Dzelteno vestu akcija Parīzē, foto no arhīva

Latvijā novecošanas rezultātā ik gadu aizdegas ap 600 automobiļu

17
(atjaunots 11:51 06.10.2020)
Autovadītājus aicina neaizņemties ugunsdzēšamos aparātus no kaimiņiem, lai izietu tehnisko apskati: automobiļi Latvijā deg katru dienu.

RĪGA, 6. oktobris – Sputnik. Latvija ugunsdzēsējiem gandrīz katru dienu nākas dzēst aizdegušos automobiļus – vidēji gadā deg 600 mašīnu, vēsta Latvijas Radio.

Līdz 2020. gada 1. septembrim Latvijā bija aizdegušies 300 automobiļu, kā rezultātā cieta 9 cilvēki, bet trīs – gāja bojā. Visbiežāk deg vieglie automobiļi, dažkārt – kravas mašīnas, bet vasarā – lauksaimniecības tehnika. Uzliesmojuma iemesli ir ļoti dažādi – sākot ar tehniskiem bojājumi un beidzot ar ļaunprātīgu aizdedzināšanu.

"Biežākie iemesli, kāpēc transporta līdzekļos izceļas ugunsgrēki, tie ir tie notikumi, uz kuriem esam braukuši un redzējuši, tātad ir problēmas ar transporta līdzekļa elektroniku, īssavienojumi un neuzmanīga apiešanās ar uguni, piemēram, smēķēšana," pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas speciāliste Sandra Vējiņa.

VUGD Smiltenes posteņa komandieris Renārs Zeļezkins atzīmē, ka bieži vien par ugunsgrēka iemeslu kļūst arī nekvalitatīvs remonts vai automobiļa nolietošanās.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis Valdis Stiģis arī atceras par Latvijas automobiļu cienījamo vidējo vecumu.

"Vidējais vecums mums automašīnām ir pāri par 14 gadu, šobrīd jau 14 ar pusi. Ja vienu brīdi bija uzlabojums un parks kļuva tā kā jaunāks, tad šajā brīdī praktiski mašīnas ir gājušas divus vai pat trīs plānotos mūžus, nu nekas labs ne drošības ziņā, ne ugunsdrošības ziņā, tur nav," saka Stiģis.

Automobiļi aizdegas arī ceļu satiksmes negadījumu rezultātā.

"Runājot par dzēšanu kā tādu, automašīnām būtu jābūt aprīkotām ar ugunsdzēsības aparātiem, un jāsaprot, ka ugunsdzēsības aparāts nav visdārgākā ierīce un tas mums kaut kādu drošību dod," saka komandieris Zeļezkins.

Ugunsgrēks
© Sputnik / Николай Хижняк

Cilvēki, kuri pirms glābēju ierašanās cenšas nodzēst savus automobiļus patstāvīgi, nereti gūst apdegumus un citas traumas. Turklāt, augstas temperatūras ietekmē var uzsprāgt benzīntvertne vai riepa.

" Ja mašīna ir aizdegusies, tad vienmēr ir jābūt tā, ka ir sagatavots ugunsdzēsības līdzeklis, pirms mēs kaut ko veram vaļā. Jo, tiklīdz mēs atveram vaļā, teiksim, motora pārsegu, tā degšana tikai pastiprinās, jo piekļūst skābeklis, ķīmiskā reakcija turpinās," pastāstīja Zeļezkins.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem, ugunsdzēšamajam aparātam, līdzīgi aptieciņai un avārijas zīmei, ir jābūt katrā automobili, taču daudzi autoīpašnieki uzskata, ka šie priekšmeti ir nepieciešami tikai tehniskās apskates iziešanai. Gan CSDD, gan ugunsdzēsēji aicina autovadītājus nopietnāk izturēties pret ugunsdzēšamā aparāta klātbūtni mašīnā, nevis aizņemties to no kaimiņa, lai izietu tehnisko apskati. Tas var glābt ne tikai transportlīdzekli, bet arī cilvēka dzīvību.

17
Tagi:
automašīnas, ugunsgrēks, VUGD
Pēc temata
Sērijveida dedzinātāji Rīgā turpina iznīcināt iedzīvotāju automobiļus
Rīgā zem asfalta iegāzies kārtējais automobilis, šoreiz tā bija kravas mašīna
Palika mājās: no Latvijas autoceļiem pazuda katrs ceturtais automobilis
Roku dzelži, foto no arhīva

IDB atskaite: ierēdņus sāk biežāk pieķert smagu noziegumu pastrādāšanā

0
(atjaunots 11:32 21.10.2020)
Iekšējās drošības biroja vadītājs Valters Mūrnieks saista smagu noziegumu skaita palielināšanos, ko pastrādājušas amatpersonas, ar to, ka Latvijas iedzīvotāji sākuši aktīvāk cīnīties ar netaisnību un ziņot par pārkāpumiem.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Iekšējās drošības birojs (IDB) kopš 2020. gada sākuma veica izmeklēšanas pasākumus 155 krimināllietās. Analizējot tās, birojs nonācis pie secinājuma, ka ir kļuvis ievērojami vairāk lietu saistībā ar smagiem un īpaši smagiem noziegumiem, ko pastrādājušas amatpersonas, raksta Lsm.lv.

IDB norāda, ka visām izmeklējamajām lietām bijušas dažādas smaguma pakāpes, savukārt lielākā daļa no tām ir saistītas ar Latvijas amatpersonu noziedzīgajām darbībām tieši savu dienesta pienākumu veikšanas laikā.

"Analizējot IDB darba statistiku šī gada pirmajos deviņos mēnešos, redzams, ka ar smagiem un sevišķi smagiem valsts amatpersonu iespējami veiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem saistīto kriminālprocesu skaits turpina palielināties un strauji tuvojas 60% no kopējā IDB lietvedībā esošo kriminālprocesu skaita," pastāstīja biroja vadītājs Valters Mūrnieks.

Viņš atzīmēja, ka tāpat tiek manīts iedzīvotāju aktivitātes pieaugums attiecībā uz likumpārkāpumiem. Tā šogad no Latvijas iedzīvotājiem tika saņemts vairāk nekā 1000 iesniegumu.

Latvijā no pērnā gada 1. maija stājies spēkā likums par informatoru aizsardzību, kas ziņo par korupciju vai krāpšanos savā darbavietā. Informatoru likuma mērķis ir garantēt iedzīvotājiem drošu atbildīgo iestāžu informēšanas mehānismu un pasargāt viņus no vajāšanas vai atriebības no darba devēja puses.

Paredzēts, ka ikviens darbinieks varēs ziņot par korupciju, krāpšanos, amatpersonu pārkāpumiem, nedrošu ēdienu, negodīgu konkurenci, cilvēktiesību pārkāpumiem, pārkāpumiem būvniecībā, par apkārtējās vides piesārņošanu. Turpmāk kompānijās, kur strādā vairāk nekā 50 darbinieki, jāparādās iekšējai pārkāpumu iesniegumu iesniegšanas sistēmai, taču par atklātajiem pārkāpumiem katrs varēs ziņot arī atbildīgajām iestādēm vai kontaktu punktam Valsts kancelejā.

Likums garantē aizsardzību informatoriem un viņu ģimenēm, tostarp valsts aizsargā "sūdzībnieku" personas datus, sniedz bezmaksas juridisko palīdzību un atbrīvojumu no valsts nodevu samaksas, ja būs nepieciešams vērsties tiesā.

Taču par nepatiesu ziņu sniegšanu paredzēti sodi.

0
Tagi:
pārkāpums, Latvija, ierēdņi
Pēc temata
"Mēs nesēžam ierakumos": ierēdņiem nedos piesegt korupciju ar ārkārtējās situācijas režīmu
Ekonomiste: vismaz puse valsts ierēdņu Latvijā jāatlaiž
Juris Pūce: mums jānotur ierēdņu pirktspēja
Daži valsts ierēdņi izrādījušies lieki: Kariņš sola štatu samazināšanu
Starptautiskās militārās mācības Latvijā, foto no arhīva

Bet tad Covid-19: NATO valstis turpina sūtīt karavīrus uz mācībām Latvijā

2
(atjaunots 20:13 20.10.2020)
NBS komandieris pastāstīja, kā koronavīruss ietekmējis armijas ikdienu, kā kareivji var palīdzēt cīņā ar pandēmiju un kādas prasības tiek piemērotas pret ārzemju kareivjiem, kuri ierodas mācībās.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Covid-19 izplatība nesamazināja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas gatavību, taču armija bija spiesta reorganizēt daļu procesu, lai iespēju robežās norobežotu karavīrus no inficēšanās, pastāstīja TV3 intervijā NBS komandieris Leonīds Kalniņš.

"Koronavīruss nav iespaidojis mūsu kaujas gatavību, koronavīruss nav iespaidojis Latvijas aizsardzības spējas, bet tas zināmā mērā ir licis mums vairāk aktivizēt savu uzmanību, lai paglābtu savus karavīrus no šī vīrusa ietekmes. Tādā veidā mēs esam organizējuši savas ikdienas dzīves, apmācību procesu un visu pārējo, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu Latvijas aizsardzību," paziņoja viņš.

Kalniņš uzsvēra, ka nekādas atlaides ārzemju kareivjiem attiecībā uz epidemioloģisko prasību ievērošanu nav paredzētas.

"Kaut arī mūsu pēdējie kumulatīvie rādītāji ir ļoti drastiski pieauguši, joprojām Latvija ir ļoti populāra mūsu sadarbības partneriem un NATO, mūsu sabiedrotajiem, un viņi vēlas ierasties pie mums sava apmācību procesa nodrošināšanai.

Pie mums ir ieradusies Lielbritānijas dislocētā kaujas grupa Igaunijā, kas kopā ar Latvijas kaujas grupu nodrošinās apmācību procesu. Visas prasības, visiem karavīriem neatkarīgi no ranga ir tieši tādas pašas kā Latvijas pilsonim. Viņiem šeit ir jāierodas ar testiem, viņiem ir jāievēro visas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) prasības par distancēšanos, higiēnu un masku valkāšanu," paziņoja Kalniņš.

Tāpat viņš pastāstīja, ka notikusi karaspēku segmentācija, jeb izveidoti tā saucamie sociālie burbuļi, lai mācību procesā liels karavīru skaits nekrustojas savā starpā. Taču mācību kvalitāti tas neietekmē.

Militārpersonām nav aizliegts doties pie ģimenēm atpūtā, taču NBS stingri pieprasa, lai pie pirmo Covid-19 simptomu parādīšanās karavīri ziņo par to komandierim, lai varētu nodrošināt karantīnu, pat ja pēcāk noskaidrosies, ka tas nav jaunais koronavīruss.

Attiecībā uz iespējamo armijas palīdzību civilajiem dienestiem lielākas infekcijas izplatības gadījumā, Kalniņš pastāstīja, ka NBS attīsta dezinfekcijas apakšvienību potenciālu, kuras ir paredzētas militāro vienību apkalpošanai, ja tajās tiek atklāts Covid-19, bet tās spēj palīdzēt arī sabiedrībai, valsts un nevalstiskām struktūrām.

Pēc komandiera sacītā, NBS veiksmīgi izpilda rekrutēšanas plānu un uzņem dienēšanā vairāk cilvēku, nekā atbrīvo no tā. Pēc Kalniņā izjūtām, jaunieši sākuši vairāk vērtēt NBS kā stabilas nodarbināšanas iespēju.

2
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc NATO slēpj no Krievijas militārās mācības Latvijā
NATO karavīri mācīsies aizstāvēt Latviju tieši uz ielām, starp civiliedzīvotājiem
"Burvīgā Latvija": ASV kājnieki publicē fotogrāfijas no NATO mācībām