Mušmires, foto no arhīva

Kāpēc Latvijas iedzīvotāji ēd sarkanās mušmires

139
(atjaunots 13:58 28.09.2020)
Toksikologi katru gadu arvien mazāk sastopas ar saindēšanās gadījumiem ar meža sēnēm, izņemot sarkanās mušmires.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Latvijas toksikologi noraizējušies par bīstamo tendenci – cilvēki arvien biežāk ēd sarkanās mušmires, lai apreibinātos, vēsta raidījums "TV3 ziņas".

Ja vairāk nekā pirms desmit gadiem saindēšanās ar sēnēm tika konstatēta 60 cilvēkiem sezonā, tad pēdējos gados mediķu palīdzība ir nepieciešama vidēji pieciem – cilvēki sākuši labāk orientēties sēnēs. Tomēr toksikologus uztrauc tas, ka atsevišķi cilvēki arvien biežāk ēd atpazīstamas indīgās sēnes – sarkanās mušmires – nevis kļūdas pēc, bet gan speciāli.

Sarkanā mušmire (Amanita muscaria) satur ļoti stiprus halucinogēnus un spēj izraisīt ļoti spēcīgas halucinācijas. Daudzās valstīs tās ir atļauts tirgot, un šo iespēju izmanto, piemēram, Lietuvas mušmiru lasītāji – viņu preci iegādājas gan ārstnieciskos, gan izklaides un pat reliģiskos nolūkos.

"Tā ir zināma tendence pēdējos piecus gadus, un šo pacientu skaits noteikti ir ar tendenci pieaugt. Sarkanā mušmire rada alkohola reibumam līdzīgu stāvokli, jo darbojas uz tiem pašiem receptoriem," skaidro toksikoloģijas un sepses klīnikas reanimatologs Roberts Stašinskis.

Dažkārt cilvēki ēd mušmires uzreiz mežā, taču sēņu halucinogēnā ietekme ir tik spēcīga, ka tās pagaršojušie sēņotāji pēc tam nespēj iziet no meža.

"Nokrīt nevarīgs, bezspēcīgs bezsamaņā, mežā ir slapjš un auksts, viņš tur var arī nosalt un iet bojā. Gandrīz katru gadu mums regulāri tiek atvesti pacienti no meža. Šie saindēšanās gadījumi līdz šim nav beigušies ar pacientu invaliditāti un nāvi, tā ka tas ir pozitīvi," stāsta Stašinskis.

Saindēšanās ar mušmirēm sezona nebeidzas pat ziemā – kaltēšana saglabā sēņu toksiskās īpašības.

139
Pēc temata
Meža vietā – uzarts lauks: sēņotāju uzvedība Latvijā pārkāpj likumus
Latviju jau ir pārņēmis sēņu drudzis
"Liekas, ka karš notika": Latvijas sēņotāju barbarisms šokē
Darba nav: Latvijas lauku iedzīvotājus glābj sēnes un ogas
Jurijs Perevoščikovs

Perevoščikovs: slimnīcas ir pārpildītas, ierobežojumus neatcels

1
(atjaunots 08:35 22.01.2021)
Ierobežojošo pasākumu ievērošana varētu palīdzēt novērst jaunu vīrusa štammu izplatīšanos, un būtu pāragri tos atcelt.

RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Latvijā septiņu dienu periodā samazinājies slimnīcās stacionēto Covid-19 pacientu skaits, taču ierobežojumu atcelšanai nav pamata, pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvis, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs, vēsta Tvnet.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē epidemiologs informēja: septiņu dienu laikā stacionēti 759 cilvēki, par 18% mazāk nekā iepriekšējā periodā. Neskatoties uz to, joprojām daudziem pacientiem nepieciešama stacionēšana, tāpat nepieņemami liels ir aizpildīto gultasvietu rādītājs.

"Vēl sliktāk ir tas, ka starp šiem stacionāros ievietotajiem pieaug to pacientu skaits, kuriem ir īpaši smags veselības stāvoklis. Pēdējie dati liecina, ka ir virs 90 cilvēkiem, turklāt šiem īpašiem smagā stāvoklī esošiem pacientiem ir nepieciešams ilgāk pavadīt laiku stacionārā," paskaidroja Perevoščikovs.

Epidemiologs atzīmēja, ka citās ES valstīs stingrie pasākumi palīdzējuši mazināt inficēšanās gadījumus, taču, tiklīdz pasākumi tika mīkstināti, tas noveda pie jauna Covid-19 skaita pieauguma.

"Pat Francija ar saviem stingrajiem ierobežojošajiem pasākumiem turpina tos ieviest pie tāda saslimstības līmeņa, kas ir divas reizes zemāks nekā patlaban Latvijā. Līdzīgi ir arī Vācijā, kur saslimstība ir divas reizes zemāka nekā patlaban Latvijā," viņš uzsvēra.

Epidemiologi ir noraizējušies arī par jaunu, "lipīgāku" vīrusa štammu parādīšanos Eiropā.

"Tie dramatiskie scenāriji saistībā ar jauno koronavīrusa paveidu ir redzami Īrijā, kur vērojams trešais pacēlums, kas vairākas reizes pārsniedz gan pirmo, gan otro vīrusa pacēlumu. Līdzīgas tendences vērojamas Portugālē, kur, visticamāk, ievests Brazīlijas celms," piebilda Perevoščikovs.

Latvijā jau reģistrēti pieci "britu" vīrusa štamma gadījumi.

Perevoščikovs paskaidroja, ka speciālisti turpina strādāt ar konkrēiem gadījumiem, un piebilda: ļoti iespējams, ka ir vēl nereģistrēti gadījumi.

Speciālists uzskata, ka ierobežojošo pasākumu ievērošana var palīdzēt novērst jauno koronavīrusa štammu izplatību, taču daļa iedzīvotāju vēl joprojām tos neievēro.

Tāpat Perevoščikovs atgādināja veselības ministra Daniela Pavļuta teikto par to, ka ierobežojumu pakāpenisku mīkstināšanu valstī varēšot apspriest, ka divu nedēļu kopējā saslimstība saruks no 689 gadījumiem līdz apmēram 200 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

1
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Perevoščikovs: ierobežojumi ir nepieciešami, ja nav sabiedrības atbildības
Koronavīruss meklē jaunu saimnieku: eksperts paskaidroja, kas būs pēc pandēmijas
Covid-19 dēļ Latvijā sākas problēmas ar morgiem
Kāpēc Latvijas izredzes nodrošināt kolektīvo imunitāti pret Covid-19 nav lielas
Zīdainis. Foto no arhīva

Zemākā dzimstība 100 gadu laikā: demogrāfija Latvijā krītas neredzētā ātrumā

21
(atjaunots 16:13 21.01.2021)
2020. gada beigās Latvija ir pārspējusi pati savu simts gadus veco antirekordu: decembrī valstī dzimuši tikai 1273 bērni. Gada laikā aizgājēju skaits apsteidzis jaundzimušo skaitu vairāk nekā par 11 tūkstošiem.

RĪGA, 21. janvāris — Sputnik. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2020. gada decembris izcēlies ar zemāko dzimstību pēdējo 100 gadu laikā, ziņots CSP vietnē.

Kopā aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēti 17,5 tūkstoši jaundzimušo – par 1,3 tūkstošiem, jeb 6,9% mazāk nekā 2019. gadā (18,8 tūkstoši).

​Pie tam, CSP atzīmēja, kopš 2020. gada jūlija jaundzimušo skaits ar katru mēnesi kritās. Pērnā gada otrajā pusē jaundzimušo skaits bija par 11,4% mazāks nekā 2019. gada jūlijā-decembrī. 2020. gada decembrī civilā stāvokļa reģistrācijas iestādes fiksēti 1273 jaundzimušie – par 17,2% mazāk nekā 2019. gada decembri. Tas ir mazākais jaundzimušo skaits decembrī pēdējā gadsimta laikā.

Pie tam CSP atskaitījās arī par to, ka 2020. gadā mirušo skaits par 11,2 tūkstošiem pārsniedzis jaundzimušo skaitu. 2020. gada decembrī jaundzimušo bija par 1905 mazāk nekā mirušo.

Saskaņā ar CSP datiem, 2021. gada 1. janvārī Latvijas iedzīvotāju skaits sastādīja 1,894 milj. cilvēku.

21
Tagi:
demogrāfija, mirstība, dzimstība
Pēc temata
Oto Ozols: drīz Latvijā nebūs jaunu cilvēku
Bezdarba statistika Latvijā: Covid-19 krīze ieskāvusi pilsētas un pasaudzējusi laukus
Kad Latvijā varētu sākties jauns masveida atlaišanas gadījumu vilnis
Decembrī mirstība Latvijā pieaugusi par ceturtdaļu