uzslavas par piemēra rādīšanu citām valstīm, bet gan nokļūtu lielā skandālā, kurā sagrūtu pēdējie uzticības pīlāri mūsu finanšu sistēmai un valdības rīcībspējai.

Nepieciešams tikai viens pacietīgs un cīnīties gatavs bankas klients, kuram ir iesaldēta nauda un kurš būs pietiekami drosmīgs vērsties pret valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Un brīdī, kad radīsies pirmais precedents, kurā būs izcīnīta taisnība pret valsti, tiks iekustināta ļoti bīstama ķēdes reakcija, jo kā secināms pēc FID iesaldētās naudas rekordiem - Latvijā tikai šogad iesaldēti 391,44 miljoni eiro, no kuriem 314,64 miljoni eiro ir likvidācijas procesā esošo banku līdzekļi.

Šādas prasības Latvijā jau tiek gatavotas, un tas ir tikai laika jautājums, kad politiķiem nāksies meklēt naudu, lai samaksātu valstij piešķirtos sodus un bankas klientiem piešķirtās kompensācijas. Diemžēl tie nebūs institūciju vadītāji vai deputāti, kuri to darīs no sava maka, bet gan iedzīvotāji no savām nodokļu iemaksām.

Tāpat nedrīkst ignorēt, ka lieli investori un noguldītāji jau šobrīd par Latviju runā neglaimojoši. Šī vairs nav vide, kurā viņi būs gatavi ieguldīt savu naudu. Neviens cilvēks negrib, ka viņa nauda tiek uzskatīta par iegūtu "nenoskaidrota noziedzīga nodarījuma rezultātā", ka secīgi tā vispirms ir iesaldējama, pēc tam arestējama pēc Krimināllikuma 195. panta, paziņojot ieguldītājam par tiesībām sniegt "ticamus" paskaidrojumus par naudas izcelsmi, un ka šī stāsta iznākums, iespējams, būs zināms vien pēc diviem gadiem. Ir pēdējais brīdis mainīt attieksmi un ieviesto sistēmu, lai neatmestu Latvijas reģionālo konkurētspēju finanšu piesaistes jomā par vairākām desmitgadēm atpakaļ.

Cīnoties pa vienam, uzvaru pret sistēmu nevarēs gūt

Gandrīz šokējoši, ka advokāti un arī daudzi nozares uzraudzībā iesaistītie eksperti baidās publiski norādīt un aizrādīt par pieļautajām kļūdām. Cilvēki nav gatavi runāt publiski, jo baidās uzmīt uz kājas valsts institūciju lepnībai, kas pie šādas totālās varas stāvokļa var kaitēt viņu advokātu praksei, klientiem un arī aktīvajām lietām. Demokrātiskā valstī no tā nebūtu jābaidās. Un tas liek aizdomāties.

Banku klientu tiesību aizstāvjiem ir jāapvieno spēki un kopīgi jārisina šis jautājums, vēršoties ne vien Ģenerālprokuratūrā, bet arī pie Saeimas deputātiem. Turklāt tas jādara līdz brīdim, kad kāds ir gatavs ieklausīties un atzīt nepilnības sistēmā. Cīnoties pa vienam pret tik smagu mašinēriju, uzvarēt būs ļoti grūti.

Znotiņas prasība

Kad mediji publicēja Siliņas viedokli, FID vadītāja Ilze Znotiņa nosūtīja iesniegumu Zvērināto advokātu padomes Ētikas komisijai, kurā apgalvoja, ka Siliņa ar savu publikāciju apdraudot sabiedrības intereses un drošību. Nav zināms, kad plānots izskatīt minēto iesniegumu.

Кas atbildēs par "sarkano teroru"?

Siliņas rakstu komentēja arī Latvijas bijušais ekonomikas ministrs Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš lauza galvu: kas atbildēs par banku sistēmas "kapitālremonta" sekām – kaitējumu banku reputācijai un līdzekļu aizplūdumu.

"Piezīmēšu, ka šodien par finanšu sistēmas "kapitālā remonta" rezultātiem  ļoti kritiski izteicās aizsardzības ministrs, Latvijas bankas prezidents, premjerministrs Kariņš un prezidents Levits. Iespējams, finanšu izlūkošanas vadītāja kādam pasūdzēsies arī par viņiem.

Tomēr arī augstākminētajām amatpersonām ir jāatbild uz jautājumu - kurš uzņemsies visu atbildību par "kapitālā remonta" rezultātiem? Vai "sarkanā terora" rezultātiem? Vai arī - kas tas īsti bija?" Dombrovskis stāstīja savā lapā Facebook.

Tie, kas ierosināja attiecīgos likumprojektus? Tas ir - valdība.

Tie, kas pieņēma likumprojektus? Tas ir - Saeima.

Tie, kas izsludināja šos likumus (un neuzlika veto)? Tas ir - Prezidents.

Tie, kas izpilda un interpretē šos likumus? Tas ir - FKTK, FID.

Tie, kas pakļaujas šiem likumiem, kā arī FKTK un FID prasībām? Tas ir - komercbankas.

Kurš īsti ir atbildīgs ??

PS Reiz noklausījos divu ārvalstnieku (valsti neminēšu) dialogu. Pieredzējušākais (darbā ar  Latviju) instruēja jauno: "Esi ļoti uzmanīgs ar latviešiem! Ja teiksi viņiem - "lec!", tad viņi var arī izlēkt pa logu!". Ļoti izpildīgi."

140
Tagi:
Vjačeslavs Dombrovskis, bankas, Latvija
Pēc temata
Analītiķis: Latvijas skaistā dzīve ir beigusies, palikušas tikai šprotes
Valsts atbalsta vietā aizlika kāju priekšā: slēgta Liepājas zivju konservu rūpnīca
Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā
"Ar ugunsmetēju ir nodedzinājis visu": Latvijas bankas pasūdzējās FID un saņēma atbildi
CSN

Sarežģīts krustojums, retākā mašīna un roku veiklība: krāpnieki Rīgas ielās

32
(atjaunots 17:07 20.01.2021)
Ik gadu Latvijas apdrošināšanas kompānijām Latvijā izkrāp desmitiem tūkstošu eiro par tīšām izraisītiem ceļu satiksmes negadījumiem

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Rīgā ir daži krustojumi, ko krāpnieki izmanto, lai sarīkotu tīšu CSN un pēc tam piepelnītos, izkrāpjot naudu no apdrošināšanas kompānijām, informē Latvijas Televīzija.

Viena no tādām vietām atrodas Brīvības pieminekļa pakājē. Ik gadu, izskatot ceļu satiksmes negadījumus šajā krustojumā, ir pamatotas bažas par krāpniecības gadījumiem.

"Tie, kuri brauc no Brīvības ielas, var veikt šeit tikai pagriezienu pa kreisi: no kreisās malējās un vidējās joslas principā var tēmēt jebkurā no trim joslām, kas ir uz Raiņa bulvāra. Šī situācija parasti izraisa konfliktu par vidējās joslas ieņemšanu," satiksmes drošības speciālists Oskars Irbītis.

Autovadītāji, kas brauc pa Brīvības bulvāra vidējo joslu, veicot pagriezienu uz Raiņa bulvāri, bieži ieņem vidējo joslu, arī visi autovadītāji, kas brauc pa kreiso joslu un vēlas doties uz stacijas pusi, tāpat ieņem vidējo joslu, un sākas problēmas.

"Krustojuma vidū, kad sākas manevri, sāk strādāt labās rokas princips, un principā, tas, kurš nāk no vidējās joslas, tam ir priekšroka – viņš var ieņemt jebkuru joslu, it kā gar degunu nobraucot tam, kurš atrodas kreisajā malējā joslā uz Brīvības ielas. Tā ir viena no vietām, kas ir ļoti piemērota krāpšanas gadījumu īstenošanai," stāsta Irbītis.

Rīgā ir autovadītāji, kuri dodas ielās "kā uz darbu", lai izraisītu sadursmes un vēlāk piedzītu naudu no apdrošinātājiem. Uzņēmumi katru gadu saskaras ar desmitiem šādu gadījumu, tomēr pierādīt, ka tā bija krāpniecība ir sarežģīti. No likuma viedokļa pret krāpniekiem nav jābrauc.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētāja Jāņa Abāšina vārdiem, līdzīgas vietas, ko izmanto krāpnieki, izmanto krāpnieki, ir Deglava un Stirnu ielas pagrieziens un Mūkusalas aplis.

"Parasti šīs krāpšanas notiek ar retākām mašīnām, sauksim tā – mašīnām, kādu uz mūsu ielām ir ļoti maz. Lai šādas mašīnas saremontētu, ir ļoti ilgi jāgaida rezerves daļas vai šo rezerves daļu nav, un tad apdrošinātājs ir sagatavojis tāmi – tāme ir gatava, un ir jāgaida mēnesis vai divi šīs rezerves daļas. Un klients saka – maksājiet man naudā! Tad apdrošinātājs izmaksā naudā, un tad šo automašīnu salabo nevis solīdi servisā, bet auto saremontē kaut kur garāžā pilnīgi pa lēto," paskaidroja Abāšins.

Pēc viņa vārdiem, izķert tādus krāpniekus var, kad tiek piefiksēts, ka tie ar apskaužamu regularitāti nonāk līdzīgā satiksmes negadījumā.

"Zinot to, ka tagad ļoti daudziem mašīnās ir kameras, zinot to, ka daudziem telefoni filmē mašīnās, un zinot to, ka šis cilvēks reizi trīs mēnešos parādās kā cietušais apdrošinātāju datu bāzēs, tad paiet laiciņš un šādus cilvēkus izķer," viņš teica.

Neskatoties uz to, ka Brīvības bulvāra un Raiņa bulvāra krustojums jau sen sevi ir pierādījis kā pateicīgu vietu krāpniecībai, nekādi satiksmes uzlabojumi joprojām nebija veikti.

32
Tagi:
CSN
Pēc temata
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda
Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk gūst traumas CSNg ar elektriskajiem skrejriteņiem
Латвийская почта

Sūtījumi no Lielbritānijas: kad būs jāmaksā par dāvanām no ģimenes un tuviniekiem

23
(atjaunots 17:01 20.01.2021)
Ar šī gada 1. janvāri stājās spēkā izmaiņas pasta sūtījumu apmaiņā ar Lielbritāniju, bet, sākot ar 1. jūliju, mainās nodokļu maksāšanas kārtība par sūtījumiem no visām trešajām valstīm.

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik, Zinaīda Juškeviča. Brexit veica izmaiņas to tautiešu dzīvē, kuriem ir saites ar Lielbritāniju. Jaunas reālijas: pasta sūtījumi no šīs valsts, kuru deklarētā vērtība pārsniedz 22 eiro, tagad tiek aplikti ar PVN un muitas nodokli, turklāt tie jādeklarē, tāpat kā sūtījumi no trešajām valstīm.

Tas nav visas grūtības, ar kurām mums jārēķinās, saskaņā ar ES pieņemtajām normām, no 1. jūlija ar nodokli tiks aplikti visi sūtījumi no trešajām valstīm. Tāpēc, ja jūs dzīvojat Lielbritānijā, labi padomājiet, pirms kaut ko dāvināt Latvijā dzīvojošam draugam vai pat sūtīt nevajadzīgas mantas: lai tās iegūtu, viņam būs par to jāsamaksā. Tālāk par to, cik daudz.

Cenu un nodokļu gradācija

No 1. janvāra līdz 30. jūnijam sūtījumiem no Lielbritānijas nodokļus piemēro atbilstoši preces deklarētās vērtības gradācijas: 22, 45, 150 eiro tāpat nodokļu piemērošana atkarīgā no tā vai sūtījums ir komerciāls vai nekomerciāls. Jāpiebilst, ka nekomerciāli sūtījumi ir "diskriminēti" salīdzinājumā ar komerciāliem: tiem piemēro muitas nodokli (aprēķina individuāli pēc preces koda), sākot ar 45 eiro deklarēto vērtību, bet komerciāliem slieksnis ir 150 eiro.

Komerciāls sūtījums ir sūtījums, ko komersanti veic savā starpā, ko komersants sūta privātpersonai vai privātpersona par atlīdzību sūta citai privātpersonai.

Sūtījums tiek uzskatīts par nekomerciālu, ja:

  • tas nav regulārs;
  • tajā ir preces vienīgi saņēmēja vai viņa ģimenes locekļu personiskai lietošanai, un to īpašības un daudzums neliecina par komerciāliem nodomiem;
  • sūtītājs to sūta saņēmējam bez samaksas.

Nodokļu likmes sūtījumu apmaiņā ar Lielbritāniju, sākot ar 2021. gada 1. janvāri

Deklarētā vērtība Komerciāli sūtījumi Nekomerciāli sūtījumi
Līdz 22 eiro Nepiemēro Nepiemēro
No 22,01 līdz 45 eiro PVN 21% Nepiemēro
No 45,01 līdz 150 eiro PVN 21% PVN 21% + muitas nodoklis
Virs 150 eiro PVN 21% + muitas nodoklis PVN 21% + muitas nodoklis

Par to, ka saņemtais sūtījums jāatmuito, saņēmējs uzzinās no pasta paziņojuma vai SMS, ko nosūta pasts.

Kā noformēt?

Latvijas Pasts savā mājaslapā publicēja rekomendācijas sūtījumu no Lielbritānijas atmuitošanai (tās attiecās arī uz citām trešajām valstīm).

Noteikumi neizskatās visai vienkārši, tātad sūtījumu var saņemt divos veidos.

1. Apgūt atmuitošanas noteikumus patstāvīgi, jo no 2019. gada 11. novembra VID muitas darbinieki ar to vairs nenodarbojas. Saņēmējam pašam jāaizpilda nepieciešamie dokumenti, izmantojot EDS Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

Pirms tam ķerties, ir jānoskaidro sūtījuma vērtība. Ar pirkumiem internetā viss ir vienkārši. Bet, ja jūs saņemat dāvanu, un dokumentos nosūtītājs norādījis deklarēto vērtību virs 45 eiro (līdz 1. jūlijam atvieglojums vēl spēkā), tad jums būs jānoskaidro, par kādu summu nosūtītājs vērtē savu laipnību. Vēl labāk būtu saņemt no viņa attaisnojošo dokumentu. Ir vēl visai dīvaini aprakstīta iespēja "sazinoties ar Klientu centru, kura speciālisti attēlā fiksēs konkrētā sūtījuma pavaddokumentus un nosūtīs saņēmējam". Kā pasta "gaišreģi" to darīs, nav skaidrs, jo sūtījuma saturu ne jūs, ne viņi vēl nav redzējuši.

2. Uzticēt atmuitošanu brokerim. Muitas brokera pakalpojumu viena sūtījuma atmuitošanai fiziskai personai Latvijas Pasts vērtē 3,50 eiro apmērā.

Šajā gadījumā vispirms jāpiesakās pa e-pastu pastabrokeris@pasts.lv, nosūtot ar sūtījumu saistītos dokumentus: pirkuma orderi, maksājuma uzdevumu, sūtījuma numuru, pilnvaru, ar ko Latvijas Pasts tiek pilnvarots veikt nepieciešamās muitas formalitātes. Par laimi, pilnvara nav jāapliecina notariāli, tiek pievienota veidlapa, ko var izdrukāt un parakstīt. Dāvanas vērtību, ja sūtījumā ir tieši dāvana, tādā gadījumā noskaidros brokeris. Nepieciešamības gadījumā vērtību noskaidros pie jums.

Pēc procedūras pabeigšanas, brokeris atkal atsūtīs e-pasta ziņojumu ar summu, kas jums būs jāsamaksā par viņa pakalpojumiem un par atmuitošanu. Tikai tad klients varēs doties uz pasta nodaļu ar Latvijas Pastam izsniegtās pilnvaras oriģinālu un naudu pakalpojumu apmaksai.

Ir grūti pateikt, cik reāli ir pieejami šie pakalpojumi un cik ilgi atmuitošana aizkavēs sūtījumu saņemšanu no Apvienotās Karalistes. Par masveida muitas brokeru meklēšanu pagaidām netika ziņots, tāpēc rindas, bez šaubām, būs. Bet arī tas vēl ir nieks – pēc 1. jūlija 1 miljona sūtījumu vietā no trešajām valstīm, ko pasts atmuito tagad, būs 20 miljoni (viegli uzminēt, ka tie būs mazvērtīgi preču sūtījumi, kuri līdz šim netika aplikti ar nodokļiem). Tātad ir pienācis laiks apgūt brokera profesiju: pieprasījums ir garantēts!

23
Tagi:
Latvijas Pasts
Pēc temata
Latvijas pasts pārtraucis sūtījumu piegādi uz Ķīnu
"Steidzami jāieved vergi!": "Latvijas pasta" darba piedāvājums rada sašutumu

Etna pamodusies: Sicīlijā noticis vulkāna izvirdums

0
(atjaunots 10:57 21.01.2021)
Negaidot sarosījusies Etna. Izvirdumu pavadīja pelnu un dūmu izmeši, pazemes grūdieni un infraskaņas tremors. Varasiestādes izsludinājušas valsti brīdinājumu.

Negaidot izvirdumu sācis augstākais aktīvais vulkāns Eiropā Etna, vēsta Nacionālais ģeofizikas un vulkanoloģijas institūts Sicīlijas galvaspilsētā Katānijā.

Vulkāns sarosījās 18. janvāra naktī: vienā no krāteriem dažādos virzienos izplūda divas lavas straumes. Izvirdumu pavadīja pelnu un dūmu izmeši, pazemes grūdieni un infraskaņas tremors.

Otrdien, saskaņā ar speciālistu datiem, Etnas aktivitāte samazinājās. Eksperti atzīmēja, ka vulkāna aprises nav mainījušās, grūdieni kļuvuši vājāki, izplūdusī lava pakāpeniski atdziest. Pamanīts pelnu mākonis vairāku kilometru augstumā, kas virzās uz dienvidiem.

Etna periodiski sarosās, tāpēc ANO to iedēvējusi par desmitgades vulkānu. 1996. gadā Starptautiskā vulkanoloģijas un Zemes dzīļu ķīmijas asociācija minēja 16 vulkānus, ko vajadzētu izpētīt īpaši, jo tie rada potenciālu apdraudējumu cilvēkiem. Minētie vulkāni atrodas netālu no apdzīvotām vietām, vēsturē fiksēti lieli izvirdumi, kas nodarījuši lielu postu.

0