Francijas prezidents Emanuels Makrons

Makrons vizītes laikā Latvijā paziņoja par nepieciešamību atjaunot dialogu ar KF

137
(atjaunots 10:19 30.09.2020)
Francijas prezidents vizītes laikā Latvijā, līdzīgi iepriekšējais vizītei Lietuvā, paziņoja par dialoga nozīmi ar Krieviju.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Francijas prezidents Emanuels Makrons savas oficiālās vizītes laikā Latvijā aicināja atjaunot dialogu ar Krieviju.

"Mēs neesam naivi, taču mums ir jāatjauno dialogs ar Krieviju, lai rastu risinājumus tad, kad ir nepieciešams," paziņoja Makrons savā paziņojumā presei Rīgas pilī otrdienas vakarā. Francijas prezidents uzsvēra, ka "dialogs ar kaimiņvalsti nenodarīs kaitējumu Eiropas vēsturei", un, pēc viņa sacītā, ir nepieciešams skatīties nākotnē.

Francijas prezidents atzīmēja, ka zina Latvijas un Krievijas vēsturiskās attiecības, pauda sapratni par to, ka viņa piedāvājums par dialoga uzsākšanas ar Krieviju nepieciešamību izraisīs jautājumus un komentārus. Taču viņš atzīmēja, ka vēlētos veidot stratēģisku dialogu, šajā kontekstā sniedzot abpusēju caurspīdīgumu, izpratni un "garantējot Latvijas drošību".

Dialogs ar Krieviju, pēc viņa sacītā, palīdzētu cīņā ar kiberdraudiem. Ir jāveido "drošības arhitektūra", uzsvēra Francijas prezidents, lai nostātos uz uzticības ceļa, kas nenotiek vienā dienā.

Pēc prezidenta Makrona sacītā, Baltijas valstīm un Francijai ir daudz kopīgu vēlmju un ambīciju, sevišķi Eiropas Savienības ekonomiskās un rūpnieciskās atjaunošanas jautājumos.

Встреча президентов Франции и Латвии Эммануэля Макрона и Эгилса Левитса в Риге
© Sputnik / Sergey Melkonov
Francijas un Latvijas prezidentu Emanuela Makrona un Egila Levita tikšanās Rīgā

Savukārt Latvijas prezidenta Egila Levita runa neiekļāva pieminējumu par dialogu ar kaimiņvalsti. Viņa uzstāšanās tostarp atzīmēja sekojošo: "Ar Latvijas iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā mūsu attiecības ar Franciju guva jaunu kvalitāti. Ar Franciju daudzos jautājumos mums ir līdzīgs redzējums, kas ir balstīts kopīgās vērtībās un multilaterālisma garā. Mēs vizītes laikā pārrunāsim drošības izaicinājumus Eiropai…

Latvija augstu novērtē Francijas kareivju dalību Lietuvā izvietotajā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā. Tā stiprina visa Baltijas reģiona drošību. Mēs pārrunāsim, kā stiprināt transatlantiskās saites un reizē palielināt Eiropas spējas alianses darbībā.

Mēs pārrunāsim Eiropas Savienības attiecības ar tās kaimiņu reģioniem. Mums konsekventi jāiestājas par Ukrainas un Gruzijas teritoriālo integritāti un jābūt solidāriem ar baltkrievu tautu tās cīņā par demokrātiju.

Mēs pārrunāsim digitālo tehnoloģiju un sociālo tīklu platformu ietekmi uz demokrātiju, uz sabiedriskās domas veidošanās procesu un dezinformācijas fenomenu, kas tagad, digitalizācijas laikmetā, uzņēmis jaunus apgriezienus un rada jaunus izaicinājumus demokrātijai.

Esmu gandarīts, ka Latvija kopā ar Franciju un Lietuvu vienojusies par kopīgu paziņojumu par demokrātijas aizsargāšanu. Francijas prezidenta vizītes laikā mūsu ārlietu ministri parakstīs dokumentus par Francijas un Latvijas sadarbību izglītībā un zinātnē, kā arī par prioritātēm mūsu stratēģiskās partnerības rīcības plānā līdz 2022. gadam."

Президент Латвии Эгилс Левитс с супругой
© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijas prezidents Egils Levits ar sievu
137
Pēc temata
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
Kremlis sniedza komentārus par Putina un Makrona sarunu par Navaļniju
Makrons brīdina par Šengenas zonas iespējamo sabrukumu koronavīrusa dēļ
Makrons atkārtoti pārliecinājās par NATO "smadzeņu nāvi"
Ādaži

Gatavojieties troksnim: Ādažu poligonā sākušās šaušanas mācības

8
(atjaunots 07:43 21.04.2021)
Līdz sestdienai Ādažu poligonā turpināsies mīnmetēju šaušanas mācības. Piecu rajonu iedzīvotājus lūdz nekrist panikā šāvienu un dārdu dēļ.

RĪGA, 21. aprīlis — Sputnik. Nacionālie bruņotie spēki brīdināja Latvijas iedzīvotājus par to, ka Ādažu poligonā 20.-24. aprīlī notiks mīnmetēju un kājnieku atbalsta līdzekļu šaušanas mācības, raksta Mixnews.lv.

Tuvējo rajonu – Ādažu, Garkalnes, Carnikavas, Saulkrastu un Inčukalna – iedzīvotājiem sniegta informācija par mācībām, kas notiks gan dienā, gan naktī. Ziņots, ka, iespējams, troksnis būs liels, tomēr iedzīvotāji lūgti nebīties no šāvienu dārdiem.

​Iepriekš vēstīts, ka Baltijas jūrā sākušās mīnu tralētāju mācības "Open Spirit", kas ik gadus notiek netālu no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas krastiem. Mācībās piedalās 21 kuģis no 11 NATO valstīm.

Igaunijas Aizsardzības ministrija pastāstīja, ka NATO 1. pastāvigā pretmīnu grupa, ko veido pieci kuģi, ieradās Igaunijā mācībām jau 16. aprīlī.

2018. gadā Latvija ieņēma līdera vietu aizsardzības izdevumu ziņā – tā ne tikai apsteidza visas Eiropas valstis, bet arī pārsniedza noteikto līmeni 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

2021. gadā Latvijas Aizsardzības ministrija plāno savām vajadzībām saņemt 2,3% no IKP – rādītājs par 44 miljoniem eiro pārsniegs šiem izdevumiem atvēlēto summu 2020. gadā.

8
Tagi:
militārās mācības, Nacionālie bruņotie spēki, Ādaži
Pēc temata
"Karavīri ir sajūsmā": Latvijā ieradīsies jauni karavīri no ASV
Neatkarīgās Latvijas Jūras spēkiem – 30. Rezultāti un perspektīvas
NATO 2030: pie kā ved spriedzes eskalācijas stratēģija Baltijā
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā

Pierādi, ka esi latvietis: cīņas par valsts valodu negaidīti rezultāti

30
(atjaunots 17:45 20.04.2021)
Latvieši ir spiesti iet uz arhīviem un maksāt par izziņām, lai apliecinātu, ka viņi mācījušies latviešu valodā.

RĪGA, 20. aрrīlis - Sputnik. Latviešu sūdzības par taksometru vadītājiem, kuri slikti prot valsts valodu, ir nospēlēja ļaunu joku ar pašiem latviešiem. Tagad taksometru vadītājiem ir jāapliecina latviešu valodas zināšanas, par ko reizēm jāmaksā. Situācija diez vai mainīsies tuvākajos trijos gados, ziņo TV3 raidījums Bez Tabu.

Jaunā prasība — pierādīt latviešu valodas prasmes — tika ieviesta pagājušajā vasarā, jo taksometru klienti sūdzējās, ka daudzi autovadītāji pienācīgā līmenī neprot valsts valodu un ar tiem ir grūti komunicēt. Bija gadījumi, kad ziņoja par to, ka vadītājs pat nevar sasveicināties latviešu valodā. Tagad licences saņemšanai taksistiem jābūt latviešu valodas B1 līmenim.

Licence jāatjauno ik pēc trim gadiem, Autotransporta direkcija pārbauda, vai vadītājam nav soda punktu un vai viņam ir vismaz trīs gadu braukšanas stāžs. Šogad taksisti saskārās ar jaunām prasībām, no kurām cieš arī latvieši.

Daiga, taksometra vadītāja no Ventspils, pastāstīja televīzijas raidījumam, ka viņai ir dokumenti par izglītību, taču tie nav pārliecinājuši Autotransporta direkciju par ventspilnieces valodas prasmēm. Lai gan latviešu valoda viņai ir dzimtā. 1981. gadā viņa absolvējusi Ventspils skolas 8. klasi, taču dokumentos nav nekāda apliecinājuma tam, ka mācības notika valsts valodā.

"Tagad mēs, latvieši, ejam pa arhīviem, maksājam naudu. Piemēram, Ventspilī šāds pakalpojums maksā 15 eiro. Lai izņemtu no arhīva, ka tu esi mācījies latviešu skolā, latviešu valodā. Tas nozīmē, ka mēs maksājam naudu par to, ka mēs esam latvieši un ka mēs mākam runāt latviski," stāsta Dagnija.

Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone, komentējot situāciju, atzīmēja, ka šī procedūra nebūšot jāatkārto pēc trim gadiem.

"Šobrīd Taksometru vadītāju reģistrā mums ir reģistrēti vairāk nekā 8000 autovadītāju. Un līdz šim esam izslēguši 22 par latviešu valodas nezināšanu, bet sūdzību ir bijis krietni vairāk. Labā ziņa ir tāda, ka šoferi atradīs šo izziņu un iesniegs to mums. Un tad vēl pēc trim gadiem šādu problēmu vairs nebūs autovadītājiem," stāsta Plone.

30
Tagi:
latviešu valoda, krievu valoda
Pēc temata
"Divvalodības terors": dzejniece piesaka karu firmām, kas pieprasa krievu valodas prasmes
"Nacionālisms aprij apgaismību": grozījumi Augstskolu likumā
Krievu valoda "iegāž": Wargaming IT speciālisti nevēlas mācīties latviešu valodu
Kāpēc visus krievus Latvijā tur aizdomās? Viņi runā krieviski un skatās Krievijas TV!