Vecrīga

Kam vajadzīgs airBaltic, ja nebūs tūristu? Latvija grauj vēl vienu ekonomikas sektoru

53
(atjaunots 13:58 29.09.2020)
Tūrisma nozares zaudējumi ir milzīgi, taču valdība uz doto brīdi ir izmaksājusi tikai 10 miljonus eiro atbalsta kārtā, savukārt pēc decembra naudas vispār nebūs.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Latvijas valdībai steidzami jāizstrādā tūrisma nozares atbalsta pasākumi, kura cieš lielas grūtības koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes dēļ. Ar piešķirto finansējumu nepietiek, un pēc iziešanas no pandēmijas Latvija var palikt bez vēl vienas svarīgas ekonomikas nozares, uzskata politiķi Vjačeslavs Dombrovskis un Nils Ušakovs.

Abi komentēja tūrisma sektora stāvokli pēc raidījuma "de facto" iznākšanas Latvijas Televīzijā.

Naudas nav

Raidījumā teikts, ka daļa tūrisma sektora uzņēmumu un viesnīcu jau ir slēgti, savukārt tie, kas vēl ir palikuši, cerēja noturēties vismaz līdz nākamā gada pavasarim, kad nozarē parasti sākas kustība. Taču atbildīgās ministrijas liek noprast, ka ir jāpārkvalificējas – tieša naudas atbalsta vairs nebūs.

Dīkstāves pabalsti, kurus līdz vasaras vidum varēja saņemt tūrisma kompānijas, šobrīd ir aizstātas ar subsīdijām 30% apmērā no pērnā gada sociālajām iemaksām. Līdz šim tās tika izmaksātas 414 uzņēmumiem par kopējo summu gandrīz 10 miljonu eiro apmērā. Taču decembrī programma beigsies.

"Tā jau nav abstrakta nauda.  Tā ir nauda, kas ir aizņemta. Un cik tad ilgi sabiedrība var gaidīt, kamēr kāda nozare nestrādā, un aizņemties, aizņemties, aizņemties, un šo parādu likt uz visu pārējo sabiedrību. (…) Līdz ar to ir jāskatās uz pārkvalifikāciju," sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko arī norādīja, ka valsts nevar uzturēt nozari divus, trīs gadus.

Nav tūristu – nav airBaltic

Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot situāciju tūrisma sektorā Latvijā, pārmet varasiestādēm bezdarbību.

"Es uzskatu, ka premjeram nekavējoties jāieslēdz vienā telpā kopā trīs ministri - finanšu, satiksmes un ekonomikas ministru. Pēdējais no tiem atbild par tūrismu. Un nekādā gadījumā nedrīkst viņus izlaist, pirms viņi nav vienojušies par tūrisma nozares nākotni," uzrakstīja Dombrovskis savā Facebook lapā.

Viņš atzīmēja, ka valdība jau ir piešķīrusi vairāku miljonu finanšu atbalstu nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic, bet ja nebūs tūristu, tad kompānijai nebūs ko pārvadāt.

"Galu galā, ja tūrisma nozari vajag "pārkvalificēt", tad nav īsti skaidrs, kāpēc valdība piešķīra AirBaltic vairāk nekā 280 miljonus eiro jaunu lidmašīnu iegādei. Ja reiz mēs izsvītrojam tūrismu, tad ko un uz kurieni šīs lidmašīnas pārvadās? Ja reiz mēs svītrojam laukā tūrismu, tad svītrojam arī jaunās lidmašīnas! Ja atstājam jaunās lidmašīnas, tad steidzami jārisina jautājums par atbalstu tūrisma nozarei," uzskata deputāts.

Tā vietā, atzīmēja viņš, nākamajā valdības sēdē no Ekonomikas ministrijas galvenais jautājums ir "valsts vienotā tēla" izstrāde.

"Ministrija pamatoti norāda, ka "Valsts tēla veidošanas pamatā ir jābūt skaidrai izpratnei par to, kurp valsts virzās un ko vēlas sasniegt." Šā "vienotā tēla" izveidei ministrijai nākamā gadā ir nepieciešami 1,4 miljoni eiro, un vēl 367 tūkstoši eiro 2022.gadā. Tajā skaitā visdažādākajām informatīvajām kampaņām - piemēram, 100 tūkstoši eiro, lai šo kopējo tēlu izskaidrotu Latvijas iedzīvotājiem. Un vēl 5 jaunas štata vietas ierēdņiem, protams.

Es, protams, pilnīgi piekrītu tam, ka ir nepieciešama "skaidra izpratne par to, kurp valsts virzās un ko vēlas sasniegt". Es nezinu, vai uz to var atbildēt divu gadu laikā, iztērējot 1.7 miljonus eiro. Bet būtu jauki PIRMS visa šī vienoties par atbildi uz jautājumu - valstij ir vajadzīga tūrisma nozarē, jā vai nē?" beigās raksta Dombrovskis.

Piebeidza tranzītu un bankas, nākamais būs tūrisms

Bijušais Rīgas mērs, esošais Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs arī komentēja situāciju tūrismā. Viņaprāt, naudas nozares atbalstam piešķirt kritiski par maz.

"2009. gadā tūristu skaits Rīgā bija 600 tūkstoši, pērn – ap 3 miljoniem. Ir uzceltas viesnīcas, restorāni, desmitiem tūkstošu darbavietu, 4% no IKP. Pa šo laiku uzņēmēji un strādājošie nodokļos ir samaksājuši simtiem miljonu eiro. Tagad nozarēm un cilvēkiem ir nepieciešama valdības palīdzība, lai pārziemotu un izdzīvotu līdz pandēmijas beigām. Valdība palīdzēja - krīzes laikā, nozarei piešķīra apmēram 10 miljonus eiro," uzrakstīja Ušakovs savā Facebook lapā.

Viņš atzīmēja, ka ES grasās piešķirt Latvijai krīzes pārvarēšanai aptuveni 4,5 miljardus eiro, no kuriem aptuveni puse pat nav jāatgriež.

"Vai jūs zināt, kam viņi nesen ierosināja tērēt apmēram 50 miljonus eiro no šīs Eiropas naudas? Jaunai radio un televīzijas ēkas celtniecībai! Un visai nozarei tika piešķirti 10 miljoni. Latvijas valdība, nevis ES un neviens cits, bet tikai Latvijas politiķi ar savām rokām iznīcināja ražošanas nozari, sākot no VEF līdz cukuram, tad bankas ar tranzītu. Tagad viņi vēro vēl vienas nozares bojāeju," secina politiķis.

53
Tagi:
tūristi, Nils Ušakovs, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Ekonomists: jauna robežu slēgšana var kļūt fatāla priekš Eiropas Savienības
Kāpēc airBaltic iedeva no budžeta ceturtdaļmiljardu un vai to var dabūt atpakaļ
Nīcā un Pāvilostā sūdzas par lietuviešu tūristu huligāniskajām izdarībām
Jānis Dombrava

Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi

2
(atjaunots 08:19 25.10.2020)
Latvijas valdība pieņēma lēmumu pastiprināt ierobežojumus saistībā ar Covid-19 izplatību, taču Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Dombrava uzskata, ka ar to ir par maz, lai apturētu vīrusu.

RĪGA, 25. oktobris – Sputnik. Piektdien, 23. oktobrī, Latvijas valdība ārkārtas sēdē atzina par neefektīviem līdzšinējos Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus.

Beigās tika pieņemts lēmums pastiprināt pasākumus. Jau no sestdienas, 24. oktobra, aizsargmaskas ir jāvalkā visās sabiedriskās vietās (ieskaitot kultūras iestādes un zāles, kur cilvēki sēž fiksētās vietās), tostarp pašvaldības un valsts iestādēs, kur tiek sniegti pakalpojumi. Izņēmumu sastādīja tikai baseini, pirtis un akvaparki – tur maksas nevar valkāt fiziski. Joprojām bez maskām atļauts staigāt bērniem līdz 13 gadiem.

Tiek samazināts atļautais dalībnieku skaits privātos pasākumos (dzimšanas dienas, ballītes un citi): no 26. oktobra atļauts pulcēties kompānijās līdz 10 cilvēkiem. Ja pasākums tiek rīkots svaigā gaisā, dalībnieku skaits nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus. Sabiedriskās vietās atļauts atrasties ne vairāk kā 300 apmeklētājiem vienlaikus.

Pie daļējām tālmācībām pāriet augstākā izglītība. Lekcijas – Internetā, taču praktiskās nodarbības studentiem atļauts apmeklēt klātienē.

Tāpat valdība ierobežoja maksimālo cilvēku skaitu baznīcās (50% no kopējā atļautā skaita) ar trīs kvadrātmetru piešķiršanu katram apmeklētājam. Sejas masku lietošanas prasība turpmāk būs jāievēro arī šeit.

Visi šie pasākumi izskatās visnotaļ nopietni. Taču Saeimas deputātam no Nacionālās apvienības Jānim Dombravam šķiet, ka tie nespēs apturēt vīrusu.

Savā Twitter mikroblogā viņš uzrakstīja, ka valdības ieviestie ierobežojumi neapturēs vīrusa izplatību. Pēc deputāta domām, situācija ar Covid-19 Latvijā jau ir aizgājusi pārāk tālu, lai valsts spētu atļauties paturēt atvērtas skolas, bārus un, visbeidzot, robežas.

​Vēl vienā savā tvītā, kurš tika publicēts pirms valdības ārkārtas sēdes, Dombrava uzsvēra, ka atbildīgā ministrija nav iemācījusies novērst Covid-19 izplatības riskus klātienes izglītības  apstākļos, pakalpojumu un tūrisma jomā.

"Skumji, bet, lai apturētu vīrusa izplatību valdībai jau šodien vajadzētu pieņemt ļoti stingrus ierobežojumus," atzīmēja viņš.

​Tāpat ir vērts norādīt, ka sēdes gaitā Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš atzina, ka nelolo ilūzijas attiecībā uz to, ka Latvija spēs uzveikt koronavīrusu līdz decembrim. Ar šo vīrusu nāksies dzīvot vēl daudzus mēnešus.

Taču galvenais, kā uzsvēra Kariņš, ir saglabāt piekļuvi medicīnas pakalpojumiem, un valdība centīsies sameklēt līdzekļus testēšanas paplašināšanai un slimnīcu kapacitātes celšanai.

2
Tagi:
Dombrava, koronavīruss
Pēc temata
Otrais Covid-19 vilnis: cik Latvijas iedzīvotāju plāno ierobežot sociālos kontaktus
Covid-19: valdība pastiprina drošības pasākumus
Četras jaunas nāves un 259 inficētie: Latvijā plosās Covid-19
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Rīgas panorāma

Atdeva Latvijai miljonus eiro nodokļos un izputēja: Rīgā tiek slēgta viesnīca Metropole

22
(atjaunots 18:11 24.10.2020)
Viena no vecākajām Rīgas viesnīcām Metropole tiek slēgta uz nenoteiktu laiku: aptuveni 50% darbinieku Semarah Hotels grupā, kurā ietilpst viesnīca, zaudējuši darbu.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Viena no vecākajām Rīgas viesnīcām Metropole no pirmdienas, 26. oktobra, uz nenoteiktu laiku apturēs darbu, vēsta Rus.tvnet.lv.

1871. gadā darbu uzsākusī viesnīca, kura atrodas Vecrīgā, nespēja pārdzīvot tūrisma nozares krahu Latvijā.

Semarah Hotels grupas, kurā ietilpst Metropole, nodaļas vadītāja Jeļena Girucka pastāstīja, ka vasaras mēnešos viesnīcas numuri bija aizņemti par 26% no maksimālā skaita, savukārt septembrī rādītājs noslīdēja vēl zemāk – līdz 18%. Viesu skaits katastrofāli samazinājās, salīdzinājumā ar to pašu periodu 2019. gadā, – par 83%.

Turklāt, pēc Giruckas sacītā, Semarah Hotels grupā darbu zaudējuši aptuveni 50% darbinieku.

Pēc viesnīcas direktores Alises Ratkevičas sacītā, ir robeža, aiz kuras finanšu izdzīvošana vairs nav iespējama. Un, spriežot pēc visa, Metropole ir sasniegusi šo robežu.

Turklāt 2019. gadā vien viesnīca samaksāja Latvijai vairāk nekā 2,5 miljonus eiro nodokļos. Un kamēr tūrisma nozare, kura cieta Covid-19 dēļ, neatjaunosies, viesnīcu industrija nespēs turēties virs ūdens bez valsts atbalsta.

Izputēšanas vilnis

Iepriekš Igaunijas prāmju kompānijas Tallink Grupp sakaru direktore Katri Linka paziņoja, ka kompānija atkal ir spiesta uz laiku apturēt savas viesnīcas Tallink Hotel Riga darbību jauno braucienu ierobežojumu un mazā viesu skaita dēļ.

Zināms, ka Tallink Hotel Riga jau bija apturējusi savu darbu no 18. marta līdz 1. jūnijam valstī izsludinātā ārkārtējās situācijas režīma dēļ. Šoreiz viesnīca būs slēgta uz ilgāku laiku.

Tikpat lielu troksni izraisīja stāsts ar bijušās Latvijas iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces viesnīcas Hotel Roma slēgšanu.

Mūrniece uzsvēra, ka septiņos sava biznesa pastāvēšanas gados viņa samaksāja valstij 3,5 miljonus eiro nodokļos, savukārt pretī nesaņēma nekādu palīdzību kritiskajā situācijā, kad Latvijas saskārās ar Covid-19 pandēmiju.

Turklāt eksperti pieļauj, ka Rīgas viesnīcas vispār varētu nepārdzīvot gaidāmo ziemu. Daļa tūrisma sektora uzņēmumu un viesnīcu jau ir aizvērušies ciet, savukārt tie, kas ir palikuši, cerēja noturēties vismaz līdz nākamajam pavasarim, kad nozarē parasti sākas kustība. Taču atbildīgās ministrijas ir devušas noprast, ka ir jāpārkvalificējas, jo tieša naudas atbalsta vairs nebūs.

22
Tagi:
darbs, nodokļi
Pēc temata
Nāve pēc moratorija: viesnīcu bizness peld maksātnespējas administratoru rokās
Gaist vēl viens bizness: Ērgļos slēdz ciet viesnīcu un kafejnīcu
Miljonus valstij un nevienas kapeikas biznesam: viesnīcai Hotel Roma ir pienācis gals
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic