Leonīds Kalniņš

Nerunā latviski, tādēļ apjuka: NBS komandieris izvērtēja rīdzinieku reakciju uz manevriem

48
(atjaunots 08:28 08.10.2020)
Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš augsti novērtēja mācības "Namejs 2020", kuras norisinājās Rīgā, un komentēja galvaspilsētas iedzīvotāju reakciju uz šiem manevriem.

RĪGA, 8. oktobris – Sputnik. Latvijas Radio intervijā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš sniedza augstu vērtējumu militārajām mācībām "Namejs 2020", kuras norisinājās Rīgā no 21. līdz 27. septembrim, vēsta Rus.lsm.lv.

Pēc Kalniņa sacītā, mācību gaitā nospraustie mērķi tika sasniegti, uzdevumi tika izpildīti pilnā apjomā. Turklāt NBS komandieris uzsvēra, ka ļoti lepojas ar šo uzdevumu izpildes kvalitāti.

Pilnu vērtējumu tam, cik kvalitatīvi tika izpildīti mācību uzdevumi, NBS sagaida jau šonedēļ. Kalniņš pastāstīja, ka šie rezultāti tiks iekļauti NBS attīstības plānā un apmācību jomas mērķos turpmākai īstenošanai.

​Tāpat Kalniņš paziņoja, ka bruņoto spēku galvenā filozofija ir karavīru, apakšvienību un struktūras sagatavošana vissmagākajai situācijai, kuras scenāriji arī tika iekļauti manevros. Un ar šiem uzdevumiem izdevies veiksmīgi tikt galā.

Atgādināsim, ka manevri izvērtās Rīgā – Šķirotavā, Krustpils un Asotes ielu apkaimē, kā arī Mežaparkā, Ķīšezera un Ezermalas ielas apkaimē. Un atsevišķi Rīgas iedzīvotāji bija visnotaļ uztraukti saistībā ar notiekošo.

NBS komandieris komentēja rīdzinieku reakciju. Viņš atgādināja, ka viņu iepriekš brīdināja par gaidāmajām mācībām. Taču karavīru darbības vienalga pārsteidza nesagatavotus atsevišķus cilvēkus, sevišķi tos, kas ikdienas dzīvē nerunā latviski.

Taču Kalniņš pauda cerību, ka nākotnē Rīgas iedzīvotāji pieradīs pie šāda veida mācībām un nereaģēs tik asi, jo, kā atzīmēja militārpersona, NBS plāno turpināt "izmantot Rīgas placdarmu kā treniņu iespēju mūsu bruņotajiem spēkiem".

48
Tagi:
Leonīds Kalniņš, latviešu valoda, Nacionālie bruņotie spēki, militārās mācības
Pēc temata
Demogrāfiskā bedre: zemessargiem ļaus dienēt līdz 65 gadu vecumam
Mārupē izmeklē munīcijas zādzību no Zemessardzes kaujas atbalsta bataljona
Trokšņa granātas un militārās tehnikas kolonnas: Rīga pārtop mācību poligonā
Roku dzelži, foto no arhīva

IDB atskaite: ierēdņus sāk biežāk pieķert smagu noziegumu pastrādāšanā

0
(atjaunots 11:32 21.10.2020)
Iekšējās drošības biroja vadītājs Valters Mūrnieks saista smagu noziegumu skaita palielināšanos, ko pastrādājušas amatpersonas, ar to, ka Latvijas iedzīvotāji sākuši aktīvāk cīnīties ar netaisnību un ziņot par pārkāpumiem.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Iekšējās drošības birojs (IDB) kopš 2020. gada sākuma veica izmeklēšanas pasākumus 155 krimināllietās. Analizējot tās, birojs nonācis pie secinājuma, ka ir kļuvis ievērojami vairāk lietu saistībā ar smagiem un īpaši smagiem noziegumiem, ko pastrādājušas amatpersonas, raksta Lsm.lv.

IDB norāda, ka visām izmeklējamajām lietām bijušas dažādas smaguma pakāpes, savukārt lielākā daļa no tām ir saistītas ar Latvijas amatpersonu noziedzīgajām darbībām tieši savu dienesta pienākumu veikšanas laikā.

"Analizējot IDB darba statistiku šī gada pirmajos deviņos mēnešos, redzams, ka ar smagiem un sevišķi smagiem valsts amatpersonu iespējami veiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem saistīto kriminālprocesu skaits turpina palielināties un strauji tuvojas 60% no kopējā IDB lietvedībā esošo kriminālprocesu skaita," pastāstīja biroja vadītājs Valters Mūrnieks.

Viņš atzīmēja, ka tāpat tiek manīts iedzīvotāju aktivitātes pieaugums attiecībā uz likumpārkāpumiem. Tā šogad no Latvijas iedzīvotājiem tika saņemts vairāk nekā 1000 iesniegumu.

Latvijā no pērnā gada 1. maija stājies spēkā likums par informatoru aizsardzību, kas ziņo par korupciju vai krāpšanos savā darbavietā. Informatoru likuma mērķis ir garantēt iedzīvotājiem drošu atbildīgo iestāžu informēšanas mehānismu un pasargāt viņus no vajāšanas vai atriebības no darba devēja puses.

Paredzēts, ka ikviens darbinieks varēs ziņot par korupciju, krāpšanos, amatpersonu pārkāpumiem, nedrošu ēdienu, negodīgu konkurenci, cilvēktiesību pārkāpumiem, pārkāpumiem būvniecībā, par apkārtējās vides piesārņošanu. Turpmāk kompānijās, kur strādā vairāk nekā 50 darbinieki, jāparādās iekšējai pārkāpumu iesniegumu iesniegšanas sistēmai, taču par atklātajiem pārkāpumiem katrs varēs ziņot arī atbildīgajām iestādēm vai kontaktu punktam Valsts kancelejā.

Likums garantē aizsardzību informatoriem un viņu ģimenēm, tostarp valsts aizsargā "sūdzībnieku" personas datus, sniedz bezmaksas juridisko palīdzību un atbrīvojumu no valsts nodevu samaksas, ja būs nepieciešams vērsties tiesā.

Taču par nepatiesu ziņu sniegšanu paredzēti sodi.

0
Tagi:
pārkāpums, Latvija, ierēdņi
Pēc temata
"Mēs nesēžam ierakumos": ierēdņiem nedos piesegt korupciju ar ārkārtējās situācijas režīmu
Ekonomiste: vismaz puse valsts ierēdņu Latvijā jāatlaiž
Juris Pūce: mums jānotur ierēdņu pirktspēja
Daži valsts ierēdņi izrādījušies lieki: Kariņš sola štatu samazināšanu
Starptautiskās militārās mācības Latvijā, foto no arhīva

Bet tad Covid-19: NATO valstis turpina sūtīt karavīrus uz mācībām Latvijā

2
(atjaunots 20:13 20.10.2020)
NBS komandieris pastāstīja, kā koronavīruss ietekmējis armijas ikdienu, kā kareivji var palīdzēt cīņā ar pandēmiju un kādas prasības tiek piemērotas pret ārzemju kareivjiem, kuri ierodas mācībās.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Covid-19 izplatība nesamazināja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas gatavību, taču armija bija spiesta reorganizēt daļu procesu, lai iespēju robežās norobežotu karavīrus no inficēšanās, pastāstīja TV3 intervijā NBS komandieris Leonīds Kalniņš.

"Koronavīruss nav iespaidojis mūsu kaujas gatavību, koronavīruss nav iespaidojis Latvijas aizsardzības spējas, bet tas zināmā mērā ir licis mums vairāk aktivizēt savu uzmanību, lai paglābtu savus karavīrus no šī vīrusa ietekmes. Tādā veidā mēs esam organizējuši savas ikdienas dzīves, apmācību procesu un visu pārējo, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu Latvijas aizsardzību," paziņoja viņš.

Kalniņš uzsvēra, ka nekādas atlaides ārzemju kareivjiem attiecībā uz epidemioloģisko prasību ievērošanu nav paredzētas.

"Kaut arī mūsu pēdējie kumulatīvie rādītāji ir ļoti drastiski pieauguši, joprojām Latvija ir ļoti populāra mūsu sadarbības partneriem un NATO, mūsu sabiedrotajiem, un viņi vēlas ierasties pie mums sava apmācību procesa nodrošināšanai.

Pie mums ir ieradusies Lielbritānijas dislocētā kaujas grupa Igaunijā, kas kopā ar Latvijas kaujas grupu nodrošinās apmācību procesu. Visas prasības, visiem karavīriem neatkarīgi no ranga ir tieši tādas pašas kā Latvijas pilsonim. Viņiem šeit ir jāierodas ar testiem, viņiem ir jāievēro visas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) prasības par distancēšanos, higiēnu un masku valkāšanu," paziņoja Kalniņš.

Tāpat viņš pastāstīja, ka notikusi karaspēku segmentācija, jeb izveidoti tā saucamie sociālie burbuļi, lai mācību procesā liels karavīru skaits nekrustojas savā starpā. Taču mācību kvalitāti tas neietekmē.

Militārpersonām nav aizliegts doties pie ģimenēm atpūtā, taču NBS stingri pieprasa, lai pie pirmo Covid-19 simptomu parādīšanās karavīri ziņo par to komandierim, lai varētu nodrošināt karantīnu, pat ja pēcāk noskaidrosies, ka tas nav jaunais koronavīruss.

Attiecībā uz iespējamo armijas palīdzību civilajiem dienestiem lielākas infekcijas izplatības gadījumā, Kalniņš pastāstīja, ka NBS attīsta dezinfekcijas apakšvienību potenciālu, kuras ir paredzētas militāro vienību apkalpošanai, ja tajās tiek atklāts Covid-19, bet tās spēj palīdzēt arī sabiedrībai, valsts un nevalstiskām struktūrām.

Pēc komandiera sacītā, NBS veiksmīgi izpilda rekrutēšanas plānu un uzņem dienēšanā vairāk cilvēku, nekā atbrīvo no tā. Pēc Kalniņā izjūtām, jaunieši sākuši vairāk vērtēt NBS kā stabilas nodarbināšanas iespēju.

2
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc NATO slēpj no Krievijas militārās mācības Latvijā
NATO karavīri mācīsies aizstāvēt Latviju tieši uz ielām, starp civiliedzīvotājiem
"Burvīgā Latvija": ASV kājnieki publicē fotogrāfijas no NATO mācībām