Liepājā konstatē veselas skolas iztrūkumu: ārzemēs mācās pustūkstotis bērnu

34
(atjaunots 17:44 07.10.2020)
Katru gadu divdesmit ģimenes ar bērniem Liepājā pazūd bez vēsts – visticamāk, tās vienkārši aizbrauc uz ārzemēm.

RĪGA, 7. oktobris – Sputnik. Katru gadu Liepājas bērnudārzos un skolās tiek atklāts vairāk nekā pustūkstoša bērnu iztrūkums, kuriem būtu jāmācās pilsētas izglītības iestādēs, vēsta Latvijas Radio 4 raidījumā "Doma laukums".

Dati par visiem Latvijas skolas vecuma bērniem tiek apkopoti vienotā reģistrā. Četras reizes gadā pašvaldības saņem ziņas no šī reģistra un meklē bērnus, kuri nav nevienas mācību iestādes uzskaitē.

Liepājas Izglītības pārvaldes bērnu tiesību aizsardzības speciāliste Dace Liepa pastāstīja, ka pašlaik pilsētā trūkst 620 bērni, kas ir vecāki par 5 gadiem. Kopš 2008. gada šis skaitlis ne reizi nav nolaidies zemāk par 500. Parasti, šie bērni ir dzīvi un veseli, vienkārši viņi dzīvo un mācās ārzemēs, taču atsevišķos gadījumos pazūd bezvēsts kopā ar pieaugušajiem.

"Pērn mums bija 20 cilvēki, kurus mēs nekādā veidā nevaram atrast! Mani kolēģi, policija, viņi staigā pa adresēm, skatās – nu nav šo cilvēku, un nav neviena, kurš varētu pateikt: "Jā, es zinu, viņi aizbrauca." Esmu pilnībā pārliecināta, ka arī viņi ir ārzemēs, vienkārši nav kas pasaka, ka viņi ir aizbraukuši," uzskata Dace Liepa.

Pēdējā laikā reemigrācija notiek nedaudz aktīvāk, nekā agrāk, un arī Liepājā atgriežas daudz ģimeņu, lai gan, protams, nebūt ne visas.

"Gandrīz katrā skolā ir tādi, kas atbraukuši. Bet es nevaru pateikt, ka tas ir "ak, tagad visi atgriezīsies".  Diemžēl, šī tendence, ka cilvēki dzīvo ārzemēs, ka viņi brauc prom, tā paliek, nekas nemainās. Bet es vēl gribu teikt, ka, ja te viņiem ir dzīvoklis, viņi ir deklarēti šeit, viņi nevēlas pāraut šo saikni. Un man gribas ticēt, ka cilvēki, laikam, domā, ka viņi atbrauks atpakaļ," atzina Liepa.

Saskaņā ar likumu, viena gada garumā pēc ģimenes aizbraukšanas bērnam tiek saglabāta vieta skolā, gadījumam, ja vecāki pārdomās un gribēs atgriezties. Liepājas 5. vidusskola ir lielākā pilsētā, šogad tajā mācās gandrīz 1200 skolēnu.

"Šobrīd mums tādi ir 9, divi vēl no pagājušā gada ir, kuri aizbrauca kaut kad decembrī, un septiņi aizbrauca šogad. Pēdējos gados, kaut kur gadus piecus, tā tas arī ir – 9, 12, 8, tā tas turas," pastāstīja skolas direktore Inta Korņējeva.

Pēc viņas sacītā, vecāki ārkārtīgi reti aizmirst informēt skolu par ģimenes aizbraukšanu, taču reizi gadā divos tas tomēr notiek. Bet klases audzinātāji ātri vien noskaidro, kas noticis.

Katru gadu 5. vidusskolā atnāk 7-10 bērni, kuri atgriezušies pēc mācībām ārzemju skolās.

"Šobrīd mums ir divi bērni no Vācijas, kuri pagaidām nerunā latviski. Mēs mācām viņus papildus, un viņi paši mācās, kad ir kolektīvā. Sākumā tas ir grūti, bērni iet uz konsultācijā, mēs pasniedzam viņiem fakultatīvās nodarbības latviešu valodā. Visnotaļ ātri viņi pielāgojas skolā, 2-3 mēneši – un viņi mācās kā visi bērni. Vecvectēvs vai vecvecmāte bija no Latvijas, un tagad [ģimene] atgriezās. Bet tas arī ir netipiski, šādu bērnu nav daudz. Man ir informācija, ka vēl viena ģimene vēlas no Vācijas atgriezties atpakaļ, taču pēc Jaunā gada," saka Inta Korņējeva.

Ģimenēm, kuras atgriezušās no Vācijas, 5. vidusskola ir visloģiskākā izvēle, jo tajā ir padziļināta vācu valodas apgūšana.

Dati par to, kāds bērnu iztrūkums Latvijas skolās ir šogad, būs zināmi decembrī.

34
Tagi:
skola, Liepāja
Pēc temata
Kāpēc Šadurskis melo par "Krievijas guberņu"? Pliners stāsta par skolām Rīgā
Latvieši aizbrauks, bet atbrauks bagāti amerikāņi: fantastiskais Latvijas attīstības plāns
Skolnieka tēvs kļuva par skolotāju: Rīgas skolā ar grūtībām atrada matemātikas skolotāju
Banku karte

Interneta pirkumu epidēmija: ko iedzīvotāji visbiežāk pērk tīmeklī

1
(atjaunots 16:47 26.10.2020)
Pēc stingro ierobežojumu periodā, kad pirkumi internetā bija piespiedu pasākumus, iedzīvotājiem tomēr saglabājies ieradums visu iegādāties tīmeklī, liecina bankas Citadele dati.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Dati, kas apkopoti par pirkumiem internetā 2020. gadā, liecina, ka iepirkšanās tīmeklī ir sasniegusi kolosālus apmērus, tomēr mainījies pirkumu sortiments, atzīmēja banka "Citadele".

Karantīnas laikā Latvijā bija populāri gandrīz visu iegādāties attālināti, internetā. Agrāko pieprasījumu, piemēram, naktsmītņu un aviobiļešu rezervāciju nomainīja parasti ikdienas sadzīves pirkumu.

Par stabilu nišu kafejnīcām un restorāniem kļuva ēdienu piegāde mājās. Septembrī ēdienu piegādes pasūtījumu skaits pārsniedza pavasarī sasniegtos rādītājus, vēsta Press.lv.

Bankas "Citadele" speciālisti atzīmēja, ka pavasarī pāreja pie interneta pirkumiem bija piespiedu lieta, ņemot vērā ārkārtejo situāciju valstī, bet tagad šī tendence saglabājusies ērtību un komforta labad. Pircēji ir pieraduši, ka iespējams droši iegādāties pārtiku, apģērbu, sadzīves iekārtas, neapmeklējot veikalu.

Uzņēmēji ir uztvēruši šīs tendences un tagad plašak piedāvā visu informāciju elektroniskā formātā, kā arī paplašinājuši iespējas iegādāties preces un pakalpojumus internetā.

Bankas "Citadele" karšu un norēķinu operāciju nodaļas vadītājs Andris Lazdiņš norādīja, ka uzņēmēji sākuši plašāk interesēties par e-komerciju. Domājot par konkurenci ar starptautiskajiem interneta veikaliem, firmas Latvijā sākušas būtiski mainīt biznesa formātu, kļūst pieejamākas un ērtākas Latvijas iedzīvotājiem.

Jāpiebilst, ka šī gada pavasarī aviobiļešu iegāde Latvijā sarukusi 20 reizes, vairākkārt mazinājusies mitekļu rezervēšana. Naktsmītņu pieprasījuma nelielo lejupslīdi sekmēja iekšzemes tūrisma saglabāšanās, kā arī braucieni uz kaimiņvalstīm.

1
Tagi:
internets
Pēc temata
Latvijā atļauts pasūtīt zāles ar piegādi uz mājām: kā tas darbojas
Meklēja darbu, bet pazaudēja naudu: Interneta krāpnieki atkal uzbrūk
Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi
Piegāde kaut vai pusnaktī: kā Covid-19 izmainījis pārtikas pasūtīšanu tiešsaistē Latvijā
Covid-19

Covid-19 slimnīcās: ārsti ir uz spēku izsīkuma robežas

5
(atjaunots 16:47 26.10.2020)
Veselības ministrija uzskata, ka pašreizējās Covid-19 dinamikas apstākļos slimnīcu pārprofilēšana nav vajadzīga, gultasvietu pietiek. Vienlaikus aug risks inficēties veselības aprūpes iestādē, bet ārsti ir spiesti strādāt palielinātas slodzes apstākļos un bez piemaksām.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Valstī pieaug Covid-19 izplatība, līdz ar to būtiski palielinājusies slimnīcu slodze. Veselības ministrija norāda, ka slimnīcas spēj uzņemt un ārstēt visus Covid-19 pacientus, kuriem tas nepieciešams, tomēr Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs uzsver, ka mediķi ir pārslogoti un uz izsīkuma robežas. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka viens no inficēšanās ceļiem ar Covid-19 pašlaik ir medicīnas iestādes, un tas dara epidemiologus ļoti bažīgus, stāsta Neatkarīgā.

Aizvien tuvāk kritiskajai robežai

Covid-19 pacientu skaits slimnīcās ar katru dienu pieaug. Nacionālais veselības dienests vēsta, ja stacionāros atrodas vairāk nekā simt Covid-19 pacienti, no kuriem smaga slimības gaita ir septiņiem.

Veselības ministrija analizējusi datus par slimnīcās ievietotajiem pacientiem un slimnīcu kapacitāti un secinājusi, ka pie esošās inficēšanās dinamikas gultasvietu slimnīcās pietiek. VM norāda, ka pagaidām nekādi pārkārtojumi vai ierobežojumi veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā nav vajadzīgi. Veselības ministre Ilze Viņķele norāda, ka 250 Covid-19 pacientu gultasvietas ir robeža, pie kuras nav būtiski jāpārkārto visu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana.

Veselības ministrija norāda, ka slimnīcām pašlaik svarīgi īstenot vienotu pieeju Covid-19 pacientiem un sekot hospitalizācijas plānam. Vienlaikus, ja pieaugs saslimšana un pacientu skaits ar smagu veselības stāvokli, ārstniecības iestādēs ir izveidoti gultu un nodaļu pārprofilēšanas plāni, kas ļaus nodrošināt papildu gultasvietas.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis pastāstīja, ka katru dienu slimnīcā nogādā dažādu skaitu pacientu, tomēr pēdējās dienās stacionēto pacientu skaits audzis. Latvijas Infektoloģijas centrā, kas ir viens no Rīgas Austrumu slimnīcas stacionāriem, kur primāri ievieto Covid-19 pacientus, ārstējās vidēji 70 pacienti. Rīgas Austrumu slimnīcā ir izstrādāti kritēriji, kā organizēt pacientu stacionēšanu, ja ar Infektoloģijas centra jaudu nepietiktu. Tādā gadījumā pacienti tiktu nogādāti Tuberkulozes un plaušu slimību centrā un Gaiļezera Toksikoloģijas un sepses klīnikā.

Kopējais Covid-19 pacientiem plānotais slimnīcas gultasvietu skaits pašlaik precīzi nav pasakāms, jo tas nav saistīts tikai ar gultasvietām – pieaugošajam Covid-19 pacientu skaitam vajadzīgs arī medicīnas personāls. Slimnīcai ir nepieciešami papildu resursi, un, ja ārstiem, māsām un atbalsta personālam lielāka uzmanība jākoncentrē uz Covid-19 pacientiem, iespējams, slimnīcai būtu jāierobežo ambulatorie pakalpojumi vai plānveida uzņemšana.

Mediķi ir pārslogoti

Atšķirība no ārkārtas situācijas pavasarī, mediķiem, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem, piemaksas nav paredzētas, atgādināja Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs. Viņš uzsvēra, ka mediķi ir pārslogoti un faktiski nekāda risinājuma pašlaik nav.

Viens no risinājumiem būtu papildu darba samaksa par darbu pastiprinātas slodzes apstākļos, kā arī pārkārtojumi veselības aprūpē. Vairākās slimnīcās resurss Covid-19 pacientu ārstēšanai jau tuvojas izsīkumam, jo jāņem vērā, ka koronavīrusa pacientu ārstēšana prasa pilnīgi citus epidemioloģiskās drošības pasākumus un tas ietekmē visu stacionāru.

Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka aug inficēšanās risks ārstniecības iestādēs, un arī šis apstāklis būtiski ietekmē slimnīcu spēju uzņemt pacientus - ar Covid-19 vai bez.

5
Tagi:
ārsti, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Viņķele: visiem kopā jābūt piesardzīgiem
Darba devēji lūgti parūpēties par drošības pasākumiem Covid-19 uzliesmojumu ierobežošanai
Pašvaldības vēlas saņemt vairāk informācijas par Covid-19 slimniekiem
Ziemeļu jūras ceļš

"Rietumi ir sašutuši": Die Welt novērtēja Krievijas stratēģiju Arktikā

0
(atjaunots 16:48 26.10.2020)
Ārvalstu kuģniecības kompānijas ir spiestas atzīt Krievijas monopolu – valsts ekskluzīvā ekonomiskā zona stiepjas 200 kilometrus uz ziemeļiem no valsts teritoriālajiem ūdeņiem un sedz lielāku daļu Ziemeļu jūras ceļa.

RĪGA, 26. oktobris - Sputnik. Rietumvalstis ir sašutušas par Krievijas politiku Ziemeļu jūras ceļa jautājumā, taču neko nevar izdarīt, stāsta žurnālists Fēlikss Aiks rakstā vācu avīzei Die Welt.

Autors atgādināja, ka martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins apstiprinājis jauno Arktisko stratēģiju laika periodam līdz 2035.gadam, kas paredz reģiona aktīvu ekonomisko apgūšanu, vēsta RIA Novosti.

"Pie tam Kremlis vēlas apdzīvot sniegotos un ekonomiskajai darbībai tik tikko pielāgotos Galējos Ziemeļus un rūpēties par militāro aizsardzību savām robežām, kas paplašinās, pateicoties globālajai sasilšanai," apgalvoja Aiks.

Žurnālists stāsta: kaut arī Krievijai nevarot pretendēt uz Arktiku, tā izmanto "vietu manevram" – pieprasa maksu par Ziemeļu ledus ceļa izmantošanu un plāno nākotnē dot atļauju braukt pa to tikai "pašmāju flotes" kuģiem, tas ir, Krievijas kuģubūvētavās būvētiem kuģiem, kas reģistrēti Krievijā.

"Rietumi ir sašutuši, taču neko nevar padarīt. Maskava kontrolē šo tirdzniecības ceļu. Ārvalstu kuģniecības kompānijas ir spiestas tikai atzīt tās faktisko monopolu, tostarp arī tāpēc, ka reģionā dislocēti Krievijas bruņotie spēki," raksta autors. Viņš atgādināja, ka Krievijas ekskluzīvā ekonomiskā zona stiepjas 200 kilometrus uz ziemeļiem no valsts teritoriālajiem ūdeņiem un sedz lielāku daļu Ziemeļu jūras ceļa.

Pērnā gada decembrī stājās spēkā Tirdznieciskās kuģošanas kodeksa grozījumi, kas paredz: Krievijā reģistrētiem kuģiem tiek piešķirtas eksluzīvas tiesības veikt Krievijas teritorijā iegūto ogļūdeņražu pārvadājumus, kas iekrauti kuģos Ziemeļu jūras ceļa akvatorijā, līdz pirmajam izkraušanas vai pārkraušanas punktam. Tas pats attiecas arī uz naftas, dabasgāzes, arī sašķidrinātās dabasgāzes, gāzes kondensāta un ogļu pārvadājumiem.

Saskaņā ar Vladimira Putina dekrētu, ko prezidents parakstīja 2018. gadā, kravu pārvadājumiem pa Ziemeļu jūras ceļu līdz 2024. gadam jāsasniedz 50 milj. tonnu gadā. Ar mērķi nodrošināt kravu plūsmas pieaugumu pa Ziemeļu jūras ceļu Krievija aktīvi attīsta atomledlaužu floti, kam nav analogu visā pasaulē. 21. oktobrī darbu sāka atomledlauzis "Arktika". Vēl divi šī projekta kuģi sāks darbu 2021. un 2022. gadā.

Pērn ASV Aizsardzības ministrija iesniedza Kongresā "Arktisko doktrīnu", kuras mērķis ir bloķēt Krievijas Ziemeļu jūras ceļu. Dokumentā teikts, ka Arktika "ir tieši saistīta ar ASV nacionālo drošību". Vašingtonas galvenais uzdevums – "nāvējošāka, stabililāka, elastīgāka militārā grupējuma izvēršana, kas spētu nodrošināt konkurētspēju šajā nozīmīgajā reģionā".

2020. gada maijā pirmo reizi 25 gadu laikā Barenca jūrā ieradās ASV Jūras kara spēku 6. flotes karakuģu grupējums. Pentagons oficiāli ziņoja, ka šāds solis sperts "drošībai sarežģītos klimatiskajos apstākļos un sabiedroto navigācijas brīvības un nepārtrauktas mijiedarbības atbalstam".

Iepriekš Krievijas ĀM atzīmēja, ka NATO dalībvalstis, aizbildinoties ar pārmetumiem Krievijai par Arktikas "militarizāciju", turpināja audzēt tur militāro potenciālu. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu konstatēja, ka NATO tieksme demonstrēt spēku, audzējot izlūkošanas darbības intensitāti pie Krievijas robežām, rada bažas Maskavā.

0
Tagi:
Rietumvalstis, Ziemeļu jūras ceļš, Arktika
Pēc temata
Jauni sveicieni NATO: "Iskander" pielāgosies mērķiem jūrā
"Tie ir tikai pirmie soļi": kāpēc ASV pārvieto zemūdenes Krievijas krastu tuvumā
Tiktāl esam nonākuši: Rietumi cenšas bloķēt Ziemeļu jūras ceļu
ASV "Arktikas doktrīna: Ziemeļu jūras ceļš tiks bloķēts