Eiro

Gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju nepietiek naudas ikdienas izdevumiem

28
(atjaunots 11:17 08.10.2020)
Vismaz viens kredīts ir 58% Latvijas iedzīvotāju, nereti finanšu problēmu risinājuma kārtā cilvēki izvēlas aizņemties no radiniekiem vai paņemt ātros kredītus.

RĪGA, 8. oktobris – Sputnik. Vismaz vienu reizi pēdējā gada laikā 45% Latvijas mājsaimniecību saskārās ar līdzekļu trūkumu ikdienas vajadzību segšanai, liecina Swedbank veiktā aptauja, vēsta Baltic Course.

Koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze likusi daudziem Latvijas iedzīvotājiem samazināt savus izdevumus. Gandrīz puse iedzīvotāju pēdējā gada laikā saskārās ar situāciju, kas ienākumi nesedza ikdienas izdevumus. Turklāt ievērojami grūtāk tikt skaidrībā ar izdevumiem ģimenēm ar kredītiem – mājsaimniecībās ar vismaz vienu kredītu pēdējo 12 mēnešu laikā naudas līdzekļu trūkumu ikdienas vajadzību segšanai izjuta 55-60% ģimeņu.

Vismaz viens aizdevums ir 58% Latvijas iedzīvotāju. Visbiežāk tā ir kredītkarte (19%), mājokļa kredīts (18%) vai neliels patēriņa kredīts (16%). Lai gan lielākajai daļai ikmēneša maksājums par kredītu nepārsniedz 200 eiro, 72% aptaujāto atzīst, ka neatkarīgi no ienākumu līmeņa izjūt diskomfortu, atrodoties kredītņēmēja statusā.

Izteiktas grūtības vērojamas tiem iedzīvotājiem, kuriem ir trīs vai vairāk dažādu kredītu: šādas ģimenes daudz biežāk ir pakļautas finanšu trūkuma riskam, kad ir jāsedz kaut kādi ārkārtas izdevumi, – 58% (pret 39% vidēji).

Nereti finanšu problēmu risinājuma kārtā cilvēki izvēlas aizņemties no radiniekiem vai paņemt ātros kredītus, lai segtu tekošos parādus, tādējādi uzņemoties arvien vairāk parādsaistību.

"Šāda tendence var liecināt par to, ka, nonākot grūtībās ar kredītsaistību atmaksu, cilvēki meklē ātrus risinājumus. Kredīts pats par sevi nav tik slikts, kā tā pieejamība arī tajos gadījumos, kad tas var nodarīt lielu postu ģimenes budžetam. Kredīti, kuru iegūšanai tiek rūpīgi vērtēta klienta spēja tos atdot, ietekmē ģimenes budžetu mazāk nekā aizņēmumi, kurus piešķirot, atdošanas spēja tiek vāji vērtēta vai netiek vērtēta vispār, kā tas ir aizņemoties, piemēram, no radiem, draugiem, ātro kredītu izsniedzējiem," paskaidroja Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Krīzes laikā lielākajai daļai mājsaimniecību kredītu apjoms nav pieaudzis vai samazinājies. Tomēr vairāk nekā puse aptaujāto norāda, ka atgriezt aizdevumus pēdējo sešu mēnešu laikā ir kļuvis grūtāk. Tā, 55% kredītņēmēju atzīst, ka viņiem ir nācies samazināt ikdienas tēriņus, lai būtu iespēja veikt ikmēneša maksājumus par savām uzņemtajām saistībām. 28% saskārās ar ikmēneša aizdevuma atmaksas kavēšanu līdzekļu trūkuma dēļ, savukārt 27% turpināja aizņemties, lai segtu ikmēneša maksājumus par iepriekš paņemtajiem kredītiem.

28
Tagi:
ienākumi, kredīts, nauda
Pēc temata
Latvijas prezidents atzina, ka banku pakalpojumi nav vienādi pieejami visiem
Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās
Latvijas Banka pauž optimismu: krīzes pīķis ir pārvarēts
ES noved Latviju pie krustcelēm: ko lai upurē – ekonomiku vai cilvēku veselību
Ārsts. Foto no arhīva

Termiņa sadalīšana, zvani, piedzinēji: Latvijas slimnīcas atgūst parādus no pacientiem

1
(atjaunots 09:00 23.10.2020)
Daudzas slimnīcas Latvijā aktīvi piedzen parādus no pacientiem – sūta atgādinājumus, aicina apmaksāt rēķinu kaut vai pa daļām, bet ja tas nelīdz, nodod lietu parādu piedziņas kompānijām.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Latvijas klīnikas ik mēnesi nesaņem pilnā apjomā līdzekļus no maksas pakalpojumu rēķiniem. Piemēram, valsts lielākās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) pacienti šogad jau ir palikuši parādā 5 miljonus eiro, vēsta Latvijas Radio. Parādu piedziņai medicīnas iestādes izmanto dažādas metodes, tostarp vēršas pie parādu piedzinējiem.

"Katram pacientam, kas nav samaksājis, mēs sūtam SMS atgādinājumu, ka rēķins nav laikā samaksāts. Šādi mēs spējam panākt, ka 40%, kas nav samaksājuši, to samaksā pēc atgādinājuma saņemšanas. Tālākais ceļš jau ir sarežģītāks – tad mēs jau iesaistām ārpakalpojuma sniedzējus, kas nodarbojas ar ārpustiesas parāda piedziņu. Tad jau tas parāda atgūšanas procents ir mazāks – tie ir kādi 17%," pastāstīja RAKUS vadītājs Imants Paeglītis.

Savukārt Stradiņa slimnīca atteicās no parādu piedzinēju pakalpojumiem. Tas izraisa spriedzi, rada nepatīkamu vidi, paskaidroja slimnīcas pārstāve Janita Veinberga. Pēc viņas sacītā, medicīnas iestāde nosūta paziņojumus parādniekiem un aicina apmaksāt rēķinu.

Abas minētās slimnīcas atzīmēja, ka visbiežāk parāda summa nav liela, savukārt tipisks parādnieks ir pirmspensijas vecuma pacients.

Liepājas reģionālajā slimnīcā pastāstīja, ka katru mēnesi aptuveni 200 pacientu neapmaksā rēķinus, savukārt gadā uzkrājas parādi aptuveni 50 tūkstošu eiro apmērā. "Mēs Liepājas reģionālajā slimnīcā piedāvājam cilvēkiem nomaksāt parādu pa daļām.(…) Tas varētu būt atvieglojums cilvēkiem, kuri ir apzinīgi, bet kuriem varbūt uzreiz nav šo brīvo līdzekļu," pastāstīja slimnīcas pārstāve Indra Grase.

Parāda segšana pa daļām ir populāra prakse slimnīcās. Ja runa ir par miruša cilvēka parādu, tad visbiežāk to vienkārši noraksta.

Vidzemes slimnīca Valmierā ik mēnesi nesaņem aptuveni 5000 eiro, katru mēnesi aptuveni 100 parādnieku lietu nodod parādu piedziņas kompānijai. "Visbiežāk pacienti nemaksā par uzturēšanos stacionārā un akūtās palīdzības saņemšanu neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā," pastāstīja slimnīcas pārstāve Benita Brila.

Slimnīcās norāda, ka nav likumīga pamata atteikt parādniekiem medicīniskās palīdzības sniegšanā. Bieži slimnīcās nonāk bezpajumtnieki, cilvēki bez personas koda, un no viņiem nav iespējams piedzīt maksu par pakalpojumiem. Dažkārt pacienti, vēršoties klīnikā, nosauc svešu cilvēku datus, norāda nepareizu tālruņa numuru. Tiek atzīmēts, ka informāciju par parādu slimnīcai var nodot iekļaušanai reģistrā, kas perspektīvā var kļūt par šķērsli kredīta saņemšanai.

1
Tagi:
medicīna, parādi
Pēc temata
Alimentu nemaksātājiem uzrīdīs kolektorus, un tas vēl nav viss
Saeima atļāvusi Latvijas bankām dzēst daļu hipotekāro parādu
Kas sagaida Latviju, ja tā nespēs atmaksāt savu parādu
Rīdzinieki paliks bez apkures? Iedzīvotājiem var likt apmaksāt kaimiņu parādus
Elektriskā apakšstacija

Latvija iztērēs 405 miljonus eiro, lai sagatavotos atslēgšanai no BRELL

4
(atjaunots 08:43 23.10.2020)
Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plāns 2021.-2030. gadam paredz investīcijas 405 miljonu eiro apmērā.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators "Augstsprieguma tīkls" (AST) no 2021. līdz 2030. gadam plāno ieguldīt attīstībā 405 miljonus eiro. Par to liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātais Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plāns, vēsta BNN.

Lielākā daļa izdevumu būs saistīta ar tīkla caurlaides spēju palielināšanu un Baltijas reģiona elektroenerģijas pārvades drošības veicināšanu ar mērķi īstenot 2025. gadā iziešanu no enerģijas gredzena BRELL un sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem.

"Šodien apstiprinātais plāns ir cieši saistīts ar Eiropas pārvades sistēmu operatoru asociācijas ENTSO-E desmit gadu attīstības plānu, lai sasniegtu vienu no Eiropas stratēģiskajiem mērķiem enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā – Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropu," komentēja plānu AST valdes priekšsēdētājs Varis Broks.

Baltijas valstis joprojām strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju energosistēmu tā dēvētajā BRELL gredzenā un ir atkarīgas no dispečeru punkta Maskavā un Krievijas elektroenerģijas tīkla. Lietuva, Latvija un Igaunija paziņoja, ka līdz 2025. gadam plāno izstāties no BRELL enerģijas gredzena.

Apstiprinātais scenārijs paredz veikt sinhronizāciju caur pašreizējo savienojumu LitPol Link un jauno jūras kabeli starp Lietuvu un Poliju, kā arī sinhronajiem kompensatoriem, kuri tiks iekārtoti visās Baltijas valstīs.

Krievija veic nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu izstāšanos no valsts energosistēmas. Kaļiņingradas apgabala enerģētiskās drošības labad uzbūvētas Majakovskas un Talahovksas TES ar 156 MW jaudu, kā arī Pregoļskas gāzes TES ar 456 MW jaudu.

Šogad plānots noslēgt Primorskas ogļu TES būvdarbus. Tās jauda būs 198 MW. Šī stacija strādās "aukstās rezerves" režīmā.

Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem koordinē Eiropas Komisija. Tās viceprezidents enerģētiskās savienības jautājumos Marošs Šefčovičs pavēstīja, ka neviens nevēlas saskarties ar nepatīkamiem pārsteigumiem elektroenerģijas piegādes jomā – ne Baltijas valstis, ne Krievija vai Baltkrievija, tāpēc puses plānveidīgi risina tehniskās konsultācijas.

4
Tagi:
elektroenerģija, BRELL
Pēc temata
Lietuva var izstāties no Nord Pool biržas, lai nodrošinātu BelAES boikotu
Baltija sadedzina tiltus uz Baltkrieviju. Labumu gūs Vācija
Boikots uz papīra: eksperts paskaidroja, kā Baltijā nonāks BelAES elektrība
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū