Artis Pabriks

Ienaidnieks pie vārtiem: bankas atteicās apkalpot vietējās aizsardzības kompānijas

139
(atjaunots 14:15 08.10.2020)
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks pauda neizpratni saistībā ar to, ka aizsardzības uzņēmumiem bez skaidro formulētiem pamatojumiem bankas atsaka attīstības projektu finansēšanā, jaunu kontu atvēršanā vai pat slēdz jau esošos.

RĪGA, 8. oktobris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Turpinās Latvijas aizsardzības ministra "aukstais karš" ar birokrātiem no vietējām komercbankām. Par iemeslu, spriežot pēc visa, kalpojusi Latvijas finanšu un kredītu organizāciju nevēlēšanās atvērt kontus kompānijām, kuras strādā aizsardzības nozarē.

Kopš Latvijas banku sistēma "kapitāla remonta" sākuma kādi tik klienti un kur tik vien nav pauduši savu naidīgo kritiku attiecībā pret bankām. Bez tiesas un izmeklēšanas konti tika slēgti gan privātpersonām, gan politiskām partijām, gan uzņēmumiem, bieži vien nebūt ne maziem. Cits bizness, pēc šādiem "jokiem", tiecās aiziet ārpus Latvijas banku sistēmas "kapitāla remonta" sniegšanās robežām – uz citām valstīm un citām jurisdikcijām.

Privātpersonas bija spiestas risināt jautājumu savā līmenī – cenšoties sameklēt banku, kur kontu atvērs, vai arī pārejot pie alternatīviem finanšu instrumentiem. Politiskajai partijai "Latvijas Krievu savienība" pēc ilgas skaidrošanās kontu tomēr atvēra. Taču fakts paliek fakts, līdz pēdējam brīdim "slīkoņu" problēmas bija pašu slīkoņu lieta – par atbildīgajā Saeimas komisijā valdības koalīcijas deputāti izlikās, ka tie nebija viņi, kas apstiprināja likumdošanu, kura spiež bankas uzsākt konfrontāciju ar klientiem.

Latvijas banku kritizētāju korim pēkšņi pievienojās Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņš publiski paziņoja, ka komercbankas pārāk karsti ķērušies klāt nelegālo kapitālu apkarošanai. Kāpēc aizsardzības ministrs pēkšņi sāka interesēties par banku lietām, kļuva skaidrs Saeimas sēdē, kad tika apstiprināta "Valsts aizsardzības koncepcija". No Saeimas tribīnes Pabriks paziņoja, ka akla sekošana visiem nosacījumiem novedusi bankas līdz tam, ka tās atsakās apkalpot pašmāju aizsardzības uzņēmumus: "Kā jūs zināt, nu jau diezgan daudzus gadus mums eksistē arī tā saucamā militārās industrijas federācija. Un, pateicoties tieši mūsu Nacionālo bruņoto spēku dažādiem pasūtījumiem, mūsu industrija turpina pieņemties spēkā, mūsu inovācijas paliek arvien konkurētspējīgākas gan Eiropā, gan pasaulē. Un, no šāda viedokļa skatoties, es gribēju arī izmantot šo uzstāšanos jūsu priekšā, lai vēlreiz vērstu uzmanību arī uz to faktu, (…) ja mēs riska zonā redzam visas tās valstis, kas ir ārpus Eiropas Savienības, tad visas mūsu runas par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbu Singapūrā, Dubaijā vai vienalga kur - Āzijā vai kādos citos reģionos - ir, vienkāršā valodā runājot, kaķim zem astes. Jo kurš tad spēs tur darboties, ja viņu konti ir iesaldēti, ja vispār tie ir atvērti? Un tā ir viena no problēmām, ar ko saduras arī mūsu aizsardzības industrija, kurā, starp citu, ir to pašu mūsu sabiedroto, Eiropas Savienības valstu, NATO valstu, Amerikas Savienoto Valstu, investori, kuri iet pie bankām un kuriem kaut kāda iemesla dēļ tiek pateikts, ka, lūk, viņi nevar atvērt šeit kontu. Līdz tādam absurdam mēs esam nonākuši!"

Uzstājoties parlamentā, aizsardzības ministrs apsolīja nosūtīt vēstules valsts prezidentam, ģenerālprokuroram, citām augstākajām amatpersonām ar lūgumu palīdzēt problēmas atrisināšanā, kas saistīta ar aizsardzības nozares uzņēmumu apkalpošanu bankās.

Taču, spriežot pēc visa, arī pēc divām nedēļām, kas ir pagājušas kopš Saeimas sēdes, kontu problēma Latvijas aizsardzības nozares uzņēmumiem nav atrisināta. Kā lai savādāk izskaidro aizsardzības ministra oficiālā paziņojuma parādīšanos, kurā viņš atzīmēja, ka noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas apkarošanas dēļ Latvijā šobrīd ir apgrūtināta uzdevumu izpilde, kas saistīti ar valsts aizsardzības koncepcijas ieviešanu, un tiek apdraudēta aizsardzības industrijas ilgtermiņa attīstība.

Savā paziņojumā Pabriks pauda neizpratni saistībā ar to, ka vairākiem, pēc viņa sacītā, godīgiem un pārbaudītiem uzņēmumiem, kas strādā aizsardzības nozarē, "bez skaidri formulētiem un pamatotiem iemesliem bankas ir atteikušas attīstības projektu finansējumus, jaunu kontu atvēršanu vai, atsevišķos gadījumos, uzņēmumu esošie konti vienkārši slēgti". Rezultātā, norāda ministrs, uzņēmumi ir spiesti reģistrēt savu uzņēmējdarbību ārzemēs vai izmantot ārzemju finanšu institūciju pakalpojumus.

Par situāciju nozarē Aizsardzības ministrija "ir informējusi Latvijas valdību, atkārtoti konsultējusies ar finanšu sektora darbības uzraugiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un pat atsevišķi uzrunājusi Latvijas lielākos finanšu pakalpojumu sniedzējus". Tiem tika sniegti izsmeļoši skaidrojumi par kārtību, kādā Latvijas valsts iestādes "kontrolē stratēģiskas nozīmes preču apriti un ar to saistīto uzņēmējdarbību".

"Kā aizsardzības ministrs vēlos norādīt – ja vēlamies ilgtspējīgu aizsardzības industrijas attīstību, tad mums ir jānodrošina valsts aizsardzības koncepcijā ietverto uzdevumu izpilde. Šobrīd tā ir apgrūtināta!" paziņoja Pabriks.

Ar ko beigsies aizsardzības ministra uzbrukums birokrātiem no komercbankām – rādīs tuvākā nākotne.

139
Tagi:
bankas, Artis Pabriks
Pēc temata
Mediji: caur Danske Bank Lietuvā, iespējams, atmazgāts pusmiljards eiro
Latvijas prezidents atzina, ka banku pakalpojumi nav vienādi pieejami visiem
Sliktāk par vidējo Eiropā: pamata optimismam Latvijas ekonomikā nav
Latvijas Banka pauž optimismu: krīzes pīķis ir pārvarēts

Latvijā atrastas unikālas PSRS laiku vitrāžas

6
(atjaunots 22:54 16.01.2021)
Deviņas no septiņpadsmit vitrāžām, kas rotāja Latvijas PSR paviljonu Tautsaimniecības sasniegumu izstādē Maskavā, tika atrastas Rīgā un Daugavpilī; speciālisti norāda, ka 60 gadu garumā par to atrašanās vietu nebija nekādas informācijas.

RĪGA, 17. janvāris - Sputnik. Latvijā atrastas deviņas vitrāžas, kas 50. gados bija izvietotas uz Latvijas PSR paviljona fasādes Tautsaimniecības sasniegumu izstādē Maskavā, ziņoja izstādes oficiālā vietne. Vitrāžas atradis Tautsaimniecības sasniegumu izstādes pētnieks Dmitrijs Vorobjovs.

Unikālās vitrāžas no paviljona galvenās fasādes 60 gadus tika uzskatītas par pazaudētām. Latvijas PSR paviljona pārprofilēšanas gaitā 60. gados mainījās ekspozīcija un visa noformējuma koncepcija. Vitrāžas demontēja un aizveda uz Latviju. Kopumā bija 17 vitrāžas, tagad, pateicoties Vorobjovam, deviņas no tām izdevās atrast.

Ziņots , ka četras vitrāžas atrodas Rīgā. To nosaukumi ir "Rīga", "Muzejs", "Jūrmala" un "Universitāte", bet 1987. gadā restaurēšanas laikā uzrakstos krievu valodu nomainīja latviešu valoda. Izrādījās, tās rotā Rīgas ģimnāzijas bibliotēkas sienas. Vitrāžā "Rīga" attēlots galvaspilsētas siluets 50. gadu sākumā, panno "Muzejs" demonstrē Valsts latviešu un krievu mākslas muzeju, "Jūrmala" ataino Rīgas piekrastes krāšņumu, bet vitrāža "Universitāte" veltīta Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātei.

Citas piecas vitrāžas tika atrastas Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā. Vitrāžas ar nosaukumu "Ventspils", "Daugavpils" un "Meliorācija" lieliski saglabājušās, tās novietotas logu ailēs ēkas kāpņu telpā. Vēl viena vitrāža "Kuldīga" rotā kāpņu telpu, kas ved uz bēniņiem. Pēdējā atrastā vitrāža glabājas muzeja bēniņos, tas ir ornamentāls panno ar sarkanu zvaigzni, kas iepriekš rotāja ieeju Latvijas PSR paviljonā Tautsaimniecības sasniegumu izstādē.

Visas atrastās vitrāžas ir teicamā stāvoklī, speciālistiem nebūs grūti atjaunot trūkstošos elementus.

Pārējo astoņu vitrāžu atrašanas vieta šobrīd nav zināma, taču izstādes darbinieki cer, ka turpmāko pētījumu gaitā viņiem izdosies tās atrast.

6
Татьяна Жданок у памятника Освободителям в Риге в День Победы

Ždanoka: ES ierēdņi ignorē Latvijas nepilsoņu problēmas

31
(atjaunots 11:36 16.01.2021)
Neviena neievēlētie Eiropas ierēdņi ir parādījuši, ka pieņem lēmumus, nepievēršot uzmanību ne EP deputātu viedoklim, ne 1,2 miljonu ES valstu iedzīvotāju pozīcijai.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Rudenī Eiropas Parlamentā notika debates par Eiropas pilsonisko iniciatīvu "Glābšanas pakete minoritātēm". Vienotās Eiropas mazo tautu nacionālo, kultūras un valodas tiesību atbalstam savākti 1,32 miljoni parakstu, un Latvija bija viena no pirmajām valstīm ES, kurā projekts Minority SafePack guva vairāk nekā 10 tūkstošu iedzīvotāju atbalstu.

Vakar Eiropas Komisija paziņoja, ka neuzskata par nepieciešamu ierosināt jaunu likumdošanu šajā jomā, sarunā ar Sputnik Latvija pastāstīja Eiropas Parlamenta deputāte, Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētāja Tatjana Ždanoka.

"Mēs ar to esam neapmierināti, jo EP rezolūcijā skaidri norādīts, ka tādas likumdošanas pieņemša ir nepieciešama. Kā zināms, iniciatīva ietver vairākus punktus. Viens no tiem paredz veidot aģentūru valodu daudzbveidības jautājumos. Tieši to mēs, starpfrakciju deputātu grupa tradicionālo nacionālo un valodas minoritāšu tiesību jautājumos visvairāk gaidījām no Eiropas Komisijas," paskaidroja Ždanoka.

Viņa informēja, ka patlaban tiek gatavota vēstule EK priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai un EK viceprezidentei vērtību jautājumos Verai Jurovai. Tās mērķis – paust sašutumu par EK reakciju.

"Diemžēl tāda reakcija demonstrē, ka neviena neievēlēti Eiropas ierēdņi pieņem lēmumus, nepievēršot uzmanību ne deleģētu cilvēku – EP deputātu viedoklim un ignorējot 1,2 miljonu pilsoņu pozīciju no daudzām ES valstīm. Birokrāti ignorē cilcēku prasības, un tā ir antidemokrātiska rīcība. Mūsu starpfrakciju grupa pieprasis uzklausīt iniciatīvu," apsolīja Ždanoka.

Plānots, ka mazākumtautību tiesību uzlabošanās visā ES varētu ietekmēt situāciju, kas saistīta ar lielas Latvijas iedzīvotāju daļas ilggadējo diskrimināciju, kas dara kaunu valstij Eiropas daudzveidības un tolerances fonā.

Жданок: чиновники ЕС закрыли глаза на проблемы национальных меньшинств
31
Tagi:
Tatjana Ždanoka, nepilsoņi, Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Krievijas pastāvīgais pārstāvis EDSO atgādināja par krievu valodas vajāšanu Baltijā
Ždanoka nosaukusi noteikumu nepilsoņu problēmas risināšanai ES līmenī
Krievu aizsardzība apdraud Latviju? EP atkal strīdas Ždanoka un Melbārde
Ždanoka: ES jaunais budžets dāvā iespējas Latvijai, ja visa nauda netiks apēsta