Daudzbērnu ģimene. Foto no arhīva

Latvijā samazinājies ģimeņu skaits ar diviem vecākiem

18
(atjaunots 11:37 08.10.2020)
Liels skaits laulību šķiršanu un augsts imigrācijas līmenis noveda pie vientuļo vecāku skaita pieauguma.

RĪGA, 8. oktobris – Sputnik. Jo tuvāk galvaspilsētai, jo vairāk Latvijā ģimeņu ar bērniem, konstatēja Centrālā statistikas pārvalde.

Ģimene ir viena no sarežģītākajām iedzīvotāju mērvienībām. Tautas skaitīšanas gaitā par ģimeni tiek uzskatīts precēts vai kopā dzīvojošs pāris ar vai bez bērniem vai viens vecāks ar bērnu vai bērniem. Taču vecmāte, kura audzina mazbērnus, par ģimeni netiek uzskatīta. Bērnu vecums arī netiek ņemts vērā – pieaugušie dēli un meitas, kuri dzīvo kopā ar vecākiem, skaitās viņu ģimene. Saskaņā ar tautas skaitīšanas metodoloģiju, vienā mājsaimniecībā var dzīvot vairākas ģimenes: piemēram, vectēvs ar vecmāti, ar kuriem kopā dzīvo viens no viņu bērniem ar savu bērnu, skaitās divas ģimenes. Vientuļie cilvēki netiek uzskatīti par ģimenēm.

2020. gada sākumā Latvijā bija 508,7 tūkstoši ģimeņu, par 79 tūkstošiem (13%) mazāk, nekā 2011. gadā, pie tam, ka iedzīvotāju skaits samazinājās vien par 8%. Pa šo laiku pieaudzis arī ģimeņu skaits ar vienu vecāku. Šī gada sākumā 220 tūkstošos ģimeņu (43,2%) bija vismaz viens bērnus vecumā līdz 18 gadiem.

Visizplatītākais ģimenes veids Latvijā ir viens vecāks ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem (23,6%), daudz ir arī pāru bez bērniem (22,3%), un mazākumu veido kopā dzīvojoši precēti vecāki ar bērniem (16,2%).

Pēdējo desmit gadu laikā ģimeņu skaits ar vienu vecāku, sevišķi vientuļo mātu skaits, ievērojami pieaudzis. Tas saistīts ar vairākiem faktoriem: augstāko šķiršanās līmeni ES (3,1 šķiršanās uz 1000 iedzīvotāju, turklāt puse – ģimenēs ar nepilngadīgiem bērniem), lielu bērnu skaitu, kas dzimuši ārpus laulības (ap 40%) un augstu imigrācijas līmeni (vairāk nekā ceturtā daļa to, kas pamet valsti, ir vīrieši vecumā no 25 līdz 44 gadiem, turklāt trešā daļa no viņiem ir precēti). Tiesa, vērts atzīmēt, ka ģimene no diviem vecākiem, viens no kuriem nedzīvo pastāvīgi Latvijā, skaitās kā ģimene ar vienu vecāku.

Kur dzīvo Latvijas bērni

Vislielākais ģimeņu ar nepilngadīgiem bērniem skaits ir Pierīgā (48,1%), mazākais – Latgalē (37,7%). Lielākā daļa ģimeņu ar diviem vecākiem un nepilngadīgiem bērniem ir Pierīgā (20,7%), mazākā – Vidzemē (13,3%). Reģions apkārt galvaspilsētai ir vienīgais, kurā ģimenes vismaz ar vienu bērnu veido visizplatītāko ģimeņu veidu.

Visvairāk ģimeņu ar bērniem, kurās vecāki nav precēti, ir Vidzemē (4,6%), vismazāk – Rīgā un Latgalē (2,4%).

Vientuļo tēvu skaits praktiski visos reģionos ir vienāds – 3-4%. Visvairāk vientuļo mātu ir Rīgā (22,7%), vismazāk – Latgalē (17,8%). Vientuļā māte ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem ir visizplatītākais ģimenes veids Rīgā, Vidzemē un Zemgalē.

Ģimenes ar bērniem visbiežāk izvēlas mājokli Rīgas apkaimē. No desmit pašvaldībām ar vislielāko ģimeņu ar bērniem skaitu tikai viena (Ozolnieku novads) atrodas Zemgalē, pārējās atrodas Pierīgā. Mārupes novadā 66,6% ģimeņu ir bērni, Ādažu novadā – 60,2%, bet Babītes novadā – 58,5%.

Jo tālāk no galvaspilsētas, jo mazāk bērnu – sešas no desmit pašvaldībām ar vismazāko ģimeņu ar bērniem skaitu atrodas Latgalē, piecas – valsts pierobežas rajonos.

Tāpat Pierobežas rajonos atrodas septiņas no desmit pašvaldībām, kur īpatsvars ir ģimenēm ar vienu vecāku. Visvairāk to ir Zilupes, (65,5%), Valkas (60,7%) un Viesītes novadā (60%), kā arī Rīgā (59,2%). Vismazāk šādu ģimeņu ir Ikšķiles (39,1%), Rucavas (42,7%), Garkalnes un Carnikavas novadā (pa 42,8%). Atzīmēsim, ka astoņas no desmit pašvaldībām, kurās ir vismazāk vientuļo vecāku, atrodas apkārt Rīgai.

Interesanti, ka Latgalē, kur ir vismazāk ģimeņu ar bērniem, dzīvo 16 no 49 Latvijas daudzbērnu ģimenēm, kurās dzīvo vairāk nekā 11 cilvēki.

18
Tagi:
bērni, ģimene
Pēc temata
Eurostat: Latvija un Bulgārija visstraujāk ES zaudē iedzīvotāju skaitu
Eirokomisāre jaundzimušo lietās: kas apkaros depopulāciju Latvijā?
Iedzīvotāju skaits drīz saruks divkārt. Finansists iesaka padomāt par nodokļiem
Demogrāfs: tāda ir dzīve – mēs novecojam
Ārsts. Foto no arhīva

Termiņa sadalīšana, zvani, piedzinēji: Latvijas slimnīcas atgūst parādus no pacientiem

1
(atjaunots 09:00 23.10.2020)
Daudzas slimnīcas Latvijā aktīvi piedzen parādus no pacientiem – sūta atgādinājumus, aicina apmaksāt rēķinu kaut vai pa daļām, bet ja tas nelīdz, nodod lietu parādu piedziņas kompānijām.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Latvijas klīnikas ik mēnesi nesaņem pilnā apjomā līdzekļus no maksas pakalpojumu rēķiniem. Piemēram, valsts lielākās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) pacienti šogad jau ir palikuši parādā 5 miljonus eiro, vēsta Latvijas Radio. Parādu piedziņai medicīnas iestādes izmanto dažādas metodes, tostarp vēršas pie parādu piedzinējiem.

"Katram pacientam, kas nav samaksājis, mēs sūtam SMS atgādinājumu, ka rēķins nav laikā samaksāts. Šādi mēs spējam panākt, ka 40%, kas nav samaksājuši, to samaksā pēc atgādinājuma saņemšanas. Tālākais ceļš jau ir sarežģītāks – tad mēs jau iesaistām ārpakalpojuma sniedzējus, kas nodarbojas ar ārpustiesas parāda piedziņu. Tad jau tas parāda atgūšanas procents ir mazāks – tie ir kādi 17%," pastāstīja RAKUS vadītājs Imants Paeglītis.

Savukārt Stradiņa slimnīca atteicās no parādu piedzinēju pakalpojumiem. Tas izraisa spriedzi, rada nepatīkamu vidi, paskaidroja slimnīcas pārstāve Janita Veinberga. Pēc viņas sacītā, medicīnas iestāde nosūta paziņojumus parādniekiem un aicina apmaksāt rēķinu.

Abas minētās slimnīcas atzīmēja, ka visbiežāk parāda summa nav liela, savukārt tipisks parādnieks ir pirmspensijas vecuma pacients.

Liepājas reģionālajā slimnīcā pastāstīja, ka katru mēnesi aptuveni 200 pacientu neapmaksā rēķinus, savukārt gadā uzkrājas parādi aptuveni 50 tūkstošu eiro apmērā. "Mēs Liepājas reģionālajā slimnīcā piedāvājam cilvēkiem nomaksāt parādu pa daļām.(…) Tas varētu būt atvieglojums cilvēkiem, kuri ir apzinīgi, bet kuriem varbūt uzreiz nav šo brīvo līdzekļu," pastāstīja slimnīcas pārstāve Indra Grase.

Parāda segšana pa daļām ir populāra prakse slimnīcās. Ja runa ir par miruša cilvēka parādu, tad visbiežāk to vienkārši noraksta.

Vidzemes slimnīca Valmierā ik mēnesi nesaņem aptuveni 5000 eiro, katru mēnesi aptuveni 100 parādnieku lietu nodod parādu piedziņas kompānijai. "Visbiežāk pacienti nemaksā par uzturēšanos stacionārā un akūtās palīdzības saņemšanu neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā," pastāstīja slimnīcas pārstāve Benita Brila.

Slimnīcās norāda, ka nav likumīga pamata atteikt parādniekiem medicīniskās palīdzības sniegšanā. Bieži slimnīcās nonāk bezpajumtnieki, cilvēki bez personas koda, un no viņiem nav iespējams piedzīt maksu par pakalpojumiem. Dažkārt pacienti, vēršoties klīnikā, nosauc svešu cilvēku datus, norāda nepareizu tālruņa numuru. Tiek atzīmēts, ka informāciju par parādu slimnīcai var nodot iekļaušanai reģistrā, kas perspektīvā var kļūt par šķērsli kredīta saņemšanai.

1
Tagi:
medicīna, parādi
Pēc temata
Alimentu nemaksātājiem uzrīdīs kolektorus, un tas vēl nav viss
Saeima atļāvusi Latvijas bankām dzēst daļu hipotekāro parādu
Kas sagaida Latviju, ja tā nespēs atmaksāt savu parādu
Rīdzinieki paliks bez apkures? Iedzīvotājiem var likt apmaksāt kaimiņu parādus
Elektriskā apakšstacija

Latvija iztērēs 405 miljonus eiro, lai sagatavotos atslēgšanai no BRELL

4
(atjaunots 08:43 23.10.2020)
Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plāns 2021.-2030. gadam paredz investīcijas 405 miljonu eiro apmērā.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators "Augstsprieguma tīkls" (AST) no 2021. līdz 2030. gadam plāno ieguldīt attīstībā 405 miljonus eiro. Par to liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātais Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plāns, vēsta BNN.

Lielākā daļa izdevumu būs saistīta ar tīkla caurlaides spēju palielināšanu un Baltijas reģiona elektroenerģijas pārvades drošības veicināšanu ar mērķi īstenot 2025. gadā iziešanu no enerģijas gredzena BRELL un sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem.

"Šodien apstiprinātais plāns ir cieši saistīts ar Eiropas pārvades sistēmu operatoru asociācijas ENTSO-E desmit gadu attīstības plānu, lai sasniegtu vienu no Eiropas stratēģiskajiem mērķiem enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā – Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropu," komentēja plānu AST valdes priekšsēdētājs Varis Broks.

Baltijas valstis joprojām strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju energosistēmu tā dēvētajā BRELL gredzenā un ir atkarīgas no dispečeru punkta Maskavā un Krievijas elektroenerģijas tīkla. Lietuva, Latvija un Igaunija paziņoja, ka līdz 2025. gadam plāno izstāties no BRELL enerģijas gredzena.

Apstiprinātais scenārijs paredz veikt sinhronizāciju caur pašreizējo savienojumu LitPol Link un jauno jūras kabeli starp Lietuvu un Poliju, kā arī sinhronajiem kompensatoriem, kuri tiks iekārtoti visās Baltijas valstīs.

Krievija veic nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu izstāšanos no valsts energosistēmas. Kaļiņingradas apgabala enerģētiskās drošības labad uzbūvētas Majakovskas un Talahovksas TES ar 156 MW jaudu, kā arī Pregoļskas gāzes TES ar 456 MW jaudu.

Šogad plānots noslēgt Primorskas ogļu TES būvdarbus. Tās jauda būs 198 MW. Šī stacija strādās "aukstās rezerves" režīmā.

Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem koordinē Eiropas Komisija. Tās viceprezidents enerģētiskās savienības jautājumos Marošs Šefčovičs pavēstīja, ka neviens nevēlas saskarties ar nepatīkamiem pārsteigumiem elektroenerģijas piegādes jomā – ne Baltijas valstis, ne Krievija vai Baltkrievija, tāpēc puses plānveidīgi risina tehniskās konsultācijas.

4
Tagi:
elektroenerģija, BRELL
Pēc temata
Lietuva var izstāties no Nord Pool biržas, lai nodrošinātu BelAES boikotu
Baltija sadedzina tiltus uz Baltkrieviju. Labumu gūs Vācija
Boikots uz papīra: eksperts paskaidroja, kā Baltijā nonāks BelAES elektrība
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū