Artis Pabriks

Ienaidnieks pie vārtiem: bankas atteicās apkalpot vietējās aizsardzības kompānijas

143
(atjaunots 14:15 08.10.2020)
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks pauda neizpratni saistībā ar to, ka aizsardzības uzņēmumiem bez skaidro formulētiem pamatojumiem bankas atsaka attīstības projektu finansēšanā, jaunu kontu atvēršanā vai pat slēdz jau esošos.

RĪGA, 8. oktobris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Turpinās Latvijas aizsardzības ministra "aukstais karš" ar birokrātiem no vietējām komercbankām. Par iemeslu, spriežot pēc visa, kalpojusi Latvijas finanšu un kredītu organizāciju nevēlēšanās atvērt kontus kompānijām, kuras strādā aizsardzības nozarē.

Kopš Latvijas banku sistēma "kapitāla remonta" sākuma kādi tik klienti un kur tik vien nav pauduši savu naidīgo kritiku attiecībā pret bankām. Bez tiesas un izmeklēšanas konti tika slēgti gan privātpersonām, gan politiskām partijām, gan uzņēmumiem, bieži vien nebūt ne maziem. Cits bizness, pēc šādiem "jokiem", tiecās aiziet ārpus Latvijas banku sistēmas "kapitāla remonta" sniegšanās robežām – uz citām valstīm un citām jurisdikcijām.

Privātpersonas bija spiestas risināt jautājumu savā līmenī – cenšoties sameklēt banku, kur kontu atvērs, vai arī pārejot pie alternatīviem finanšu instrumentiem. Politiskajai partijai "Latvijas Krievu savienība" pēc ilgas skaidrošanās kontu tomēr atvēra. Taču fakts paliek fakts, līdz pēdējam brīdim "slīkoņu" problēmas bija pašu slīkoņu lieta – par atbildīgajā Saeimas komisijā valdības koalīcijas deputāti izlikās, ka tie nebija viņi, kas apstiprināja likumdošanu, kura spiež bankas uzsākt konfrontāciju ar klientiem.

Latvijas banku kritizētāju korim pēkšņi pievienojās Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņš publiski paziņoja, ka komercbankas pārāk karsti ķērušies klāt nelegālo kapitālu apkarošanai. Kāpēc aizsardzības ministrs pēkšņi sāka interesēties par banku lietām, kļuva skaidrs Saeimas sēdē, kad tika apstiprināta "Valsts aizsardzības koncepcija". No Saeimas tribīnes Pabriks paziņoja, ka akla sekošana visiem nosacījumiem novedusi bankas līdz tam, ka tās atsakās apkalpot pašmāju aizsardzības uzņēmumus: "Kā jūs zināt, nu jau diezgan daudzus gadus mums eksistē arī tā saucamā militārās industrijas federācija. Un, pateicoties tieši mūsu Nacionālo bruņoto spēku dažādiem pasūtījumiem, mūsu industrija turpina pieņemties spēkā, mūsu inovācijas paliek arvien konkurētspējīgākas gan Eiropā, gan pasaulē. Un, no šāda viedokļa skatoties, es gribēju arī izmantot šo uzstāšanos jūsu priekšā, lai vēlreiz vērstu uzmanību arī uz to faktu, (…) ja mēs riska zonā redzam visas tās valstis, kas ir ārpus Eiropas Savienības, tad visas mūsu runas par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbu Singapūrā, Dubaijā vai vienalga kur - Āzijā vai kādos citos reģionos - ir, vienkāršā valodā runājot, kaķim zem astes. Jo kurš tad spēs tur darboties, ja viņu konti ir iesaldēti, ja vispār tie ir atvērti? Un tā ir viena no problēmām, ar ko saduras arī mūsu aizsardzības industrija, kurā, starp citu, ir to pašu mūsu sabiedroto, Eiropas Savienības valstu, NATO valstu, Amerikas Savienoto Valstu, investori, kuri iet pie bankām un kuriem kaut kāda iemesla dēļ tiek pateikts, ka, lūk, viņi nevar atvērt šeit kontu. Līdz tādam absurdam mēs esam nonākuši!"

Uzstājoties parlamentā, aizsardzības ministrs apsolīja nosūtīt vēstules valsts prezidentam, ģenerālprokuroram, citām augstākajām amatpersonām ar lūgumu palīdzēt problēmas atrisināšanā, kas saistīta ar aizsardzības nozares uzņēmumu apkalpošanu bankās.

Taču, spriežot pēc visa, arī pēc divām nedēļām, kas ir pagājušas kopš Saeimas sēdes, kontu problēma Latvijas aizsardzības nozares uzņēmumiem nav atrisināta. Kā lai savādāk izskaidro aizsardzības ministra oficiālā paziņojuma parādīšanos, kurā viņš atzīmēja, ka noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas apkarošanas dēļ Latvijā šobrīd ir apgrūtināta uzdevumu izpilde, kas saistīti ar valsts aizsardzības koncepcijas ieviešanu, un tiek apdraudēta aizsardzības industrijas ilgtermiņa attīstība.

Savā paziņojumā Pabriks pauda neizpratni saistībā ar to, ka vairākiem, pēc viņa sacītā, godīgiem un pārbaudītiem uzņēmumiem, kas strādā aizsardzības nozarē, "bez skaidri formulētiem un pamatotiem iemesliem bankas ir atteikušas attīstības projektu finansējumus, jaunu kontu atvēršanu vai, atsevišķos gadījumos, uzņēmumu esošie konti vienkārši slēgti". Rezultātā, norāda ministrs, uzņēmumi ir spiesti reģistrēt savu uzņēmējdarbību ārzemēs vai izmantot ārzemju finanšu institūciju pakalpojumus.

Par situāciju nozarē Aizsardzības ministrija "ir informējusi Latvijas valdību, atkārtoti konsultējusies ar finanšu sektora darbības uzraugiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un pat atsevišķi uzrunājusi Latvijas lielākos finanšu pakalpojumu sniedzējus". Tiem tika sniegti izsmeļoši skaidrojumi par kārtību, kādā Latvijas valsts iestādes "kontrolē stratēģiskas nozīmes preču apriti un ar to saistīto uzņēmējdarbību".

"Kā aizsardzības ministrs vēlos norādīt – ja vēlamies ilgtspējīgu aizsardzības industrijas attīstību, tad mums ir jānodrošina valsts aizsardzības koncepcijā ietverto uzdevumu izpilde. Šobrīd tā ir apgrūtināta!" paziņoja Pabriks.

Ar ko beigsies aizsardzības ministra uzbrukums birokrātiem no komercbankām – rādīs tuvākā nākotne.

143
Tagi:
bankas, Artis Pabriks
Pēc temata
Mediji: caur Danske Bank Lietuvā, iespējams, atmazgāts pusmiljards eiro
Latvijas prezidents atzina, ka banku pakalpojumi nav vienādi pieejami visiem
Sliktāk par vidējo Eiropā: pamata optimismam Latvijas ekonomikā nav
Latvijas Banka pauž optimismu: krīzes pīķis ir pārvarēts

Ierobežojumus Latvijā var mazināt jau pēc divām nedēļām: kādus variantus izskata

10
(atjaunots 08:02 13.04.2021)
Kultūras ministrija analizē tostarp ārvalstu pieredzi un pilotprojektus, kas tika realizēti citās valstīs pasākumu organizēšanai.

RĪGA, 13. aprīlis - Sputnik. Ja Covid-19 saslimstības līmenis Latvijā nepalielināsies, pēc divām nedēļām darbu var uzsākt muzeji, bet sezonas beigās varētu tikt organizētas teātra izrādes ar skatītāju klātbūtni, norāda kultūras ministrs Nauris Puntulis Latvijas Televīzijas ēterā.

Vai skatītājiem pirms izrādes būs jāuzrāda negatīvs  tests vai apliecinājums par paveikto vakcināciju – tas pagaidām nav zināms, atzina politiķis.

Ministrija arī izvērtē iespēju atļaut skatīties teātra pirmizrādes kritiķu lokam – vismaz 10 kritiķem, lai saņemtu vērtējumu par padarīto darbu. Un tas, iespējams, realizēs jau sezonas laikā, pieļāva Puntulis.

Pēc viņa vārdiem, šobrīd šie ierosinājumi ir vēl ir tikai darba stadijā un tos vērtē ministrijas darba grupa. Tāpat Kultūras ministrija aktīvi analizē citu valstu pieredzi pasākumu organizēšanā Covid-19 apstākļos.

Iepriekš Latvijas kinoteātru pārstāvji vērsās pie Kultūras ministrijas ar iniciatīvu "Drošs kino" un lūdza atļaut viņiem strādāt, ievērojot visas epidemioloģiskās normas un drošības pasākumus. Piemēram, izveidojot un nodrošinot kārtību, ka rindā starp individuāliem vai vienas mājsaimniecības apmeklētājiem tiek ieturēta 2 līdz 3 brīvu sēdvietu distance, vienlaikus ierobežojot maksimālo apmeklētāju skaitu katrā kinozālē līdz 50% no maksimāli iespējamā skatītāju skaita auditorijā. Pēc iniciatīvas autores Ilzes Roķes vērtējuma, kinoteātri varētu tikt atvērti pēc Līgo, bet ir nepieciešamas sarunas ar Kultūras ministriju

Savukārt Puntulis ļoti piesardzīgi runāja par iekštelpu pasākumu atsākšanas termiņiem, viņaprāt, tie var tikt atļauti ne ātrāk kā septembrī. Līdz tam valdība apsprieda tikai iespēju atļaut brīvdabas pasākumus – tās varētu būt filmu demonstrācijas vai koncerti, uz kuriem skatītāji ierodas ar savām automašīnām.

10
Tagi:
ierobežojumi
Pēc temata
NMPD vadītāja uzstājās pret Covid-19 ierobežojumu mīkstināšanu Latvijā
Rezervistu soliņš: kā vakcinēties pret Covid-19 ārpus kārtas
Mājdzīvnieku vakcinācija pret Covid-19: Latvija varētu visus apsteigt?
Pavļuts sola priekšrocības pret Covid-19 vakcinētām personām
 AstraZeneca

Tikai katrs piektais pedagogs izteicis vēlmi vakcinēties

9
(atjaunots 07:58 13.04.2021)
Vairāk nekā puse izglītības iestāžu darbinieku nav gatavi vakcinēties pret Covid-19, tikai katrs piektais pieteicies vakcinācijai.

RĪGA, 13. aprīlis - Sputnik. Vakar Latvijā sācies vakcinācija pret Covid-19 pedagogiem, kuri atrodas ciešā kontaktā ar bērniem, ziņo Lsm.lv.

Latvija kopā ar visu Eiropu sākusi vakcinēt prioritārās riska grupas (tie ir mediķi un citi speciālisti, kas saskaras ar koronavīrusa slimniekiem) 27. decembrī. Kopumā valstī noteiktas astoņas prioritārās grupas, piektajā no tām, kuras vakcinācija sācies vakar, ir iekļauti aptuveni 50 tūkstoši pirmsskolas, speciālās un vispārējās izglītības iestāžu darbinieku, kuri ir ciešā kontaktā ar bērniem no 1. līdz 6. klasei, kā arī 12. klašu pedagogi.

"Mēs aicinām jau tagad pieteikties manavakcina.lv, norādot atzīmi "izglītības iestāžu, tai skaitā pirmskolas izglītības iestāžu darbinieki" vai aicinām zvanīt pa tālruni 8989. Savukārt 3. maijs ir datums, kad plānots sākt vakcinēt pārējos izglītības iestāžu darbiniekus, kuri savā darbā ir saskarē ar bērniem," stāsta Veselības ministrijas Vakcinācijas procesa koordinācijas speciāliste Dita Čudare.

Pēc Latvijas Neatkarīgās izglītības biedrības pārstāves Ingunas Vārtiņas vārdiem, saskaņā ar gada sākumā veikto aptauju vakcinēties bija gatavi 33% no pirmsskolas pedagogiem, 45% no vispārējās skolas pedagogiem un 55% no augstskolu pasniedzējiem. Turklāt martā interese par vakcināciju pat palielinājās.

Latvijā kopumā strādā 76 316 izglītības iestāžu darbinieku, no tiem 52 392 cilvēku var tikt vakcinēti sākot ar 12. aprīli, bet 23 924 cilvēku - ar 3. maiju.

Saskaņā ar Veselības ministrijas informāciju vakcinācijai pieteikušies aptuveni 15 000 izglītības iestāžu darbinieku, citiem vārdiem sakot, 20%.

Turklāt informācija no visām datu bāzēm joprojām nav apkopota, tāpēc pedagogu patiesā interese par vakcināciju pret Cоvid -19 nav zināma. Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga uzskata, ka reālie skaitļi var būt arī augstāki: izglītības sistēmas darbinieks, tāpat kā jebkurš Latvijas iedzīvotājs, varētu pieteikties vakcinācijai gan pie ģimenes ārstiem, gan portālā Manavakcina.lv, gan telefoniski pa numuru 8989, gan pie savas izglītības iestādes vadības.

9
Tagi:
vakcinācija, vakcīna
Pēc temata
Latvijā sākusies vakcinācija personām vecumā no 60 gadiem
Latvija saņēmusi 10 530 Pfizer vakcīnas devu
Pat jūsu piedāvāto C vitamīna dražeju neņems: Ušakovs salīdzināja MK ar "Naša Raša"
Bīstams precedents: Cilvēktiesību tiesa atzīst, ka piespiedu vakcinācija ir likumīga

Krievija un ASV sadala Eiropas tirgu: kas uzpilda gāzes krātuves

0
(atjaunots 08:14 13.04.2021)
Aukstā un ieilgusī ziema iztukšojusi gāzes krātuves Eiropā. Palikusi vien trešdaļa krājumu. Amerikāņi nolēma izmantot šo situāciju un piedāvāja pārdošanai daudz sašķidrinātās gāzes.

Tomēr koronakrīzes dēļ Eiropa nevarēs atļauties dārgos aizokeāna energoresursus. Būs jāiegādājas Krievijas izejvielas. Cik daudz "Gazprom" un Krievijas valsts budžets pelnīs eksportā uz tālajām ārzemēm, lasiet Irīnas Badamajevas materiāla RIA Novosti vietnē.

Anomāls sals Eiropā

Rudenī un ziemā eiropieši iztērējuši vairāk nekā 65 miljardus kubikmetru gāzes — lielāko daudzumu desmit gadu laikā. Par to ziņo "Gazprom", atsaucoties uz "GasInfrastructureEurope". Iepriekšējais maksimums bija 2018. gadā, kad februārī — martā Eiropā viesojās ciklons ar anomāliem sniegputeņiem un aukstumu.

Laikapstākļi nospēlēja ļaunu joku arī šajā apkures sezonā. Janvārī "Gazprom" nācās steidzīgi palielināt piegāžu apjomus ledus klātajai Eiropai. Uz Vāciju tika nosūtīts par 32,4 procentiem vairāk nekā parasti uz Franciju – par 77,3, uz Nīderlandi – par 21,2, bet uz Itāliju – par 100 procentiem.

Turklāt palielinājās eksports uz Āziju – arī tur bija auksti. Rezultātā tirgū radās deficīts, kas izraisīja strauju tūlītējo cenu pieaugumu - tādas cenas ir precēm, vērtspapīriem vai valūtai ar tūlītējas piegādes nosacījumiem.

Piemēram, Āzijā bija brīdis, kad kotējumi pārsniedza tūkstoš dolārus par tūkstoš kubikmetriem. Daži darījumi tika noslēgti par 1400 dolāriem. Eiropā cenas dažreiz pārsniedza 300 dolāru atzīmi. Turklāt "Gazprom" konservatīvajā budžetā 2021. gadam bija paredzēti 170 dolāri.

Rezultātā Krievijas eksports uz tālajām ārzemēm pieauga līdz 19,5 miljardiem kubikmetru. Tas ir gandrīz par 46 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Februārī laikapstākļi arī nelutināja — Eiropas krātuves trīs dienas pēc kārtas izsniedza maksimumu - vairāk nekā miljardu kubikmetru diennaktī.

Līdz 25. martam, kad aukstā sezona beidzās, Vecās Pasaules krātuvju vidējais piepildījums nokrita līdz 29 procentiem, tostarp Vācijā un Austrijā līdz 26, Nīderlandē līdz 23, Francijā līdz 17.

"Gazprom" eksperti aprēķināja, ka eiropiešiem, lai nenosaltu nākamajā ziemā, nepieciešams iesūknēt par 57,3% (gandrīz 24 miljardi kubikmetru) vairāk nekā pērn. Tas ir salīdzināms ar kopējo eksportu uz Franciju un Nīderlandi 2020. gadā. Šī krātuvju uzpildīšanas kampaņa sola kļūt par vienu no vērienīgākajām kopš 2011. gada.

Alternatīvas Krievijas gāzei

Krievijas izejvielu daļa Eiropas gāzes tirgū 2020. gadā bija aptuveni 33 procenti, informē "Gazprom" eksporta ģenerāldirektore Jeļena Burmistrova. Pēc viņas vārdiem, "jau sākot ar trešo ceturksni, eksporta apjomi ir sasnieguši, bet atsevišķos gadījumos arī pārsnieguši pirmskrīzes rādītājus". Visas saistības pret importētājiem izpildītas. Gada beigās līgumcenas bija zemākas nekā tūlītējās cenas Eiropas mezglos. Tas arī stimulēja piegādes.

Gāzi ES piegādā arī Norvēģija, Katara, Alžīrija, ASV un Nigērija. Galvenie patērētāji – Vācija, Lielbritānija un Itālija. Turklāt vācieši un briti saņem Krievijas gāzi pa "Ziemeļu straumi". Citu variantu nav. Protams, var pāriet uz sašķidrināto dabasgāzi (SDG), bet tā ir dārgāka. Turklāt tai ir nepieciešami īpaši termināli, kuru Vācijā, piemēram, nav. SDG tai nogādā caur Beļģiju un Nīderlandi.

Itālijā un Lielbritānijā termināļi ir, bet arī tur nesteidzas atteikties no gāzesvadu gāzes. Tādēļ Krievijas energoresursu galvenie pircēji neatbalsta ASV cīņu ar "Ziemeļu straumi 2". Vēl vairāk, Vācija piedāvāja amerikāņiem finansēt termināļu būvniecību viņu SDG uzņemšanai, lai tikai viņi atkāptos no "ZS 2". Pagājušā gada vasarā Berlīne bija gatavi ieguldīt termināļos miljardu eiro. Bet Vašingtona nepiekāpās.

Lai gan netrūkst arī pretinieku ES projektam: Čehija, Polija, Ungārija, Slovākija, Rumānija, Horvātija, kas labi pelna uz tranzīta rēķina.

Jāatzīmē, ka Varšava jau paziņoja par nodomu, sākot ar 2022. gadu iztikt bez Krievijas gāzes. Poļi rēķinās ar gāzesvadu "Baltic Pipe", ko būvē Ziemeļjūrā. Pārējā būs aizokeāna SDG.

Amerikāņi, protams, būtu priecīgi uzpildīt Eiropas krātuves - īpaši tagad, kad samazinājās pieprasījums Āzijā. Martā Vecā Pasaule iepirka no viņiem 11 miljardus kubikmetru - divreiz vairāk nekā janvārī un februārī. ASV nodrošinājušas 30% piegāžu Rietumeiropā. Turklāt jūrās un okeānos ir 70 tankkuģi ar ASV SDG.

Kas uzpildīs Eiropas krātuves

Tomēr krīze vēl nav beigusies, bet SDG joprojām ir dārgāka par cauruļvadu gāzi. Turklāt "Gazprom", atšķirībā no konkurentiem, var ātri palielināt ieguvi un diennakts piegādes. Uzņēmumam ir savas krātuves Eiropā.

Rietumeiropas virziens tāpat ir prioritātē, jo "Ziemeļu straumes" izmaksas joprojām nav segtas, norāda G.Pļehanova vārdā nosauktās Krievijas Ekonomikas universitātes docents Aleksandrs Timofejevs. "Aukstā un ieilgusī ziema nodrošināja labu pieprasījumu. Tas var augt ātrāk par krātuvju uzpildīšanu, kas savukārt novedīs pie cenu paaugstināšanās jau rudenī," saka sarunu biedrs.

Pēc neatkarīgā Krievijas apkures un ekonomikas attīstības kompleksa "VYGON Consulting" konsultanta domām, šogad "Gazprom" var palielināt gāzes eksportu uz tālajām ārzemēm līdz 210 miljardiem kubikmetru. Tas ir par 17 procentiem vairāk nekā 2020. gadā un gandrīz par 5,5% vairāk nekā "pirmskovida" 2019. gadā.

Piemēram, pirmajā ceturksnī "Gazprom" eksports pieauga par 30,7 procentiem. "Turklāt iepriekš piegādātājs ielika budžetā 170 dolārus par tūkstoti kubikmetru. Vēlāk plāni tika pārskatīti. Tagad vidēji gadā prognozē 200 dolārus. Lieta ir tāda, ka ilgtermiņa līgumi daudzējādā ziņā ir saistīti ar Eiropas tūlītējām cenām. Turklāt ir pacēlušies naftas kotējumi, no kuriem atkarīgi gāzes kotējumi. Tāpēc "Gazprom" droši var pārliecināt patērētājus, ka viņa plāni ir pamatoti," klāsta Marks Goihmans, informācijas un analītiskā centra "TeleTrade" galvenais ekonomists.

Jāpiebilst, ka gāzes cena turpināja celties arī pēc apkures sezonas beigām. Patlaban Nīderlandes mezglā TTF (Title Transfer Facility Natural Gas Price Index) tā maksā 252 dolāri par tūkstoš kubikmetriem, kas ir maksimums kopš 2018. gada.

Rezultātā "Gazprom" ieņēmumi no piegādēm tālajās ārzemēs šogad palielināsies 1,7 reizes, līdz 42 miljardiem dolāru, norāda "VYGON Consulting". Un tas arī nāk par labu valsts budžetam.

0
Tagi:
SDG, gāze, Krievija, Eiropa, ASV
Pēc temata
Ķīna pastumj malā ASV naftas pārstrādē: vai Krievija no tā kaut ko iegūs
Krievija atzīta par otru spēcīgāko perspektīvo ekonomiku
"Ziemeļu straume 2": ASV piedraud Eiropas kompānijām ar jaunām sankcijām
Vācija varētu "izpirkt" "Ziemeļu straumi 2", lai izvairītos no ASV sankcijām