Vitenbergs: ekonomika ir gatava otrajam Covid-19 vilnim
(atjaunots 11:37 28.09.2020)
Svarīgi sabalansēt ar Covid-19 saistītos ierobežojumus ar Latvijas ekonomiskajām interesēm, uzskata ekonomikas ministrs.RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Latvijas ekonomika ir gatava jaunam Covid-19 uzliesmojumam, paziņoja Latvijas Radio intervijā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Septembrī vairāk nekā puse ES valstu paziņoja par ar Covid-19 inficēto skaita pieaugumu. Epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās dēļ Eiropā ieviesa jaunus ierobežojošus pasākumus. Latvijā vakar tika ziņots par 22 jauniem Covid-19 saslimšanas gadījumiem, divi pacienti tika stacionēti.
Vitenbergs uzskata, ka Latvijas ekonomika tiks galā ar šo pārbaudījumu.
"Pirmais vilnis bija jauns notikums gan veselības aprūpei, gan ekonomikai, taču tagad mēs esam sagatavotāki," sacīja viņš.
Taču, pēc viņa sacītā, veselības aprūpei ir jābūt pirmajā vietā, jo runa ir par cilvēku dzīvību, bet ir svarīgi arī sabalansēt ierobežojumus ar ekonomiskajām interesēm.
"Mans pienākums - lai cilvēkiem būtu darbs un viņi varētu nodrošināt līdzekļus sev, nevis ietu un cerētu uz valsti. Ja mēs sabiedrības veselības interesēs upurējam kādu no nozarēm, tad ir nepieciešams attiecīgs atbalsts," sacīja Vitenbergs.
Viņš pozitīvi novērtēja uzņēmēju pūliņus, kuri organizē darbu tā, lai cilvēki pēc iespējas mazāk saskaras viens ar otru.
Pēc Vitenberga sacītā, viņš negribētu pieļaut, ka Latvijā tiek ieviesti jauni būtiski ierobežojumi.
Ministrs piebilda, ka tūrisma nozare necer uz īpašiem atbalsta mehānismiem, taču palīdzība ir nepieciešama, tostarp, lai maksātu par apkuri ziemas sezonā. Tādēļ plānots pārskatīt spēkā esošos atbalsta mehānismus, kā arī vienoties ar bankām, lai nesākas masveida uzņēmumu maksātnespēja.
Iepriekš veselības ministre Ilze Viņķele uzstājās pret Vitenberga ideju par kumulatīvās divu nedēļu Covid-19 saslimstības robežas paaugstināšanu. Pēc viņas sacītā, Latvijas IKP tūrisms sastāda vien 2,5%, un ir nepieciešams izvēlēties starp Latvijas iedzīvotāju drošību un vienas nozares labklājību.
Prāmja maršrutā Rīga-Stokholma šogad nebūs
(atjaunots 19:30 14.05.2021)
Iespējams, šogad tiks atsākta kuģu satiksme starp Rīgu un Helsinkiem, taču maršrutā Rīga-Stokholma tā netiks nodrošināta.RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" šogad nenodrošinās pārvadājumus maršrutā Rīga-Stokholma, ziņo Mixnews.lv.
Kā skaidroja "Tallink Grupp", tas galvenokārt ir saistīts ar esošajiem ceļošanas ierobežojumiem abās valstīs. Pandēmijas dēļ apturētie regulārie reisi starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām pagaidām nav atjaunoti, veikti tikai speciālie reisi.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Kas attiecas uz Rīga-Helsinki maršruta atsākšanu, uzņēmums cer uz epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, kā arī abu valstu valdību lēmumiem par ceļošanas ierobežojumiem.
"Lēmumiem būtu jābūt skaidriem līdz jūnija sākumam, citādi maršruta Helsinki-Rīga atjaunošana šovasar varētu būt ļoti sarežģīta," uzskata "Tallink Grupp" pārstāvji.
Satiksmi starp Rīgu un Stokholmu "Tallink Grupp" aizsāka 2006. gadā. No 2014. gada augusta kursē viens prāmis – 1989. gadā būvētā "Isabelle". 2016. gada decembrī tam pievienojās prāmis "Romantika", kas būvēts 2002. gadā.
Minimālās sociālās iemaksas neatcels: kādas izmaiņas gaidāmas no 1. jūlija
(atjaunots 18:04 14.05.2021)
Darba ņēmējiem, kas strādā mazāk nekā pilnu slodzi un saņem mazāk par minimālo algu, sociālās iemaksas būs jāveic no pilnas minimālās algas, kas sastāda 500 eiro.RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Neskatoties uz uzņēmēju organizāciju iebildumiem, no šī gada 1. jūlija tiks ieviestas minimālās sociālās iemaksas, apstiprināja finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis, raksta laikraksts Diena.
Pagājušā gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz samazināt sociālās iemaksas par vienu procentpunktu, kā arī nosaka minimālās iemaksas personām, kuru alga nesasniedz minimumu, arī pašnodarbinātajiem.
Saskaņā ar apstiprināto likumprojektu, sākot ar 1. jūliju, minimālais obligātais sociālais nodoklis būs 170 eiro mēnesī no minimālās algas 500 eiro apmērā. Ja darba ņēmēja reālie ienākumi būs zemāki par minimālo algu, starpību starp faktiski samaksāto sociālo nodokli un summu 170 euro nāksies piemaksāt darba devējam (vai pašnodarbinātajam – par sevi). Ja pašnodarbinātā ienākumi nesasniedz minimālo algu, viņam jāsamaksā sociālais nodoklis 10% apmērā no gūtajiem ienākumiem.
No minimālās sociālās iemaksas samaksas ir atbrīvotas dažas darbinieku kategorijas, tostarp tie, kuri sasnieguši pensijas vecumu, kuriem ir bērni vecumā līdz 3 gadiem, 1. un 2. kategorijas invalīdi, kā arī tie, kuri strādā pie ārvalstu darba devēja.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020. gada decembrī 6% no visiem darba ņēmējiem saņēma atalgojumu līdz 200 eiro, bet 8% – no 200 eiro līdz 400 eiro.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūta Saeimas Tautsaimniecības komisijai vēstuli ar aicinājumu atlikt šo jauninājumu. LTRK vadītājs Jānis Endziņš un Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns uzskata, ka jaunā sociālo iemaksu veikšanas kārtība sarežģīs uzņēmēju stāvokli, kas cietuši no pandēmijas Covid-19.
Taču finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis uzsver, ka tāda "pareizā" laika, kad ieviest minimālās sociālās iemaksas, nebūs nekad, līdz ar to nav pamata atlikt to spēkā stāšanos no 1. jūlija.