Hipotekārā kreditēšana, foto no arhīva

Latvijā palaists neatgūstamo 2008. gada hipotekāro parādu norakstīšanas mehānisms

29
(atjaunots 08:58 07.10.2020)
Pateicoties šovasar veiktajiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā, Swedbank sākusi dzēst neatrisinātos 2008. gada krīzes parādus.

RĪGA, 7. oktobris – Sputnik. Latvijā palaists praktisks neatgūstamo hipotekāro parādu norakstīšanas mehānisms, kuri izveidojās 2008.-2009. gada finanšu krīzes laikā. Attiecīgus pieteikumus un apliecinošos dokumentus jau ir sākusi pieņemt Swedbank, vēsta jauns.lv.

Swedbank pirmā Latvijā uzsākusi parādu norakstīšanu, kuri kredītņēmējiem radās 2008. gada krīzes dēļ. Šis solis ļaus atbrīvoties no parāda tiem kredītņēmējiem, kuru īpašums jau sen ir pārdots, taču saistības ir palikušas.

Gaidāms, ka šajā noslēdzošajā fāzē tiks sniegta palīdzība 3100 klientiem: banka plāno norakstīt viņu parādsaistības vismaz 110 miljonu eiro apmērā.

Jūlija sākumā Latvijas Saeima pieņēma Kredītiestāžu likuma un Iedzīvotāju ienākumu nodokļa grozījumus, kuri piešķir kredītiestādēm tiesības norakstīt privātpersonu hipotekāro kredītu parādus, kas tika saņemti pirms 2008. gada krīzes.

Runa ir par tiem gadījumiem, kad kredīts tika nodrošināts ar nekustamā īpašuma ķīlu un parādnieks vai ķīlas devējs līdz 2008. gada 31. decembrim zaudēja īpašumtiesības sakarā ar parādsaistībām kreditoru priekšā. Turklāt pret kredītņēmēju nedrīkst tikt uzsākta bankrota procedūra. Dzēstās parādsaistības netiks apliktas ar ienākumu nodokli, teikts pieņemtajos grozījumos.

Ar piedāvājumu norakstīt ilggadējos hipotekāros parādus, kuri faktiski ir neatgūstami, marta sākumā uzstājās Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Saskaņā ar ekspertu aplēsēm, valstī ir aptuveni 13 tūkstoši aizdevumu parādnieku, kas tika izsniegti līdz 2008. gadam nekustamā īpašuma būvniecībai vai iegādei, savukārt kopējais parādu apjoms sastāda aptuveni 600 miljonus eiro.

Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas speciālisti paziņoja, ka pēdējos 10 gados vienošanās parakstīšanas rezultātā ar bankām, kā arī maksātnespējas procesu gaitā tika dzēsta "ievērojami mazāka parādu summa". Kopumā Latvijā, saskaņā ar dažādiem vērtējumiem, ir līdz 1,2 miljonam nedzēstu vai kavētu parādsaistību par kopējo summu virs 1,2 miljardiem eiro.

29
Tagi:
Swedbank
Pēc temata
Tapis zināms, kas nopirka maksātnespējīgā kosmētikas ražotāja "Dzintars" aktīvus
Sodīt pēc iespējas bargāk: kāpēc Latvija pārvērtusies sodīto soliņā
Ekonomists: ES varasiestādes nedalīs naudu par baltu velti
Ieguldījām visu, ko varējām: ministrs cer iztikt bez jaunām dotācijām aviācijai

Latvijā atrastas unikālas PSRS laiku vitrāžas

6
(atjaunots 22:54 16.01.2021)
Deviņas no septiņpadsmit vitrāžām, kas rotāja Latvijas PSR paviljonu Tautsaimniecības sasniegumu izstādē Maskavā, tika atrastas Rīgā un Daugavpilī; speciālisti norāda, ka 60 gadu garumā par to atrašanās vietu nebija nekādas informācijas.

RĪGA, 17. janvāris - Sputnik. Latvijā atrastas deviņas vitrāžas, kas 50. gados bija izvietotas uz Latvijas PSR paviljona fasādes Tautsaimniecības sasniegumu izstādē Maskavā, ziņoja izstādes oficiālā vietne. Vitrāžas atradis Tautsaimniecības sasniegumu izstādes pētnieks Dmitrijs Vorobjovs.

Unikālās vitrāžas no paviljona galvenās fasādes 60 gadus tika uzskatītas par pazaudētām. Latvijas PSR paviljona pārprofilēšanas gaitā 60. gados mainījās ekspozīcija un visa noformējuma koncepcija. Vitrāžas demontēja un aizveda uz Latviju. Kopumā bija 17 vitrāžas, tagad, pateicoties Vorobjovam, deviņas no tām izdevās atrast.

Ziņots , ka četras vitrāžas atrodas Rīgā. To nosaukumi ir "Rīga", "Muzejs", "Jūrmala" un "Universitāte", bet 1987. gadā restaurēšanas laikā uzrakstos krievu valodu nomainīja latviešu valoda. Izrādījās, tās rotā Rīgas ģimnāzijas bibliotēkas sienas. Vitrāžā "Rīga" attēlots galvaspilsētas siluets 50. gadu sākumā, panno "Muzejs" demonstrē Valsts latviešu un krievu mākslas muzeju, "Jūrmala" ataino Rīgas piekrastes krāšņumu, bet vitrāža "Universitāte" veltīta Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātei.

Citas piecas vitrāžas tika atrastas Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā. Vitrāžas ar nosaukumu "Ventspils", "Daugavpils" un "Meliorācija" lieliski saglabājušās, tās novietotas logu ailēs ēkas kāpņu telpā. Vēl viena vitrāža "Kuldīga" rotā kāpņu telpu, kas ved uz bēniņiem. Pēdējā atrastā vitrāža glabājas muzeja bēniņos, tas ir ornamentāls panno ar sarkanu zvaigzni, kas iepriekš rotāja ieeju Latvijas PSR paviljonā Tautsaimniecības sasniegumu izstādē.

Visas atrastās vitrāžas ir teicamā stāvoklī, speciālistiem nebūs grūti atjaunot trūkstošos elementus.

Pārējo astoņu vitrāžu atrašanas vieta šobrīd nav zināma, taču izstādes darbinieki cer, ka turpmāko pētījumu gaitā viņiem izdosies tās atrast.

6
Татьяна Жданок у памятника Освободителям в Риге в День Победы

Ždanoka: ES ierēdņi ignorē Latvijas nepilsoņu problēmas

32
(atjaunots 11:36 16.01.2021)
Neviena neievēlētie Eiropas ierēdņi ir parādījuši, ka pieņem lēmumus, nepievēršot uzmanību ne EP deputātu viedoklim, ne 1,2 miljonu ES valstu iedzīvotāju pozīcijai.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Rudenī Eiropas Parlamentā notika debates par Eiropas pilsonisko iniciatīvu "Glābšanas pakete minoritātēm". Vienotās Eiropas mazo tautu nacionālo, kultūras un valodas tiesību atbalstam savākti 1,32 miljoni parakstu, un Latvija bija viena no pirmajām valstīm ES, kurā projekts Minority SafePack guva vairāk nekā 10 tūkstošu iedzīvotāju atbalstu.

Vakar Eiropas Komisija paziņoja, ka neuzskata par nepieciešamu ierosināt jaunu likumdošanu šajā jomā, sarunā ar Sputnik Latvija pastāstīja Eiropas Parlamenta deputāte, Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētāja Tatjana Ždanoka.

"Mēs ar to esam neapmierināti, jo EP rezolūcijā skaidri norādīts, ka tādas likumdošanas pieņemša ir nepieciešama. Kā zināms, iniciatīva ietver vairākus punktus. Viens no tiem paredz veidot aģentūru valodu daudzbveidības jautājumos. Tieši to mēs, starpfrakciju deputātu grupa tradicionālo nacionālo un valodas minoritāšu tiesību jautājumos visvairāk gaidījām no Eiropas Komisijas," paskaidroja Ždanoka.

Viņa informēja, ka patlaban tiek gatavota vēstule EK priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai un EK viceprezidentei vērtību jautājumos Verai Jurovai. Tās mērķis – paust sašutumu par EK reakciju.

"Diemžēl tāda reakcija demonstrē, ka neviena neievēlēti Eiropas ierēdņi pieņem lēmumus, nepievēršot uzmanību ne deleģētu cilvēku – EP deputātu viedoklim un ignorējot 1,2 miljonu pilsoņu pozīciju no daudzām ES valstīm. Birokrāti ignorē cilcēku prasības, un tā ir antidemokrātiska rīcība. Mūsu starpfrakciju grupa pieprasis uzklausīt iniciatīvu," apsolīja Ždanoka.

Plānots, ka mazākumtautību tiesību uzlabošanās visā ES varētu ietekmēt situāciju, kas saistīta ar lielas Latvijas iedzīvotāju daļas ilggadējo diskrimināciju, kas dara kaunu valstij Eiropas daudzveidības un tolerances fonā.

Жданок: чиновники ЕС закрыли глаза на проблемы национальных меньшинств
32
Tagi:
Tatjana Ždanoka, nepilsoņi, Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Krievijas pastāvīgais pārstāvis EDSO atgādināja par krievu valodas vajāšanu Baltijā
Ždanoka nosaukusi noteikumu nepilsoņu problēmas risināšanai ES līmenī
Krievu aizsardzība apdraud Latviju? EP atkal strīdas Ždanoka un Melbārde
Ždanoka: ES jaunais budžets dāvā iespējas Latvijai, ja visa nauda netiks apēsta
ASV aviācijas bāzes kuģis USS Eisenhower

Atklāts ASV aviācijas bāzes kuģa likvidācijas metode pie Krievijas krastiem

0
(atjaunots 13:45 17.01.2021)
Militāro zinātņu doktors uzskata, ka NATO valstu augošā aktivitāte pie Krievijas robežām liecina par to, ka tās gatavojas karam ar Krieviju.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Savienoto Valstu, NATO valstu un to sabiedroto augošā militārā aktivitāte pie Krievijas robežām liecina, ka tās gatavojas karam ar Krieviju. Šādu viedokli rakstā izdevumā "Vojenno-promishlennij kurjer" pauda Krievijas Zinātņu akadēmijas prezidenta vietnieks informācijas politikas jautājumos, militāro zinātņu doktors Konstantins Sivkovs, vēsta RIA Novosti.

Viņš konstatēja, ka NATO valstu un to sabiedroto spēki un līdzekļi ir pārāki nekā Krievijai. Tāpēc konflikta apstākļos Krievijas bruņotajiem spēkiem, arī JKF nāksies risināt aizsardzības uzdevumus. Tagad, pēc eksperta domām, flote svarīgākais ir uzdevumu komplekss ar mērķi aizsargāt piekrastei tuvējo okeānu un jūru akvatoriju. Sivkovs atzīmēja, ka ir jāmeklē jauni JKF spēku stratēģiskā pielietojuma paņēmieni. Viņš atgādināja par gadījumiem, kad vāja flote sadūrusies ar pretinieka pārspēku.

"Tieši tāda situācija pašlaik veidojas mūsu JKF, jo amerikāņu flotei ir būtisks pārspēks. Saglabājoties pašreizējām tendencēm no kuģu sastāva pieauguma tempa, bruņojuma un militārās tehnikas apgādes viedokļa jau netālā nākotnē būtiski pārspēku pār mums gūs arī Ķīnas flote," brīdināja eksperts.

Viņš atzīmēja Krievijas flotes stratēģiskās aizsardzības formējuma pieredzes lielo nozīmi Baltijā Pirmā pasaules kara gados un Turcijas flotes pieredzi šajā periodā. Eksperts norādīja, ka vājāka flote var gūt panākumus, ja valstās uz spēcīgu aizsardzības pozīciju sistēmu salu zonās un šaurumos. Tagad, pēc viņa vārdiem, situācija jūrā ļoti atgādina stāvokli Pirmā pasaules kara gados.

Sivkovs atgādināja, ka pašlaik ir krasta raķešu kompleksi, piemēram, "Kalibr" un "Oniks", kuru darbības rādiuss salīdzināms ar klāja aviācijas darbības attālumu un sasniedz aptuveni 300 kilometrus. Eksperts atgādināja arī par hiperskaņas "Cirkon", kura darbības rādiuss sasniedz 1000 kilometrus.

Пресс-служба Минобороны РФ

Eksperts atzīmēja, ka amerikāņu aviācijas bāzes kuģu klāja aviācija var uzbrukt lielās aviācijas grupās ne vairāk kā 700 kilometru attālumā, tāpēc triecienam pa svarīgiem objektiem Krievijas dziļienē tai jāpietuvojas Krievijas krastam 450-600 kilometru attālumā. Tā aviācijas bāzes kuģis nonāks lielā darbības rādiusa krasta raķešu komplektu "redzamības zonā".

"Par alternatīvu var kļūt savas aviācijas uzbrukumam paredzēti krasta aerodromi. No vienas puses, tas būtiski ierobežos viņa operatīvās iespējas, no otras – likvidēs klāja aviācijas galveno priekšrocību – neatkarību no krasta aerodromiem, ko iespējams sagraut," viņš raksta.

Bez tam eksperts atgādināja arī par platjoslas mīnām, ko var uzstādīt dziļūdens rajonos. Ja tās izmantot līdz 5 kilometru dziļumā, tas dāvās iespēju radīt "mīnu draudus" vietās, kur var strādāt ārvalstu aviācijas bāzes kuģi.

0
Tagi:
aviācijas bāzes kuģis, Krievija, NATO
Pēc temata
"Rietumi to uzskata par galveno apdraudējumu". Krievijas flotē nomainīsies flagmanis
"Sodīsim visus". Kādiem mērķiem Pentagons iztērēs rekordlielo militāro budžetu
"Būs pagrūti iznīcināt": amerikāņi atgriežas bunkurā Ziemeļos
Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti