Latvijas un ES logo, foto no arhīva

ES noved Latviju pie krustcelēm: ko lai upurē ekonomiku vai cilvēku veselību

44
(atjaunots 11:33 05.10.2020)
Saslimstība ar Covid-19 jau ir sasniegusi 2020. gada aprīļa karantīnas līmeni, taču, izskatās, ka pie tā nolāpītā sērga neapstāsies; infekcijas izplatības lietā savu soli varētu spert arī Eiropas Savienība.

RĪGA, 5. oktobris – Sputnik. Ir burvīgi būt veselākajai valstij Eiropā, taču kad apkārt sirgst visi kaimiņi, nav lemts noturēties ilgi. Briselē, kā zināms, vēlas ieviest visai ES vienotus saslimstības rādītājus, saskaņā ar kuriem ceļotājiem jāievēro pašizolācija. Un šie rādītāji, visticamāk, būs krietni augstāki, nekā Latvijā, raksta Bb.lv.

Briseles kritēriji

Kritēriji ir sekojoši: kopējais jauno Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pēdējo 14 dienu laikā, pozitīvo koronavīrusa testu procents no kopējā veikto analīžu un testu skaita uz 100 000 iedzīvotāju pēdējās nedēļas laikā.

Visus šos datus, saskaņā ar Eiropas Komisijas ieceri, ES valstis katru nedēļu ziņos Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram (ECDC). Turklāt datiem ir jābūt iedalītiem reģionos, lai ierobežojumus ievieš nevis visai valstij, bet gan tikai atsevišķām tās teritorijām.

Zaļais, oranžais, sarkanais

Uz šo datu pamata, kā vēsta vācu teleradiokompānija Deutsche Welle, ECDC publicēs ES un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu karti, kur valstis un reģionus apzīmēs ar kopīga krāsu koda palīdzību. Ar zaļo krāsu apzīmēs teritorijas, kur jauno gadījumu skaits būs zemāks par 25, savukārt pozitīvo testu daļa – zemāka par 3%. Ar oranžo – reģionus, kur jauno gadījumu skaits ir mazāks par 50, taču pozitīvo testu daļa pārsniedz 3%, jeb otrādi – jaunu gadījumu skaits ir no 25 līdz 150 ar jaunu pozitīvo testu daļu zem 3%.

Ar sarkano krāsu apzīmēs reģionus, kuros ir vairāk nekā 50 jaunu inficēšanās gadījumu un pozitīvo testu daļa ir augstāka par 3%, jeb jauno gadījumu skaits pārsniegs 150 uz 100 000 iedzīvotāju pēdējo 14 dienu laikā. Paredzēta arī "pelēkā" zona – teritorijām, kur ir veikts mazāk par 250 testiem uz 100 000 iedzīvotāju, vai nav pietiekamas informācijas par testu un jaunu gadījumu skaitu.

Eiropas Komisija rosina ieviest obligātu karantīnu vai Covid-19 testu tiem, kas atgriežas no "sarkanajām" un "pelēkajām" zonām. Tātad savu pašizolācijas kritēriju, 16 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, Latvijai nāksies pacelt līdz 50, kas novedīs pie ieceļotāju pieplūduma no valstīm ar daudz augstāku saslimstību, nekā pie mums. Pašlaik saslimstība Latvijā, saskaņā ar ECDC datiem par 4. oktobri, sastāda 26,3 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, savukārt pozitīvo testu daļa ir zemāka par 3%.

Varam piekrist

Tas, ka Latvija, visticamāk, pieņems Briseles kritērijus attiecībā uz Covid-19, nesen ļāva noprast premjerministrs Krišjānis Kariņš.

"Ja Eiropas Savienības valstis spēs vienoties par vienotiem ierobežojumiem Covid-19 dēļ, Latvija varētu tiem piekrist, taču lēmuma pieņemšanā visaugstāk tiks liktas Latvijas iedzīvotāju intereses," sacīja premjers.

Frāze, protams, skan samērā mīklaini. Ja Ministru kabineta vadītājs grasās aizstāvēt Latvijas iedzīvotāju intereses, tad par Briseles Covid-19 izmērīšanas parametru ieviešanu nevar būt ne runas. Tie mums ir viennozīmīgi kaitīgi. Taču vienlaikus Kariņš runā par to, ka Latvija var kaut kam piekrist.

Gribas izdzīvot

No otras puses skatoties, Latvijas viesmīlības bizness un tūrisms jau sitas pirmsnāves konvulsijās, lūdzot vai nu palīdzēt ar naudu, vai nu pavērt vaļā robežas. Kritērijs par 50 Covid-19 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju uzņēmējiem stipri palīdzētu. Sevišķi ņemot vērā to, ka valdība jau ir paziņojusi: valsts neuzturēs veselu nozari.

Tūrisms un viesnīcas sniedz Latvijai 4% no IKP, tas nebūt nav maz. Ja tiem pieskaita klāt transportu, tad aina iznāk pavisam drūma.

Starp citu, pasaules aviācija piedāvā aizstāt karantīnu ar aktīvu pasažieru testēšanu. Tas palīdzētu nozarei izdzīvot. Iespējams, to pašu būtu vērts izdarīt arī ar viesmīlības industriju.

Jebkurā gadījumā izskatās, ka gaidāmais rudens un ziema mums būs ilgi un cītīgi jāmeklē veids, kā pastāvēt līdzās ar vīrusu. Paslēpt galvu smiltīs, ieslēdzoties dziļā pašizolācijā mājās, vairs neizdosies. Pārāk daudz spēka un naudas atņēma pirmais šāda veida eksperiments.

44
Tagi:
ekonomika, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
Kārtējais krīzes upuris: bankrotējis celtniecības uzņēmums
Pensijas, lidojumi, pasts un piegādes: koronavīruss jau ietekmējis Latvijas ekonomiku
Viņķele: mēs izvēlējāmies starp tūrisma biznesu un visu Latviju
 Fotoradars

Meteostacijas uz Latvijas autoceļiem pārvērsīs radaros: orģinālajiem nav naudas

4
(atjaunots 18:18 23.10.2020)
Satiksmes ministrija grasās visā valstī izveidot ierīču tīklu, kuras pilda fotoradaru funkcijas, iesaistot autoceļu meteostacijas.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Satiksmes ministrijas jaunā koncepcija paredz ceļu satiksmes dalībnieku kontroles un uzraudzības uzlabošanu ar jau esošās infrastruktūras starpniecību. Fotoradaru vietā piedāvāts izmantot meteostacijas uz Latvijas autoceļiem, pa priekšu uzstādot speciālu programmnodrošinājumu, vēsta Press.lv.

Koncepcija tika izskatīta 22. oktobrī Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē.

Ministrija grasās visā valstī izveidot ierīču tīklu, kuras veic fotoradaru funkciju: izmēra ātrumu, pārbauda tehniskās apskates vai OCTA polises esamību pēc auto numurzīmes un tā tālāk. Turklāt, kā atzīmēja Satiksmes ministrijā, šim nolūkam netiek plānots attīstīt fotoradaru tīklu, bet gan iesaistīt meteostacijas, kuras ir uzstādītas uz Latvijas autoceļiem. Meteostacijas jau ir aprīkotas ar videokamerām, pēc ierēdņu ieceres, tās tikai ir jānodrošina ar speciālu programmnodrošinājumu, kurš, būtībā, pārvērsīs tās jau esošo fotoradaru analogos.

"Parasto" radaru iekārtošanai naudas šobrīd nepietiek, atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Pērn stacionārie fotoradari piereģistrēja 302 638 pārkāpumus, kas ir par 28 691 pārkāpumu vairāk, nekā pirms gada. Tostarp pērn fotoradari piefiksēja vairāk nekā 3000 automobiļu bez OCTA, šogad, saskaņā ar septembrī apkopotajiem datiem, jau ir 1061. 2019. gadā radari atklāja pusotru tūkstoti mašīnu bez tehniskās apskates, šogad – 673.

4
Tagi:
fotoradari, radari, ceļi
Pēc temata
CSDD: tuvākajā laikā darbu atsāks viens no "ražīgākajiem" fotoradariem
Latvijai nav naudas "gudrajiem" fotoradariem: projekts ir slēgts
Jauni pārbaudes kritēriji: Rīgā un Liepājā uz luksoforiem uzstādīti fotoradari
Brasas tilta remontdarbi, foto no arhīva

Latvijā notiek remontdarbu un ir būtiski ierobežojumi uz autoceļiem

4
(atjaunots 18:13 23.10.2020)
Autovadītājus brīdina, ka uz Latvijas šosejām un reģionālajiem autoceļiem ir ieviesti būtiski ierobežojumi remontdarbu dēļ.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. "Latvijas valsts ceļi" (LVC) ziņo par remontdarbiem vairāk nekā 70 valsts un reģionālās nozīmes autoceļu posmos Latvijā.

Sakarā ar remontdarbu veikšanu ir spēkā nopietni ierobežojumi četros Daugavpils šosejas posmos, kā arī uz Vidzemes, Bauskas un Rēzeknes šosejas.

​Ievērojami ierobežojumi ir uz reģionālajiem autoceļiem: Pūri–Auce–Grīvaiši (P96), Ērgļi–Jaunpiebalga–Saliņkrogs (P33), Rēzekne–Gulbene (P36), Pļaviņas–Madona–Gulbene (P37), Dūči–Limbaži (P53), Līvāni–Preiļi (P63), Jēkabpils–Lietuvas robeža (Nereta) (P75) un Jelgava–Staļģene–Code (P94).

Tāpat autovadītājus brīdina, ka ir ieteicams maksimāli ievērot ceļu satiksmes noteikumus, jo laikapstākļu dēļ ceļi var būt slideni, kā arī iespējama akvaplanēšana.

Par pārmitrinātiem ceļu posmiem un citiem braukšanas apgrūtinājumiem lūdz ziņot pa diennakts tālruni 8000 5555.

4
Tagi:
ceļi
Pēc temata
Bruņinieku ielā sākas remontdarbi: izbūvēs veloceliņus un nomainīs ceļa segumu