Francijas un Latvijas prezidentu Emanuela Makrona un Egila Levita tikšanās Rīgā

"Klaunāde ar maskām, BMW un spļāviens dvēselē": sociālo tīklu reakcija uz Makrona vizīti

146
(atjaunots 18:35 30.09.2020)
Sociālo tīklu lietotāji uzmanīgi seko līdzi Francijas prezidenta vizītei Latvijā – visvairāk uzmanības komentētāji veltīja sejas maskām, BMW mašīnai, ar kuru atbrauca Makrons, kā arī runām un dāvanām.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Aizritējušajā otrdienā, 29. septembrī, Rīgā ar oficiālo vizīti ieradās Francijas prezidents Emanuels Makrons. Pēdējo reizi Francijas prezidents, toreiz tas bija Žaks Širaks, Rīgā ar oficiālo vizīti ieradās 2001. gadā, tādēļ Makrona ierašanās izraisīja lielu publikas uzmanību.

Vakar Makrons veica oficiālās pārrunas ar Latvijas pārstāvjiem Rīgas pilī, kur pēcāk viņam par godu tika sarīkotas svinīgas vakariņas.

"Klaunāde ar maskām"

Sociālo tīklu lietotāji pievērsa uzmanību tam, ka visi pasākuma dalībnieki bija sejas maskās.

"Ja vēl pirms gada kāds atsūtītu šādu "fotku" no nākotnes, man tiešām uzsprāgtu smadzenes," sarkastiski raksta Karna Eglaina, publicējot galveno personu fotogrāfiju maskās.

"Tas neviltotais prezidenta Makrona un Brižitas pārsteigums, ka maskas jāvalkā uz ielas, bet var novilkt telpās..." ziņo žurnālists Frederiks Ozols.

​"Jautājums ir, vai Kariņš tiekoties ar Makronu vilka masku? Nevaru nekur bildes atrast, tādām noteikti ir jābūt," interesējas lietotāja ar ļoti skanīgu lietotājvārdu Trollfluencers.

"Skatoties Francijas prezidenta sagaidīšanu, šķiet mēs esam palaiduši garām lielisku iespēju Latvijas PR pasaules medijos, tā vietā sarīkojot klaunādi ar maskām, nevis parādot savu veiksmes stāstu pasaulei..." pauž sašutumu Saeimas deputāts Ivars Zariņš.

​"Tur jau aiz tās maskas nemaz nevar saprast, ir vai nav Makrons. Varbūt patiesībā Putins," atbildes kārtā pajokoja Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko.

​Joka versiju par to, ka zem maskas varēja slēpties kāds cits atbalstīja arī vēsturnieks Kaspars Zellis.

"Kā var būt drošs, ka aiz tās maskas slēpjas īstais Makrons?" raksta Twitter Zellis.

​Izkāpa no BMW, nevis no Citroen

Neatstāja nepamanītu komentētāji vēl vienu interesantu faktu – pie Rīgas pils Francijas prezidents Emanuels Makrons piebrauca ar BMW markas automobili, ko daži izvērtēja teju vai valsts nodevību, ņemot vērā Francijas autobūves sasniegumus.

"Vai Francijas valsts galvas vizināšana ar Bavārijas motorrūpnīcā ražotu braucamrīku nevelk uz diplomātiskām nepatikšanām," uzdod jautājumu Varis Vagotiņš-Vagulis.

​"Es nespēju noticēt, Makrons tikko izkāpa no BMW, nevis no Citroen," atzīmē žurnālists Maiks Koljērs.

​Viesmīlīgos komentētājus uztrauca arī esošajā epidemioloģiskajā un ekonomiskajā situācijā aktuāls jautājums par to, kur tad apmetīsies Francijas prezidents ar sievu.

"Kur Makrons paliks pa nakti? Tagad tās tukšās viesnīcas tādas pabaisas un daļa vispār ciet," uztraucas par Francijas vadītāja komfortablo izmitināšanu lietotājs Mahris Zmeycharauski.

​Savukārt žurnāliste Inese Liepiņa nopriecājās par to, kādu dāvanu saņēma Francijas prezidents.

"O, Egils Levits Makronam dāvinās divus Ērenpreiss riteņus, kaut kā pat moderni, nav tev tautasdziesmu grāmata," slavē veiksmīgo izvēli žurnāliste Liepiņa.

​Un lūk, starp citu, arī šo pašu Ērenpreiss velosipēdu fotogrāfija – patiešām neiedomājami stilīga dāvana.

​Tiesa, sociālo tīklu lietotāji rosināja arī nopietnus tematus. Tā, latviešu dzejniece Liāna Langa-Bokša nosodīja tautiešus par dzēlīgajiem komentāriem.

"Makrona un viņa kundzes vizīte LV ir nozīmīgs politisks notikums, par kuru varētu priecāties. Nē, - dzēlīgi komentāri, ieskābis nīgrums - kā jau ierasts pie letiņiem," sūrojas dzejniece Liāna Langa-Bokša.

​"Vakar mēģināju noskatīties tiešraidi no Rīgas pils Francijas līdera sagaidīšanā @ltvzinas. Nācās atkal slēgt ārā, jo komentēja nevis TV komentētājs vai jomas eksperts, bet politiķe. Atkal garām! Kas notiek @ltv?" pauž sašutumu par valsts medijiem mediju nozares eksperte un profesore Sandra Veinberga.

"Atbrauca un iespļāva dvēselē"

Savukārt Makrona celtais dialoga ar Krieviju temats izraisīja ļoti asu un neviennozīmīgu reakciju. Nacionālpatriotiskā spārna pārstāvji atklāti pauda sašutumu par šādu piedāvājumu no Francijas vadītāja.

"Vispār jau Francijas prezidents, turklāt ar ļoti izteiksmīgu ķermeņa valodu un vārdiem tobrīd, runāja par stratēģisko dialogu ar Krieviju. Bet mēs izceļam tikai Raiņa un Ziedoņa pieminēšanu un to, ka nu ziņa par Latviju aiziet pasaulē. Tas dialoga ar Krieviju temats mums par sīku?" pauda izbrīnu žurnālists Frederiks Ozols.

​"Tā jau es domāju. Latvijā visi, tiekoties ar Makronu, uzvilks padevības uzpurņus. Ikdienā neviens uzpurņus nelieto, bet kā ieradies lielais viesis, kurš nupat Lietuvā visus aicināja "uz dialogu" ar savu draugu Putinu, tā visi no kabatām vel ārā šo lojalitātes apliecinājumu," pauda sašutumu pazīstams latviešu publicists Bens Latkovskis.

​"Kā jau bija gaidāms, tad Makrons atbraucis mācīt mums kā jāuzvedas ar krieviem (Putinu), jo viņš, lūk, nav naivs, bet mēs, kas krievu urku paņēmienus zinām no bērnības, neko taču nesaprotam no "globālās stratēģijas". Pretīgi skatīties to klanīšanos šī Putina šuneļa priekšā," piebilda speciālists "krievu urkās" Bens Latkovskis.

146
Tagi:
Egils Levits, Makrons
Pēc temata
Makrons vizītes laikā Latvijā paziņoja par nepieciešamību atjaunot dialogu ar KF

Pierādi, ka esi latvietis: cīņas par valsts valodu negaidīti rezultāti

30
(atjaunots 17:45 20.04.2021)
Latvieši ir spiesti iet uz arhīviem un maksāt par izziņām, lai apliecinātu, ka viņi mācījušies latviešu valodā.

RĪGA, 20. aрrīlis - Sputnik. Latviešu sūdzības par taksometru vadītājiem, kuri slikti prot valsts valodu, ir nospēlēja ļaunu joku ar pašiem latviešiem. Tagad taksometru vadītājiem ir jāapliecina latviešu valodas zināšanas, par ko reizēm jāmaksā. Situācija diez vai mainīsies tuvākajos trijos gados, ziņo TV3 raidījums Bez Tabu.

Jaunā prasība — pierādīt latviešu valodas prasmes — tika ieviesta pagājušajā vasarā, jo taksometru klienti sūdzējās, ka daudzi autovadītāji pienācīgā līmenī neprot valsts valodu un ar tiem ir grūti komunicēt. Bija gadījumi, kad ziņoja par to, ka vadītājs pat nevar sasveicināties latviešu valodā. Tagad licences saņemšanai taksistiem jābūt latviešu valodas B1 līmenim.

Licence jāatjauno ik pēc trim gadiem, Autotransporta direkcija pārbauda, vai vadītājam nav soda punktu un vai viņam ir vismaz trīs gadu braukšanas stāžs. Šogad taksisti saskārās ar jaunām prasībām, no kurām cieš arī latvieši.

Daiga, taksometra vadītāja no Ventspils, pastāstīja televīzijas raidījumam, ka viņai ir dokumenti par izglītību, taču tie nav pārliecinājuši Autotransporta direkciju par ventspilnieces valodas prasmēm. Lai gan latviešu valoda viņai ir dzimtā. 1981. gadā viņa absolvējusi Ventspils skolas 8. klasi, taču dokumentos nav nekāda apliecinājuma tam, ka mācības notika valsts valodā.

"Tagad mēs, latvieši, ejam pa arhīviem, maksājam naudu. Piemēram, Ventspilī šāds pakalpojums maksā 15 eiro. Lai izņemtu no arhīva, ka tu esi mācījies latviešu skolā, latviešu valodā. Tas nozīmē, ka mēs maksājam naudu par to, ka mēs esam latvieši un ka mēs mākam runāt latviski," stāsta Dagnija.

Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone, komentējot situāciju, atzīmēja, ka šī procedūra nebūšot jāatkārto pēc trim gadiem.

"Šobrīd Taksometru vadītāju reģistrā mums ir reģistrēti vairāk nekā 8000 autovadītāju. Un līdz šim esam izslēguši 22 par latviešu valodas nezināšanu, bet sūdzību ir bijis krietni vairāk. Labā ziņa ir tāda, ka šoferi atradīs šo izziņu un iesniegs to mums. Un tad vēl pēc trim gadiem šādu problēmu vairs nebūs autovadītājiem," stāsta Plone.

30
Tagi:
latviešu valoda, krievu valoda
Pēc temata
"Divvalodības terors": dzejniece piesaka karu firmām, kas pieprasa krievu valodas prasmes
"Nacionālisms aprij apgaismību": grozījumi Augstskolu likumā
Krievu valoda "iegāž": Wargaming IT speciālisti nevēlas mācīties latviešu valodu
Kāpēc visus krievus Latvijā tur aizdomās? Viņi runā krieviski un skatās Krievijas TV!
9. maija svinēšana Rīgā

Ušakovs: Latvijas veterāni saņems no Briseles dāvanas par godu 9. maijam

26
(atjaunots 13:39 20.04.2021)
Latvijā oficiālās personas neapsveic Lielā Tēvijas kara veterānus; EP sociālistu un demokrātu frakcijā sarūpēja dāvanas tiem, kuri uzvarēja nacismu.

RĪGA, 20. aprīlis - Sputnik. Sociālistu un demokrātu frakcija Eiropas Parlamentā apmaksāja apsveikuma komplektus Lielā Tēvijas kara veterāniem Rīgā, paziņoja EP deputāts, bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs. Politiķis aicina brīvprātīgos palīdzēt ar dāvanu piegādi.

"Rīgā dzīvo aptuveni 500 Sarkanās armijas veterāni. Es tagad vēršos pie rīdziniekiem, pirmkārt, jauniešiem. Man un maniem biedriem ir nepieciešama palīdzība - 9. maijā nogādāt apsveikumus veterāniem Rīgā. Apsveikuma komplekti jau ir gatavi. Komplektā ietilpst viena liela silta vilnas sega un saldi našķi – tēja, medus, cepumi, konfektes," rakstīja Ušakovs savā Facebook lapā.

Ušakovs pasūrojās, ka amatpersonas neapsveic Latvijas veterānus, bet medijos "patīk ironizēt gan pār pašu Uzvaras dienu, gan pār tiem, kuri to svin 9. maijā, gan par tiem, kuri atbrīvoja Eiropu no nacisma."

"Mēs Latvijā esam pieraduši dzīvot, gūt panākumus, risināt problēmas — par spīti valdībai un valstij, nevis pateicoties tām. Un savus svētkus — no Pareizticīgās Lieldienas līdz Uzvaras dienai — mēs sev organizējam patstāvīgi. Tāpēc mums visiem ir tik svarīgi 9. maijā radīt svētku sajūtu tiem, kuri uzvarēja nacismu.

Nedaudz par tehniskajām niansēm. Apsveikuma komplekti pēc manas iniciatīvas apmaksāja sociālistu un demokrātu frakcija Eiropas Parlamentā. Es domāju, ka tas ir pareizi, ka mūsu veterāni saņems apsveikumus arī no Briseles - vienotās Eiropas galvaspilsētas," teikts Ušakova publikācijā.

9. maijā Latvijā oficiāli tiek atzīmēta Eiropas diena, taču daudzi cilvēki, pirmām kārtām krievvalodīgie iedzīvotāji, atzīmē Uzvaras dienu. Devītais maijs Rīga, kur lielākā daļa iedzīvotāju ir krievvalodīgie, ir lieli – tautas – svētki. Katru gadu pie pieminekļa Atbrīvotājiem atnāk aptuveni 150 tūkstoši cilvēku, lai noliktu viedus un pagodinātu to cilvēku piemiņu, kuri cīnījās pret fašismu. Tiek rīkoti koncerti ar zvaigžņu piedalīšanos, savukārt vakarā tiek rīkots liels salūts.

Tāpat 2015. gadā Latvija pievienojās akcijai "Nemirstīgais pulks". 2019. gadā ar frontes cīnītāju portretiem Rīgas gājienā piedalījās aptuveni 20 tūkstoši cilvēku.

Pērn koronavīrusa pandēmijas dēļ masveida pasākumi tika atcelti, taču Uzvaras parku individuālā kārtībā vienalga apmeklēja aptuveni 20 tūkstoši cilvēku, kuri atnāca nolikt ziedus.

26
Tagi:
Nils Ušakovs, Eiropas Parlaments, Uzvaras diena
Pēc temata
Atmaskojot Solovjovu, Latvija atmaskojusi sevi: nacistu līdzskrējēji izrādījušies svētuļi
Dombrava cer, ka Uzvaras pieminekli nojauks ar armijas palīdzību
Karens Šahnazarovs: nacisms varēja izvērsties no Atlantijas līdz Urāliem
Savienotajās Valstīs pūlas pierādīt, ka visus pasaules karus sākuši krievi

MiG-31 "gaisa cīņa" virs Klusā okeāna

0
(atjaunots 06:53 21.04.2021)
Piloti izspēlēja manevrēšanas elementus ar lielu pārsveres un sānsveres leņķi. "Ienaidnieka iznīcināšanai" tika izmantotas "gaiss-gaiss" tipa raķetes.

Iznīcinātāju MiG-31BM ekipāžas izspēlēja "gaisa cīņas" ar nosacītā pretinieka lidmašīnām mācībās virs Klusā okeāna akvatorijas. Video savā YouTube kanālā publicēja Krievijas Aizsardzības ministrija.  

Ierakstā redzams, kā Klusā okeāna flotes lidmašīnas paceļas gaisā un pilnveido gaisa tuvcīņas taktiskos paņēmienus.

AM atzīmēja, ka piloti izspēlējuši arī manevrēšanas elementus ar lielu pārsveres un sānsveres leņķi.

"Ienaidnieka iznīcināšanai" tika izmantotas "gaiss-gaiss" tipa raķetes.

Lidmašīna MiG-31 paredzēta gaisa mērķu pārtveršanai un likvidācijai minimālā, vidējā un lielā augstumā, jebkurā diennakts laikā, jebkādos meteoroloģiskajos apstākļos, aktīvo un pasīvo radiolokācijas traucējumu un termisko viltus mērķu pielietošanas apstākļos.

0