Airbus A220-300. airBaltic

Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic

47
(atjaunots 13:09 07.10.2020)
Satiksmes ministrija un airBaltic cenšas pārliecināt Latvijas sabiedrību un sevi, ka praktiski tukšu lidmašīnu lidojumi šī gada otrajā pusgadā valstij izmaksās lētāk, nekā šo pašu tukšo lidmašīnu stāvēšana uz lidlauka šī gada pirmajā pusgadā.

RĪGA, 7. oktobris – Sputnik. Šovasar Latvija ar Eiropas Komisijas atļauju ieguldīja nacionālajā lidsabiedrībā 250 miljonus eiro un norakstīja tās parādus valstij 37 miljonu eiro apmērā. Uzņēmums atskaitījās par zaudējumiem pirmajā pusgadā 185 miljonu eiro apmērā. Ja ekstrapolē šo tendenci uz otro pusgadi, iznāk, ka kopumā zaudējumi gadā varētu sastādīt 370 miljonus eiro, kas ir krietni vairāk par valsts ieguldīto summu, raksta Neatkarīgā.

Tāpat ir zināms, ka iespējas paņemt aizdevumu kompānija jau ir izsmēlusi – tieši tādēļ tai ir nepieciešamas regulāras valsts dotācijas. Kā vasarā paziņoja lidsabiedrības finanšu direktors Vitolds Jakovļevs, "airBaltic vēsturiski ir lidsabiedrība, kurai ir par maz pašu kapitāla. Mēs savu attīstību vienmēr finansējam no aizdevumiem. Ja skatāmies globāli, tad airBaltic finanšu svira (aizdevuma kapitāla attiecība pret pašu līdzekļiem – red. piez.) ir viena no augstākajām nozarē, kas nozīmē to, ka papildu spējas aizņemties ir būtiski samazinātas".

Un lūk papildu švīka no publicista Lato Lapsas: 29. septembrī viņš publicēja Twitter fotogrāfiju ar šādu skaidrojumu: "Šis ir šārīta airBaltic reiss uz Splitu ar, šķiet, septiņiem pasažieriem.

Tiešām nesaprotu, kāpēc satiksmes ministrs izmisīgi cenšas izmeloties par acīmredzamo - ka pirmie nacionālajai aviokompānijai izsniegtie 250 miljoni nebūs ne pēdējie, ne pat priekšpēdējie."

Oficiālās atbildes

Pagājušajā nedēļā vairākas valsts iestādes sniedza Neatkarīgajai komentārus par šo situāciju. Tajos gandrīz ar vieniem un tiem pašiem vārdiem teikts, ka praktiski tukšu airBaltic lidmašīnu lidojumi šī gada otrajā pusgadā valstij izmaksās lētāk, nekā to pašu tukšo lidmašīnu stāvēšana uz zemes šī gada pirmajā pusgadā.

Lūk, ko atbildēja Finanšu ministrija (komentāri tiek sniegti pilnībā):

"Visi lēmumi, kas attiecas uz valsts atbalstu Covid-19 seku mazināšanai, tiek pieņemti Ministru kabinetā. Līdz šim valsts kontrolētām kapitālsabiedrībām piešķirts finansējums caur pamatkapitālu Satiksmes ministrijas kontrolētajām VAS "Latvijas Gaisa satiksme" pamatkapitāla palielināšanai 6 miljoni eiro, VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" pamatkapitāla palielināšanai 49,9 miljoni eiro, AS "Air Baltic Corporation" pamatkapitāla palielināšanai 250 miljoni eiro un VAS "Latvijas dzelzceļš" pamatkapitāla palielināšanai 32,4 miljoni eiro. Citu priekšlikumi no nozares ministrijas FM rīcībā nav, tāpēc par augstāk minēto kapitālsabiedrību "zaudējumiem" lūgums sazināties ar nozares ministriju - Satiksmes ministriju."

Pati aviokompānija airBaltic uzrakstīja sekojošo:

"Pavasarī, konstatējot būtisku koronavīrusa izraisītās krīzes ietekmi uz pasažieru pieprasījumu pēc lidojumiem, airBaltic bija spiesta atcelt aptuveni 50% lidojumu laika posmā no 2020. gada 15. aprīļa līdz 31. oktobrim un veikt virkni citu darbību, lai samazinātu uzņēmuma izmaksu bāzi.

Uzņēmumam gan saglabājās virkne fiksētu izmaksu kā, piemēram, darbinieku algas, līzinga maksājumi un citi, kas, attiecībā pret neiegūtajiem ieņēmumiem, palielināja zaudējumu apmērus pirmajā pusgadā. Tāpat, papildu izmaksas radīja, piemēram, lēmums par Bombardier Q400 NextGen flotes atgriešanu izīrētājam vai kompensācijas no darba atbrīvotajiem darbiniekiem.

Lēmumu par 250 miljonu eiro ieguldīšanu airBaltic pamatkapitālā uzņēmuma akcionāri pieņēma 2020. gada 15. jūlijā. Lēmums tika atbalstīts, ņemot vērā airBaltic atjaunotajā biznesa plānā "Destination 2025 CLEAN" prognozētos nozares attīstības scenārijus.

Šobrīd uzņēmums jau ir pārstrukturējis savu darbību atbilstoši tirgus apstākļiem, tam ir pietiekama likviditāte, un pašlaik sagaidāms, ka otrajā pusgadā zaudējumu apmērs būs zemāks kā pirmajā pusgadā. Uzņēmuma vadība ir apliecinājusi, ka šogad papildu finansējums uzņēmumam no valsts puses nebūs nepieciešams."

Taču airBaltic nenoliedz, ka Lapsas fotogrāfija patiešām atspoguļo situāciju norādītajā reisā, un neapgalvo, ka situācija citos reisos stipri atšķiras.

Visilgāk atbildi gatavoja Satiksmes ministrija, un tā izrādījās vārds vārdā norakstīta no airBaltic atbildes: "Atbildot uz jautājumu par papildu finanšu līdzekļu nepieciešamību "Air Baltic Corporation" AS, informējam, ka saskaņā ar uzņēmuma vadības sniegto informāciju, uzņēmums ir veicis savas darbības restrukturizāciju atbilstoši situācijai un tirgus apstākļiem. "Air Baltic Corporation" AS likviditāte ir pietiekama un tiek prognozēts, ka otrajā pusgadā zaudējumi būs mazāki nekā pirmajā. "Air Baltic Corporation" AS vadība ir apliecinājusi, ka šogad uzņēmumam papildu finansējums no valsts nebūs nepieciešams."

Kur slēpjas loģika

Sākumā airBaltic un Satiksmes ministrijas paziņojums, ka tukšu lidmašīnu stāvēšana uz lidlauka ir dārgāka, nekā gandrīz tikpat tukšu lidmašīnu lidojumi, šķiet pilnīgi absurds. Tomēr iespējams, ka viņi nemelo, ja uztver šīs atbildes burtiski. Runājot tiešāk, airBaltic kopējie izdevumi patiešām ir samazinājušies.

Tas būtu tikai un vienīgi loģiski, jo airBaltic līdz šim tikko kā bija saņēmusi jaunas lidmašīnas, par kurām nesamaksāja. Tas nozīmē, ka lidmašīnu izpirkšanas maksa (līzings) sastādīja ļoti lielu airBaltic izdevumu daļu. Pirmajā pusgadā airBaltic maksāja par šīm lidmašīnām tik, cik bija jāmaksā pēc līguma, taču tajā pašā laikā vienojās par maksājumu grafika pārskatīšanu, lai sekojošajos mēnešos un gados maksātu mazāk. Lidmašīnu pārdevēji (starpnieki, kuri piekrita piegādāt lidmašīnas aviokompānijai ar apšaubāmu maksātspēju) bija ieinteresēti maksājumu grafika pārskatīšanā vēl vairāk, nekā airBaltic, jo alternatīva būtu kompānijas bankrota atzīšana. Ja Martinu Gausu nomainītu maksātnespējas administrators, lidmašīnu piegādātāji vairs nesaņemtu no aviokompānijas ne centa, tiesa, iespējams, viņi varētu saņemt lidmašīnas par cenu, kas būtu zemāka, nekā materiālu cena, no kuriem tās tika uzbūvētas, tai skaitā retiem un dārgiem metāliem, jo nevienam nevajadzīgu lidmašīnu pasaulē šobrīd ir daudz.

Šajā situācijā airBaltic ir zelta dzīsla šādiem spekulantiem. Viņi, laikam, arī paši neiebilst, ka Latvija izpērk nelidojošas lidmašīnas 10-20 gadu laikā, kā tika norunāts sākotnēji, bet praktiski nelidojošas lidmašīnas 50-100 gadu laikā.

Šī pasākuma piesegšanai ir nepieciešama uzskatāma tukšu lidmašīnu demonstrācija.

Šāda notikumu attīstība sakrīt ar Neatkarīgās pieņēmumu, ka kreditori palielināja Latvijas parādu, lai tā novirza aizdevuma līdzekļus lidmašīnu A220-300 izpirkšanai, kuras tai vairs nav vajadzīgas, taču ir rotātas ar Eiropas zīmolu Airbus. Šī tehnikas brīnuma izstrāde izrādījās tik dārga, ka gandrīz izputināja Kanādas lidmašīnu būves uzņēmumu Bombardier, kurš izglābās tikai pateicoties tam, ka iestājās lielākā koncernā. Ar Latvijas nodokļu maksātāju naudu kanādiešiem sola atmaksāt par to, ka viņi par partneru izvēlējās Airbus, nevis amerikāņu Boeing. Beigās Latvijas parāds pieaug uz naudas rēķina, kura valstī nekad nebija ienākusi un pārvietojās turp un atpakaļ pāri Atlantijas okeānam. Šāds līdzekļu apgrozījums apmierina Eiropas Komisiju daudz vairāk, nekā Latvijas lūgums atļaut novirzīt aizdoto naudu mediķu algām.

Aviopārvadājumi nekļūs tādi kā līdz šim

Vērts pieminēt trīs pazīmes tam, ka pasažieru aviopārvadājumi, visticamāk, vairs nekad neatjaunosies tajā pašā formātā, kā līdz šī gada janvārim.

Lidosta Rīga, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Pirmā pazīme – ziņa no Tulūzas (Francija), kur Airbus montē pēdējo lidmašīnu A380 ar 853 pasažieru sēdvietām. Šādus gaisa kuģus sāka būvēt 2007. gadā, ne tikai Latvijas trekno gadu beigās. Ar līdzīgiem trikiem, kā minētais gājiens ar Latvijas valsts parāda novirzīšanu nelidojošu lidmašīnu iegādei, Eiropas Savienībai izdevās noturēt A380 ražošanu virs ūdens, neskatoties uz 2008.-2009. gada krīzi, taču tagad ES resursi ir izsmelti. Ieplānoto 600 lidmašīnu vietā uzbūvēs tikai 272. Šis lēmums novelk svītru zem visiem civilās aviācijas attīstības plāniem, saskaņā ar kuriem arvien intensīvāka vietējā aviosatiksme vedīs no apgabaliem, kas atrodas vairāku tūkstošu kilometru attālumā pasažieru skaitu, kas ir nepieciešams šo aviācijas milžu aizpildīšanai. Ja tik lielas lidmašīnas vairs nebūvē, tātad vietējo avioreisu skaits arī būs mazāks. Turklāt tagad lielāku interesi par vietējiem avioreisiem demonstrē Eiropas lielākās aviokompānijas, izspiežot no tirgus tādus uzņēmumus kā airBaltic.

Otrā pazīme ir tā, ka pati Eiropas Komisija nekavējoties apstiprināja Latvijas naudas ieguldīšanu airBaltic, un caur to – starptautisko finanšu spekulantu kontos, taču jau piecus mēnešus domā un joprojām nevar izlemt, vai Latvijai ir jāatļauj ieguldīt vien 50 miljonus eiro lidostā "Rīga". To var traktēt kā atzīšanu, ka pasažieru plūsmas Rīgā vairāk nebūs. Lidosta kalpos par nekur nelidojošo airBaltic lidmašīnu stāvvietu. Savā esošajā veidolā lidosta arī tā spēs apkalpot ierēdņu ikdienas lidojumus un ārvalstu politiķu vizītes Latvijā. Lidostai nebūs nepieciešama nauda, ja tur nojauks bijušo Latvijas komunistiskās vadības ēku, jo lidosta arī tā spēs izpildīt norādītās funkcijas, kā arī rezerves lidostas funkcijas kara vai kādas ārkārtas situācijas gadījumā.

Trešā pazīme ir tā, ka Latvijas vadība likvidē viesmīlības nozari, bez kuras atjaunot savu darbību airBaltic nespēs. Sešpadsmitajā septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs publiski atteicās finansiāli palīdzēt viesnīcām un viesmīlības nozarei, paziņojot, ka "tā jau nav abstrakta nauda. Tā ir nauda, kas ir aizņemta. Un cik tad ilgi sabiedrība var gaidīt, kamēr kāda nozare nestrādā, un aizņemties, aizņemties, aizņemties, un šo parādu likt uz visu pārējo sabiedrību. (...) Līdz ar to ir jāskatās uz pārkvalifikāciju".

Šajā fonā sevišķi izteiksmīgi izskatās Finanšu ministrijas atbilde uz jautājumu, kuru varētu noformēt, citējot ministru: tad cik ilgi sabiedrība var gaidīt, kamēr lidmašīnas nelido, "un aizņemties, aizņemties, aizņemties, un šo parādu likt uz visu pārējo sabiedrību"? No Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrija atbildēm var izsecināt, ka nekādu aizdevumu ierobežojumu Latvijā nebūs gadījumos, kad nauda ir nepieciešama nevis iekšējo vajadzību apmierināšanai, bet gan ārējo saistību un valsts vai tās vadības solījumu apmaksai.

47
Tagi:
airBaltic
Pēc temata
Eirodeputāts: izņemot Igauniju un Latviju, neviens neatceļ avioreisus
Kas sagaida Latviju, ja tā nespēs atmaksāt savu parādu
Divu mēnešu dīkstāve: airBaltic zaudējumi pirmajā pusgadā sastādīja 185 miljonus eiro
Grūtniece, foto no arhīva

Cilvēku nav, valsts nepalīdz: kas notiek ar dzimstības līmeni Latvijā

42
(atjaunots 23:09 23.01.2021)
2020. gadā Latvija uzstādījusi jaunu antirekordu dzimstības jomā simt gadu laikā, bet 2021. gadā var pārspēt arī šo "sasniegumu": demogrāfs Ilmārs Mežs devis skumdinošu prognozi.

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. 2020. gadā Latvijā reģistrēti 17,5 tūkstoši jaundzimušo, bet 2021. gadā rādītājs var būt vēl mazāks. Demogrāfs Ilmārs Mežs pastāstījis par katastrofālās lejupslīdes iemesliem, stāsta Mixnews.lv.

Demogrāfs konstatēja, ka dzimstības līmeni cita starpā ietekmējuši tādi faktori, kā nepietiekams valsts atbalsts, potenciālo vecāku skaita krišanās, kā arī pandēmija Covid-19.

Pie tam pandēmijas negatīvās sekas vēl nāksies novērot 2021. gadā. Demogrāfs paskaidroja: tā kā vīruss izplatījies martā, noteiktu slēdzienu par tā ietekmi būs iespējams izdarīt pēc decembra datiem.
2021. gadā, ņemot vērā pandēmijas ietekmi situācija ar dzimstības līmeni Latvijā var kļūt vēl ļaunāka, uzskata eksperts.
Atgādināsim, ka, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2020. gada decembris izcēlies ar zemāko dzimstības līmeni pēdējo simt gadu laikā.

2020. gadā Latvijā reģistrēti 17,5 tūkstoši jaundzimušo – par 1,3 tūkstošiem, jeb 6,9% mazāk nekā 2019. gadā (18,8 tūkstoši).
Pie tam CSP atskaitījās arī par to, ka 2020. gadā mirušo skaits par 11,2 tūkstošiem pārsniedzis jaundzimušo skaitu. 2020. gada decembrī jaundzimušo bija par 1905 mazāk nekā mirušo.

Saskaņā ar CSP datiem, 2021. gada 1. janvārī Latvijas iedzīvotāju skaits sastādīja 1,894 milj. cilvēku.

42
Tagi:
dzimstība, depopulācija, Latvija
Pēc temata
Zemākā dzimstība 100 gadu laikā: demogrāfija Latvijā krītas neredzētā ātrumā
Demogrāfs: šogad dzimstība Latvijā varētu uzstādīt jaunu antirekordu
Zemā dzimstība un sociālie tīkli piebeidza slaveno Rīgas geju klubu
Latviešu skaits sarūk: dzimstība valstī samazinās jau ceturto gadu no vietas
Vakcinācija pret Covid-19, foto no arhīva

Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas

78
(atjaunots 19:00 23.01.2021)
Dažos gadījumos radusies nepieciešamība atcelt vakcinācijas otro posmu, jo mediķi saslimuši laika posmā starp pirmo un otro vakcīnas devu.

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Vakcinācijas tempi Covid-19 būtiski kritušies – pirmajā posmā četru dienu laikā vakcīnas saņēmuši 2960 cilvēki, otrajā – tikai 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Vairāki ārsti saslimuši pirms vakcīnas otrās devas.

Ceturtdien, 21. janvārī tikai 13 cilvēki divās slimnīcās saņēmuši vakcīnas otro devu Covid-19 profilaksei. Salīdzinājumam, vakcinācijas pirmā posma ceturtajā dienā vakcinējušies 698 cilvēki desmit veselības aprūpes iestādēs.
Kopumā vakcīnu pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un medicīnas darbinieks, tostarp 2139 saņēmuši abas vakcīnas devas.
Ceturtdien vakcinācijas procesā izmantotas 17 528 BioNTech/Pfizer vakcīnas devas un 1152 Moderna vakcīnas devas. Pfizer vakcīnām noteikts 21 dienas intervāls starp pirmo un otro vakcīnu, citām, ko Latvija patlaban saņem vai plāno saņemt, intervāls sastāda 28 dienas.

Fiksēti vairāki gadījumi, kuros Covid-19 vakcīnas otro devu nācies atlikt, jo starp pirmo un otro vakcīnu cilvēki inficējušies ar koronavīrusu, Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska pastāstīja Latvijas radio ēterā. Viņa paskaidroja, ka ārsti, kas saņēmuši vakcīnas pirmo devu, varēs saņemt otro devu, tiklīdz izveseļosies.

Zavadska piebilda, ka otro vakcīnu izlaist nav ieteicams.

Viņa pievērsa uzmanību arī tam, ka, saskaņā ar novērojumiem, pēc otrās devas saņemšanas nepatīkamās sajūtas ir spilgtāk izteiktas. Piemēram, spēcīgs nogurums vai sāpes dūriena vietā. Taču simptomi, parasti daudzkārt mazāki, nekā pašas slimības gadījumā, ilgst tikai vienu vai divas dienas, apliecināja Zavadska.

Iepriekš Latvijas valdība atbalstīja ierosinājumu iesniegt pieteikumu par valstij papildus pieejamajām 646 510 vakcīnas CureVac devas, tātad tagad no šī ražotāja plānots iegādāties 946 510 vakcīnas devas. CureVac vakcīnas piegāde ieplānota gada pirmajā pusē.

 

78
Tagi:
mediķi, vakcinācija, vakcīna
Pēc temata
Vakcinācijas procesā Latvijā varētu iesaistīt armiju
Publicēts vakcinācijas tempu grafiks Latvijā, Lietuvā un Igaunijā
"Tas ir nepiedodami un nepieņemami": premjers neapmierināts ar vakcinācijas gaitu
Temperatūra un roku tirpšana: Austrumu slimnīca noliedz problēmas pēc vakcinācijas
Dzelzceļš, foto no arhīva

Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav

0
(atjaunots 14:45 24.01.2021)
Lietuva plāno elektrificēt dzelzceļa iecirkņus, kuros pastāv pietiekamas slodzes un rentabilitātes potenciāls.

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. Pēc dzelzceļa iecirkņa no Kaišadores līdz Klaipēdai, kā ari Viļņas dzelzceļa mezgla elektrifikācijas noslēguma 2023. gadā Lietuva plāno elektrificēt vēl vairākus iecirkņus, tostarp – Kaļiņingradas virzienu, ko uzskata par perspektīvu, vēsta obzor.lt.

Uzņēmuma "LTG Infra" vadītājs Karolis Sankovskis informēja, ka, iespējams, tiks elektrificēti aptuveni 50% valsts dzelzceļu.

"Domāju, ir pilnīgi reāli, ka mums būs gan Rail Baltica, gan (elektrificēts iecirknis – red.) Viļņa-Klaipeda un vēl divi vai trīs papildu iecirkņi – šobrīd tiek izskatīti virzieni uz Kaļiņingradu, kā arī Baltkrieviju, bet pēc tam, kad mums būs šie iecirkņi, būs elektrificēti jau 50%," plānoja Sankovskis.

Viņš paskaidroja, ka lēmumi par nākamo iecirkņu elektrifikāciju tiks pieņemti atbilstoši to noslogojumam un pārvadātāju vajadzībām. "Izvēlēsimies atbilstoši slodzei, rentabilitātei, pārvadātāju vajadzībām. Lielu potenciālu saskatām Kaļiņingradas virzienā," viņš uzsvēra.

Iepriekš Igaunijas dzelzceļi ziņoja par iniciatīvu sadarbībā ar Krieviju elektrificēt 35 kilometrus garu dzelzceļa iecirkni no Kingisepas (Krievija) līdz Igaunijas robežai, kas ļautu izmantot elektriskos vilcienus reisos no Tallinas uz Sanktpēterburgu un organizēt preču sastāvu blīvāku kustību. Pašā Igaunijā jau pieņemts lēmums par dzelzceļa iecirkņu Tallina-Tartu un Tallina-Narva elektrifikāciju četru gadu laikā.

Latvijas dzelzceļš, ņemot vērā kravu pārvadājumu lejupslīdi, ir pārskatījis iespējas īstenot plānotos un sāktos projektus, kas saņem ES struktūrfondu līdzfinansējumu.

Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

0
Tagi:
Rail Baltica, Igaunija, dzelzceļš, Lietuva, Latvija
Pēc temata
"Latvijas Dzelzceļa" peļņa sastādījusi nulli eiro
Latvieši aizbrauks, bet atbrauks bagāti amerikāņi: fantastiskais Latvijas attīstības plāns