Artis Pabriks

Ienaidnieks pie vārtiem: bankas atteicās apkalpot vietējās aizsardzības kompānijas

121
(atjaunots 14:15 08.10.2020)
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks pauda neizpratni saistībā ar to, ka aizsardzības uzņēmumiem bez skaidro formulētiem pamatojumiem bankas atsaka attīstības projektu finansēšanā, jaunu kontu atvēršanā vai pat slēdz jau esošos.

RĪGA, 8. oktobris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Turpinās Latvijas aizsardzības ministra "aukstais karš" ar birokrātiem no vietējām komercbankām. Par iemeslu, spriežot pēc visa, kalpojusi Latvijas finanšu un kredītu organizāciju nevēlēšanās atvērt kontus kompānijām, kuras strādā aizsardzības nozarē.

Kopš Latvijas banku sistēma "kapitāla remonta" sākuma kādi tik klienti un kur tik vien nav pauduši savu naidīgo kritiku attiecībā pret bankām. Bez tiesas un izmeklēšanas konti tika slēgti gan privātpersonām, gan politiskām partijām, gan uzņēmumiem, bieži vien nebūt ne maziem. Cits bizness, pēc šādiem "jokiem", tiecās aiziet ārpus Latvijas banku sistēmas "kapitāla remonta" sniegšanās robežām – uz citām valstīm un citām jurisdikcijām.

Privātpersonas bija spiestas risināt jautājumu savā līmenī – cenšoties sameklēt banku, kur kontu atvērs, vai arī pārejot pie alternatīviem finanšu instrumentiem. Politiskajai partijai "Latvijas Krievu savienība" pēc ilgas skaidrošanās kontu tomēr atvēra. Taču fakts paliek fakts, līdz pēdējam brīdim "slīkoņu" problēmas bija pašu slīkoņu lieta – par atbildīgajā Saeimas komisijā valdības koalīcijas deputāti izlikās, ka tie nebija viņi, kas apstiprināja likumdošanu, kura spiež bankas uzsākt konfrontāciju ar klientiem.

Latvijas banku kritizētāju korim pēkšņi pievienojās Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņš publiski paziņoja, ka komercbankas pārāk karsti ķērušies klāt nelegālo kapitālu apkarošanai. Kāpēc aizsardzības ministrs pēkšņi sāka interesēties par banku lietām, kļuva skaidrs Saeimas sēdē, kad tika apstiprināta "Valsts aizsardzības koncepcija". No Saeimas tribīnes Pabriks paziņoja, ka akla sekošana visiem nosacījumiem novedusi bankas līdz tam, ka tās atsakās apkalpot pašmāju aizsardzības uzņēmumus: "Kā jūs zināt, nu jau diezgan daudzus gadus mums eksistē arī tā saucamā militārās industrijas federācija. Un, pateicoties tieši mūsu Nacionālo bruņoto spēku dažādiem pasūtījumiem, mūsu industrija turpina pieņemties spēkā, mūsu inovācijas paliek arvien konkurētspējīgākas gan Eiropā, gan pasaulē. Un, no šāda viedokļa skatoties, es gribēju arī izmantot šo uzstāšanos jūsu priekšā, lai vēlreiz vērstu uzmanību arī uz to faktu, (…) ja mēs riska zonā redzam visas tās valstis, kas ir ārpus Eiropas Savienības, tad visas mūsu runas par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbu Singapūrā, Dubaijā vai vienalga kur - Āzijā vai kādos citos reģionos - ir, vienkāršā valodā runājot, kaķim zem astes. Jo kurš tad spēs tur darboties, ja viņu konti ir iesaldēti, ja vispār tie ir atvērti? Un tā ir viena no problēmām, ar ko saduras arī mūsu aizsardzības industrija, kurā, starp citu, ir to pašu mūsu sabiedroto, Eiropas Savienības valstu, NATO valstu, Amerikas Savienoto Valstu, investori, kuri iet pie bankām un kuriem kaut kāda iemesla dēļ tiek pateikts, ka, lūk, viņi nevar atvērt šeit kontu. Līdz tādam absurdam mēs esam nonākuši!"

Uzstājoties parlamentā, aizsardzības ministrs apsolīja nosūtīt vēstules valsts prezidentam, ģenerālprokuroram, citām augstākajām amatpersonām ar lūgumu palīdzēt problēmas atrisināšanā, kas saistīta ar aizsardzības nozares uzņēmumu apkalpošanu bankās.

Taču, spriežot pēc visa, arī pēc divām nedēļām, kas ir pagājušas kopš Saeimas sēdes, kontu problēma Latvijas aizsardzības nozares uzņēmumiem nav atrisināta. Kā lai savādāk izskaidro aizsardzības ministra oficiālā paziņojuma parādīšanos, kurā viņš atzīmēja, ka noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas apkarošanas dēļ Latvijā šobrīd ir apgrūtināta uzdevumu izpilde, kas saistīti ar valsts aizsardzības koncepcijas ieviešanu, un tiek apdraudēta aizsardzības industrijas ilgtermiņa attīstība.

Savā paziņojumā Pabriks pauda neizpratni saistībā ar to, ka vairākiem, pēc viņa sacītā, godīgiem un pārbaudītiem uzņēmumiem, kas strādā aizsardzības nozarē, "bez skaidri formulētiem un pamatotiem iemesliem bankas ir atteikušas attīstības projektu finansējumus, jaunu kontu atvēršanu vai, atsevišķos gadījumos, uzņēmumu esošie konti vienkārši slēgti". Rezultātā, norāda ministrs, uzņēmumi ir spiesti reģistrēt savu uzņēmējdarbību ārzemēs vai izmantot ārzemju finanšu institūciju pakalpojumus.

Par situāciju nozarē Aizsardzības ministrija "ir informējusi Latvijas valdību, atkārtoti konsultējusies ar finanšu sektora darbības uzraugiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un pat atsevišķi uzrunājusi Latvijas lielākos finanšu pakalpojumu sniedzējus". Tiem tika sniegti izsmeļoši skaidrojumi par kārtību, kādā Latvijas valsts iestādes "kontrolē stratēģiskas nozīmes preču apriti un ar to saistīto uzņēmējdarbību".

"Kā aizsardzības ministrs vēlos norādīt – ja vēlamies ilgtspējīgu aizsardzības industrijas attīstību, tad mums ir jānodrošina valsts aizsardzības koncepcijā ietverto uzdevumu izpilde. Šobrīd tā ir apgrūtināta!" paziņoja Pabriks.

Ar ko beigsies aizsardzības ministra uzbrukums birokrātiem no komercbankām – rādīs tuvākā nākotne.

121
Tagi:
bankas, Artis Pabriks
Pēc temata
Mediji: caur Danske Bank Lietuvā, iespējams, atmazgāts pusmiljards eiro
Latvijas prezidents atzina, ka banku pakalpojumi nav vienādi pieejami visiem
Sliktāk par vidējo Eiropā: pamata optimismam Latvijas ekonomikā nav
Latvijas Banka pauž optimismu: krīzes pīķis ir pārvarēts
SPbVU

Latvijā parādījusies bezmaksas izglītība krievu valodā

9
(atjaunots 15:55 26.10.2020)
Organizēja mītiņus, rakstīja pieprasījumus Latvijas Izglītības ministrijai, vērsās Krievijas vēstniecībā, Rīgas bijušais mērs Nils Ušakovs solīja bezmaksas papildu nodarbības krievvalodīgajiem skolēniem, bet galu galā palīdzējusi Sanktpēterburgas valsts universitāte.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Patlaban izglītība "krievu" skolās Latvijā ir kā čemodāns bez roktura – nest grūti, bet pamest žēl. Valsts valodas apguves metodikā izrāviens 10 gadu laikā nav panākts, valoda tiek apgūta, mācoties tajā citus priekšmetus. Nu, kā apgūta...

Spriežot pēc skolēnu vidējā rezultāta latviešu valoda padodas grūtāk nekā citas, sekmes visos priekšmetos ir kritušās.

Vecāki darīja visu iespējamo, lai uzlabotu situāciju un nodrošinātu bērniem papildu izglītību, kas ļautu kompensēt Latvijas izglītības sistēmas trūkumus. Arī mītiņos gāja, pieprasījumus IZM rakstīja, Krievijas vēstniecībā vērsās. Panākumu nebija.

Toreiz Rīgas bijušais mērs Nils Ušakovs solīja bezmaksas papildu nodarbības skolēniem, tomēr nepaspēja izpildīt solījumu. Tagad beidzot darbs ir sācies. Papildu izglītība krievu valodā ir pieejama. Tiesa, pagaidām ne visiem, apmēram vienam no 54 krievu skolēniem. Taču tas ir tikai sākums!

Paldies SPbVU

Pirms nedēļas skolēnu vecāku vidū izskanēja jaunums: ir iespēja pieslēgties Sanktpēterburgas valsts universitātes (SPbVU) bezmaksas papildu uzdevumiem. SPbVU jau trešo gadu izstrādā attālināto mācību programmu 10.-12. klašu krievu skolēniem visā pasaulē, šogad parādījusies programma 6.-9. klasēm.

SPbVU bezmaksas skolas darbības trijos gados par to ieinteresējušies skolēni no sešām valstīm: Latvijas, Igaunijas, Spānijas, Kazahstānas, Kirgīzijas un Uzbekistānas. Pie tam citu valstu skolēni var pateikties ne tikai SPbVU – liela loma bija arī Latvijas vecāku aktivitātei.

Pirms trim gadiem SPbVU pēc palīdzības vērsās Rēzeknes aktīvists Vadims Gilis. Tagad programma 6.-9. klašu skolēniem tiek izstrādāta pēc Rīgas Vecāku biedrības pārstāves Jūlijas Sohinas lūguma. Ne velti vecāki mocījušies un klieguši par savām problēmām pa visu pasauli. SPbVU viņus ir sadzirdējusi. Vēlāk varbūt izdzirdēs vēl kāds.

Universitātes (starp citu, tā ir viena no trim labākajām augstskolām Krievijā) interese – sagatavot sev studentus, arī no ārvalstīm. Universitātes ietvaros – īsta humāna labdarība. Taču ir labums arī Krievijas valstij. Patiesībā tas ir atbalsts valsts imigrācijas politikai. Krievija bieži piedāvā iespējas iekārtoties darbā ārvalstu studentiem vietējās augstskolās.

Pašu krievvalodīgo ārvalstu skolēnu interese ir saprotama: uzlabot zināšanas dzimtajā valodā. Tomēr viņiem piedāvājas arī citu tautību skolēni, kas pievērš uzmanību studiju iespējām Krievijā, kur bez maksas ļoti kvalitatīva augstākā izglītība.

Varbūt kādu tas izbrīnīs, tomēr starp Krievijas augstskolu abiturientiem ir arī skolēni no Latvijas, latviešu skolu absolventi. Viņi bieži vien norāda, ka izvēles pamatā ir bezmaksas augstākā izglītība Krievijā un lētāka dzīve salīdzinājumā ar Eiropu. Un, protams, pašas izglītības augstā kvalitāte.

Ko profesori stāstīs skolēniem?

Pie tam SPbVU ir papilnam katedru. Var izraudzīties lekcijas bērniem un viņu vecākiem. Kopā ar pieteikumiem mācībām 6.-9. klašu skolēniem notika sākotnēja anketēšana, un vecākiem (vai skolēniem) tika piedāvāta iespēja izvēlēties interesējošos priekšmetus.

Protams, priekšmetu galīgajai izvēlei tika izmantotas vairākuma vēlmes. Priekšmeti sarindojās pēc popularitātes: matemātika, krievu valoda, vēsture, bioloģija, ķīmija, fizika, literatūra, ģeogrāfija.

Bērni skolā, foto no arhīva
© Sputnik / Артем Житенев

Atzīmēšu, ka efektīvas imigrācijas politikas labad jāseko skolēnu vēlmēm (tas nodrošina interesentu plūsmu), taču jāpatur prātā arī tādi nācijas pašapziņai svarīgi priekšmeti kā vēsture un literatūra. Būt krievam – pats galvenais ir domāt kā krievam.

Starp papildu priekšmetiem jābūt gan literatūrai, gan vēsturei, jo tie liek pasaules uztveres un nacionālās morāles pamatus. 10.-12. klasēs viss sākās ar krievu valodas un literatūras (šiem priekšmetiem Latvijas izglītības reforma nodarījusi lielāko ļaunumu) un Krievijas vēstures (to Latvijā nemācās nemaz) mācībām. Pēc tam par projektu padzirdēja citu valstu skolēni un lūdza kaut ko līdzīgu, tikai papildināt priekšmetu sarakstu.

Augstskolas mācībspēki iztaujāja vecākus un papildināja programmu ar matemātiku, Krievijas ģeogrāfiju un dabas zinātnēm. Pēc tam sarakstā parādījās krievu valoda kā svešvaloda. Iespējams, nākotnē saraksts vēl pieaugs.

Tālmācības ļauj skolēniem noklausīties kvalificētu pasniedzēju kursus no Sanktpēterburgas universitātes un Fadejeva Agadēmiskās ģimnāzijas, saņemt unikālu pieredzi izglītībā un paplašināt redzesloku.

Profesūra bija pārsteigta

Uzsvēršu vēlreiz – projekts ir jauns. Pirms gada tajā piedalījās tikai 150 vecāko klašu skolēni. Šogad – 450. Interesanti, ka SPbVU skolā 6.-9. klasēm paredzētajiem kursiem, ko iniciēja Rīga, Latvijā vien pieteikušies aptuveni 1200 cilvēki.

Kas sagādāja pārsteigumu profesoriem? Pēterburga plānoja, ka ieinteresēsies aptuveni 100 cilvēki, bet pieprasījums acumirklī bija desmitkārt lielāks. Tagad reģistrācija ir slēgta – interesentu ir pārāk daudz.

Īpaši piezīmēšu, ka tāds skaits zinošu krievu nacionālistus nesatrauks. Runa ir apmēram par 2% no krievu skolēniem Latvijā. Esmu pārliecināts, ka vēlme gūt izglītību dzimtajā valodā ir daudz lielāka. Tomēr es ceru, ka SPbVU piemēram sekos arī citas Krievijas augstskolas, tāpēc krievu skolēniem Latvijā būs iespēja iegūt pienācīgu izglītību.

SPbVU mācības ritēs sestdienās. Viens priekšmets – 50 minūtes, 10 minūtes – pārtraukums. Nodarbības organizētas kā video lekcijas SPbVU platformā.

Skolēni redz skolotāju, skolotājs audzēkļus neredz. Skolēni var rakstiski uzdot jautājumus čatā, skolotājs iespēju robežās uz tiem atbild. Pēc lekciju kursa notiek pārbaudes darbi. Gada beigās tiek izsniegti sertifikāti. Vidusskolas skolēniem tie dāvā papildu punktus tālākajām studijām SPbVU.

Svarīgi ir arī tas, ka mācības dzimtajā valodā banāli dod iespēju labāk saprast priekšmetus, ko skolā māca svešā valodā.  

Pieteikties nenozīmē mācīties

Patiesībā gan jāsaka, ka ar mācībām tiešsaistē vienmēr ir vienas un tās pašas problēmas. Reālo skolēnu skaits vienmēr ir mazāks nekā pieteikušos audzēkņu skaits. Jautājums ir tikai par to, cik liela būs atšķirība. No vienas puses, vienmēr ir tie, kas priecātos par iespēju piedalīties programmā, taču nav paspējuši savlaicīgi pieteikties. Organizatori viņiem piedāvā pieteikties papildu komplektācijai>>>

Par mācību kvalitāti uztraucās ļoti daudzi krievu skolēnu vecāki. Dažkārt pēc noteiktu politiķu izteikumiem šķiet, ka Latvijas valstij vispār nevajag, lai krievu pilsoņi mācītos latviešu valodu. Vajag, lai viņi sliktāk mācītos un nevarētu masveidā pretendēt uz labu darbu.

Olimpiāžu dalībnieki un citi skolēni, kas spējīgi uz individuālām mācībām un individuālām sekmēm izglītībām Latvijai ir vajadzīgi (ja vien labi pieprot latviešu valodu). Krievu skolēnu vidējo masu daži politiķi uzskata par īstu balastu.

Statistika

Pagājušajā mācību gadā "krievu" skolās mācījās nepilni 55 tūkstoši audzēkņu – aptuveni ceturtā daļa no visiem skolēniem Latvijā.  Lai arī tādas skolas tiek uzskatītas par "krievu" skolām, patiesībā mācības lielākajā daļā priekšmetu notiek valsts valodā.

Patiesībā krievu valodā daļēji saglabājušās mācības jaunākajās klasēs. 4.-6. klasēs – krievu valodas, literatūras un vēl viena priekšmeta mācības pēc izvēles, 7.-9. klasēs proporcija samazināta līdz 80/20 – tikai 20% priekšmetu tiek mācīti dzimtajā valodā. 10.-12. klasēs dzimtajā valodā netiek pasniegts neviens priekšmets, krievu valodas nodarbību nav. Pat latviešu skolās, kur krievu valodu apgūst kā svešvalodu, tādas nodarbības ir, bet krievu bērniem tās uzskata par liekām. 

Cik lielā mērā tas sagādā problēmas krievu cilvēkiem? Daļa vecāku ir noraizējušies, viņi gribētu saglabāt savu nacionālo identitāti. Daļa, kam izglītība "krievu" skolās sagādājusi tikai vilšanos, pārved bērnus uz latviešu skolām.

Grūti nosaukt precīzu skaitu, taču, spriežot pēc IZM statistikas, sešu gadu laikā no pēdējās demogrāfiskās bedres skolās (2013.-2014.gg.) skolēnu skaits krievu skolās svārstījās divu tūkstošu robežās, bet latviešu skolās pieauga par sešiem tūkstošiem.

Daļa skolēnu, kas palielināja audzēkņu skaitu latviešu skolās, ir asimilēti krievi. Neviens nevar pateikt, cik liels ir viņu skaits. Taču gan tie, kas cīnās par krievu nacionālo identitāti, gan tie, kas cenšas asimilēties, ir mazākumā,

Lielāko daļu starp krievu skolēniem un viņu vecākiem sastāda padevīgā masa, kuri gatavi pieņemt jebkādus noteikumus un protestēt spēj tikai virtuvē. Ko lai saka...

Protams, var jau paust neapmierinātību virtuvē, Facebook vai ziņu komentāros kādā ziņu vietnē. Taču pat paši komentētāji apjēdz, ka tas neko nemaina.

Ko tad var darīt reāli? Piemēram, aizpildīt anketu prasības iesniegšanai Eiropas cilvēktiesību tiesā pret valodu reformu skolās un dārziņos: Parents.lv.

9
Tagi:
skola, izglītība, krievu valoda
Pēc temata
Igaunijā - cilvēcīgāk: EP deputāts no Latvijas salīdzināja skolu reformas
Prestižs diploms vai vienvirziena biļete: kāpēc Latvijas jaunieši dodas studēt uz Krieviju
Tiesa

Nākotnes vīzija: Latvijā notikusi pirmā tiesas sēde elektroniskā formātā

8
(atjaunots 09:53 26.10.2020)
Pārdaugavas tiesa Rīgā pirmo reizi izskatījusi lietu par administratīvo pārkāpumu, kas nonākusi tiesā digitālajā formātā.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Aizvadītajā nedēļā, 20. oktobrī Latvijā pirmo reizi notikusi tiesas sēde elektroniskā formātā, raksta Bb.lv, atsaucoties uz Tieslietu ministriju.

Līdz ar Administratīvās atbildības likuma stāšanos spēkā 2020. gada 1. jūlijā tiesvedības administratīvo pārkāpumu lietās strādā Tiesu informācijas sistēmas jaunajā tehnoloģiskajā platformā, kas izstrādāta projekta "Tiesu informatīvā attīstība" ietvaros.

20. oktobrī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pirmo reizi izskatījusi lietu par administratīvo pārkāpumu, kas nonākusi tiesā digitālajā formātā no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Administratīvo pārkāpumu informatīvās sistēmas.

Lietu izskatījis tiesnesis Viktors Makucevičs. Tiesas elektroniskajā sēdē piedalījās arī pie administratīvās atbildības sauktais cilvēks un viņa aizstāvis. Viena no tiesas sēžu zālēm Pārdaugavas tiesas ēkā Daugavgrīvas ielā bija adaptēta lietu izskatīšanai jaunajā formātā.

Plānots turpināt pakāpeniski aprīkot visas tiesas sēžu zāles ar iekārtām, kas vajadzīgas lietu izskatīšanai elektroniskajā formātā.

Pēc tiesas sēdes Makucevičs paziņoja, ka pavērta jauna lappuse tiesas procesa digitalizācijā. Viņš uzsvēra, ka šāda kārtība ļauj vadīt sēdes ātrāk un izmantot mazāku resursu apjomu.

"No jaunā nav jābaidās, bet jāizmanto pieejamās iespējas," teica Makucevičs.

Tieslietu minisitrija norāda, ka E-lietas programmas pirmo posmu plānots īstenot līdz 2021.gada 1.aprīlim.

8
Tagi:
tiesa, Rīga
Pēc temata
Tas darbs nebeigsies nekad: E-veselībā ieguldīs 10 miljonus eiro
Latvija apsteidza Lietuvu un Igauniju valstu reitingā ar ātrāko Internetu
Latvijā atļauts pasūtīt zāles ar piegādi uz mājām: kā tas darbojas