lidosta

Atgriežas Latvijā ārstēties un strādāt: Covid-19 iestūma reemigrāciju no Lielbritānijas

22
(atjaunots 09:57 29.09.2020)
Paliekot bez darba, vieni Latvijas emigranti cenšas apmaksāt rēķinus no uzkrājumiem, savukārt citi pako čemodānus un brauc mājās; emigrācija no Latvijas uz Lielbritāniju arī nav apstājusies, taču iebraucējiem nākas rēķināties ar jaunajām reālijām.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Daudzi Latvijas emigranti Lielbritānijā saskārušies ar vairāku mēnešu ilgstošām grūtībām Covid-19 pandēmijas dēļ. Koronavīruss ir paralizējis tieši tās nozares, kurās viņi strādā visbiežāk – viesnīcu bizness, sabiedriskā ēdināšana, pakalpojumu nozare un pat celtniecību. Kamēr vieni tērē savus ietaupījumus rēķinu apmaksai, citi pako mantas un brauc mājās, vēsta TV3.

"Darbinieki tiek atlaisti vai samazināts darbs uz pusslodzi vai ceturtdaļu slodzi. Jo mazāk strādā, jo mazāk nopelni. Cilvēkiem nav pilnas algas. Saņem par pusi mazāk, bet ir jāveic visi maksājumi, ir jādzīvo. Ir valsts pabalstu programma, bet tā jau pavisam drīz beigsies. Tad es nezinu, kas notiks tālāk," pastāstīja Mančestras iedzīvotāja Lija Baha-Kaufmane.

Īpaši grūti klājas tiem, kas līdz šim paļāvās uz nepastāvīgiem darbiem, ko piedāvā aģentūras, vai noslēdza tā saucamos nulles stundu līgumus ar negarantētu darba apjomu. Uz britu pabalstiem nedrīkst pretendēt arī pašnodarbinātie Latvijas emigranti, kuru vidū ir Regbijas pilsētas iedzīvotāja Aiga.

"Mūsu ģimene šajā pandēmijas laikā zaudēja aptuveni 10 tūkstošus britu mārciņas, kas bija mūsu ģimenes iekrājums. Tiešām ļoti nepatīkama situācija. Mans vīrs vairs nevarēja celtniecībā strādāt, viņam nācās sēdēt mājās bez algas. Man nācās pārstrukturizēties, aizgāju uz citu jomu. Protams, mazāk kvalificēts. Strādāju ļoti lielas darba stundas, lai varētu ģimenei nodrošināt pārtiku. Mūsu ģimene palika pilnīgi bez ienākumiem," pastāstīja Aiga.

Izrādās, koronavīrusa krīze iestūma reemigrāciju uz Latviju, saka Lija Baha-Kaufmane.

"Daudzi tautieši pārceļas atpakaļ uz Latviju, meklējot darbu tur vai arī pārceļas uz citām valstīm – Nīderlandi vai Vāciju. Es to varu novērot pēc mūsu pārvadātāju darba par to, ka ģimenes piesaka busiņus iedzīves pārvešanai, un cilvēki pārceļas uz Latviju ar ģimenēm," pastāstīja viņa.

Vēl viens no reemigrācijas iemesliem ir plānveida medicīnas nepieejamība Lielbritānijā koronavīrusa dēļ. Savukārt privātas britu klīnikas Latvijas valstspiederīgie nevar atļauties.

"Dakteri ārstē mūs pa telefonu, līdz ar to ir ļoti daudz ielaistu slimību. Cilvēki dodas uz Latviju, lai ārstētu savas kaites. Zobārsti ciet. Arī bērniem ir grūti saņemt kaut kādu palīdzību. Zinu, ka cilvēki ar kuņģa slimībām nevar saņemt palīdzību, tikai pa telefonu. Ja vien nemirsti nost, tad ir neiespējamā misija," sūrojas latviete.

Taču arī emigrācija no Latvijas uz Lielbritāniju nav apstājusies, atzīmē kadru aģentūras Amber Staff vadītājs Miks Vizbulis.

"Daļa cilvēku grib vēl paspēt pirms Brexit un jaunajiem noteikumiem, kas stāsies spēkā ar 1. janvāri, paspēt un uzsākt savas darba gaitas Lielbritānijā, lai pēc tam tas nebūtu grūti ar visiem ierobežojumiem un sarežģījumiem, kas mūs sagaida ar janvāri," saka Vizbulis.

Šobrīd vairums Latvijas valstspiederīgo, kas tikko ir ieradušies Lielbritānijā, ir spiesti uzsākt darbu fabrikās un noliktavās.

Grūtības ar darbu Lielbritānijā paredz arī tie Latvijas valstspiederīgie, kuri tur mācās. Parasti paralēli studijām viņi strādā restorānos, bāros, viesnīcās, taču tagad šis sektors ir apstājies, un daļa Latvijas studentu Lielbritānijā ir spiesti strādāt pārtikas ražošanas fabrikās.

22
Tagi:
reemigrācija, koronavīruss
Pēc temata
Vai nāksies palikt Latvijā? Ierēdņiem samazinājuši komandējumu izmaksas
Vitenbergs: ekonomika ir gatava otrajam Covid-19 vilnim
Latvijā atklāts 21 jauns Covid-19 gadījums, stacionēti četri cilvēki
Pietiek pīpēt: latviešus sadusmoja Ašeradena paziņojumi par algu kāpumu
Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele, foto no arhīva

Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19

3
(atjaunots 21:17 21.10.2020)
Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele ar nepacietību gaida koronavīrusa pandēmijas beigas, bet tikmēr stāsta sekotājiem sociālajos tīklos savus sapņus.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele savā Twitter lapā pastastīja sekotājiem par to, ko redzēja savā sapnī, kurš skāra jau visiem sāpīgo tematu – koronavīrusu.

Viņķele pastāstīja, ka sapnī viņa veica kādas aptiekas inspekciju, par kuru tika saņemtas sūdzības, ka tā tirgo maskas ar defektu, it kā tām gumijas ir par īsu.

"Ja vien būtu tik daudz vārdu, lai izteiktu, cik ļoti gaidu Covid pandēmijas beigas..." noslēdz savu publikāciju ministre.

​Iepriekš Viņķele pirmajā obligātā sejas masku režīma spēkā stāšanās dienā Latvijā izbrauca ar tramvaju Rīgā un pārbaudīja, kā pilsētnieki ievēro jaunos noteikumus. Kopumā viņa bijusi gandarīta.

Atgādināsim, ka no 7. oktobra sejas maska bija jālieto tikai sabiedriskajā transportā, taču kopš pagājušās nedēļas šī prasība tiek piemērota visām sabiedriskām vietām. Pašlaik ierobežojumi ir spēkā līdz 6. novembrim, tomēr valdība neizslēdz, ka sejas masku lietošanas prasība sabiedriskās vietās var tikt pagarināta arī līdz gada beigām, kā arī var tikt ieviesti arī papildu pasākumi ar mērķi novērst Covid-19 izplatību.

3
Tagi:
koronavīruss, maska, Ilze Viņķele
Pēc temata
"Smaga laušanās ar lāčiem": Viņķele par valdības sēdi Covid-19 jautājumā
Viņķele: plānveida medicīnisko pakalpojumus neatcels pilnībā
"Aizej pa labam, citādi padzīs": Gobzems aicina Viņķeli atkāpties no ministres amata
Viņķele: visiem kopā jābūt piesardzīgiem
Ticīgie baznīcā, foto no arhīva

Covid-19 dīvainības: dievkalpojumi atļauti, fitness aizliegts

21
(atjaunots 17:00 21.10.2020)
Cilvēku skaita ierobežojumi iekštelpās un ārpustelpās netiek attiecināti uz reliģiskajām organizācijām.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Uz dievkalpojumiem neattiecas Latvijā ieviestie pulcēšanas ierobežojumi, vēsta Mixnews.lv.

No 14. oktobra obligāta sejas masku lietošana ir ieviesta tirdzniecības vietās, stacijās, lidostās, ostās, reliģijas un kultūras iestādēs, izņemot pasākumus, kur apmeklētāji sēž konkrētās sēdvietās, ievērojot distanci savā starpā.

Maskas ir jālieto muzejos, izstāžu zālēs, bibliotēkās, tai skaitā arī šo iestāžu darbiniekiem, ja viņi nav atdalīti no apmeklētājiem ar fizisku barjeru.

No 17. oktobra privātos pasākumos iekštelpās drīkst pulcēties ne vairāk par 30 cilvēkiem. Cilvēku skaits privātos pasākumos ārpustelpās ir samazināts līdz 300.

Taču, kā paziņoja Tieslietu ministrijā, dievkalpojumi neskaitās nedz privāti, nedz publiski pasākumi, un pret tiem šie ierobežojumi nav pielietojami.

Pēc Tieslietu ministrijas pārstāves sacītā, šī pozīcija tika izveidota vēl pirms pirmā Covid-19 viļņa pavasarī.

"Arī turpmāk Tieslietu ministrija un reliģiskās organizācijas pieturēsies pie šāda traktējuma. Tas nozīmē, ka uz reliģiskajām organizācijām neattiecas tādi noteikumi kā cilvēku skaita ierobežojums iekštelpās un ārtelpās," paskaidroja Nozaru politikas departamenta direktora Olga Zeile.

Taču citi reliģiskie pasākumi, kuri nav dievkalpojumi, piemēram, bēres, kristības vai kāzas, skaitās privāti pasākumi, un uz tiem minētie ierobežojumi tiek attiecināti.

Atzīmēsim, ka iepriekš pie Ministru kabineta ēkas notika protesta akcija pret aizliegumu rīkot iekštelpās grupu sporta treniņus un interešu pulciņu nodarbības.

Aizritējušajā diennaktī, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, tikai veikti 5312 koronavīrusa testi, tika atklāti 188 jauni inficēšanas gadījumi. Covid-19 pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 3.5%.

​Kopumā pandēmijas laikā Latvijā saslimušas 3797 personas un 1341 izveseļojusies.

21
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Bet kā tad Covid-19: NATO valstis turpina sūtīt karavīrus uz mācībām Latvijā
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Iztaisīs divās dienās ar nosūtījumu: Latvijā maina Covid-19 testēšanas kārtību
Lāpu gājiens notiks, neraugoties uz aizliegumu? nacionālisti sadumpojās pret Covid-19