Mairis Briedis

"Latvijas vizītkarte": publicists izkritizēja bokseri Briedi par pareizticīgo ikonām

47
(atjaunots 08:44 30.09.2020)
Pasaules boksa supersērijas uzvarētājs Latvijas sportists Mairis Briedis saņēmis dozu kritikas par savu pareizticību – tas pat nav tik slikti, ka Brieža uzvaru redzamākie mediji piemin atturīgi, atzīmēja publicists Māris Luste.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Pirms dažām dienām Pasaules boksa supersērijas finālā Latvijas sportists Mairis Briedis izcīnīja uzvaru pār kubieti Junieru Dortikosu. Briedis kļuva par Muhameda Ali trofejas, Starptautiskās Boksa federācijas (IBF) un žurnāla Ring titula ieguvēju.

Taču atšķirībā no vairuma Latvijas iedzīvotāju, publicists Māris Luste pievērsa uzmanību nebūt ne boksera sasniegumiem sportā, bet gan viņa pareizticīgo ikonām ģērbtuvē un veltīja šim apstāklim veselu opusu Facebook.

"Lai arī politiķi cits caur citu steidz sveikt bokseri Briedi par Latvijas vārda nešanu pasaulē, varbūt nemaz nav tik slikti, ka redzamākie sporta mediji viņa uzvaru atspoguļo visai rezervēti. Profesionālā boksa asociāciju konkurence ir sīva, tādēļ dūres meistaru publicitāte atkarīga vienīgi no redakcijas simpātijām. Un ja Briedis ir Latvijas vizītkarte pasaulē, tad šī vizītkarte ir krievu valodā aurojoši sekundanti un pareizticīgo ikonas ģērbtuvē pirms cīņas. Gluži pretēji - viņa pretinieka kubieša Dortikosa nometnē dzirdam vienīgi spāņu valodu, lai arī uzvarētāja pasludināšanas ceremonijā tumsnējais atlēts parādās ietinies savas mājvietas - ASV karogā," raksta Māris Luste.

"Tā kā globālā mērogā Krievija paliek Krievija neatkarīgi no tā, vai tajā valda impēriskie, padomju vai federālie likumi, deviņdesmitajos uzskatījām par pienākumu katram satiktajam ārzemniekam skaidrot, ka latvieši nav krievi un pat runā citā valodā. Izskaidrot to šodien uz Latvijas vizītkartes - Brieža piemēra, būtu visai grūti," sūrojas ieraksta autors.

Pēc Māra Lustes sacītā, Livonija jau 16. gadsimtā izsludināja ticības brīvību un līdzjutējiem, protams, nav nekādas daļas gar to, kādu vīraku Briedis kurina ģērbtuvē.

"Galu galā - viņš ringā dodas pēc Muhameda Ali vārdā nosauktās balvas. Un kā zināms - katoļu un baptistu apdzīvotajā Luīvilā dzimušā Kasiusa Marsellusa Kleja pāreja islāma kārtā līdzinājās kārtīgam aperkotam pa sabiedrības žokli. Šis bija gluži revolucionārs "Black Lives Matter" izaicinājums - populāra, bērnībā kristīta vergu šķiras atvase bija uzdrošinājusies izvēlēties reliģiju un pat nomainīt ironisko vārdu romiešu antīkajā tradīcijā, kas, vergturiem par uzjautrinājumu, reiz tika piekopta visai bieži. "Celies kājās, Baltā Amerika! Kāds ir mans vārds, kretīn?" - uz Vegasas ringa dēļiem notriektajam rases brālim Floidam Patersonam 1965. gadā kliedza Kasiuss - Muhameds. Tam pašam katolim Patersonam ar zvaigžņoti strīpaino karogu plecos, kurš "patriotisku apsvērumu" vadīts, pirms cīņas solīja šajā "krusta karā" atgūt Amerikai čempiona kroni," turpina savu sarežģīto stāstu publicists Luste.

Tiesa, publicists atzīmē, ka Brieža pareizticībā iespējams nav nekādu zemūdens akmeņu. Taču rietumu kristieši uzstājas par pacifismu, kamēr Krievu Pareizticīgā baznīca "atbalsta kodolieroču izstrādi un palīdz Kremlim militarizēt sabiedrību". "Ar šo baznīcu gluži vai simbiozē esošo Krievijas Stratēģisko raķešu spēku devīze "Pēc mums klusums" visai cieši sasaucas ar apokaliptisko redzējumu, kas Svētās Krievijas tradicionālo vērtību aizstāvībai akceptē jebkādus līdzekļus. Un kā jautā vadošais reliģijas ekspluatators politiskiem mērķiem - Putins: kam mums pasaule, kurā nav Krievijas?"

"Komunisma ideja ir izgāzusies un vienīgā Krievijas iespēja atkal stabili nostāties pret Rietumiem, atrasta tās nomaiņā pret citu globālu ideoloģiju - tikumību un "ģimenes vērtībām", kuras Maskava ar politiskām manipulācijām un oligarhu naudu nu cenšas piejaucēt pasaulei, atverot reliģiskus centrus un pareizticīgos dievnamus te Singapūrā, te Parīzē," atmasko Kremļa "viltīgo ieceri" Luste.

Maskavas patriarhāts, diemžēl, pārvērsts kareivīgās tikumības propagandas institūtā, nonāk pie secinājuma autors.

"Protams, kāds teiks, ka Briedis ir profesionālis un sacensībās pārstāv tikai sevi. Nevis Latviju, Pareizticīgo baznīcu, postpadomju humanitāro telpu ar krievu valodu starpetniskās saziņas līdzekļa kvalitātē vai bijušo darbavietu - Valsts policiju ar kuras uzšuvi uz halāta viņš lepojas joprojām. Taču šķiet, ka to neapzinās ne viņš pats, ne politiķi, ne arī ierindas līdzjutēji," brīdina par briesmām Māris Luste, pievienojot savai publikācijai slavenā boksera attēlu pareizticīgo ikonu fonā.

Zem publicista Māra Lustes publikācijas izcēlās aktīva diskusija un vairums komentētāju atklāti pauda sašutumu par autora viedokli.

"Latvijā arī ir pareizticīgo baznīca, dievkalpojumi notiek gan baznīcas slāvu, gan latviešu valodā. Vispār jau pareizticīgie ir gan Serbijā un Bulgārijā, gan Grieķijā un Rumānijā. Vieglāk bija uzrakstīt "man kaut kā galīgi nepatīk krievi"," nosodīja autoru Lolita Tomsone.

"Tā kā Mairi pazīstu personīgi, tad varu pateikt par šo rakstu, ka tas ir pilns ar naidu vai skaudību, grūti saprast. Mairis Briedis ir daudz lielāks patriots, kā jūs domājat... Nav tik skaidrs, kam veltījāt tik garu savārstījumu, varēja tak īsāk pateikt, ka nepatīk viņa reliģija," pauž sašutumu Gatis Panavs.

"Sīks murgotājs un intrigants. Un ja Brieža treneris būtu brits, kura uzmundrinājumi fonā skanētu angliski? Nevajag apliet ar samazgām cilvēku, kurš ar savu balvu fotografējas pie Brīvības pieminekļa un uzreiz pēc cīņas lepojas, ka palīdzējis pacelt Latviju uz ērgļa spārniem. Ir pilnīgi skaidrs, kas ir viņa spēka avoti," uzskata Viesturs Rudzītis.

"Piesieties pie kāda cilvēka ticības ir ļoti nepieklājīgi," norāda Martins Smits.

"Kad tad Latvija bijusi tīrasiņu latviešu lielvalsts? Apbrīnojami, kādai tumsai jābūt cilvēkā, lai tērētu enerģiju šādā sacerējumā," atbildēja publicistam Jolanta Eriņa.

Atzīmēsim, ka Mairis Briedis nekad nav plaši stāstījis par saviem reliģiskajiem uzskatiem. Taču ir zināms, ka 2017. gadā 11.novembra krastmalā bokseris izpildīja pareizticīgo rituālu – trīs reizes ielienot ūdenī, katru reizi nokrustojoties. Izejot no ūdens, sportists atzinās, ka sajūtas bijušas ļoti asas, taču tas bija tā vērts.

Atgādināsim, ka Mairis Briedis, kuram janvārī būs 35 gadi, savā profesionālajā karjerā ir izcīnījis 26 uzvaras, 19 no kurām – ar nokautu, un piedzīvoja vienu zaudējumu no iepriekšējās sezonas supersērijas uzvarētāja – ukraiņu boksera Aleksandra Usika.

47
Tagi:
Mairis Briedis
Pēc temata
Mairis Briedis pasaules čempions boksā WBO: cīņas labākie brīži
Pensionāri, nauda. Foto no arhīva

Ķērās pie vecā: Ministru kabinets izsvītroja no likumprojekta pabalstu aprēķina metodiku

2
(atjaunots 09:41 23.10.2020)
Satversmes tiesa nolēma, ka pabalstu apmērs nedrīkst būt noteikts politiskas tirgošanās rezultātā, un Labklājības ministrija piedāvāja MK iekļaut likuma tekstā aprēķina metodoloģiju, taču šī iniciatīva neizgāja, un ne tikai šī; ko par to domā tiesībsargs un deputāti.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Šovasar Satversmes tiesa uzstājās ar ļoti uzstājīgu Latvijas sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiku, uzsverot, ka nabadzības līmenim un pabalstu apmēram jābūt noteiktam nevis ar politisku lēmumu, bet ar skaidras un pamatotas metodikas palīdzību. Politiķi īsteno šo lēmumu visnotaļ dīvainā veidā, raksta Neatkarīgā.

Tā vietā, lai pārrakstītu sociālās aizsardzības likumus, viņi paslēpa jauno nabadzības līmeņa noteikšanas metodiku likumprojekta anotācijā, neiekļaujot to tekstā.

Likums un karikatūra

Otrdien, 20. oktobrī, Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalstīja likumprojektu paketi, kas saistīti ar 2021. gada valsts budžetu, tostarp grozījumus Invaliditātes likumā, Pensiju likumā un citos. Kopumā visiem šiem grozījumiem ir jānostiprina jauns minimālais ienākumu līmenis – līmenis, pie kura cilvēks vai ģimene tiek atzīti par trūcīgiem.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece pastāstīja, ka likumos noteiktas konkrētas summas, kuras būs spēkā 2021. gadā sociālās palīdzības piešķiršanas gadījumos.  Taču jaunā minimālā ienākumu līmeņa noteikšanas metodika aprakstīta anotācijā. No Muižnieces paziņojuma izriet, ka Labklājības ministrija plānoja aprakstīt šo metodiku pašā likumā par sociālo aizsardzību, taču pēc izskatīšanas valdībā tajā palika tikai skaitļi.

Piemēram, par minimālo ienākumu robežu sociālās aizsardzības likumā teikts, ka tā apmēru nosaka attiecīgi normatīvie akti, kuri reglamentē sociālos pakalpojumus un ka minimālā ienākumu robeža sastāda ne zemāk par 109 eiro. Par to, kā šis skaitlis tiek aprēķināts, likumprojektā nav neviena vārda.

Šobrīd tikai tā anotācijā ir aprakstīta un izskaidrota metodika, ar kuras palīdzību plānots noteikt nabadzības līmeni: "Minimālo ienākumu sliekšņu apmērs nedrīkst būt zemāks par 109 eiro, kas atbilstoši relatīvajai metodei ir 20 procenti no aktuālās (2018. gada) ienākumu mediānas. Ar šo normu tiks noteikts zemākais iespējamais slieksnis, pie kura iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem ir sniedzams atbalsts no publiskajiem resursiem."

Anotācija ir tikai skaidrojošs teksts, tai nav juridiska spēka.

Uz deputātu jautājumu par to, vai var teikt, ka šāds likumprojekts izpilda Satversmes tiesas lēmumu par to, ka attiecas uz minimālā ienākumu līmeņi valstī un tā atbilstību Satversmei, Labklājības ministrijas pārstāve atbildēja: "Mēs neesam tādi eksperti, lai izvērtētu, vai Satversmes tiesas spriedums tiek izpildīts."

Tiesa, pēc viņas teiktā, likumprojektu izmainīja Ministru kabinetā, un tas nav vienīgais Labklājības ministrijas piedāvājums, kurš tika pārrakstīts.

Iejaucās deputāti

Tiesībsargs Juris Jansons uzskata par nepieņemamu to, kā valdība izpilda Satversmes tiesas lēmumu. Viņš minēja vēl kādu problemātisku lietu, kura neatbilst tiesnešu lēmumam, – normu par to, cik bieži valdība pārskatīs minimālo ienākumu līmeni. Gan tiesībsargs, gan citi eksperti norādīja, ka tas ir jādara katru gadu, taču likumprojektā, kuru valdība iesniedza Saeimā, aprakstīts, ka tas tiks darīts ne retāk par vienu reizi trīs gados.

Deputāts Andrejs Klementjevs pavaicāja, kāpēc Labklājības ministrija izvirzīja šādu normu, un, uzklausot atbildi, piedāvāja Sociālo un darba lietu komisijai iekļaut savu labojumu, lai šis līmenis tomēr tiek pārskatīts katru gadu.

"Ekonomiskā situācija mainās pietiekami strauji, lai mēs nesēdētu un negaidītu trīs gadus, lai mainītu nabadzības slieksni, jo sanāk, ka nākamreiz šo līmeni teorētiski pārskatītu tikai 2024. gadā," paziņoja Klementjevs.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece atzina, ka iestāde sākotnēji piedāvāja pārskatīt šo līmeni katru gadu, ņemot vērā aktuālo ekonomisko situāciju valstī, taču likumprojektu pārstrādāja, ņemot vērā valdības lēmumus.

"Mēs vienlaikus paudām savas bažas par šādu punktu," paziņoja Muižniece.

Viņa norādīja, ka valdības lēmuma iemesli ir jāmeklē Finanšu ministrijā.

Tiesībsarga biroja eksperte Ineta Rezevska uzsvēra, ka minimums ir jāpārskata katru gadu.

"Vēl viens būtisks jautājums, ko mēs, iespējams, nenoprotestētu, ja vien likumprojekts uz Saeimu ietu sākotnējā variantā, taču tagad tas ir jāpasaka. Mēs jautājam, kāpēc minimālo ienākumu slieksnis ir noteikts vien 20 procentu apmērā no mediānas un ne 25 vai 30 procenti? Jābūt skaidriem un zinātniski, pētījumos pamatotiem argumentiem, bet mēs šo pamatojumu neredzam!" uzsver Rezevska.
2
Tagi:
pabalsts
Pēc temata
Sociālās garantijas nepārvēlēšanas gadījumā: bijušo mēru pabalstiem iztērēs 11 milj. eiro
Nākamā gada nodokļu izmaiņas: ne par labu nabadzīgajiem
Saviem spēkiem galā netiksim: demogrāfs netic dzimstības pieaugumam pabalstu dēļ
Atlaidi darbiniekus – atgriez dīkstāves pabalstus: VID pastāstīja par attiecībām ar firmām
Ārsts. Foto no arhīva

Termiņa sadalīšana, zvani, piedzinēji: Latvijas slimnīcas atgūst parādus no pacientiem

6
(atjaunots 09:00 23.10.2020)
Daudzas slimnīcas Latvijā aktīvi piedzen parādus no pacientiem – sūta atgādinājumus, aicina apmaksāt rēķinu kaut vai pa daļām, bet ja tas nelīdz, nodod lietu parādu piedziņas kompānijām.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Latvijas klīnikas ik mēnesi nesaņem pilnā apjomā līdzekļus no maksas pakalpojumu rēķiniem. Piemēram, valsts lielākās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) pacienti šogad jau ir palikuši parādā 5 miljonus eiro, vēsta Latvijas Radio. Parādu piedziņai medicīnas iestādes izmanto dažādas metodes, tostarp vēršas pie parādu piedzinējiem.

"Katram pacientam, kas nav samaksājis, mēs sūtam SMS atgādinājumu, ka rēķins nav laikā samaksāts. Šādi mēs spējam panākt, ka 40%, kas nav samaksājuši, to samaksā pēc atgādinājuma saņemšanas. Tālākais ceļš jau ir sarežģītāks – tad mēs jau iesaistām ārpakalpojuma sniedzējus, kas nodarbojas ar ārpustiesas parāda piedziņu. Tad jau tas parāda atgūšanas procents ir mazāks – tie ir kādi 17%," pastāstīja RAKUS vadītājs Imants Paeglītis.

Savukārt Stradiņa slimnīca atteicās no parādu piedzinēju pakalpojumiem. Tas izraisa spriedzi, rada nepatīkamu vidi, paskaidroja slimnīcas pārstāve Janita Veinberga. Pēc viņas sacītā, medicīnas iestāde nosūta paziņojumus parādniekiem un aicina apmaksāt rēķinu.

Abas minētās slimnīcas atzīmēja, ka visbiežāk parāda summa nav liela, savukārt tipisks parādnieks ir pirmspensijas vecuma pacients.

Liepājas reģionālajā slimnīcā pastāstīja, ka katru mēnesi aptuveni 200 pacientu neapmaksā rēķinus, savukārt gadā uzkrājas parādi aptuveni 50 tūkstošu eiro apmērā. "Mēs Liepājas reģionālajā slimnīcā piedāvājam cilvēkiem nomaksāt parādu pa daļām.(…) Tas varētu būt atvieglojums cilvēkiem, kuri ir apzinīgi, bet kuriem varbūt uzreiz nav šo brīvo līdzekļu," pastāstīja slimnīcas pārstāve Indra Grase.

Parāda segšana pa daļām ir populāra prakse slimnīcās. Ja runa ir par miruša cilvēka parādu, tad visbiežāk to vienkārši noraksta.

Vidzemes slimnīca Valmierā ik mēnesi nesaņem aptuveni 5000 eiro, katru mēnesi aptuveni 100 parādnieku lietu nodod parādu piedziņas kompānijai. "Visbiežāk pacienti nemaksā par uzturēšanos stacionārā un akūtās palīdzības saņemšanu neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā," pastāstīja slimnīcas pārstāve Benita Brila.

Slimnīcās norāda, ka nav likumīga pamata atteikt parādniekiem medicīniskās palīdzības sniegšanā. Bieži slimnīcās nonāk bezpajumtnieki, cilvēki bez personas koda, un no viņiem nav iespējams piedzīt maksu par pakalpojumiem. Dažkārt pacienti, vēršoties klīnikā, nosauc svešu cilvēku datus, norāda nepareizu tālruņa numuru. Tiek atzīmēts, ka informāciju par parādu slimnīcai var nodot iekļaušanai reģistrā, kas perspektīvā var kļūt par šķērsli kredīta saņemšanai.

6
Tagi:
medicīna, parādi
Pēc temata
Alimentu nemaksātājiem uzrīdīs kolektorus, un tas vēl nav viss
Saeima atļāvusi Latvijas bankām dzēst daļu hipotekāro parādu
Kas sagaida Latviju, ja tā nespēs atmaksāt savu parādu
Rīdzinieki paliks bez apkures? Iedzīvotājiem var likt apmaksāt kaimiņu parādus